21-TA-1508: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde izriet arī no Valsts kontroles revīzijas lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ietvertā ieteikuma Nr. 2.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir samazināt būvvaldei veicamās darbības pirms būvatļaujas izsniegšanas, ja persona ir iesniegusi būvvadē būvniecības iesniegumu un būvprojektu būvatļaujas saņemšanai
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 137.punkts nosaka, ka pirms būvvalde izdod būvatļauju, būvinspektors pārbauda būvniecības ieceres realizācijas vietu, lai pārliecinātos, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši šā brīža regulējumam, būvinspektoram, pirms būvvalde izdod būvatļauju, ir jāapseko būvniecības ieceres realizācijas vieta un jāpārliecinās, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvinspektors, apsekojot būvvietu, pārliecinās, ka būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi, bet ja tas nav ievērots, būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus (139.1. un 141.punkts). Savukārt būvvaldei saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu ir jāpieņem lēmums, par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes. Šādā gadījumā būvvaldei nav lietderīgi pieņemt šādu lēmumu, jo persona jau ir iesniegusi būvvadei būvniecības iesniegumu un būvprojektu, lai saņemtu būvatļauju. Lai izsniegtu būvatļauju, būvvalde vērtē būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem un tikai gadījumos, kad iecere neatbilst teritorijas plānojumam, būvvalde sniedz pamatotu atteikumu.
Valsts kontroles revīzijas lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ir norādīts:
"Būvlaukuma apsekojums pirms būvatļaujas izsniegšanas ir jāveic, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmi saņemšanas (Vispārīgie būvnoteikumi, 137.punkts). Lai gan minētās pārbaudes veikšana ir noteikta normatīvajos aktos, revīzijā iegūtie dati rosina atkārtoti izvērtēt šīs pārbaudes lietderību privātmāju būvniecības gadījumos, jo:
- neliels pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars (10% no veiktajām pārbaudēm) norāda uz zemu patvaļīgas būvniecības risku;
- tikai divos procentos gadījumu no veiktajām pārbaudēm tika konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai būtu pamats piemērot administratīvo sodu;
- nevienā no pārkāpumu gadījumiem būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts), bet visos gadījumos pieņemts lēmums par būvniecības atļaušanu pēc normatīvo aktu prasību izpildes, proti, pēc būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmes saņemšanas. Īpaši uzsverams, ka, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē, būvniecības ierosinātājs jau ir izteicis apņemšanos izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības uzsākšanai, t.sk. gadījumos, kad būvniecība faktiski jau uzsākta un būvvalde, apsekojot būvlaukumu, konstatē pārkāpumu. Tāpēc būvvaldes lēmums – atļaut būvniecību pēc būvniecības uzsākšanai nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas – ir deklaratīvs un nemaina būvniecības ierosinātāja apņemšanos izpildīt normatīvo aktu prasības."
Valsts kontroles revīzijas lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ir norādīts:
"Būvlaukuma apsekojums pirms būvatļaujas izsniegšanas ir jāveic, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmi saņemšanas (Vispārīgie būvnoteikumi, 137.punkts). Lai gan minētās pārbaudes veikšana ir noteikta normatīvajos aktos, revīzijā iegūtie dati rosina atkārtoti izvērtēt šīs pārbaudes lietderību privātmāju būvniecības gadījumos, jo:
- neliels pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars (10% no veiktajām pārbaudēm) norāda uz zemu patvaļīgas būvniecības risku;
- tikai divos procentos gadījumu no veiktajām pārbaudēm tika konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai būtu pamats piemērot administratīvo sodu;
- nevienā no pārkāpumu gadījumiem būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts), bet visos gadījumos pieņemts lēmums par būvniecības atļaušanu pēc normatīvo aktu prasību izpildes, proti, pēc būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmes saņemšanas. Īpaši uzsverams, ka, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē, būvniecības ierosinātājs jau ir izteicis apņemšanos izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības uzsākšanai, t.sk. gadījumos, kad būvniecība faktiski jau uzsākta un būvvalde, apsekojot būvlaukumu, konstatē pārkāpumu. Tāpēc būvvaldes lēmums – atļaut būvniecību pēc būvniecības uzsākšanai nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas – ir deklaratīvs un nemaina būvniecības ierosinātāja apņemšanos izpildīt normatīvo aktu prasības."
Risinājuma apraksts
Lai būvvaldei nebūtu jāpieņem vairāki lēmumi par vienu būvniecības ieceri, Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir svītrojams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi