22-TA-945: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu Ukrainā, turpināt profesionālās ievirzes izglītības ieguvi arī pašvaldību izglītības iestādē, kā arī turpināt iesākto profesionālas vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības pēc pilngadības sasniegšanas.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu Ukrainā, turpināt profesionālās ievirzes izglītības ieguvi arī pašvaldību izglītības iestādē, kā arī turpināt iesākto profesionālas vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības pēc pilngadības sasniegšanas.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.
Pašreiz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk - likums) 13.1 pantā (redakcijā, kas spēkā no 2022.gada 26.marta) noteikts regulējums par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību. Tostarp minētā panta trešajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam. Savukārt panta ceturtajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam.
Jāņem vērā, ka ar likumā ietverto regulējumu Ukrainas civiliedzīvotājiem ir noteiktas atvieglotas prasības pakalpojumu saņemšanā Latvijā, dokumentu izsniegšanā u.tml. Piemēram, likuma 3.panta pirmajā daļā noteiks, ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.
Līdz ar to, arī attiecībā uz izglītības ieguvi paredzami atviegloti nosacījumi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas teritorijā uzturas likumā noteiktajā termiņā.
Līdz ar to, arī attiecībā uz profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības ieguvi paredzami atviegloti nosacījumi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas teritorijā uzturas likumā noteiktajā termiņā.
Attiecībā uz nodarbinātību izglītībā likums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji (pedagogi) var strādāt par pedagogiem, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktas prasības, ja viņi piedalās tikai Ukrainas skolēnu izglītības procesa īstenošanā.
Pašreiz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk - likums) 13.1 pantā (redakcijā, kas spēkā no 2022.gada 26.marta) noteikts regulējums par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību. Tostarp minētā panta trešajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam. Savukārt panta ceturtajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos (t.i., piemēram, noteikumos Nr.488) noteiktajam.
Jāņem vērā, ka ar likumā ietverto regulējumu Ukrainas civiliedzīvotājiem ir noteiktas atvieglotas prasības pakalpojumu saņemšanā Latvijā, dokumentu izsniegšanā u.tml. Piemēram, likuma 3.panta pirmajā daļā noteiks, ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.
Līdz ar to, arī attiecībā uz izglītības ieguvi paredzami atviegloti nosacījumi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas teritorijā uzturas likumā noteiktajā termiņā.
Līdz ar to, arī attiecībā uz profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības ieguvi paredzami atviegloti nosacījumi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas teritorijā uzturas likumā noteiktajā termiņā.
Attiecībā uz nodarbinātību izglītībā likums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji (pedagogi) var strādāt par pedagogiem, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktas prasības, ja viņi piedalās tikai Ukrainas skolēnu izglītības procesa īstenošanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konstatētas situācijas, kad personām ir nepieciešams iesniegt Latvijas Republikas institūcijās attiecīgus publiskus dokumentus, kurus ir nepieciešams saņemt no Ukrainas, bet Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ to pašreiz nav iespējams izdarīt.
Ievērojot to, ka saskaņā ar likuma 1. pantu likuma mērķis ir arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai, līdz ar to likumā ir paredzams, ka uz jebkuras personas iesniegto publisko dokumentu, kura izcelsme ir Ukraina, ir nosakāmi izņēmumi attiecībā uz publisku dokumentu legalizāciju. Izņēmumi, kas ir attiecināmi uz dokumentu legalizāciju, attiecas uz jebkuru personu neatkarīgi no valstspiederības, proti, ne tikai uz Ukrainas civiliedzīvotāju, bet arī uz jebkuru personu, kurai ir nepieciešams dokumenta apstiprinājums no Ukrainas attiecīgajām institūcijām. Minētās personas varēs atsaukties uz likuma 20. panta izņēmumiem. Tāpat ar noteikto tiek mazinātas administratīvās procedūras, kas ir attiecināmas uz Ukrainā izdotajiem publiskajiem dokumentiem.
Ievērojot to, ka saskaņā ar likuma 1. pantu likuma mērķis ir arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai, līdz ar to likumā ir paredzams, ka uz jebkuras personas iesniegto publisko dokumentu, kura izcelsme ir Ukraina, ir nosakāmi izņēmumi attiecībā uz publisku dokumentu legalizāciju. Izņēmumi, kas ir attiecināmi uz dokumentu legalizāciju, attiecas uz jebkuru personu neatkarīgi no valstspiederības, proti, ne tikai uz Ukrainas civiliedzīvotāju, bet arī uz jebkuru personu, kurai ir nepieciešams dokumenta apstiprinājums no Ukrainas attiecīgajām institūcijām. Minētās personas varēs atsaukties uz likuma 20. panta izņēmumiem. Tāpat ar noteikto tiek mazinātas administratīvās procedūras, kas ir attiecināmas uz Ukrainā izdotajiem publiskajiem dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Šajos gadījumos šie dokumenti tiek pieņemti bez apliecinājuma apostille, ja Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ nevar tikt ievērota prasība par publiskajam dokumentam nepieciešamo apliecinājumu (apostille) atbilstoši 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu.
Attiecīgi institūcijas, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šajos gadījumos neuzstāt uz šādu dokumentu iesniegšanu vai uzrādīšanu, piemēram, pilnvarojumu apliecinošs dokuments; turklāt, ja personu rīcībā ir PSRS laikā saņemti atbilstoši dokumenti, tiek pieļauta iespēja izmantot šos dokumentus. Vienlaikus attiecībā uz to, ja ir pamatotas šaubas par iesniegtā vai uzrādītā publiskā dokumenta autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, institūcija ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu. Norādāms, ka līdzīgs mehānisms ir ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 14. pantā, kurā definēti informācijas pieprasījumi pamatotu šaubu gadījumos. Attiecīgi izstrādāto grozījumu sakarā ar citiem pasākumiem būtu saprotams, piemēram, informācijas pieprasījums Ukrainas iestādei, kas izdevusi attiecīgo publisko dokumentu, vai arī noteikts Ukrainas vēstniecības Latvijā apliecinājums. Piemēram, Latvijas Zvērinātu notāru padome arī šobrīd, iespēju robežās, uztur kontaktus ar Ukrainas Notāru padomi un notāriem. Iespēju robežās, piemēram, Latvijas zvērinātam notāram būtu iespējas sazināties ar Ukrainas notāru, kas ir izdevis konkrēto dokumentu, un pārliecināties par konkrētā dokumenta autentiskumu, jo atbilstoši praksē konstatētajam, ne visos gadījumos, bet ir nodrošinātas informācijas apmaiņas iespējas.
Attiecīgi institūcijas, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šajos gadījumos neuzstāt uz šādu dokumentu iesniegšanu vai uzrādīšanu, piemēram, pilnvarojumu apliecinošs dokuments; turklāt, ja personu rīcībā ir PSRS laikā saņemti atbilstoši dokumenti, tiek pieļauta iespēja izmantot šos dokumentus. Vienlaikus attiecībā uz to, ja ir pamatotas šaubas par iesniegtā vai uzrādītā publiskā dokumenta autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, institūcija ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu. Norādāms, ka līdzīgs mehānisms ir ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 14. pantā, kurā definēti informācijas pieprasījumi pamatotu šaubu gadījumos. Attiecīgi izstrādāto grozījumu sakarā ar citiem pasākumiem būtu saprotams, piemēram, informācijas pieprasījums Ukrainas iestādei, kas izdevusi attiecīgo publisko dokumentu, vai arī noteikts Ukrainas vēstniecības Latvijā apliecinājums. Piemēram, Latvijas Zvērinātu notāru padome arī šobrīd, iespēju robežās, uztur kontaktus ar Ukrainas Notāru padomi un notāriem. Iespēju robežās, piemēram, Latvijas zvērinātam notāram būtu iespējas sazināties ar Ukrainas notāru, kas ir izdevis konkrēto dokumentu, un pārliecināties par konkrētā dokumenta autentiskumu, jo atbilstoši praksē konstatētajam, ne visos gadījumos, bet ir nodrošinātas informācijas apmaiņas iespējas.
Problēmas apraksts
2022. gada 26. martā stājās spēkā grozījumi likumā, tostarp arī grozījums, kas paredz, ka pieņemot pieteikumu vai izsniedzot ilgtermiņa vīzu, attiecīgā institūcija Ukrainas civiliedzīvotāju reģistrē Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēju un iekļauj reģistrā Fizisko personu reģistra likuma 11. panta trešajā daļā minētās ziņas, kā arī norāda personas statusu — aktīvs, ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta, — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas.
Lai nodrošinātu šī tiesiskā regulējuma vienveidīgu izpildi, ir nepieciešams noteikts, kuras tieši ziņas ir iekļaujamas Fizisko personu reģistrā. Tāpat arī, ņemot vērā likuma 2. pantā minēto institūciju darba organizāciju, ir nosakāms, ka šīs institūcijas var pašās vadīt ziņas Fizisko personu reģistrā vai arī nodrošina, ka tās ievada cita pašvaldības institūcija (amatpersona).
Lai nodrošinātu šī tiesiskā regulējuma vienveidīgu izpildi, ir nepieciešams noteikts, kuras tieši ziņas ir iekļaujamas Fizisko personu reģistrā. Tāpat arī, ņemot vērā likuma 2. pantā minēto institūciju darba organizāciju, ir nosakāms, ka šīs institūcijas var pašās vadīt ziņas Fizisko personu reģistrā vai arī nodrošina, ka tās ievada cita pašvaldības institūcija (amatpersona).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka, pieņemot pieteikumu, likuma 2. pantā minētās institūcijas nodrošina ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāju, ja tas ir identificēts, iekļaušanu Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, iekļaujot reģistrā Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27., 28.punktā minētās ziņas un norādot personas statusu – aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas. Šāda paša satura ziņas tiks iekļautas Fizisko personu reģistrā, ja tai tiks izsnieta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja.
Problēmas apraksts
Lai turpinātu efektīvu atbalsta sniegšanas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināšanu, ir nepieciešams noteikt, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzrauga attiecīgo pašvaldību kapacitāti atbalsta sniegšanā, un nepieciešamības gadījumā nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju novirzīšanu uz pašvaldību, kuras kapacitāte pieļauj sniegt Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar šajā likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai. Norādāms, ka šo informāciju iegūs un aktualizēs balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju. Informācijas sniegšana ir darba organizācijas jautājums, proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un pašvaldības vienosies par pēc iespējas ērtāko informācijas sniegšanas veidu.
Attiecīgi, ja pašvaldība ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirza Ukrainas civiliedzīvotājus uz vienu no tām pašvaldībām, kurā ir pieejams izmitināšanas atbalsts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai šai pašvaldībai ir saistošs.
Attiecīgi, ja pašvaldība ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirza Ukrainas civiliedzīvotājus uz vienu no tām pašvaldībām, kurā ir pieejams izmitināšanas atbalsts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai šai pašvaldībai ir saistošs.
Problēmas apraksts
Lai Ukrainas civiliedzīvotājam mazinātu administratīvo slogu ir nepieciešams paredzēt arī iespēju, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Vienlaikus ir nepieciešams noteikt, ka minētais centrs sniedz informāciju Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamajiem dokumentiem un rada iespēju attiecīgo anketu iesniegt gan elektroniski, gan papīra formātā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kura vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem šos dokumentus iesniegt.
Problēmas apraksts
Nepieciešams noteikt izņēmumus attiecībā uz Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 887 "Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu" un Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr. 857 "Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis" piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskas izziņas un ar to saistīto dokumentu kopijas un, ja vajadzīgs sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu krievu valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.
Saskaņā ar 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr.857 “Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis” 4.1. apakšpunktu Latvijas Nacionālais arhīvs, ja to prasa klients, veiktu sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu vienīgi krievu valodā, jo Latvijas Nacionālajam arhīvam nav atbilstošu resursu, lai nodrošinātu izziņas tulkošanu citā valodā. Latvijas Nacionālais arhīvs šo pakalpojumus sniegšanu nodrošinās esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Saskaņā ar 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr.857 “Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis” 4.1. apakšpunktu Latvijas Nacionālais arhīvs, ja to prasa klients, veiktu sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu vienīgi krievu valodā, jo Latvijas Nacionālajam arhīvam nav atbilstošu resursu, lai nodrošinātu izziņas tulkošanu citā valodā. Latvijas Nacionālais arhīvs šo pakalpojumus sniegšanu nodrošinās esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu vienotu pašvaldības kompetences izpratni atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir nepieciešams attiecīgi precizēt likuma 13. panta pirmo daļu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka pašvaldība konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem šos dokumentus iesniegt un iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā.
Problēmas apraksts
Likuma 13. panta otrā daļā, kas paredz, ka pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, stājās spēkā 2022. gada 21. martā.
Lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām ir nepieciešams noteikt, ka pirmais pārskats par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, ir iesniedzams gan par februāri, gan par martu.
Tāpat ir norādāms, ja pārskata iesniegšanas datums ir brīvdienās vai svētku dienās, to iesniedz nākamajā darba dienā, atbilstoši Civillikumā noteiktajam.
Lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām ir nepieciešams noteikt, ka pirmais pārskats par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, ir iesniedzams gan par februāri, gan par martu.
Tāpat ir norādāms, ja pārskata iesniegšanas datums ir brīvdienās vai svētku dienās, to iesniedz nākamajā darba dienā, atbilstoši Civillikumā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, par 2022. gada februāri un martu iesniedz līdz 2022. gada 10. aprīlim šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībai” paredz minimālās veselības pārbaudes darbiniekiem, kas veicot savus darba pienākumus, piemēram, strādājot ciešā kontaktā ar bērniem vai strādājot ar nefasētu pārtiku, var pārnest infekciju uz pakalpojuma saņēmēju.
Minētie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi uz tuberkulozi (ārsta apskate un plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana), lai profilaktiski atklātu tuberkulozes gadījumu personai, kas strādā ar bērniem, kam ir īpaši augsts inficēšanās risks ar tuberkulozi no pieaugušajiem. Ņemot vērā ļoti augsto tuberkulozes izplatību Ukrainā, kas ir ievērojami augstāka nekā Latvijā, šādas profilaktiskās apskates darbiniekiem, kas strādā ar bērniem ir jāveic pēc iespējas ātrāk.Tāpat arī šie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi darbiniekiem, kas strādā ar nefasētu pārtiku, lai identificētu zarnu infekcijas slimību nēsātājus un tādējādi novērstu ar pārtiku saistītu zarnu infekcijas slimību uzliesmojumus. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, šādu veselības pārbaužu veikšana ir jāveic pēc iespējas ātrāk.
Minētie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi uz tuberkulozi (ārsta apskate un plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana), lai profilaktiski atklātu tuberkulozes gadījumu personai, kas strādā ar bērniem, kam ir īpaši augsts inficēšanās risks ar tuberkulozi no pieaugušajiem. Ņemot vērā ļoti augsto tuberkulozes izplatību Ukrainā, kas ir ievērojami augstāka nekā Latvijā, šādas profilaktiskās apskates darbiniekiem, kas strādā ar bērniem ir jāveic pēc iespējas ātrāk.Tāpat arī šie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi darbiniekiem, kas strādā ar nefasētu pārtiku, lai identificētu zarnu infekcijas slimību nēsātājus un tādējādi novērstu ar pārtiku saistītu zarnu infekcijas slimību uzliesmojumus. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, šādu veselības pārbaužu veikšana ir jāveic pēc iespējas ātrāk.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam un personām, kas nodarbinātas darbos, kas saistīts ar risku citu cilvēku veselībai, atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumu Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībai” 2.pielikumam.
Problēmas apraksts
Lai pēc iespējas veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju nozīmēto zāļu terapijas nepārtrauktību un līdzestību to lietošanā, tai skaitā, ja zāļu terapijā veiktas izmaiņas, pamatojoties uz Latvijas ārstu sniegtajām rekomendācijām, Latvijas valsts samērīgā laika periodā Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina iespēju saņemt no valsts budžeta līdzekļiem kompensētās zāles labvēlīgākajā iespējamajā kompensācijas apmērā, tas ir tādā apmērā kā tiesiskais regulējums to paredz trūcīgai personai un patvēruma meklētājam.
Ņemot vērā, ka patvēruma meklētāja statusā esošās personas atrodas pilnā valsts sniegtā apgādībā (ja personai nav legāla pamata uzturēties Latvijā, piemēram, derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, prasības izskatīšanas laikā persona tiek izmitināta Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”), savukārt trūcīgām personām nav pietiekami iztikas līdzekļi, lai spētu par sevi parūpēties, attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem šis regulējums tiek piemērots tikai terminēti (sešu mēnešu periodā), kas ir samērīgs laika periods, lai Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanās un sadzīve Latvijā būtu relatīvā mērā stabilizējusies (normalizējusies), kā arī ārstniecībā nozīmēto zāļu terapijas tiktu piemērotas Eiropas Savienībā lietoto zāļu un ārstniecības shēmu atbilstībai.
Ukrainas civiliedzīvotājiem zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus sedz pilnā apmērā no kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem (50% un 75% kompensācijas apmēra gadījumā, tiek piemērota 100% kompensācija), izņemot šādus gadījumus:
1) ja Ukrainas civiliedzīvotājam ir izrakstītas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles vai medicīniskās ierīces. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs sedz starpību starp attiecīgās grupas nereferences un references zāļu vai medicīnisko ierīču aptiekas cenu (ar pievienotās vērtības nodokli);
2) Zāļu un medicīnisko ierīču individuālās kompensācijas gadījumā izrakstīto zāļu vai medicīnisko ierīču izmaksas pārsniedz 14228,72 euro;
3) ir izrakstītas M saraksta zāles.
Ņemot vērā, ka patvēruma meklētāja statusā esošās personas atrodas pilnā valsts sniegtā apgādībā (ja personai nav legāla pamata uzturēties Latvijā, piemēram, derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, prasības izskatīšanas laikā persona tiek izmitināta Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”), savukārt trūcīgām personām nav pietiekami iztikas līdzekļi, lai spētu par sevi parūpēties, attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem šis regulējums tiek piemērots tikai terminēti (sešu mēnešu periodā), kas ir samērīgs laika periods, lai Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanās un sadzīve Latvijā būtu relatīvā mērā stabilizējusies (normalizējusies), kā arī ārstniecībā nozīmēto zāļu terapijas tiktu piemērotas Eiropas Savienībā lietoto zāļu un ārstniecības shēmu atbilstībai.
Ukrainas civiliedzīvotājiem zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus sedz pilnā apmērā no kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem (50% un 75% kompensācijas apmēra gadījumā, tiek piemērota 100% kompensācija), izņemot šādus gadījumus:
1) ja Ukrainas civiliedzīvotājam ir izrakstītas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles vai medicīniskās ierīces. Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs sedz starpību starp attiecīgās grupas nereferences un references zāļu vai medicīnisko ierīču aptiekas cenu (ar pievienotās vērtības nodokli);
2) Zāļu un medicīnisko ierīču individuālās kompensācijas gadījumā izrakstīto zāļu vai medicīnisko ierīču izmaksas pārsniedz 14228,72 euro;
3) ir izrakstītas M saraksta zāles.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz jaunu pārejas noteikumu punktu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus sākot no 2022.gada 24.februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai.
Problēmas apraksts
Iepriekš minētajā regulējumā ietvertas nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo izglītību un turpināt iepriekš uzsākto profesionālās vidējās izglītības ieguvi nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi šobrīd ukraiņu jauniešiem pēc pamatizglītības ieguves, kuri sasnieguši pilngadību un Ukrainā 2021./2022. mācību gadā mācījušies vispārējās vidējās izglītības programmas pēdējās klasēs vai profesionālās vidējās izglītības programmu 3. vai 4. kursā, nav iespējams to turpināt arī Latvijā.
Savukārt attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības ieguves turpināšanu likumā paredzēts, ka profesionālās ievirzes izglītība turpināma valsts izglītības iestādēs, līdz ar to ierobežojot izglītības ieguves iegūšanu pašvaldību izglītības iestādē Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktā kārtībā.
Attiecībā uz nodarbinātību izglītībā, likums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji (pedagogi) var strādāt par pedagogiem, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktas prasības, ja viņi piedalās tikai Ukrainas skolēnu izglītības procesa īstenošanā. Savukārt, citos gadījumos, par pedagogu var strādāt, piemērojot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pastāvīgai profesionālai darbībai pedagoga profesijā Latvijas Republikā procedūra, kas ir maksas pakalpojums (samaksu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 240 Eiro apmērā), laikietilpīga un tai nepieciešami izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumenti.
Savukārt attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības ieguves turpināšanu likumā paredzēts, ka profesionālās ievirzes izglītība turpināma valsts izglītības iestādēs, līdz ar to ierobežojot izglītības ieguves iegūšanu pašvaldību izglītības iestādē Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktā kārtībā.
Attiecībā uz nodarbinātību izglītībā, likums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji (pedagogi) var strādāt par pedagogiem, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktas prasības, ja viņi piedalās tikai Ukrainas skolēnu izglītības procesa īstenošanā. Savukārt, citos gadījumos, par pedagogu var strādāt, piemērojot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pastāvīgai profesionālai darbībai pedagoga profesijā Latvijas Republikā procedūra, kas ir maksas pakalpojums (samaksu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 240 Eiro apmērā), laikietilpīga un tai nepieciešami izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumenti.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības ieguvi arī tiem pilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš to uzsākuši, likumprojektā tiek noteikts, ka arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālas izglītības ieguvi 2021/. 2022. mācību gadā, ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.
Lai nodrošinātu vispārējās vidējās izglītības ieguvi arī tiem pilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš to uzsākuši, likumprojektā tiek noteikts, ka arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021/. 2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Tāpat šiem pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz attiecīgās izglītības ieguvi arī privātās izglītības iestādēs.
Papildus minētajam likumprojekts paplašina nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības turpināt apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmas arī pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, ne tikai valsts dibinātajās izglītības iestādēs, tādējādi dodot tiesības nezaudēt profesionālās zināšanas un iemaņas..
Attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību likumprojekt paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši pedagoģisko izglītību, ir iespēja strādāt profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā Latvijā kārtībā, kāda noteikta īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā. Tādējādi tas arī risinātu pedagogu trūkumu profesionālās izglītības iestādēs un citās izglītības iestādēs.
Lai nodrošinātu vispārējās vidējās izglītības ieguvi arī tiem pilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš to uzsākuši, likumprojektā tiek noteikts, ka arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021/. 2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Tāpat šiem pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz attiecīgās izglītības ieguvi arī privātās izglītības iestādēs.
Papildus minētajam likumprojekts paplašina nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības turpināt apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmas arī pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, ne tikai valsts dibinātajās izglītības iestādēs, tādējādi dodot tiesības nezaudēt profesionālās zināšanas un iemaņas..
Attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību likumprojekt paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši pedagoģisko izglītību, ir iespēja strādāt profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā Latvijā kārtībā, kāda noteikta īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā. Tādējādi tas arī risinātu pedagogu trūkumu profesionālās izglītības iestādēs un citās izglītības iestādēs.
Problēmas apraksts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 401 “Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 401) 21.1. apakšpunktam, pārrauga vienoto klientu apkalpošanas centru darbību (turpmāk – VPVKAC), tai skaitā, VPVKAC sniegtā atbalsta valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai iedzīvotājiem reģistrēšanu pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv.
Saskaņā ar likuma 2. panta trešo daļu, koordinēta atbalsta sniegšanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā civilās aizsardzības komisija var noteikt atbalsta sniegšanas koordināciju, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības.
Atbilstoši VPVKAC Uzraudzības komitejas 2022. gada 23. marta lēmumam (komitejas pienākumi ir noteikti MK noteikumu Nr. 401 10. punktā) VPVKAC ar 2022. gada 28. martu sniedz atbalstu šādu Ukrainas civiliedzīvotājiem mērķētu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai (iespējams, pakalpojumu klāsts var tikt paplašināts):
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) pakalpojumu “Vīzas pieteikums” un “Anketas iesniegšanas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai” pieteikšanai; kā arī reģistrē personu Fizisko personu reģistrā un izdrukā izziņu par to;
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu “Bērna piedzimšanas pabalsts”, “Ģimenes valsts pabalsts”, “Bērna kopšanas pabalsts” pieteikšanai.
Atbalsta sniegšanas un pakalpojumu pieteikšanas gadījumi tiek reģistrēti VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv.
Saskaņā ar likuma 2. panta trešo daļu, koordinēta atbalsta sniegšanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā civilās aizsardzības komisija var noteikt atbalsta sniegšanas koordināciju, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības.
Atbilstoši VPVKAC Uzraudzības komitejas 2022. gada 23. marta lēmumam (komitejas pienākumi ir noteikti MK noteikumu Nr. 401 10. punktā) VPVKAC ar 2022. gada 28. martu sniedz atbalstu šādu Ukrainas civiliedzīvotājiem mērķētu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai (iespējams, pakalpojumu klāsts var tikt paplašināts):
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) pakalpojumu “Vīzas pieteikums” un “Anketas iesniegšanas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai” pieteikšanai; kā arī reģistrē personu Fizisko personu reģistrā un izdrukā izziņu par to;
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu “Bērna piedzimšanas pabalsts”, “Ģimenes valsts pabalsts”, “Bērna kopšanas pabalsts” pieteikšanai.
Atbalsta sniegšanas un pakalpojumu pieteikšanas gadījumi tiek reģistrēti VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu koordinētu un vienotu minēto valsts pārvaldes pakalpojumu reģistrācijas gadījumu uzskaiti, ir jānodrošina iespēja pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv minēto pakalpojumu reģistrāciju veikt arī pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienībām. VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmas www.pakalpojumucentri.lv pielāgošanas darbi ir kompensējami likuma 13. panta 2.1 daļā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, pašvaldībai - VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmas www.pakalpojumucentri.lv pārzinim, iesniedzot attiecīgu pārskatu Valsts kasē.
Izpildot likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto par valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru atbalstu, pašvaldībām papildus radušās izmaksas ir kompensējamas likuma 13. panta trešās un 3.1 daļas (jauna un skatīt zemāk) noteiktajā kārtībā, VARAM izmantojot informāciju no pakalpojumu vadības sistēmas www.pakalpojumucentri.lv.
Izpildot likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto par valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru atbalstu, pašvaldībām papildus radušās izmaksas ir kompensējamas likuma 13. panta trešās un 3.1 daļas (jauna un skatīt zemāk) noteiktajā kārtībā, VARAM izmantojot informāciju no pakalpojumu vadības sistēmas www.pakalpojumucentri.lv.
Problēmas apraksts
Vienota pakalpojumu reģistrācijas kārtība VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv arī pakalpojumu apmaksas mehānismu atbilstoši sniegto pakalpojumu daudzumam. Izpildot likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto par valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru atbalstu, pašvaldībām papildus radušās izmaksas ir kompensējamas atbilstoši sniegto pakalpojumu daudzumam.
Risinājuma apraksts
VPVKAC pakalpojumu apmaksas mehānisms ir centralizēts un balstās uz pakalpojumu vadības sistēmā reģistrētām atskaitēm. Atskaišu daudzums un sadalījums pa konkrētiem VPVKAC ļauj precīzi kompensēt sniegto pakalpojumu apjomu.
Tas nodrošina, ka pašvaldībām nav papildus jāiesniedz pārskati par paveikto un valsts iestādes var veikt precīzu kontroli līdz pat personu līmenim.
Kompensācijas mehānisma centralizēta apmaksa, izmantojot VPVKAC uzskaiti, nerada papildus administratīvo slogu nevienai valsts iestādei, nodrošina precīzu pakalpojumu uzskaiti un pārskatāmu kompensācijas izlietojumu. Līdz ar to pašvaldībām nav jāiesniedz atsevišķs pārskats.
Tas nodrošina, ka pašvaldībām nav papildus jāiesniedz pārskati par paveikto un valsts iestādes var veikt precīzu kontroli līdz pat personu līmenim.
Kompensācijas mehānisma centralizēta apmaksa, izmantojot VPVKAC uzskaiti, nerada papildus administratīvo slogu nevienai valsts iestādei, nodrošina precīzu pakalpojumu uzskaiti un pārskatāmu kompensācijas izlietojumu. Līdz ar to pašvaldībām nav jāiesniedz atsevišķs pārskats.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektā ietverto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.pantā noteiktajam pašvaldības var iesniegt ePārskatus par iepriekšēja mēneša faktiskiem izdevumiem Valsts kasē līdz mēneša desmitajam datumam, nozares ministrijas tos saskaņot piecās darba dienās un VARAM veikt izmaksu reizi mēnesī, Ministru kabinetam būs nepieciešams pieņemt lēmumu par prognozēto līdzekļu apmēru par visiem valsts atbalsta veidiem un ne mazāk kā uz tuvāko 3 mēnešu periodu. Vienlaikus faktiskās izmaksas tiks veiktas atbilstoši Valsts kasē iesniegtajiem ePārskatiem (izņemot par vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru un pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībām), vienlaikus nepārsniedzot Ministru kabineta pieņemto finansējuma apjomu. Par vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru un pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienību darbu, tiks izmantota pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv pašvaldību sniegtā informācija.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabinets noteiks katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, ievērojot Ukrainas civiliedzīvotāju iespējamo ierašanās skaitu Latvijā un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Minētie Ministru kabineta noteikumi ir izdodami līdz 2022. gada 14. aprīlim.
Minētie Ministru kabineta noteikumi ir izdodami līdz 2022. gada 14. aprīlim.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Valsts robežsardze
- Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
- Pašvaldības
- Latvijas Nacionālais arhīvs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi