Anotācija (ex-ante)

Pašlaik Konvencijas 1. pants, definējot teroristisku nodarījumu, atsaucas uz galvenajiem starptautiskajiem pretterorisma līgumiem, kuri iekļauti Konvencijas pielikumā. [1] Šie līgumi neattiecas uz vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus pēc to rakstura un konteksta varētu uzskatīt par teroristiskiem nodarījumiem. Protokols paplašina Konvencijā noteiktās teroristiska nodarījuma definīcijas darbības jomu, vienlaikus nodrošinot arī lielāku juridisko noteiktību par darbībām, kas uzskatāmas par teroristiskiem nodarījumiem.

[1]  Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu, parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī (Latvija dalībvalsts kopš 22.11.1998.);
      Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un tās 1988. gada 24. februāra Monreālas protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, noslēgta Monreālā 1971. gada 23. septembrī (Latvija dalībvalsts kopš 22.05.1997.);
      Konvencija par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem, pieņemta Ņujorkā 1973. gada 14. decembrī (Latvija dalībvalsts kopš 14.05.1992.);
      Starptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu, pieņemta Ņujorkā 1979. gada 17. decembrī (Latvija dalībvalsts kopš 14.12.2002.);
      Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencija, kas pieņemta Vīnē 1980. gada 3. martā (Latvija dalībvalsts kopš 06.12.2002.);
      Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas sastādīts Monreālā 1988. gada 24. februārī (Latvija dalībvalsts kopš 22.05.1997.);
      Konvencija par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu, sastādītā Romā 1988. gada 10. martā (Latvija dalībvalsts kopš 04.03.2003.);
      Protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, sastādīts Romā 1988. gada 10. martā (Latvija dalībvalsts kopš 04.03.2003.);
      Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, pieņemta Ņujorkā 1997. gada 15. decembrī (Latvija dalībvalsts kopš 25.12.2002.);
      Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu, pieņemta Ņujorkā 1999. gada 9. decembrī (Latvija dalībvalsts kopš 14.12.2002.).
 

Protokola projektu izstrādāja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) pretterorisma komiteja laikposmā no 2018. līdz 2024. gadam. Eiropas Savienības Komisija sarunās par Konvencijas grozījumiem ierosināja maksimāli pietuvināt terorisma definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 (2017.gada 15.marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk - Direktīva) 3. pantā noteiktajam. Šo Komisijas ierosinājumu atbalstīja absolūtais delegāciju vairākums, un Protokola teksts tika formāli saskaņots 2023. gada decembrī. 2024. gadā pretterorisma komiteja sagatavoja un apstiprināja Protokola skaidrojošo ziņojumu. 

Protokola preambula
Preambulā izklāstīti Protokola galvenie principi un mērķi. Tajā atzīts, ka teroristisku nodarījumu raksturs, veids un forma ir mainījušies kopš Konvencija tika izstrādāta un stājusies spēkā.

1.pants
Pantā ir norādīts, ka Protokola teksts aizstāj Konvencijas 1. pantu, tādējādi termina “teroristisks nodarījums” lietojums visā Konvencijā ir jāsaprot tā, ka tam ir šāda nozīme. Tāpat visiem Protokolā veiktajiem teroristisko nodarījumu novēršanas vai apkarošanas pasākumiem jāatbilst attiecīgajām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī citām saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Jēdziena “teroristisks nodarījums” definīcija Konvencijas izpratnē ietver divus galvenos elementus.
Pirmkārt, tie ir nodarījumi, kas ir paredzēti Konvencijas pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos līgumos. Otrkārt, tā ir jebkura no 1. panta pirmās daļas a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām, ja tās ir apzināti izdarītas ar kādu no otrajā daļā minētajiem mērķiem un, ņemot vērā to raksturu vai kontekstu, var nopietni kaitēt valstij vai starptautiskai organizācijai. Šo darbību saraksts ir veidots tā, lai tas atbilstu Konvencijas pielikumā uzskaitīto starptautisko līgumu regulējumam. Nosacījums par nopietnu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai nosaka smaguma slieksni, lai nodrošinātu, ka definīcija attiecas tikai uz smagiem pārkāpumiem. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka pastāv reāls kaitējuma risks valstij vai starptautiskai organizācijai, kas izriet no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai gan tā dod Pusēm rīcības brīvību identificēt šādas darbības kā terorismu, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus. Ņemot vērā nozieguma smagumu, nodomu elements kalpo kā viens no sliekšņiem, kas nodrošina, ka pārkāpuma definīcija nav pārāk plaša. Nolūks attiecas uz visu 1. panta pirmajā daļā uzskaitīto darbību kopumu, tostarp uz darbību sekām.
j) apakšpunkts attiecas uz draudiem izdarīt jebkuru no a) līdz i) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām. Tomēr līdzīgi kā pašā Konvencijā Protokola mērķis nav kriminalizēt rīcību, kurai ir tikai teorētiska saistība ar reāliem teroristu nodarījumiem. Tādējādi tas neattiecas uz hipotētiskiem notikumiem.

1. panta otrajā daļā ir paredzēti trīs mērķi, no kuriem vismaz viens ir jāsasniedz, lai darbību kvalificētu kā teroristisku nodarījumu. Šie trīs mērķi ir galvenās atšķirības pazīmes, kas nošķir terorismu no citiem noziedzīgas darbības veidiem. Akta vai darbību plānošanā un veikšanā, būtisks ir vainīgā motīvs. Teroristisks nodarījums tiek veikts ar īpašu nolūku, kas to atšķir no citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ciktāl nodarījumam ir plānota ietekme ārpus tiešajiem upuriem un to motivē indivīds, kas vēlas īstenot politisku, ideoloģisku, rasu, etnisku, reliģisku “iemeslu” vai citus līdzīga rakstura apsvērumus. Lai gan šāda rīcība parasti kaitē indivīdu vai grupu fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei, viņu īpašumam vai brīvībai līdzīgā veidā, kā to dara daudzi smagi noziedzīgi nodarījumi, nodarījuma izdarītāja motivācija veikt noziedzīgu nodarījumu sniedzas tālāk, lai sasniegtu otrajā daļā minētos mērķus.
Visi trīs mērķi ietver konkrētus kvalitātes rādītājus, proti, “nopietni” a) un c) apakšpunktā un “nepamatoti” b) apakšpunktā. Šīs īpašības ir nepieciešamas, lai raksturotu gan teroristisku nodarījumu īpašo nolūku, gan smagumu, kā arī vēl vairāk nodalītu teroristu nodarījumus no citiem noziegumu veidiem. Šie kritēriji ir ieviesti arī tādēļ, lai izvairītos no teroristisku nodarījumu pārspīlētas kriminālatbildības vai patvaļīgas piemērošanas riska, ciktāl tas attiecas uz darbībām, kas neatbilst teroristisku nodarījumu slieksnim. Jebkurš no 1. panta pirmajā daļā uzskaitītajiem nodarījumiem ir pielīdzināms teroristiskam nodarījumam, ja ir izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi, proti, nodarījums, nolūks, mērķis un smaguma slieksnis. 1.panta otrās daļas mērķus interpretē tā, lai tie atbilstu citiem starptautisko tiesību pienākumiem un tiktu īstenoti valsts tiesību aktos saskaņā ar attiecīgajiem cilvēktiesību standartiem un principiem, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

2.pants
Noteikta parakstīšanas un ratificēšanas procedūra.
Protokols ir atvērts parakstīšanai Konvencijas pusēm.

3.pants
Nosaka Protokola spēkā stāšanās kārtību.
Protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš dienas, kurā visas Konvencijas puses piekrita atzīt šo protokolu par saistošu. Tiklīdz Protokols stāsies spēkā, tas tiek pilnībā iestrādāts Konvencijā, kas savukārt pārstās pastāvēt tās iepriekšējā redakcijā.
Alternatīvi, ja visas Konvencijas dalībvalstis neratificē Protokolu trīs gadu laikā,  Protokols stājas spēkā attiecībā uz tām valstīm, kuras to būs ratificējušas, ar nosacījumu, ka tās valstis veido vismaz divas trešdaļas dalībvalstu.

4.pants
Paredz, ka līdz ar Protokola spēkā stāšanās dienu, saskaņā ar Konvencijas 1. pantu iesniegtās deklarācijas, zaudē spēku.
Konvencijas 1. pantā noteikts, ka puse, kura nav kāda līguma, kurš uzskaitīts Konvencijas Pielikumā, dalībvalsts, var deklarēt, ka attiecībā uz šo Pusi šis līgums ir uzskatāms par neiekļautu Pielikumā.
Latvija nav iesniegusi nevienu šādu deklarāciju, jo ir dalībvalsts visiem Konvencijas Pielikumā uzskaitītajiem līgumiem.

5.pants
Nosaka, ka uz Protokola noteikumiem nav pieļaujamas nekādas atrunas.

6.pants
Nosaka pienākumu EP ģenerālsekretāram informēt EP dalībvalstis par jebkuru parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanas dokumenta iesniegšanu, Protokola spēkā stāšanos, kā arī jebkuru citu dokumentu, kas attiecas uz šo protokolu.

Latvija atbalsta Protokola redakciju, jo tā saturiski atbilst terorisma definīcijai, kas ir ietverta Direktīvā. Direktīvas 3. panta 1. un 2. punkts Latvijas normatīvajos aktos ir ieviests ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2018. gada 23. maijā, proti, terorisma definīcija ir ietverta Krimināllikuma 79.¹ panta pirmās daļas dispozīcijā, nosakot kriminālatbildību par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju vai epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm (terorisms).