Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Noteikumu Nr.602 9.punktā noteiktajam, diplomāts un darbinieks saņem pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns ierodas viņa dienesta vietā.  
Kara darbība un izsludinātais karastāvoklis Ukrainā pēc 2022. gada 24.februāra ir radījis situāciju, ka vienlaikus Latvijas diplomātiem un darbiniekiem, turpinot dienestu gan Kijivā, gan Ļvivā, viņu ģimenes locekļi drošības apsvērumu tika evakuēti uz Latviju. Ar valsts sekretāra rakstisku atļauju šo diplomātu un darbinieku laulāto un bērnu prombūtnes termiņš tika pagarināts līdz 140 dienām, pēc tam - līdz 150 dienām. Ieilgušais karš starp Ukrainu un Krievijas Federāciju ir iemesls tam, ka Latvijas vēstniecības Ukrainā diplomātu un darbinieku laulāto un bērnu prombūtne pārsniedz iepriekš minēto 150 dienu atļauto prombūtni. Sekojoši, rodas situācija, ka diplomāti un darbinieki šajā kalendārajā gadā nesaņems pabalstu par saviem laulātajiem un bērniem jau sākot no viņu aizbraukšanas dienas. Jāpaskaidro, ka diplomāts un darbinieks atskaišu veidā sniedz informāciju Ārlietu ministrijai par savu un savu ģimenes locekļu atrašanos dienesta vietā. Atbilstoši Noteikumu Nr.602 12.punktā noteiktajam, uzturēšanās dienu skaitu, par kurām darbinieks saņem pabalstu, dala ar 365 (kalendārā gada dienas) un reizina ar 120 vai 150 (atļautās prombūtnes dienas). Ņemot vērā, ka šāds atļauto prombūtnes dienu limits Ukrainā dienējošiem diplomātiem vai darbiniekiem tiek  pārsniegts, Noteikumu Nr.602 12.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība netiek piemērota, sekojoši, minētajiem diplomātiem un darbiniekiem nepienākas pabalsts par laulātajiem un bērniem jau no pirmās prombūtnes dienas. 
Ievērojot, ka izsludinātais karastāvoklis un ģimenes locekļu evakuācija nav bijis iepriekš paredzams un prognozējams apstāklis, tāpat kā karadarbības ilgums, tad diplomātu un darbinieku ģimenes, kurām nav bijis iespējams atgriezties Kijivā, ir pakļautas finansiālā zaudējuma riskam, proti, pabalsts par laulāto un bērnu tiek zaudēts arī par visām Noteikumos Nr.602 atļautajām 150 prombūtnes dienām.
Vēl vairāk, ja diplomāts un darbinieks katru mēnesi saņem algas pabalstu kopā ar pabalstu laulātajam un bērnam, tad atļautās prombūtnes limita pārsnieguma gadījumā pabalsts par laulāto un bērnu ir jāatmaksā. Tādējādi, ģimenei, kurā viens no ģimenes kara laikā aizstāv Latvijas intereses, iestājas nelabvēlīgas finansiālas sekas. 
Jāuzsver, ka zaudējot finansiālo atbalstu, piespiedu evakuācijas gadījumā diplomāta un darbinieka laulātajiem un bērniem nav iespējas Latvijā uzreiz sameklēt darbu vai atrast atbilstošas skolas bērniem. Turklāt no mainīgās karadarbības Ukrainā nav iespējams izslēgt iespēju, ka drošības apdraudējums var mazināties, kā dēļ laulātie un bērni varētu atgriezties dienesta vietā. 
Tāpat diplomātiem un darbiniekiem Ukrainā tiek samazināts pabalsts par īri un komunālajiem maksājumiem, jo atbilstoši Noteikumu Nr.602 29.punktam tā apmēru ietekmē ģimenes locekļu skaits, kuri pastāvīgi uzturas dienesta vietā ārvalstī, kā arī nav pamata turpināt ģimenes locekļu veselības apdrošināšanu. 
   

Lai Latvijas diplomāti un darbinieki, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstī karastāvokļa laikā, kad Latvijas interešu pārstāvība attiecīgajā ārvalstī ir īpaši būtiska, nezaudētu iespēju saņemt pabalstu par saviem laulātajiem vai bērniem, kā arī citus Noteikumu Nr.602 noteiktos pabalstus un kompensācijas, ir izstrādāts grozījums MK noteikumos Nr.602 (turpmāk - Projekts). Projekts noteic, ka aprēķinot laulātā un bērnu prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, netiek ņemts vērā ārvalstī izsludinātā karastāvokļa laikposms, proti, uz šādiem gadījumiem neattiecinot 120 vai 150 dienu prombūtnes limitu jau no pirmās prombūtnes dienas.
Jāpaskaidro, ka ar Projektu būtībā tiek pagarināts Noteikumu Nr.602 11. punktā atļautais diplomātu un darbinieku laulāto un bērnu prombūtnes termiņš, kas pamatots ar īpašiem nosacījumiem. 
Projekts sagatavots, lai galvenokārt atbalstītu šobrīd Ukrainā dienējošo diplomātu un darbinieku ģimenes, kas atrodas līdz šim unikālā situācijā Noteikumu Nr.602 piemērošanas vēsturē. Latvijas diplomātu klātbūtne un pārstāvība Ukrainā ir tik būtiska, ka vēstniecība turpina darbu pat kara apstākļos, piemēram, vēstniecības darbība Kijivā tika atsākta jau 2022.gada 12.aprīlī.Vienlaikus nav pieņemams šādam riskam pakļaut diplomātu un arī citu vēstniecības darbinieku laulātos un bērnus. Pamatojoties uz Projektu, minētie diplomāti un darbinieki turpinās saņemt pabalstu par laulātajiem un bērniem, nepieciešamos īres un komunālos pabalstus, kā arī apdrošināšanas kompensācijas, tādējādi neciešot finansiālus zaudējumus saistībā ar savu dienestu, jo, kā jau iepriekš norādīts, Noteikumu Nr.602 atļauto 150 prombūtnes dienu limita pārsniegums šobrīd liedz saņemt šo pabalstu arī par prombūtni līdz šim atļauto 150 dienu ietvaros.
Jāuzsver, ka šāda diplomāta vai darbinieku laulāto un bērnu prombūtni karadarbības dēļ nav iespējams iepriekš ieplānot un aprēķināt, jo tikpat labi var pastāvēt iespēja, ka karadarbības radītie drošības draudi negaidīti mazinās vai beidzas, dodot iespēju ģimenēm atkal apvienoties. Katrā ziņā Ukrainā esošo laulāto un bērnu evakuācijas pamatā bija objektīvi apstākļi, kurus ne diplomāti, ne viņu laulātie nevarēja ietekmēt.   
Lai gan Projekta izstrādes iemesls ir tieši saistībā ar karu Ukrainā konstatētās Noteikumu Nr.602 piemērošanas grūtības, tiesību norma ļaus attiecināt prombūtnes aprēķināšanas kārtību arī uz iespējamo karastāvokli citās valstīs, kad ir būtiska Latvijas diplomātu un darbinieku atrašanās ārvalstī, kur izsludināts karastāvoklis un pastāv drošības riski viņu ģimenēm. Ņemot vērā, ka karadarbība ir neprognozējama, nav izslēgta iespēja, ka tieši šāda pati situācija var rasties arī citā ārvalstī, un tāpēc diplomātam un darbiniekam, pieņemot lēmumu rotēt uz ārvalsti, ir jābūt pārliecībai, ka objektīvu apstākļu dēļ viņa ģimene nebūs pakļauta finansiāliem riskiem un tiks nodrošināts viss iespējamais atbalsts. 
Ļoti būtiski ir arī atzīmēt, ka minētais atbalsts paredzēts tikai tiem laulātajiem un bērniem, kuri izlems sekot diplomātam vai darbiniekam uz dienestu vietu, saņemot attiecīgās valsts akreditāciju. Valstī, kurā jau norisinās karadarbība un jau pastāv nopietni drošības riski, diplomāts vai darbinieks ir sagatavojies rotācijai, un viņa ģimene šādos gadījumos uz attiecīgo ārvalsti nedodas, sekojoši, diplomāts arī nevarēs pretendēt uz Noteikumos Nr.602 noteikto pabalstu par laulāto un bērnu. Jaunā tiesību norma atvieglos situāciju gadījumos, kad karadarbība sākas pēkšņi, vai ārvalstī rodas drošības riski un diplomāta vai darbinieka ģimene ir spiesta dienesta vietu atstāt. 
Vienlaikus Projekts paredz arī jaunu normu Noteikumu Nr.602 Noslēguma jautājumos (50.5.punkts), kas noteic jaunās 12.¹ punktā noteiktās normas piemērošanu (Noslēguma jautājums).
Pirmkārt, prombūtnes aprēķināšanas kārtība uz diplomātu un darbinieku ģimenēm attiecināma jau no 2022. gada 1.janvāra, tādējādi novēršot nelabvēlīgās sekas diplomātiem un darbiniekiem, kuri dienē Ukrainā jau pirms kara sākuma. Minētais piemērojamības termiņš ir būtisks, jo, kā jau iepriekš norādīts, novērsīs jau radušās nelabvēlīgās sekas pabalsta par laulāto un bērnu aprēķināšanā. Ņemot vērā Ukrainas un Krievijas Federācijas kara neprognozējamo gaitu, diplomātu un darbinieku ģimenēm nav bijis iespējas apsvērt citas darbavietu, citu skolu sameklēšanu arī šeit Latvijā. Jāatgādina, ka diplomātu un darbinieku ģimenes, dodoties uz dienesta vietu, paļaujas, ka tiks sniegts valsts atbalsts gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams atrasties dienesta vietā un nav iespējams gūt arī citus ienākumus ilgstoši nenoteiktās situācijās. 
Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka no Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.2010-02-01 4.punktu, 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu. Līdz ar to 12.¹ punktā jaunā norma palīdz stiprināt tiesisko paļāvību diplomātam un darbiniekam par nepieciešamo atbalsta saņemšanu ārkārtējos kara apstākļos laikā, kad pārstāvniecības darbs valsts intereses tiek turpināts.
Otrkārt, tiek ņemts vērā tikai visā ārvalsts teritorijā oficiāli izsludināts karastāvoklis (nevis kādā ārvalsts daļā), kad laulāto un bērnu atrašanās ārvalstī var radīt draudus ne tikai viņu drošībai, bet arī veselībai vai dzīvībai. Šādos apstākļos visbiežāk arī nav iespējams nodrošināt bērnu apmācību. 
Treškārt, Noslēguma jautājumā uzsvērts dienesta vietas atstāšanas iemesls - drošības riski. Par drošības riskiem attiecīgajā ārvalstī liecina Ārlietu ministrijas aicinājumi pamest attiecīgo ārvalsti, vairākkārtēji brīdinājumi nedoties uz šādu ārvalsti Ārlietu ministrijas oficiālajā tīmekļvietnē: Valstu vai to teritoriju saraksts, kurām ir ceļojumu brīdinājumi | Ārlietu ministrija (mfa.gov.lv), kā arī Ārlietu ministrijas rīkojumi evakuēt diplomātu un pārstāvniecības darbinieku ģimenes, arī pārcelt pārstāvniecību darbību (Ukrainas gadījumā bija Ārlietu ministrijas rīkojums par vēstniecības darbības pārcelšanu no Kijivas uz Ļvivu, kas bija īslaicīgi). Līdz ar to nav iespējama patvaļīga šīs normas piemērošana vadoties no citiem, subjektīviem aizbraukšanas iemesliem. 
Treškārt, 12.¹ punktā ietvertās tiesību normas piemērošanu Noslēguma jautājums attiecina uz konkrētu personu loku - diplomātu, un konsulāro dienesta amatpersonu vai darbinieku, kurš dienē ārvalstī, kurā ir izsludināts karastāvoklis. Diplomāta un darbinieka atrašanās attiecīgajā ārvalstī ir būtisks priekšnoteikums normas piemērošanai, jo atstājot dienesta vietu nepienākas Noteikumos Nr.602 noteiktie pabalsti, kompensācijas.  
Ceturtkārt, 12.¹ punktā ietvertās tiesību normas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku attiecina uz konkrētu personu loku – diplomātu un darbinieku, kurš dienē ārvalstī, kurā ir izsludināts karastāvoklis.Diplomāta un darbinieka atrašanās attiecīgajā ārvalstī ir būtisks priekšnoteikums normas piemērošanai, jo atstājot dienesta vietu nepienākas Noteikumos Nr.602 noteiktie pabalsti, kompensācijas.  

Projektā lietotais termins "karastāvoklis", kas lietots jau citā diplomātu darbību regulējošā normatīvā aktā - Diplomātu izdienas pensiju likuma 4.pantā.

Projektu nepieciešams pieņemt steidzamības kartībā līdz noslēdzas uz Ukrainu nosūtīto diplomātu rotācijas termiņš.