22-TA-1488: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" paredzētas investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs 1 000 000 euro apmērā. Budžeta paskaidrojumos noteikts, ka par to sadali tiks pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
Apraksts
Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 19. maija sēdē nolemtais.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz apstiprināt 2022. gada Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.04.00 "Sporta būves" prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu. Finansējums 1 000 000 euro apmērā tiks novirzīts trīs valsts pārvaldībā esošu sporta bāzu attīstībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Viens no Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam projektā (22-TA-780) definētajiem sporta politikas apakšmērķiem ir sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību. Piemērotas sporta infrastruktūra esamība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sporta politikas mērķa - veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā - sasniegšanai. Sporta infrastruktūras attīstība ir izdalīta arī kā viens no pamatnostādņu rīcības virzieniem.
Pēdējos gados valsts mērķtiecīgi atbalsta valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanu pašvaldībās, kā arī atbalstot atsevišķu valsts sporta bāzu attīstību, piešķirot līdzfinansējumu vairāku visai sporta nozarei būtisku sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.
Likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" (2022. gada IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.04.00 "Sporta būves") paredzētas investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs 1 000 000 euro apmērā. Budžeta paskaidrojumos noteikts, ka par to sadali tiks pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
Pēdējos gados valsts mērķtiecīgi atbalsta valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu īstenošanu pašvaldībās, kā arī atbalstot atsevišķu valsts sporta bāzu attīstību, piešķirot līdzfinansējumu vairāku visai sporta nozarei būtisku sporta infrastruktūras projektu īstenošanai.
Likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" (2022. gada IZM valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.04.00 "Sporta būves") paredzētas investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs 1 000 000 euro apmērā. Budžeta paskaidrojumos noteikts, ka par to sadali tiks pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešamība apstiprināt prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā
Risinājuma apraksts
Murjāņu sporta ģimnāzijas infrastruktūras pilnveide
Murjāņu sporta ģimnāzija (turpmāk – MSĢ) ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas atrodas IZM pakļautībā. 2018. gadā MSĢ tika piešķirts mērķfinansējums (dotācija) 75 000 euro, lai novērstu Veselības inspekcijas atzinumos konstatētās nepilnības. 2019. gadā MSĢ tika piešķirts mērķfinansējums (dotācija) 99 400 euro apmērā, lai nodrošinātu plānotos pasākumus sekmīgas mācību iestādes akreditācijas procesam. 2020. gadā MSĢ infrastruktūras pilnveidei tika piešķirti 1 017 822 euro, lai nodrošinātu tās sagatavošanu akreditācijai. 2022. gadā nepieciešams turpināt investīcijas iestādes infrastruktūras sakārtošanā, lai uzlabotu iestādes fizisko vidi.
Detalizēts investīciju sadalījums tiks apstiprināts ar IZM rīkojumu, tai skaitā pēc iepirkumu procedūru pabeigšanas nepieciešamības gadījumā veicot atsevišķu investīciju mērķu precizēšanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
MSĢ attīstību paredz arī Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210) 172.1. pasākums. MSĢ ir apliecinājusi, ka visus paredzētos darbus ir iespējams paveikt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošana
2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros tiek īstenota programma "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (projektu kopums), kura paredz Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijā izveidot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu, tādejādi veicinot Rīgas pilsētas degradētās Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju. Par atbildīgo institūciju šīs programmas īstenošanā ir noteikta Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk - VSIA Daugavas stadions). ERAF 5.6.1. SAM ietvaros īstenotajā projektā, ierobežota piešķirtā finansējuma dēļ, galvenokārt, tiek paredzēti būvniecības darbi un minimālo neatraujamo iekārtu un inventāra uzstādīšana, bez kurām ēka nespētu nodrošināt savu lietošanas veidu un funkcionalitāti un tiktu sasniegts projektā plānotais mērķis un rezultāti. Pēc izbūvēto objektu būvniecības pabeigšanas ir nepieciešamība iekārtot un aprīkot objektus tā, lai tā spētu nodrošināt pilnvērtīgu funkcionalitāti, ko tas spēj sniegt, līdz ar to ir nepieciešami papildu ieguldījumi, tos aprīkojot un iekārtojot. ERAF 5.6.1. SAM ietvaros īstenotajā projekta ietvaros šobrīd notiek vieglatlētikas treniņu laukuma un futbola treniņu laukuma projektēšana un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde. Projektēšanas laikā tika izvērtēta iespēja izbūvēt apjumtu futbola laukumu treniņiem un sacensībām, lai VSIA Daugavas stadions teritorijā visu gadu būtu iespēja nodrošināt futbola treniņus un vietējā mēroga sacensības. Ņemot vērā, ka ERAF 5.6.1. SAM ietvaros ietvaros šāda darbība netika paredzēta, tika uzsāktas sarunas ar biedrību "Latvijas Futbola federācija" (turpmāk – LFF) par iespējamo sadarbību šīs ieceres īstenošanai, tādejādi piesaistot arī privātās investīcijas. LFF 2022. gada 23. februāra valdes sēdē (prot. Nr. 3/2022) tika pieņemts lēmums Nr. 4/3/2022, ar kuru LFF valde nolēma parakstīt nodomu protokolu ar VSIA Daugavas stadions par futbola halles būvniecību, kas paredzētu futbola laukuma apjumšanu. Minētā projekta ietvaros VSIA Daugavas stadions jānodrošina pamatu izbūve un pieslēgumu tīkli elektrībai un siltumam, kā arī jāveic saistītās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošanai nepieciešamo dzelzsbetona pamatu un inženiertīklu pieslēgumu izbūvei, kā arī saistītās teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanai kopumā nepieciešami 200 000 euro. Minētie līdzekļi VSIA Daugavas stadiona pamatkapitāla palielināšanai pārskaitāmi uz VSIA Daugavas stadions kontu Valsts kasē, kurš izmantojams tikai, lai saņemtu no IZM minēto finansējumu un veiktu izdevumus atbilstoši projekta mērķim. Šādā veidā ar konta apkalpošanu un līdzekļu glabāšanu saistītās izmaksas sedz valsts budžets no Finanšu ministrijas budžeta programmas "Budžeta izpilde un valsts parāda vadība".
Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" attīstība
SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" (turpmāk - SIA Sigulda) teritorijā ir izbūvēta starptautiskas klases bobsleja, skeletona un kamaniņu trase (turpmāk – trase) ar mākslīgā ledus segumu. Trases kopējā mākslīgā ledus platība ir 6330 m2 un tā ir unikāls objekts. Tajā ietilpst mākslīgā ledus trase, kuras kopējais garums ir 1420m un tajā ir 16 virāžas. 2009. gadā tika uzbūvēta ledus starta estakāde un tās mērķis ir nodrošināt labākus treniņu apstākļus Latvijas kamaniņu braucējiem, bobslejistiem un skeletonistiem, kā arī nodrošināt citu valstu sportistu lielāku interesi par treniņu iespējām trasē. Lai nodrošinātu trases pilnvērtīgu funkcionalitāti, regulāri tiek realizēti dažādi mazie attīstības projekti. 2014.gadā tika īstenota 1.kārta trases pret-saules un nokrišņu aizsardzības sistēmas izveides projektam, kā arī īstenota trases apskaņošanas sistēmas rekonstrukcija, uzstādītas un pilnveidotas videonovērošanas kameras finiša zonā, rekonstruēts trases piebraucamais ceļš; 2015.gadā tika pabeigta saules un nokrišņu sistēmas rekonstrukcijas 2.kārta, uzstādīts jauns rezultātu tablo, iegādāta automašīna sportistu pārvadāšanai no trases finiša uz starta vietām, kā arī veikti uzlabojumi aukstuma ražošanas saimniecībā, uzstādot jaunus amonjaka sūkņus; papildus 2015.gadā tika piešķirti valsts budžeta programmas līdzekļi bobsleja kamanu pacelšanas lifta nomaiņai un junioru starta estakādes projektēšanai un izbūvei.
Trasē ir nepieciešams arī turpmāk realizēt dažādus attīstības projektus, t.i. veikt uzlabojumus, lai tiktu nodrošināta tās pilnvērtīgu funkcionalitāte starptautisku sacensību un treniņu organizēšanā. Viens no primāri veicamiem darbiem 20 kV kabeļu līnijas pārbūve, kam nepieciešami 52 000 euro.
Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" rekonstrukcijas projekta uzsākšana skatāma kontekstā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027.gadam paredzēto atbalstu trases attīstībai. Lai sagatavotos trases kapitālai rekonstrukcijai, lai trasi piemērotu bobsleju četrinieku nobraucieniem, un veiktu energoefektivitātes pasākumus, ar mērķi palielināt starptautisko sacensību un treniņu intensitāti trasē, tai pat laikā samazinot uzturēšanas (energoresursu) izmaksas, jāuzsāk realizēt trases attīstības projekts, kā rezultātā tiktu radīta ilgtspējīga kamaniņu, bobsleja un skeletona trase, kas nodrošinātu šo sporta veidu tālāku attīstību, ilgtermiņā nodrošinot kvalitatīvus treniņu apstākļus sportistiem un starptautisku sacensību norisi. Lai veiksmīgi uzsāktu projekta īstenošanu un apzinātu labākās iespējas trases attīstībai, ir nepieciešams organizēt starptautiska mēroga metu konkursu par rekonstrukcijas metu un skiču projekta izstrādi. Lai nodrošinātu konkursa organizēšanu (tai skaitā izstrādātu ar konkursu saistīto dokumentāciju), veiktu nepieciešamos topogrāfiskos uzmērījumus, kā arī godalgu maksājumus konkursa dalībniekiem, nepieciešami 40 000 euro.
SIA Sigulda ir apliecinājusi, ka visus paredzētos darbus ir iespējams paveikt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Jautājums par prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā tika izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 19. maija sēdē, kā rezultātā tika nolemts atbalstīt IZM sagatavoto priekšlikumu (kas ietverts Ministru kabineta rīkojuma projektā). Minētais lēmums pievienots Papildus dokumentiem.
Murjāņu sporta ģimnāzija (turpmāk – MSĢ) ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas atrodas IZM pakļautībā. 2018. gadā MSĢ tika piešķirts mērķfinansējums (dotācija) 75 000 euro, lai novērstu Veselības inspekcijas atzinumos konstatētās nepilnības. 2019. gadā MSĢ tika piešķirts mērķfinansējums (dotācija) 99 400 euro apmērā, lai nodrošinātu plānotos pasākumus sekmīgas mācību iestādes akreditācijas procesam. 2020. gadā MSĢ infrastruktūras pilnveidei tika piešķirti 1 017 822 euro, lai nodrošinātu tās sagatavošanu akreditācijai. 2022. gadā nepieciešams turpināt investīcijas iestādes infrastruktūras sakārtošanā, lai uzlabotu iestādes fizisko vidi.
| Nr. | Pasākums | Plānotā summa (euro ar PVN) | Pamatojums |
| 1. | MSĢ skolēnu internāta korpusa 2.,3.,4.stāvu elektroinstalācijas sistēmas nomaiņa | 71 560 | Izglītojamo fiziskā drošības nodrošināšana, sistēma kopumā (4 stāvu 2 kāpņu telpas renovētas 2020.gadā) nav mainīta no 1965.gada |
| 2. | Sildkabeļu izbūve visu ēku jumta konstrukcijās | 41 800 | Jumta konstrukciju atslogošanas pasākumi ziemas mēnešos un skolēnu fiziskās drošības nodrošināšana |
| 3. | Ģeneratora iegāde, kabeļu pievienošana skolas elektrotīklam | 56 048 | Izglītības iestādes darbības nodrošināšana krīzes vai dabas stihiju situācijās |
| 4. | MSĢ teritorijas ārējās drošības sistēmas ierīkošana (video novērošana) | 15 000 | Izglītības iestādes un izglītojamo fiziskās drošības nodrošināšana (maģistrāles tuvums, krīzes situācijas, sabiedriskā kārtība un drošība) |
| 5. | MSĢ riteņbraukšanas nodaļas noliktavas un uzturēšanās telpu iekšējais remonts | 26 000 | Ēkas fasādes remonts un jumta nomaiņa veikta 2020.gadā, ir nepieciešams ēkas iekštelpu pilnās renovācijas noslēgšana |
| 6. | MSĢ manēžas “Rūķis” elektrosistēmas | 17 755 | Izglītojamo fiziskās drošības nodrošināšana MT procesa laikā, telpu efektīvas siltumapgādes nodrošināšana |
| 7. | MSĢ ēdnīcas un virtuves bloka iekšējais kosmētiskais remonts un grīdu seguma nomaiņa | 28 300 | MSĢ stadiona renovācijas noslēgumam nepieciešamie darbi (renovācija uzsākta 2020.gadā) |
| 8. | MSĢ telpu pilnas apkures sistēmas renovācijas projektēšana | 30 000 | Apkures sistēmas nomaiņa ir nākamais solis pēc elektroinstalācijas sistēmas nomaiņas, nepieciešams energoefektivitātes un resursu izmantošanas efektivitātes nodrošināšanai |
| 9. | MSĢ mācību bloka 2. un 3.stāva gaiteņu remonts | 89 672 | Mācību bloka telpu renovācijas noslēgšana, kāpņu telpas renovētas 2020.gadā. |
| 10. | MSĢ mācību korpusa 14 mācību klašu un telpu remonts | 190 856 | Klašu telpu remonti norādīti kā skolas fiziskās un izglītības procesa kvalitatīvas nodrošināšanas uzdevumi |
| 11. | MSĢ 14 iekšdurvju un durvju aiļu uzstādīšana | 12 000 | Veco iekštelpu durvju demontāža, durvju aiļu nomaiņa, jaunu durvju montāža, aiļu apstrāde, MSĢ fiziskās vides un drošības nodrošināšanai. |
| 12. | 3 pludmales volejbola laukumu izbūve, nožogojuma nomaiņa, izejas metāla režģa lafetes uzstādīšana | 47 000 | Pludmales volejbola programmas īstenošanai zēnu un meiteņu nodaļās |
| 13. | Ģimnāzijas ēkas galvenās ieejas mezgla remonts | 4 000 | Ieejas kāpņu, ieejas jumta un handikapa personu uzbrauktuves remonts |
| 14. | TSV Jūrmala atbrīvotā dienesta 3 istabu dzīvokļa remonts | 20 989 | Īrnieku atbrīvotā MSĢ dienesta dzīvokļa pārveide par TSV sportistu dienesta viesnīcu (3 istabas un kopējā virtuve) (63.33m2x 300 euro)+10% |
| 15. | TSV Jūrmala rehabilitācijas centra darbu pabeigšana | 41 560 | 2005.gadā uzsāktā TSV Jūrmala sportistu rehabilitācijas telpu remonta pabeigšana (126.2 m2 x300 euro) + 10% |
| 16. | TSV Jūrmala teritorijas norobežojuma - žoga uzstādīšana | 15 460 | Izglītības iestādes un izglītojamo fiziskās drošības nodrošināšana (Jūrmalas pilsēta, krīzes situācijas, sabiedriskā kārtība un drošība) |
| KOPĀ: | 708 000 |
Detalizēts investīciju sadalījums tiks apstiprināts ar IZM rīkojumu, tai skaitā pēc iepirkumu procedūru pabeigšanas nepieciešamības gadījumā veicot atsevišķu investīciju mērķu precizēšanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
MSĢ attīstību paredz arī Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210) 172.1. pasākums. MSĢ ir apliecinājusi, ka visus paredzētos darbus ir iespējams paveikt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošana
2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros tiek īstenota programma "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (projektu kopums), kura paredz Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijā izveidot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu, tādejādi veicinot Rīgas pilsētas degradētās Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju. Par atbildīgo institūciju šīs programmas īstenošanā ir noteikta Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk - VSIA Daugavas stadions). ERAF 5.6.1. SAM ietvaros īstenotajā projektā, ierobežota piešķirtā finansējuma dēļ, galvenokārt, tiek paredzēti būvniecības darbi un minimālo neatraujamo iekārtu un inventāra uzstādīšana, bez kurām ēka nespētu nodrošināt savu lietošanas veidu un funkcionalitāti un tiktu sasniegts projektā plānotais mērķis un rezultāti. Pēc izbūvēto objektu būvniecības pabeigšanas ir nepieciešamība iekārtot un aprīkot objektus tā, lai tā spētu nodrošināt pilnvērtīgu funkcionalitāti, ko tas spēj sniegt, līdz ar to ir nepieciešami papildu ieguldījumi, tos aprīkojot un iekārtojot. ERAF 5.6.1. SAM ietvaros īstenotajā projekta ietvaros šobrīd notiek vieglatlētikas treniņu laukuma un futbola treniņu laukuma projektēšana un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde. Projektēšanas laikā tika izvērtēta iespēja izbūvēt apjumtu futbola laukumu treniņiem un sacensībām, lai VSIA Daugavas stadions teritorijā visu gadu būtu iespēja nodrošināt futbola treniņus un vietējā mēroga sacensības. Ņemot vērā, ka ERAF 5.6.1. SAM ietvaros ietvaros šāda darbība netika paredzēta, tika uzsāktas sarunas ar biedrību "Latvijas Futbola federācija" (turpmāk – LFF) par iespējamo sadarbību šīs ieceres īstenošanai, tādejādi piesaistot arī privātās investīcijas. LFF 2022. gada 23. februāra valdes sēdē (prot. Nr. 3/2022) tika pieņemts lēmums Nr. 4/3/2022, ar kuru LFF valde nolēma parakstīt nodomu protokolu ar VSIA Daugavas stadions par futbola halles būvniecību, kas paredzētu futbola laukuma apjumšanu. Minētā projekta ietvaros VSIA Daugavas stadions jānodrošina pamatu izbūve un pieslēgumu tīkli elektrībai un siltumam, kā arī jāveic saistītās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošanai nepieciešamo dzelzsbetona pamatu un inženiertīklu pieslēgumu izbūvei, kā arī saistītās teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanai kopumā nepieciešami 200 000 euro. Minētie līdzekļi VSIA Daugavas stadiona pamatkapitāla palielināšanai pārskaitāmi uz VSIA Daugavas stadions kontu Valsts kasē, kurš izmantojams tikai, lai saņemtu no IZM minēto finansējumu un veiktu izdevumus atbilstoši projekta mērķim. Šādā veidā ar konta apkalpošanu un līdzekļu glabāšanu saistītās izmaksas sedz valsts budžets no Finanšu ministrijas budžeta programmas "Budžeta izpilde un valsts parāda vadība".
Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" attīstība
SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" (turpmāk - SIA Sigulda) teritorijā ir izbūvēta starptautiskas klases bobsleja, skeletona un kamaniņu trase (turpmāk – trase) ar mākslīgā ledus segumu. Trases kopējā mākslīgā ledus platība ir 6330 m2 un tā ir unikāls objekts. Tajā ietilpst mākslīgā ledus trase, kuras kopējais garums ir 1420m un tajā ir 16 virāžas. 2009. gadā tika uzbūvēta ledus starta estakāde un tās mērķis ir nodrošināt labākus treniņu apstākļus Latvijas kamaniņu braucējiem, bobslejistiem un skeletonistiem, kā arī nodrošināt citu valstu sportistu lielāku interesi par treniņu iespējām trasē. Lai nodrošinātu trases pilnvērtīgu funkcionalitāti, regulāri tiek realizēti dažādi mazie attīstības projekti. 2014.gadā tika īstenota 1.kārta trases pret-saules un nokrišņu aizsardzības sistēmas izveides projektam, kā arī īstenota trases apskaņošanas sistēmas rekonstrukcija, uzstādītas un pilnveidotas videonovērošanas kameras finiša zonā, rekonstruēts trases piebraucamais ceļš; 2015.gadā tika pabeigta saules un nokrišņu sistēmas rekonstrukcijas 2.kārta, uzstādīts jauns rezultātu tablo, iegādāta automašīna sportistu pārvadāšanai no trases finiša uz starta vietām, kā arī veikti uzlabojumi aukstuma ražošanas saimniecībā, uzstādot jaunus amonjaka sūkņus; papildus 2015.gadā tika piešķirti valsts budžeta programmas līdzekļi bobsleja kamanu pacelšanas lifta nomaiņai un junioru starta estakādes projektēšanai un izbūvei.
Trasē ir nepieciešams arī turpmāk realizēt dažādus attīstības projektus, t.i. veikt uzlabojumus, lai tiktu nodrošināta tās pilnvērtīgu funkcionalitāte starptautisku sacensību un treniņu organizēšanā. Viens no primāri veicamiem darbiem 20 kV kabeļu līnijas pārbūve, kam nepieciešami 52 000 euro.
Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" rekonstrukcijas projekta uzsākšana skatāma kontekstā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027.gadam paredzēto atbalstu trases attīstībai. Lai sagatavotos trases kapitālai rekonstrukcijai, lai trasi piemērotu bobsleju četrinieku nobraucieniem, un veiktu energoefektivitātes pasākumus, ar mērķi palielināt starptautisko sacensību un treniņu intensitāti trasē, tai pat laikā samazinot uzturēšanas (energoresursu) izmaksas, jāuzsāk realizēt trases attīstības projekts, kā rezultātā tiktu radīta ilgtspējīga kamaniņu, bobsleja un skeletona trase, kas nodrošinātu šo sporta veidu tālāku attīstību, ilgtermiņā nodrošinot kvalitatīvus treniņu apstākļus sportistiem un starptautisku sacensību norisi. Lai veiksmīgi uzsāktu projekta īstenošanu un apzinātu labākās iespējas trases attīstībai, ir nepieciešams organizēt starptautiska mēroga metu konkursu par rekonstrukcijas metu un skiču projekta izstrādi. Lai nodrošinātu konkursa organizēšanu (tai skaitā izstrādātu ar konkursu saistīto dokumentāciju), veiktu nepieciešamos topogrāfiskos uzmērījumus, kā arī godalgu maksājumus konkursa dalībniekiem, nepieciešami 40 000 euro.
SIA Sigulda ir apliecinājusi, ka visus paredzētos darbus ir iespējams paveikt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Jautājums par prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs paredzētā finansējuma sadalījumu 2022. gadā tika izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 19. maija sēdē, kā rezultātā tika nolemts atbalstīt IZM sagatavoto priekšlikumu (kas ietverts Ministru kabineta rīkojuma projektā). Minētais lēmums pievienots Papildus dokumentiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veiktā izvērtējuma rezultātā investīcijas atzītas par liederīgām un nepieciešamām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
IZM ir veikusi izvērtējumu vai sporta objektu valsts atbalsts ir saistīts ar atbalstu saimnieciskajām darbībām, t.i. ieņēmumu/atlīdzības gūšana un vai, veicot darbības un sniedzot pakalpojumus sporta nozarē, tie saistāmi ar darbībām profesionālajā sportā, un sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas valsts nozīmes sporta būvēs atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, vispirms ir jāvērtē, vai valsts atbalsts sporta objektam ir saistīts ar atbalstu saimnieciskajām darbībām, un ja ir saistīts, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk - valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2. pazīme: saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3. pazīme: finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4. pazīme: finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas MSĢ infrastruktūras pilnveidei atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam un konstatējusi, ka minētā atbalsta sniegšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā sporta centra darbības izteikti lokālo raksturu, t.i., darbība nav vērsta uz ārvalstu apmeklētāju piesaistīšanu. Tāpat uzsverams, ka MSĢ ir valsts dibināta izglītības iestāde, kā rezultātā pienākums nodrošināt attiecīgas infrastruktūras atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt izglītības un sporta bāzes kā nekustamo īpašumu uzturēšanu un attīstību ir valsts pienākums. MSĢ tiek izmantota mācību-treniņu procesam un vietēju (nacionāla līmeņa) sporta sacensību organizēšanai. MSĢ sporta bāzēs starptautiskas sporta sacensības nenorisinās. MSĢ izglītības un sporta infrastruktūras vienību darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi izglītības un sporta nozarēs, t.i. valsts dibinātu izglītības iestāžu darbības nodrošināšana un sporta infrastruktūras uzturēšana Latvijas iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp pamatā tieši pašu izglītības iestāžu audzēkņu, fizisko aktivitāšu nodrošināšanai. Jāņem vērā arī fakts, ka šo izglītības un sporta bāzu plānotā tvēruma zona ir lokāla, tā atrodas tālu no tuvākās robežas, netiek plānots popularizēt bāzes mērķauditorijām ārvalstīs, kā arī nav plānots būtisks tvēruma zonas paplašinājums. Papildus uzsverams, ka MSĢ, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot izglītības un sporta objektu darbību), visus ieņēmumus iegulda šo objektu uzturēšanai. Iepriekšminētā rezultātā secināms, ka papildus finansējuma piešķiršana MSĢ infrastruktūras pilnveidei vienlaikus neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Sniedzot atbalstu Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošanai, tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas. Atbalsta sniegšana VSIA Daugavas stadions kvalificējas ka valsts atbalsts un tā sniegšanai tiks piemērots Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (GBER), 55. pants. IZM nodrošinās komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu un uzraudzību, t.sk. sagatavos projekta atbilstības izvērtējumu visiem piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem pirms atbalsta piešķiršanas, t.sk. ievērojot atbalsta stimulējošās ietekmes nosacījumus un GBER 55.panta 4.punktu (Piekļuve sporta vai daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 30 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem, ja minētie nosacījumi ir publiskoti), un sagatavos kopsavilkuma informāciju nosūtīšanai Eiropas Komisijai.
Veicot izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" 20 kV kabeļu līnijas pārbūvei, kā arī metu konkursam, konstatējams, ka:
(1) finansējums SIA Sigulda tiek piešķirts tālāku trases attīstības plānu (dokumentācijas) izstrādei, kā arī esošas kabeļu līnijas pārbūvei, kas ir saistīta ar esošas infrastruktūras uzturēšanas darbu veikšanu, kā rezultātā minētā atbalsta sniegšana neietekmē tirdzniecību un nepalielina konkurenci, tādejādi nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(2) SIA Sigulda 100% kapitāla daļu turētāja ir valsts (IZM), kā rezultātā nodrošināt sporta bāzu kā nekustamā īpašuma uzturēšanu ir valsts (IZM) pienākums. Trase pamatā tiek izmantotas mācību-treniņu procesam, kā arī atsevišķu sporta sacensību infrastruktūras norises nodrošināšanai. Trases darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi sporta nozarē, t.i. valsts nozīmes sporta infrastruktūras uzturēšanu Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp arī izglītības iestāžu (piemēram, Murjāņu sporta ģimnāzijas, kā arī Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas) audzēkņu fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī Latvijas sportistu (tai skaitā Latvijas izlases sportistu) treniņu procesa nodrošināšanai. Tāpat konstatējams, ka minētā atbalsta sniegšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības tiek piešķirtas un tiek iekļautas attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas (Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) un Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) kalendārā, turklāt tās piešķir neatkarīga trešā puse (attiecīgā sporta veida starptautiskā sporta federācija – FIL un IBSF), kā rezultātā citas valstis un trases, kuras nav iekļautas attiecīgā sporta veida starptautisko sporta sacensību kalendārā, nevar organizēt šāda veida sporta sacensības.
(3) Papildus uzsverams, ka trase, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot sporta centra darbību), visus ieņēmumus iegulda sporta centra uzturēšanai.
Tādejādi finansējuma piešķiršana neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Komercdarbības atbalsta normas būs piemērojamas tajā brīdī, kad un ja tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi trases rekonstrukcijai kopumā.
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, vispirms ir jāvērtē, vai valsts atbalsts sporta objektam ir saistīts ar atbalstu saimnieciskajām darbībām, un ja ir saistīts, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk - valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2. pazīme: saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3. pazīme: finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4. pazīme: finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas MSĢ infrastruktūras pilnveidei atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam un konstatējusi, ka minētā atbalsta sniegšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā sporta centra darbības izteikti lokālo raksturu, t.i., darbība nav vērsta uz ārvalstu apmeklētāju piesaistīšanu. Tāpat uzsverams, ka MSĢ ir valsts dibināta izglītības iestāde, kā rezultātā pienākums nodrošināt attiecīgas infrastruktūras atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt izglītības un sporta bāzes kā nekustamo īpašumu uzturēšanu un attīstību ir valsts pienākums. MSĢ tiek izmantota mācību-treniņu procesam un vietēju (nacionāla līmeņa) sporta sacensību organizēšanai. MSĢ sporta bāzēs starptautiskas sporta sacensības nenorisinās. MSĢ izglītības un sporta infrastruktūras vienību darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi izglītības un sporta nozarēs, t.i. valsts dibinātu izglītības iestāžu darbības nodrošināšana un sporta infrastruktūras uzturēšana Latvijas iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp pamatā tieši pašu izglītības iestāžu audzēkņu, fizisko aktivitāšu nodrošināšanai. Jāņem vērā arī fakts, ka šo izglītības un sporta bāzu plānotā tvēruma zona ir lokāla, tā atrodas tālu no tuvākās robežas, netiek plānots popularizēt bāzes mērķauditorijām ārvalstīs, kā arī nav plānots būtisks tvēruma zonas paplašinājums. Papildus uzsverams, ka MSĢ, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot izglītības un sporta objektu darbību), visus ieņēmumus iegulda šo objektu uzturēšanai. Iepriekšminētā rezultātā secināms, ka papildus finansējuma piešķiršana MSĢ infrastruktūras pilnveidei vienlaikus neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Sniedzot atbalstu Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošanai, tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas. Atbalsta sniegšana VSIA Daugavas stadions kvalificējas ka valsts atbalsts un tā sniegšanai tiks piemērots Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (GBER), 55. pants. IZM nodrošinās komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu un uzraudzību, t.sk. sagatavos projekta atbilstības izvērtējumu visiem piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem pirms atbalsta piešķiršanas, t.sk. ievērojot atbalsta stimulējošās ietekmes nosacījumus un GBER 55.panta 4.punktu (Piekļuve sporta vai daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 30 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem, ja minētie nosacījumi ir publiskoti), un sagatavos kopsavilkuma informāciju nosūtīšanai Eiropas Komisijai.
Veicot izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" 20 kV kabeļu līnijas pārbūvei, kā arī metu konkursam, konstatējams, ka:
(1) finansējums SIA Sigulda tiek piešķirts tālāku trases attīstības plānu (dokumentācijas) izstrādei, kā arī esošas kabeļu līnijas pārbūvei, kas ir saistīta ar esošas infrastruktūras uzturēšanas darbu veikšanu, kā rezultātā minētā atbalsta sniegšana neietekmē tirdzniecību un nepalielina konkurenci, tādejādi nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(2) SIA Sigulda 100% kapitāla daļu turētāja ir valsts (IZM), kā rezultātā nodrošināt sporta bāzu kā nekustamā īpašuma uzturēšanu ir valsts (IZM) pienākums. Trase pamatā tiek izmantotas mācību-treniņu procesam, kā arī atsevišķu sporta sacensību infrastruktūras norises nodrošināšanai. Trases darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi sporta nozarē, t.i. valsts nozīmes sporta infrastruktūras uzturēšanu Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp arī izglītības iestāžu (piemēram, Murjāņu sporta ģimnāzijas, kā arī Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas) audzēkņu fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī Latvijas sportistu (tai skaitā Latvijas izlases sportistu) treniņu procesa nodrošināšanai. Tāpat konstatējams, ka minētā atbalsta sniegšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības tiek piešķirtas un tiek iekļautas attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas (Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) un Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) kalendārā, turklāt tās piešķir neatkarīga trešā puse (attiecīgā sporta veida starptautiskā sporta federācija – FIL un IBSF), kā rezultātā citas valstis un trases, kuras nav iekļautas attiecīgā sporta veida starptautisko sporta sacensību kalendārā, nevar organizēt šāda veida sporta sacensības.
(3) Papildus uzsverams, ka trase, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot sporta centra darbību), visus ieņēmumus iegulda sporta centra uzturēšanai.
Tādejādi finansējuma piešķiršana neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Komercdarbības atbalsta normas būs piemērojamas tajā brīdī, kad un ja tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi trases rekonstrukcijai kopumā.
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projektā minēto valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu finansēšanai no IZM 2022.gada valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" kopā tiks novirzīti 1 000 000 euro, kā rezultātā tiks sadalīts viss prioritārajam pasākumam "Sports - valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī, investīcijas valsts nozīmes sporta būvēs" investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs 2022. gadā paredzētais finansējums.
Atbalstītie valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projekti:
Pēc Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās IZM veiks darbības pamatkapitāla palielināšanai VSIA „Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", veicot attiecīgu pārskaitījumu uz kontu Valsts kasē. Ar minētā Valsts konta apkalpošanas un līdzekļu glabāšanu saistītie izdevumi tiks segti no Finanšu ministrijas budžeta programmas "Budžeta izpilde un valsts parāda vadība" (tas noteikts Ministru kabineta rīkojuma projekta 2. punktā).
Piešķirot finansējumu visiem Ministru kabineta rīkojuma projektā iekļautajiem valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, līdzekļus plānots izlietot 2022. gadā (VSIA „Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" gadījumā ieguldīti tās pamatkapitālā, bet izlietoti atbilstoši projekta saturam 2022. vai 2023. gadā), tiks sasniegts plānotais mērķis, kā arī netiks radītas saistības papildu valsts budžeta izdevumiem turpmākajiem gadiem.
Atbalstītie valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projekti:
| Nr. | Dotācijas mērķis (saņēmējs) | Dotācijas apmērs euro |
| 1. | Murjāņu sporta ģimnāzijas infrastruktūras pilnveidei (Murjāņu sporta ģimnāzija) | 708 000 |
| 2. | Daugavas stadiona piepūšamās futbola halles projekta īstenošanai nepieciešamo dzelzsbetona pamatu un inženiertīklu pieslēgumu izbūvei, kā arī saistītās teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanai (ieguldījums valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitālā) | 200 000 |
| 3. | Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" 20 kV kabeļu līnijas pārbūvei, kā arī metu konkursam (tai skaitā ar konkursu saistītās dokumentācijas izstrādei) par trases rekonstrukcijas un skiču projektu izstrādi (sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"") | 92 000 |
| KOPĀ: | 1 000 000 |
Pēc Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās IZM veiks darbības pamatkapitāla palielināšanai VSIA „Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", veicot attiecīgu pārskaitījumu uz kontu Valsts kasē. Ar minētā Valsts konta apkalpošanas un līdzekļu glabāšanu saistītie izdevumi tiks segti no Finanšu ministrijas budžeta programmas "Budžeta izpilde un valsts parāda vadība" (tas noteikts Ministru kabineta rīkojuma projekta 2. punktā).
Piešķirot finansējumu visiem Ministru kabineta rīkojuma projektā iekļautajiem valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, līdzekļus plānots izlietot 2022. gadā (VSIA „Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" gadījumā ieguldīti tās pamatkapitālā, bet izlietoti atbilstoši projekta saturam 2022. vai 2023. gadā), tiks sasniegts plānotais mērķis, kā arī netiks radītas saistības papildu valsts budžeta izdevumiem turpmākajiem gadiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi