Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-3450: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 442 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai un par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta infrastruktūrai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 442 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai un par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta infrastruktūrai” (turpmāk – Rīkojums) dotos uzdevumus un izpildes rezultātā precizējot Rīkojumā noteikto bruto pieejamības maksājumu un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu sadalījumu pa gadiem atbilstoši valsts galvenā autoceļa “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” projekta (turpmāk – Projekts) īstenošanas faktiskajai izpildei.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir precizēt Rīkojumā noteikto bruto pieejamības maksājumu un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu sadalījumu pa gadiem atbilstoši Projekta īstenošanas faktiskajai izpildei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Rīkojumā, kas pieņemts 2020. gada 13. augustā, noteikts, ka Satiksmes ministrija laikā no 2021.gada līdz 2043.gadam drīkst uzņemties ilgtermiņa saistības Projekta īstenošanai, kur apjoms Rīkojuma izdošanas brīdī definēts, pamatojoties uz iepirkumā par uzvarētāju atzītā Pretendenta piedāvājumu un piedāvājumā definētajiem pieņēmumiem, tostarp, ka publiskās un privātās partnerības līgums tiks noslēgts 2021.gada martā, bet būvdarbi tiks uzsākti 2021.gada vasaras sezonā, attiecīgi paredzot tādus darbus PPP līguma izpildē un tādu būvdarbu perioda naudas plūsmu, kas atbilst attiecīgajai būvniecības sezonai.
Publiskās – privātās partnerības līgums Nr. SM2021/-26 “Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa)  projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu” (turpmāk – PPP līgums) tika noslēgts 2021.gada 16.jūlijā.
Ņemot vērā (1) PPP līguma noslēgšanas dienā spēkā esošo starpbanku aizņemšanās likmi (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmi (angļu val. – interest rate swap), (2) PPP līguma noslēgšanas datumu, no tā izrietošo Projektā ietilpstošo būvniecības perioda plānoto darbu grafiku un naudas plūsmu, no kā, savukārt izriet būvdarbu izmaksu pievienotās vērtības nodokļa apmērs, kuru publiskais partneris iemaksā valsts budžetā atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai, ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra rīkojumu Nr.977 tika pieņemti grozījumi Rīkojumā, nosakot precizētas bruto pieejamības maksājumu kopsummu un pievienotās vērības nodokļa kopsummu Projekta īstenošanai, kā arī to sadalījumu pa gadiem, balstoties uz privātā partnera koriģēto Projekta ieviešanas grafiku un naudas plūsmu uz PPP līguma noslēgšanas dienu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar PPP līguma nosacījumiem privātais partneris sniedz publiskajam partnerim, proti, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” regulārus pievienotās vērtības nodokļa aktus, kuros privātais partneris norāda faktiski izpildīto Ķekavas apvedceļa būvdarbu vērtību. No PPP līguma uzsākšanas dienas 2021.gada 16.jūlijā līdz 2022.gada 30.septembrim saņemti pievienotās vērtības nodokļa akti par izpildīto būvdarbu apjomu 64 353 205 euro vērtībā. Salīdzinot ar privātā partnera plānoto naudas plūsmu PPP līguma noslēgšanas brīdī, iepriekš minētajā pārskata periodā kapitālieguldījumu novirze (samazinājums) no sākotnēji plānotā ir 12 381 716 euro, jeb 16% no plānotā. Šī novirze attiecīgi ietekmē valsts budžetā atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmēru par projektēšanas darbu un būvdarbu proporcionālo daļu attiecīgajā periodā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā faktisko situāciju, nepieciešams precizēt Satiksmes ministrijai valsts budžeta apakšprogrammā 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” noteiktās saistības pa gadiem, nemainot Rīkojumā noteikto ilgtermiņa saistību kopsummu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Neveicot Rīkojuma grozījumus, tiks negatīvi ietekmēts valsts īstermiņa un vidēja termiņa budžeta plānošanas process un Satiksmes ministrijas spēja segt saistības, jo atbilstoši faktiskajam būvdarbu apjomam PPP līguma ietvaros veidojas mazāki pievienotās vērtības nodokļa apmēri par 2021. un 2022.gadu, savukārt 2023.gadā paredzams iztrūkums pievienotās vērtības nodokļa nomaksai atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai.
Tā kā PPP līgums paredz, ka būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2023.gada 14.oktobrim un, nenodrošinot infrastruktūras pieejamību šajā datumā, tiks piemēroti atskaitījumi no bruto pieejamības maksājuma, pašlaik nav pamata uzskatīt, ka kopējais būvdarbu izpildes termiņš varētu tikt kavēts vai ka izpildes apjomi varētu būt mazāki, nekā paredz PPP līgums. Līdz ar to būvdarbu apjomi, kas nav realizēti laikā no PPP līguma noslēgšanas dienas līdz 2022.gada 30.septembrim, tiks īstenoti 2023.gadā, radot nepieciešamību pēc līdzekļiem pievienotās vērtības nodokļa nomaksai atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Precizējot Rīkojumā noteikto bruto pieejamības maksājumu un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu sadalījumu pa gadiem, netiek mainīta Rīkojumā noteikto ilgtermiņa saistību kopsumma.
Pievienotās vērtības nodokļa nomaksa atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai uzskatāma par budžeta neitrālu darbību.
Precizējot plānoto naudas plūsmu bruto pieejamības maksājumiem, attiecībā uz 2023. gadu konstatējama pozitīva ietekmē (līdzekļi maksājumiem 2023. gadā nav jāparedz, jo maksājums par infrastruktūras pieejamību laikā no 2023.gada 14.oktobra līdz 2023.gada 31.decembrim būs jāveic nākamajā gadā, proti, 2024.gadā.).

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
17 469 482
-1 921 337
8 682 473
195 325
13 139 131
-726 884
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
17 469 482
-1 921 337
8 682 473
195 325
13 139 131
-726 884
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
17 469 482
-1 921 337
8 682 473
195 325
13 139 131
-726 884
0
2.1. valsts pamatbudžets
17 469 482
-1 921 337
8 682 473
195 325
13 139 131
-726 884
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022.gadam plāns norādīts, ņemot vērā veiktās apropriācijas izmaiņas 2022.gada ietvaros (pārdale no budžeta programmas "Apropriācijas rezerves"), savukārt 2023., 2024. un 2025.gadam norādīts plāns saskaņā ar veiktajām izmaiņām saistībās, ņemot vērā ar MK 21.12.2021. rīkojumu Nr.977 veiktos grozījumus.

Izdevumu aprēķinu pamato noslēgtais PPP līgums un faktiski izpildīto būvdarbu apjoms laika periodā no PPP Līguma noslēgšanas dienas 2021. gada 16. jūlijā līdz 2022. gada 30. septembrim, pamatojoties uz privātā partnera iesniegtajiem pievienotās vērtības nodokļa aktiem.

Bruto pieejamības maksājumu un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu kopsummas pa gadiem precizētas sekojoši:
2021. gadā: 1 223 576 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai;
2022. gadā: 15 548 145 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis  atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai;
2023. gadā: 8 877 798 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis  atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai;

2024. gadā: 11 849 396 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai, kā arī 562 851 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis  atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai;

Sākot ar 2025. gadu līdz 2043. gadam katru gadu – 12 541 216 euro bruto pieejamības maksājuma segšanai, kā arī  597 915 euro valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis  atbilstoši apgrieztajai pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtībai. 

2021.gadā neizmantotais finansējums tika saglabāts kā slēgtais asignējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-Izmaiņas PVN ieņēmumos, euro:
Gads Plānotais PVN Precizētais PVN Izmaiņas
2021 2 055 471 1 223 576 -831 895
2022 17 469 482 15 548 145 -1 921 337
2023 6 238 981 8 877 798 2 638 817
2024 597 915 562 851 -35 064
2025.-2042 597 915 597 915 0
2043 1 103 196 597 915 -505 281

Izmaiņas dotācijā bruto pieejamības maksājumiem, euro:
Gads Plānotās dotācijas Precizētās dotācijas Izmaiņas
2021 0 0 0
2022 0 0 0
2023 2 443 492 0 -2 443 492
2024 12 541 216 11 849 396 -691 820
2025.-2042 12 541 216 12 541 216 0
2043 9 405 904 12 541 216 3 135 312

Anotācijas 3. sadaļas 1. punktā izmaiņas ieņēmumos ir salīdzinātas kā izmaiņas gan PVN ieņēmumos, gan dotācijā pieejamības maksājumiem, tāpēc ieņēmumu izmaiņas ir šajā punktā norādīto tabulu kopsumma attiecīgajā gadā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-Izmaiņas projekta izdevumos, t.sk., PVN, euro:
Gads Plānotie izdevumi Precizētie izdevumi Izmaiņas
2021 2 055 471 1 223 576 -831 895
2022 17 469 482 15 548 145 -1 921 337
2023 8 682 473 8 877 798 195 325
2024 13 139 31 12 412 247 -726 884
2025.-2042 13 139 131 13 139 131 0
2043 10 509 100 13 139 131 2 630 031

Anotācijas 3.sadaļas 2.punktā atspoguļotās izmaiņas izdevumos ir plānotā PVN un dotācijas pieejamības maksājumiem kopsumma attiecīgajā gadā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija u VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

6.4. Cita informācija

Ķekavas apvedceļa projektam sabiedrības līdzdalības process veikts ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, kura sabiedrības līdzdalības procesā saņemto priekšlikumu izvērtējums atrodams aktuālā ziņojuma 10. nodaļā "PĀRSKATS PAR SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS PASĀKUMIEM UN SABIEDRĪBAS IESNIEGTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM" (sākot no 201.lpp) - https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/09/IVN-Zinojums_Aktuala-versija.pdf.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
2016.gada 10.martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 “Par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu”, tādejādi uzsākot Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu. Minētais rīkojums izdots saskaņā ar
(a)        Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virzienu "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai"; tā uzdevums - nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstība;
(b)        Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam 7. nodaļu "Turpmākās rīcības plānojums"; tās 1.2.1. pasākums "TEN-T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība".

PPP projekta īstenošana noris saskaņā ar 07.05.2019. apstiprināto Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). Valdības rīcības plāna dklarācijas sadaļa un rīcības joma: Nākotnes tautsaimniecība. Gudra transporta politika, uzdevums Nr. 089: Turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu, darbības rezultāts: Publiskās un privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenota projektēšanas stadija un uzsākta būvniecības stadija.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ķekavas apvedceļš pēc izbūves kļūs par jauno autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmu no 7,78 km – 25,0 km, kā arī  par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā. Ķekavas apvedceļš ietver pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūras aprīkojumu, citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai. Minētā infrastruktūra pilnā apmērā izvietota Ķekavas novada teritorijā. Ķekavas apvedceļa izbūve nodrošina plašas novada attīstības iespējas saskaņā ar tās teritorijas plānojumu.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi