Anotācija (ex-ante)

Pēdējos gados novērots, ka LIAA ilgtspējīgai un profesionālai darbībai arvien vairāk draudus rada nekonkurētspējīgais atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar citām līdzvērtīgām iestādēm un pozīcijām privātajā sektorā un citās Baltijas valstīs, no tā izrietoši lielā personāla mainība (tieši augsti kvalificētu darbinieku mainība) un nespēja atbilstošajām vakancēm piesaistīt sagatavotus, profesionālus speciālistus, kuriem ir nepieciešamās prasmes un pieredze efektīvai investīciju piesaistei.

Līdz šim bijušā zemā atalgojuma dēļ, LIAA saskaras ar augstu darbinieku mainību un grūtībām noturēt kvalificētus darbiniekus amatā, jo kvalificēti speciālisti izvēlas pārtraukt darbu valsts sektorā, lai pārietu uz labāk apmaksātām pozīcijām privātajā sektorā. Tāpat arī nekonkurētspējīgs atalgojums nedod iespēju pieņemt darbā augsta līmeņa speciālistus. Vairākas atlases ir noslēgušās bez rezultāta kvalitatīvu pieteikumu trūkuma dēļ. Aplūkojot LIAA personāla mainības jautājumu, redzams, ka tagadējā Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamenta  (iepriekš - Investīciju projektu departamenta (turpmāk - IPD) un Investīciju piesaistes nodaļā (turpmāk - IPN))  2021.gadā personāla mainība sasniedza 25%, 2022.gadā - 36% un 2023.gadā - 36%. Vidējais nostrādātais ilgums pēdējo trīs gadu laikā IPD un IPN darbiniekam bija aptuveni divi gadi.

Kā uzsver LIAA, liels izaicinājums līdz šim ir bijis noturēt darbiniekus un bieži konstatējams, ka atbilstošākais kandidāts uzsāk darbu LIAA, iegūst pieredzi un kontaktus un pēc salīdzinoši īsā laika posma aiziet uz komercstruktūrām ar augstāku atalgojuma līmeni. Nereti LIAA šajā ziņā tiek uztverta kā kvalitatīvu darbinieku sagatavošanas platforma un ir gadījumi, kad darbinieki aiziet strādāt pie konkrēta investora, ar kuru sadarbojušies pie investīciju projekta LIAA.

Augstāk minētais ne tikai apgrūtina kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu, bet arī negatīvi ietekmē esošo darbinieku motivāciju, iniciatīvu un darba kvalitāti. Rezultātā augstā darbinieku mainība nereti nozīmē esošo darbinieku pārslodzi, kas kopumā samazina LIAA spēju sasniegt izvirzītos valsts mērķus saistībā ar investīciju piesaisti.
Aplūkojot līdzvērtīgas iestādes Lietuvā un Igaunijā, kas veic tādas pašas funkcijas kā LIAA, redzams, ka:
- Igaunijas “Invest Estonia” vecākā projektu vadītāja atalgojums ir 3345 eiro (bruto, ieskaitot darba devēja sociālās iemaksas);
- Lietuvas “Invest Lithuania” vecākā projektu vadītāja atalgojums (pozīcija, kura strādā ar klientiem – nepieciešama vismaz 5 gadu pieredze, pirms var pieteikties darba sludinājumam) ir 3562 - 4987 eiro (bruto, ieskaitot darba devēja sociālās iemaksas).
Igaunijas un Lietuvas piemēros ņemtas vērā valstu atšķirīgās darba devēja sociālo iemaksu likmes, kuras Igaunijā ir salīdzinoši augstākas un Lietuvā salīdzinoši zemākas.

Pēc 2024. gadā veiktās LIAA reorganizācijas, vecākā projektu vadītāja atalgojums investīciju un eksporta blokos ir 2442.00 eiro (jeb 3018.07 eiro, ieskaitot darba devēja sociālās iemaksas), tātad tas ir kļuvis salīdzinoši konkurētspējīgāks ar līdzīgas jomas atalgojumu citās Baltijas valstīs. Tomēr papildus uzsverams, ka darba pienākumu kvalitatīvai izpildei nepieciešams ļoti plašs zināšanu un pieredzes apjoms un salīdzinoši ilgs laika periods, lai jaunais darbinieks varētu ar pārliecību strādāt tirgū un dot reālu pievienoto vērtību potenciālajam investoram. Ņemot vērā LIAA specifiku un ārkārtīgi plašo jautājumu klāstu (nozaru griezumā, ģeogrāfijā, investoru vajadzību nosegšanā, vietējo, iestrādāto kontaktu daudzuma un kvalitātes nepieciešamībā), pilnvērtīgai amata pienākumu izpildei nepieciešams salīdzinoši ilgāks laika posms. Sekojoši, esošo darbinieku saglabāšanai ir nepieciešama pārdomāta motivācijas sistēma, kas stimulē darbiniekus ne tikai veikt savus darba pienākumus, bet arī sasniegt iespējami augstākus darba izpildes rezultātus.

Vienlaikus secināms, ka LIAA sagādā grūtības tas, ka iestādes darbiniekiem atlīdzība tiek noteikta atbilstoši vienotajai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai sistēmai (atalgojuma griestu noteikšana), kas būtiski atšķiras no līdzvērtīgās pozīcijās esošiem darbiniekiem privātajā sektorā. Tāpat nepieciešams uzsvērt, ka darbiniekus ar, cita starpā, pārdevēja kompetencēm ir grūti motivēt, ja nav algas mainīgās daļas un, neatkarīgi no snieguma (vai tā trūkuma), alga ir nemainīga. Motivācijas mehānisma trūkums negatīvi ietekmē iespējas piesaistīt un noturēt augstas kategorijas speciālistus, kuriem ir nepieciešamās prasmes un pieredze efektīvai investīciju piesaistei un proaktīvam darbam ar uzņēmumiem. Minētās problemātikas rezultātā Latvija nonāk neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā rezultātā samazinās Latvijas iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt eksporta pieaugumu. Investori un eksportētāji biežāk izvēlas kaimiņvalstu līdzīgas institūcijas, kuru rīcībā ir augsti kvalificēti un konkurētspējīgi atalgoti, motivēti darbinieki.

Veicot grozījumu "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", nepieciešams noteikt LIAA izņēmumu attiecībā uz prēmēšanas mehānisma noteikšanu.
LIAA izstrādās iekšējo kārtību motivācijas mehānisma noteikšanai, kurā noteiks gan sasniedzamos kritērijus prēmiju noteikšanai, gan - uz kuriem departamentiem vai nodaļām šie nosacījumi būs attiecināmi. Šāda pieeja ļaus piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus profesionāļus, kuriem ir būtiska nozīme investīciju piesaistes mērķu sasniegšanā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Likumprojektā paredzēta izņēmuma prēmēšanas mehānisma izveide, kas pārsniegtu vispārējās atlīdzības likumā noteiktās normas. Šis mehānisms būs balstīts uz rezultatīvajiem rādītājiem: faktiski piesaistīto investīciju apjomu vai nodrošināto eksporta pieaugumu, un citiem kvantitatīvi un kvalitatīvi izmērāmiem sasniegumiem. Šis mehānisms nodrošinās:
1) motivāciju sasniegt iespējami augstāko rezultātu- darbinieki tiek motivēti nodrošināt vēl lielāku iesaisti un paaugstināt darba kvalitāti, kas nereti prasa papildus darbības, tai skaitā - darbu pēc noteiktā darba laika, darbu angļu valodā, sadarbību ar citām valsts institūcijām, Latvijas un citu valstu tiesiskā regulējuma izpēti un analīzi un nepieciešamo priekšlikumu un risinājumu izstrādi utml.
2) ilgstošu sadarbību ar LIAA – investīciju un eksporta projektu apkalpošana jeb laiks no lēmuma pieņemšanas līdz projekta realizācijai  var ilgt 2-3 gadus. Līdz ar to motivācijas mehānismam jānodrošina vairāku gadu motivācija projekta rezultatīvai realizācijai.

Papildus norādāms, ka 2024. gadā tika īstenots LIAA reorganizācijas process ar mērķi padarīt efektīvāku iestādes darbu, uzsvaru liekot uz investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jautājumiem. LIAA reorganizācijas ietvaros sagatavotie amatu aprakstu projekti tika saskaņoti ar Ekonomikas ministriju un Valsts kanceleju.
Reorganizācijas laikā tika trīskārt palielināts ar investīciju piesaisti strādājošo darbinieku skaits un 1.5 reizes palielināts ar eksporta vicināšanu strādājošo darbinieku skaits, vienlaikus kopumā pārtraucot darba attiecības ar vairāk nekā 30 darbiniekiem, kuri veica citas funkcijas.
Plānoto prēmiju nodrošināšanai nav nepieciešams papildu budžets - prēmijas plānots nodrošināt esošā finansējuma ietvaros – no līdzekļiem, kas tiek ietaupīti 2024. gadā veiktās LIAA reorganizācijas rezultātā.
Izmaiņas tiks attiecinātas uz LIAA darbiniekiem, kuru pienākumos ir strādāt ar investīciju piesaistes vai eksporta veicināšanas jautājumiem, tātad - uz atbilstošajiem Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamenta darbiniekiem un Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta darbiniekiem.
Plānotās ikreizējās prēmijas par investīciju piesaisti plānots  piešķirt vidēji līdz 20 darbiniekiem, tāpat arī prēmijas par eksporta pieaugumu ir plānots  piešķirt vidēji līdz 20 darbiniekiem.
Prēmiju nodrošināšana LIAA darbiniekiem, kā papildu motivējošs nosacījums, ir risinājums, kura ieguvumi būtiski atsver izdevumus. Vienlaikus, saistībā ar aktuālo nepieciešamību mazināt kopējos valsts pārvaldes izdevumus, uzsveram, ka LIAA jau ir veikusi iekšējo optimizācijas izvērtējumu un ir piedāvājusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus LIAA izdevumu samazinājumam 2026. gada budžetā, kopumā 900 000 EUR apmērā. Izdevumu samazinājums tiek iegūts, proporcionāli samazinot tūrisma eksporta aktivitāšu apjomu tādās pozīcijās kā informācijas nodrošināšana ārvalstu tirgos par Latvijas tūrisma piedāvājumu, Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumu organizēšana, Latvijas publicitātes pasākumi un publikācijas ārvalstu medijos, Ārvalstu tūroperatoru, starptautisko pasākumu organizētāju, ārstu, profesionālo organizāciju un asociāciju  pārstāvju vizītes Latvijā u.c.


Ar grozījumu tiek ieviesta sekojoša pieeja rezultatīvo rādītāju noteikšanai

Prēmiju piešķiršanas pamatojums tiek sasaistīts ar sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem – noteiktām sliekšņu vērtībām piesaistīto investīciju apjomā vai nodrošinātajā eksporta apjoma pieaugumā. Prēmiju apmērs par noteikto sliekšņu sasniegšanu paredzēts no 1 līdz 3 darba algām. Prēmijas apjoms par sliekšņu sasniegšanu tiek noteikts proporcionāli pieaugoši: 1 darba algas apjomā par pirmo slieksni, 1.5 darba algu apjomā par otro slieksni, 2 darba algu apjomā par trešo slieksni un 3 darba algu apjomā par ceturto slieksni.

LIAA amatpersonai (darbiniekam), kuras pienākumos ir strādāt ar investīciju piesaistes jautājumiem, noteikts ikreizējās prēmijas apmērs, pamatojoties uz šādiem sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem:
1) Piesaistīto investīciju apjoms no 37 līdz 54 miljoniem eiro – prēmija līdz 100 procentu apmērā no mēnešalgas;
2) Piesaistīto investīciju apjoms no 55 līdz 73 miljoniem eiro – prēmija līdz 150 procentu apmērā no mēnešalgas;
3) Piesaistīto investīciju apjoms no 74 līdz 110 miljoniem eiro – prēmija līdz 200 procentu apmērā no mēnešalgas;
4) Piesaistīto investīciju apjoms ir 111 miljoniem eiro – prēmija līdz 300 procentu apmērā no mēnešalgas.

LIAA amatpersonai (darbiniekam), kuras pienākumos ir strādāt ar eksporta veicināšanas jautājumiem, noteikts ikreizējās prēmijas apmērs, pamatojoties uz šādiem sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem:
1) Eksporta apjoma pieaugums no 7 līdz 10 miljoniem eiro – prēmija līdz 100 procentu apmērā no mēnešalgas;
2) Eksporta apjoma pieaugums no 11 līdz 14 miljoniem eiro  – prēmija līdz 150 procentu apmērā no mēnešalgas;
3) Eksporta apjoma pieaugums no 15 līdz 21 miljonam eiro – prēmija līdz 200 procentu apmērā no mēnešalgas;
4) Eksporta apjoma pieaugums ir virs 22 miljoniem eiro – prēmija līdz 300 procentu apmērā no mēnešalgas.

Aprēķins par prēmiju apjomu darbiniekiem, kuru pienākumos ir strādāt ar investīciju piesaistes jautājumiem

Piesaistīto investīciju apjoma sliekšņu noteikšanai tiek izmantoti LIAA dati par vienu no reāliem projekta piemēriem ražošanas nozarē: veiksmīga investīciju projekta piesaistes gadījumā tiek piesaistītas investīcijas 51 miljona eiro apmērā. No šīs summas, piemēram, 46 miljoni eiro ir kapitālieguldījumi, kas tiek izmantoti ēku, iekārtu un citu ilgtermiņa aktīvu iegādei, savukārt, 5 miljoni ir operatīvās izmaksas. Projekta rezultātā radītās darba vietas 5 gadu laikā radītu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, piemēram, 5 miljonus eiro vērtībā iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, jeb 1 miljons eiro 1 gada laikā (jāņem vērā, ka investīciju sadalījums starp kapitālieguldījumiem un darbības izdevumiem, piemēram, darba atalgojuma izmaksām un ikdienas uzņēmuma operatīvajiem izdevumiem, dažādos projektos var atšķirties). Sekojoši ir secināms, ka 1 MEUR investīciju gadā ienes IIN 98 039 EUR, tātad ir nepieciešams 10.20 EUR, lai nodrošinātu 1 EUR nomaksu valsts budžetā caur IIN. Minēto vērtību reizinot ar LIAA darbinieka gada algai nepieciešamo summu (36 216.84 EUR, tai skaitā DD VSAOI) ir identificēts, ka viena LIAA darbinieka gada algas atpelnīšanai ir nepieciešams nodrošināt  369 411.77 EUR investīciju apjomu.
Noteiktais apjoms tiek izmantots, lai proporcionāli pieaugoši identificētu tādas sliekšņu vērtības, kuras ne tikai ir fiskāli neitrālas, bet arī nosacīti atpelna (ar investīciju uzņēmumu veiktajiem un valsts budžetā ienākošajiem IIN maksājumiem) gan paša ar investīciju jautājumiem strādājošā LIAA darbinieka algu, gan arī vairāku citu kolēģu algu (piemēram, Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļā, kuri nav tieši iesaistīti investīciju jautājumos, bet ir nepieciešami kopējo LIAA mērķu sasniegšanai un kuru darbam ir atbalstoša funkcija investīciju mērķu sasniegšanā). Pirmā sliekšņa sākotnējā vērtība veidojas no 10 darbinieku algu apjoma, otrā sliekšņa – no 15 darbinieku apjoma, trešā sliekšņa – no 20 darbinieku apjoma un ceturtā sliekšņa – no 30 darbinieku apjoma. Papildus tam tiek veikta indeksācija, kas nodrošina optimālu piešķirto prēmiju skaitu, lai nodrošinātu, ka prēmija ir par sasniegtu augstu rezultātu un daļai labāko darbinieku, nevis visiem kā ierasta piemaksa par sava darba izpildi.

Aprēķins par prēmiju apjomu darbiniekiem, kuru pienākumos ir strādāt ar eksporta veicināšanas jautājumiem

Eksporta pieauguma prēmiju sliekšņu noteikšanai ir izmantoti CSP dati par Latvijas uzņēmumu veikto eksporta apjomu (2019. līdz 2023. gads), eksportējošo uzņēmumu darbinieku skaitu un vidējo atalgojumu nozarē. Veicot aprēķinus par eksporta apjomu uz vienu nodarbināto un par valsts budžetā iegūto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjomu, ir noteikts, ka 1 MEUR eksporta pieaugums ienes IIN no 107 000 EUR līdz 144 974 EUR (atkarībā no gada, kura datus izmanto). Sekojoši ir secināms, lai nodrošinātu 1 EUR nomaksu valsts budžetā caur IIN, ir nepieciešams no 6.9 EUR līdz 9.3 EUR liels eksporta pieaugums. No minētā diapazona izvēloties 2023. gada datu vērtību - 6.9 EUR un reizinot to ar LIAA darbinieka gada algai nepieciešamo summu (36 216.84 EUR, tai skaitā DD VSAOI) ir identificēts, ka viena LIAA darbinieka gada algas atpelnīšanai ir nepieciešams nodrošināt 249 816.27 EUR eksporta pieauguma apjomu.
Noteiktais apjoms tiek izmantots, lai proporcionāli pieaugoši identificētu tādas sliekšņu vērtības, kuras ne tikai ir fiskāli neitrālas, bet arī nosacīti atpelna (ar eksportējošo uzņēmumu veiktajiem un valsts budžetā ienākošajiem IIN maksājumiem) gan paša ar eksporta jautājumiem strādājošā LIAA darbinieka algu, gan arī vairāku citu kolēģu algu (piemēram, Pasākumu nodrošināšanas nodaļā, kuri nav tieši iesaistīti eksporta jautājumos, bet ir nepieciešami kopējo LIAA mērķu sasniegšanai un kuru darbam ir atbalstoša funkcija eksporta mērķu sasniegšanā). Pirmā sliekšņa sākotnējā vērtība veidojas no 10 darbinieku algu apjoma, otrā sliekšņa – no 15 darbinieku apjoma, trešā sliekšņa – no 20 darbinieku apjoma un ceturtā sliekšņa – no 30 darbinieku apjoma. Papildus tam tiek veikta indeksācija, kas nodrošina optimālu piešķirto prēmiju skaitu, lai nodrošinātu, ka prēmija ir par sasniegtu augstu rezultātu un daļai labāko darbinieku, nevis visiem kā ierasta piemaksa par sava darba izpildi.

Būtiski ņemt vērā, ka izmantotās eksporta pieauguma un investīciju piesaistes prēmiju sliekšņa vērtības ir saskaņotas ar kopējiem LIAA stratēģijā nospraustajiem ikgadējiem mērķiem (2025. gadā – 300 MEUR eksporta pieaugums un 790 MEUR piesaistīto investīciju apjoms) un virzoties uz plānoto LIAA nākotnes mērķi, tuvāko gadu laikā sasniegt 1 miljarda EUR ikgadējo piesaistīto investīciju apjomu. Sekojoši tiek nodrošināts, ka atbilstošais darbinieku skaits par mērķu sasniegšanu arī varēs saņemt prēmijas – t.i. nospraustie sliekšņi ir motivējoši, bet vienlaikus arī sasniedzami. Precīza prēmēšanas kārtība un kritēriji prēmijas apmēra noteikšanai tiks atrunāta LIAA iekšējā kārtībā - lai prēmiju sistēma būtu efektīva un taisnīga, tiks izstrādāti skaidri un konkrēti rezultatīvie rādītāji. Šie rādītāji būs cieši saistīti ar LIAA stratēģiskajiem mērķiem un valsts ekonomikas attīstības prioritātēm, nodrošinot, ka darbinieki tiek motivēti sasniegt izvirzītos mērķus, kas ir būtiski Latvijas investīciju piesaistes un kopējās ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā.