Anotācija

Pašreiz noteikumi Nr. 796 nosaka, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamo zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti noteikumu Nr. 796 9. pielikumā. Bieži vien pašvaldības lūdz institūtam noteikt limitu izmaiņas to administratīvajā teritorijā esošajos vienos un tajos pašos ūdeņos gadu no gada – vienā gadā lūdzot palielināt limitu, bet nākamajā jau samazināt.

Lai mazinātu birokrātisko slogu katru gadu veicot virkni limitu grozījumu šo noteikumu pielikumos, bet pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem to administratīvajās teritorijās esošajos iekšējos ūdeņos, jānosaka, ka noteikumu Nr.796 pielikumos ir noteikti maksimālie zvejas limiti. Attiecīgi noteikumu Nr. 796 3. punkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka iekšējos ūdeņos ir noteikti maksimālie zvejas limiti, kas atspoguļoti šo noteikumu 3. punkta apakšpunktos.

Noteikumu Nr.796 3.11.papakšpunktā pašreiz noteiktie 75 metri tīklu kopgaruma neļauj pašvaldībām tos iedalīt trīs pašpatēriņa zvejniekiem, ievērojot noteikumu Nr. 796 7.9. apakšpunktā noteikto proporciju, ka pašpatēriņa zvejā var iedalīt zivju murda limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam.

Sadalot 90 metrus zvejas tīklu limita, pašvaldībai būtu iespēja trīs pašpatēriņa zvejniekiem katram iedalīt divus 15 metrus garus zvejas tīklus. Tas neradītu nepieciešamību atšķirīgai aprēķina proporcijai dažādos ūdeņos, un atvieglotu pašvaldības darbības limitu sadalē savas administratīvās teritorijas ezeros. Attiecīgi noteikumu Nr. 796 3.11. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka zvejas tīklu limits – 90 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3. pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metriem no tīklu garuma limita.

Pašvaldībām nav tiesību pašām lemt par iespēju samazināt zvejas limitus kādā ūdenstilpē konkrētajā gadā.

Lai pašvaldības noteikumu Nr.796 3. punktā noteikto maksimālo zvejas limitu attiecīgā kalendārajā gadā varētu samazināt, neizdarot grozījumus noteikumos Nr. 796, tās  varētu pieņemt šādu lēmumu, izdodot attiecīgus saistošos noteikumus, ja tas ir pamatots ar zivju resursu aizsardzības nepieciešamību un zvejas limits ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem nav iedalīts komerczvejai. Būtiski, lai tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz komerczvejniekiem, kas līgumus slēdz uz vairākiem gadiem. Attiecīgi noteikumi Nr. 796 papildināti ar 4.¹ punktu, nosakot, ka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpe, vai pašvaldībām savstarpēji vienojoties, ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, ar saistošajiem noteikumiem var pieņemt lēmumu par noteikumu Nr. 796 pielikumos noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētā kalendārā gadā, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. Zvejas limiti, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai, attiecīgajās ūdenstilpēs nevar tikt samazināti.

Pašreiz noteikumos Nr. 796 nav paredzēta iespēja iedalīt zvejas limitu jaunajiem zvejniekiem (līdz 40 gadus veciem), lai sekmētu darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu zvejniecības sektorā un atbalstītu gados jaunu cilvēku vēlmi iesaistīties zvejniecības komercdarbībā.

Lai sekmētu gados jaunu komerczvejnieku iesaistīšanos iekšējo ūdeņu zvejā,  noteikumi Nr. 796 papildināti ar 7.11. apakšpunktu, nosakot, ka gadījumā, ja paliek neizmantots zvejas limita apjoms, kas tiek iedalīts esošajiem komerczvejniekiem vai pašpatēriņa zvejai saskaņā ar šo noteikumu 7.10. apakšpunktu, pašvaldība nodrošina, ka zvejas limits tiek iedalīts jaunajiem zvejniekiem, kas zvejas limita pieprasīšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem un kas vēlas uzsākt komercdarbību zvejniecībā.

Pašreiz pašvaldības reizi gadā var iesniegt institūtā priekšlikumi par nepieciešamo zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 9. pielikumā. Bieži vien pašvaldības lūdz institūtam noteikt zvejas limitu izmaiņas to administratīvajā teritorijā esošajos vienos un tajos pašos ūdeņos gadu no gada – vienā gadā lūdzot palielināt zvejas limitu, bet nākamajā jau samazināt.

Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, turpmākie grozījumi noteikumos Nr. 796 noteiktajos zvejas limitos būtu veicami tikai tad, ja pašvaldība vēlas palielināt maksimālo zvejas limitu, izslēgt zvejas limitu no noteikumu pielikumiem, vai noteikt jaunu maksimālo zvejas limitu kādos ūdeņos. Tāpat noteikumos Nr. 796 būtu jāparedz, ka institūts sniedz atbildes uz pašvaldību priekšlikumiem saistībā ar zvejas limitiem, mēneša laikā rakstiski informējot pašvaldību par institūta atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem un norādot arī zinātnisko pamatojumu. Attiecīgi noteikumu Nr. 796 8. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamo maksimālo zvejas limitu palielināšanu vai to noteikšanu attiecīgajos iekšējos ūdeņos, ja tas nav noteikts noteikumu Nr. 796 pielikumos, vai pilnīgu limita izslēgšanu noteikumu Nr. 796 pielikumos minētajos iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 9. pielikumā.  Savukārt uz pašvaldību priekšlikumiem saistībā ar zvejas limitiem institūts sniedz atbildes, mēneša laikā rakstiski informējot pašvaldību par institūta atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem un sniedzot arī zinātnisko pamatojumu.

Institūts 2024. gada 8. augustā iesniedza ZM zinātnisko pamatojumu Nr. 30-1/170-e (turpmāk - pamatojums), kurā cita starpā norādīja, ka ierosina atteikties no zušu murdu izmatošanas Ķīšezerā un Lielajā Baltezerā. Institūts pamato, ka Lielajā Baltezerā  zveja nenotiek kopš 2012. gada, bet Ķīšezerā zušu nozveja 2023.g. bija  44 kg. Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1100/2007 teikts, ka katra zušu apsaimniekošanas plāna mērķis ir samazināt antropogēno darbību izraisīto mirstību, lai pēc iespējas ticamāk nodrošinātu, ka jūru sasniedz vismaz 40% no sudrabzušu biomasas, salīdzinot ar maksimāli iespējamo skaitu, kāds būtu pastāvējis, ja krājumu neietekmētu antropogēnās darbības. Šobrīd jūru sasniedz vien 3% no sudrabzušu biomasas mērķa apjoma, tādēļ ievērojot piesardzības principu, zušu migrācijai brīvi pieejamajos ūdeņos specializēta to ieguve nav pieļaujama. Ķīšezerā un Lielajā Baltezerā zušu krājumi 2011., 2014. un 2019. gadā papildināti par publiskiem līdzekļiem sugas saglabāšanai, nevis zvejas veicināšanai.

Svītrot no noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 1. tabulas zušu murdu (sētas garums līdz 30 m) limitu Rīgas valstspilsētas Ķīšezerā (15 murdi) un Ropažu novada Lielajā Baltezerā (3 murdi).

Pamatojumā cita starpā minēts, ka Ludzas novada pašvaldība vēlas zušķērāju limitā no ezera iztekošajās ūdenstecēs (noteikumu nr. 796 4. pielikuma 4. tabula, 6. punkts) nomainīt ūdensteces nosaukumu ''Poguļankas strauts'' uz nosaukumu ''Staukas strauts'' un institūts varētu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ''Vietvārdu datubāzē'' un ''Karšu pārlūkā'' minēts ūdensteces nosaukums ''Stauka''.

Noteikumu Nr.796 4. pielikuma 4. tabulas ''Zušķērāju limits no ezera iztekošajās ūdenstecēs'' 6. punktā aizstāt nosaukumu ''Poguļankas strauts'' ar nosaukumu ''Staukas strauts''.

Zivsaimniecības departamentā 16.02.2024. notika sanāksme, kurā piedalījās Salacas nēģu zvejā iesaistītie zvejnieki (nēģu tacis Nr. 2 un Nr. 3), biedrības “Salackrasti” pārstāvji un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” (turpmāk – BIOR) pārstāvji, lai pārrunātu faktiskos nēģu zvejas veikšanas aspektus Salacas upes nēģu tacī Nr. 3 (upē ir izveidots paaugstinājums uz kura notiek nēģu murdu izvietošana). Tika aktualizēta nepieciešamība šajā nēģu tacī izskatīt iespēju noteikt nēģu zvejas rīku limitu izmantošanas papildu nosacījumus, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju labākas migrācijas iespējas un nēģu resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai atbilstošu nēģu ieguves veikšanu. Papildus 31.05.2024. ZD organizēja sanāksmi ar institūtu BIOR un zvejas darbības kontrolējošām institūcijām – Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, lai pārrunātu iespējamos Salacas upes nēģu taču izmantošanas papildu nosacījumus, kurus varētu iekļaut noteikumu Nr.796 6. pielikumā. Tika panākta vienošanās, ka pie nēģu zvejas rīku limita (noteikumu Nr. 796 6. pielikums) būtu jānosaka nēģu taču izmantošanas nosacījumi Salacā saistībā ar nēģu  murdu izvietošanas virzienu, kā arī nēģu tača konstrukcijas izveidošanas vai atjaunošanas un izvietošanas nosacījumiem.
Noteikumos Nr.796 pie nēģu zvejas limitiem Salacā būtu jāietver šādi limitu izmantošanas papildnosacījumi: lai nerastos pārpratumi par tača konstrukcijas atrašanos ūdenī, kad netiek veikta zveja, tās būvniecības laiku vai izmantošanu tūrismam - tača konstrukcijas izveidošanai vai atjaunošanai jāsaņem Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) tehniskie noteikumi (turpmāk - tehniskie noteikumi) paredzētajai darbībai. Papildus jānosaka, kā ir jāievēro dabas parka “Salacas ieleja” dabas aizsardzības plānā nēģu zvejai Salacā paredzētie nosacījumi. Šie plāna nosacījumi būs jāievēro tiklīdz tas tiks izstrādāts un pieņemts. Tāpat noteikumos jāietver nosacījums, ka nēģu tačos nevar tikt mainīts upes gultnes augstums, bet lai netiktu mainīts nēģu murdu izvietošanas virziens jānosaka, ka tacim Nr. 1 nēģu murdi ir jāievieto ar atvērumu lejteces virzienā, bet tacim Nr. 2 un tacim Nr. 3 – ar atvērumu augšteces virzienā.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tehnisko noteikumu izsniegšanu ar upēm saistītām darbībām regulē Ministru kabineta 2024. gada 27. janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” (turpmāk – noteikumi Nr. 30) prasības un Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 475) prasības.
Noteikumu Nr. 30 7. punkta 7.1. apakšpunkta prasība paredz, ka darbībām, kas saistītas ar varbūtēju būtisku ietekmi uz zivju resursiem ir jāsaņem zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par būvniecības un ekspluatācijas ietekmi uz zivju resursiem.
Prasība zivsaimnieciskai ekspertīzei vai zivju sugu jomā sertificēta eksperta atzinuma saņemšanai būvēm Salacā izriet arī no noteikumu Nr. 475 25.1. apakšpunkta prasības, ja būves uzstādīšanai nepieciešama upes tīrīšana, gultnes izlīdzināšana vai pārveidošana.
Ievērojot norādīto, lai saņemtu tehniskos noteikumus, iesniegumam tehnisko noteikumu saņemšanai nēģu taču būvniecībai Salacā būs jāpievieno ekspertīzes atzinums, kurā ietvertas rekomendācijas ietekmes uz zivju resursiem mazināšanai, t.sk. attiecībā uz nēģu taču būvniecības laiku.
Vadoties no norādītā atzinuma, Dienests izvirzīs nosacījumus paredzētajai darbībai, bet prognozējams, ka tiks noteikts aizliegums darbu veikšanai zivju pavasara un rudens nārsta periodos. Tehniskajos noteikumos Dienests izvirza vides aizsardzības prasības, saskaņā ar noteikumu Nr. 30 21. punktā un noteikumu Nr. 475 29. punktā noteikto.
Dabas aizsardzības pārvaldes virsvadībā ir uzsākta LIFE IS SALACA projekta īstenošana (https://lifeissalaca.silava.lv/par-projektu/) un tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī dabas parka “Salacas ieleja” dabas aizsardzības plānu, kurā tiks noteikti konkrēti nēģu taču izmantošanas nosacījumi Salacā, tai skaitā tača Nr. 2. un tača Nr. 3 “zoba” maksimālie augstumi un citi parametri, kuri būtu jāievēro nēģu zvejā attiecīgajos tačos.

Noteikumu Nr.796 6. pielikums ''Nēģu zvejas rīku limits'' papildināts ar piezīmi (²) attiecībā uz šī pielikuma tabulas 4. punktā noteikto nēģu zvejas rīku limitu Salacā, ka tacim Nr. 1 nēģu murdi ir jāievieto ar atvērumu lejteces virzienā, bet tacim Nr. 2 un tacim Nr. 3 – ar atvērumu augšteces virzienā. Nēģu tača konstrukcijas izveidošanai vai atjaunošanai jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi. Jāievēro dabas parka “Salacas ieleja” dabas aizsardzības plānā nēģu zvejai Salacā paredzētie nosacījumi. Izvietojot zvejai nēģu taču konstrukcijas, nedrīkst tikt mainīts upes gultnes augstums.