23-TA-2072: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (turpmāk - MKN Nr. 131) tiek veikti, lai nodrošinātu iespēju rīkot drošības pārskata un rūpniecisko avāriju novēršanas programmas publisko apspriešanu hibrīdformā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) mērķis ir nodrošināt iespēju organizēt rūpniecisko avāriju objektu drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju novēršanas programmu publisko apspriešanu hibrīdformā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2024.
Pamatojums
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrā daļa. Lai, Noteikumu grozījumiem stājoties spēkā, tie neskartu jau ieplānotas un procesā esošas publiskās apspriešanas sanāksmes, tiek noteikts Noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš 2024.gada 1.aprīlis.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 20. panta pirmā daļa nosaka, ka, cita starpā, MKN Nr. 131 paredzēto drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju novēršanas programmu publisko apspriešanu organizē neklātienes formās. Minētā likuma piemērošanas gaitā ir konstatēts, ka publiskā apspriešana neklātienes vai daļējas neklātienes formās būtiski samazina administratīvo slogu un optimizē resursus (piemēram, laiku, degvielu, kas tiek patērēta pārbraucienos u.tml.). Publiskās apspriešanas sanāksmes rīkošana hibrīdformā ir sabalansēts risinājums, kas, pirmkārt, ļauj nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izteikt savu viedokli gan klātienē, gan neklātienē esošajiem dalībniekiem, otrkārt, pielāgoties dalībnieku vēlmei attiecībā uz vēlamo līdzdalības formu, kā arī, treškārt, hibrīdforma ir vērsta digitalizācijas attīstības virzienā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MKN 131 62. punkts šobrīd tiešā veidā neparedz iespēju publisko apspriešanu nodrošināt hibrīdformā. Tādēļ, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam zaudējot spēku, faktiski tiks liegta iespēja turpināt sabiedrisko apspriešanu nodrošināt hibrīdformā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minētos lietderības apsvērumus un nodrošinot iespēju arī turpmāk - pēc tam, kad Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudēs spēku ar 2024.gada 1.janvāri, - organizēt drošības pārskatu un rūpniecisko avāriju riska programmu publisko apspriešanu hibrīdformā, ar Noteikumu projektu MKN Nr. 131 tiek izdarīti tālāk norādītie grozījumi. Visu pirms, MKN Nr. 131 61.punkts tiek precizēts, nosakot, ka publiskās apspriešanas sanāksmes rīkojamas hibrīdformā. Veidojot hibrīdsanāksmes, ir jādod vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un izteikties visiem (gan klātienē esošajiem, gan arī tiem, kuri pieslēgušies attālināti) tās dalībniekiem. Tāpat, minētā norma tiesiskās skaidrības labad ir papildināta ar hibrīdformas sanāksmes legāldefinīciju. Secīgi MKN Nr. 131 62.3. punkts tiek precizēts, norādot, ka paziņojumā par publiskās apspriešanas rīkošanu ir norādāma informācija par pieslēgšanos publiskās apspriešanas sanāksmei tiešsaistē. Visbeidzot, MKN Nr. 131 63.punkts tiek papildināts ar jaunu 3.apakšpunktu, nosakot, ka publiskās apspriešanas sanāksmes rīkošanai atbilstošu tehnisko nodrošinājumu nodrošina atbildīgā persona, kura publiskās apspriešanas sanāksmi rīko. Ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu saprot tādu nodrošinājumu, kas, cita starpā, ļauj neklātienē esošajiem publiskās apspriešanas dalībniekiem uzklausīt personas, uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz tiem tādā pašā apjomā un ne sliktākā kvalitātē, kāda būtu gadījumā, ja tiktu rīkota klātienes sanāksme.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.prim punktu sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā, rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība norisinājās no 03.10.2023. līdz 16.10.2023. Sabiedrības līdzdalības gaitā saņemti Latvijas Pilsoniskās alianses un biedrības "Zaļā brīvība" priekšlikumi, kuri pievienoti pie papildu dokumentiem.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi