Anotācija (ex-ante)

1. Ikgadējo nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu īstenošana. 
Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam [1] (MK 2021. gada 17.septembra rīkojums Nr.657) (turpmāk – Plāns) ietvaros ir noteikts pasākums no 2023. gada 1. janvāra katru gadu pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus, tai skaitā maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksni. Minimālos ienākumu sliekšņus no 2023. gada 1. janvāra plānots pārskatīt atbalsta jomās, kas tiek finansētas gan valsts budžeta, gan speciālā budžeta  apakšprogrammu ietvaros, piemēram, 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”, 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas”, 33.00.00 „Veselības aprūpes nodrošināšana”, 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”, 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” u.c.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā noteikts, ka “Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.” Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir rēķināts, pamatojoties uz ienākumu mediānu, un veido 80%. Īstenojot Plānā ietverto pasākumu no 2023. gada palielināt minimālos ienākumu sliekšņus ikgadēji, nozīmē, ka augstākā maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu robeža pakāpeniski palielināsies, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu un pārsniedzot jau dažus citus būtiskus minimālos rādītājus, piemēram, minimālo mēneša darba algu. Tāpat jāņem vērā, ka iedzīvotāji, kuri kvalificējās maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, var pretendēt uz atvieglojumiem, kuri pienākas šīm mājsaimniecībām atbilstoši valsts un pašvaldību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi pašvaldībās ir atšķirīgi un to, ka ne tikai pašvaldības, bet arī valsts sniedz atbalstu šīm mājsaimniecībām, ir nepieciešams izvērtēt: 
1)   kā administratīvi teritoriālās reformas un minimālo ienākumu reformas rezultātā ir mainījušies maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi, 
2)   kādi ir pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie atbalsta veidi maznodrošinātām mājsaimniecībām, 
3)   ņemot vērā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa prognozes turpmākajiem gadiem (2022.-2025. gadam), kādi riski pastāv, saglabājot nemainīgus nosacījumus gan attiecībā uz maksimālo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmēru, gan saistībā ar valsts noteikto atbalstu šīm mājsaimniecībām, 
4)   kāds ir maznodrošināto mājsaimniecību un tajā esošo personu profils. 
9.2.1.2. pasākuma projektā septiņu ikgadēju nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu īstenošanai kopā plānots finansējums 301 502.92 euro. Uz šo brīdi ir noslēgti līgumi par sešu izvērtējumu veikšanu (t.sk. četru izvērtējumu īstenošanas ir pabeigta), kur līgumu kopējā summa ir 269 104 euro (t.sk. pirmā izvērtējuma līgumsumma ir 35 937 euro, otrā un trešā izvērtējuma līgumsumma (kopā) ir 70 906 euro, ceturtā izvērtējuma līgumsumma ir 50 215 euro, piektā izvērtējuma līgumsumma ir 55 176 euro un sestā izvērtējuma līgumsumma ir 56 870 euro). Attiecīgi septītā izvērtējuma īstenošanai pieejamais finansējums ir 32 398.92 euro.
Balstoties uz līdzšinēji veikto un īstenošanas procesā esošo izvērtējumu vidējām izmaksām, secināts, ka, lai iepirkuma procedūras rezultātā saņemtu vismaz vienu piedāvājumu, septītajam izvērtējumam, ietverot maznodrošināto mājsaimniecību iztikšanas stratēģijas izpēti un tam nepieciešamo lauka darbu, vidēji nepieciešams 51 000 euro. Projektā šim mērķim kopā pieejami ~32 400 euro. Paredzams, ka aptuveni 600 euro septītajam izvērtējuma būs iespējams novirzīt no prognozējamiem atlikumiem citās projekta izmaksu pozīcijām, piemēram, no veselības apdrošināšanas un darba vietas aprīkojuma izmaksām. Līdz ar to septītā izvērtējuma veikšanai papildus nepieciešams finansējums 18 000 euro apmērā.  

[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/326208-par-planu-minimalo-ienakumu-atbalsta-sistemas-pilnveidosanai-2022-2024-gadam

2. Dalība starptautiskā aptaujā. 
ESAO ir izrādījusi iniciatīvu, uzrunājot LM par iespēju 2022. gadā Latvijā veikt aptauju RTM kā respondentus izvēloties Latvijas iedzīvotājus. Ņemot vērā, ka 2018. un 2020. gadā Latvija nav piedalījusies šajā aptaujā, dalība ESAO RTM aptaujā 2022. gadā dos iespēju arī Latvijai iegūt ar citām ESAO valstīm salīdzināmus datus, kas kalpotu par nozīmīgu papildus informācijas avotu politikas iniciatīvu, tostarp, iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitikas, izstrādē, tai skaitā, pakāpeniski pārtraucot Covid–19 pandēmijas seku mazināšanai ieviestos atbalsta pasākumus, un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu.
Kopumā RTM aptaujas rezultātā iegūtie dati sekmēs LM normatīvajos aktos [1] noteiktās funkcijas “izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku” īstenošanu. Un vienlaikus sniegs būtisku papildinājumu citu 9.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros veikto izvērtējumu un pētījumu rezultātiem, sekmējot 9.2.1.2. pasākuma mērķa “izveidot nabadzības un sociālās atstumtības situācijas – datu un rīcībpolitiku – pārraudzības sistēmu, pilnveidot iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitiku un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas, kā arī noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu” sasniegšanu, proti sniegs būtisku papildu informāciju iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitikas un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas pilnveidei.
Aptaujas anketas jautājumi tiek saskaņoti apspriežoties ar ESAO dalībvalstīm un aptver tēmas, kas būtiskas Latvijai turpmākajā rīcībpolitiku izstrādē, proti, galveno labklājības nozares regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai (piemēram, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pilnveidošanai u.tml.). Anketas jautājumi aptver šādas tēmas: 
1) riska uztvere un ekonomiskās problēmas, ar ko saskaras respondenti un viņu mājsaimniecības, 
2) apmierinātība ar sociālo aizsardzību un valdību, 
3) sociālās aizsardzības preferences. 
ESAO RTM aptaujas metodoloģiju, anketas saturu u.t.t. ESAO izstrādā sava finansējuma ietvaros, savukārt 9.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros tiks veikta iedzīvotāju anketēšana (aptauja) Latvijā. Aptaujas īstenošanu nodrošina ESAO. 
Lai nodrošinātu (līdzfinansētu) Latvijas iedzīvotāju aptauju, nepieciešams papildināt MK 2015. gada 7. jūlija noteikumus Nr. 386 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 386) ar jaunu atbalstāmo darbību “Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aptaujā “Risk That Matter”” un palielināt 9.2.1.2. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 15 000 euro iedzīvotāju aptaujas nodrošināšanai Latvijā (dalībai aptaujā nepieciešamais līdzfinansējuma apmērs noteikts, balstoties uz ESAO sniegto informāciju). 
Tā kā šis ir pētniecības pakalpojums, no kura labumu gūs gan pasūtītājs (LM), gan citas ESAO dalībvalstis un to apmaksās daļēji pasūtītājs un daļēji ESAO, ESAO kā pakalpojuma sniedzēja izvēlei publisko iepirkumu normas nav jāpiemēro (Publisko iepirkumu likuma 3. panta otrā daļa). 

[1] 2004. gada 27. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/83758-labklajibas-ministrijas-nolikums

MK noteikumos Nr. 386 tiek veiktas šādas izmaiņas: 
1. Ietverta jauna atbalstāmā darbība “Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aptaujā “Risk That Matter”” (noteikumu projekta 2. punkts).  
Atbalstāmās darbības rezultāts būs aptaujas anketēšanas datu statistikas apkopojums (piemēram, tabulas vai neapstrādāti datu faili), kas nesaturēs tāda rakstura un apjoma rezultātus, kādi tiek iegūti 9.2.1.2. pasākumā īstenotajos izvērtējumos un pētījumos un kas būtu pielīdzināmi iznākuma rādītājam.
ESAO RTM aptaujas īstenošana tiks nodrošināta DP 9.2.1. SAM “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” atbalstāmās darbībās “nabadzības situācijas monitorings un pētījumi, t.sk. nodarbinātības kontekstā” ietvaros.
Minētā aptauja nav uzskatāma par pētījumu (izvērtējumu, metodoloģiju utml.), jo aptaujā iegūto datu masīvs projekta ietvaros netiks analizēts un netiks izvirzītas rekomendācijas vai priekšlikumi, līdz ar to atbilstoši MK 2013. gada 1. marta noteikumu Nr.1 "Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus" 2. punktam rezultāts nesaturēs datu analīzes, konceptuālu priekšlikumu izstrādes u.c. pazīmes. Plānots, ka pēc atbalstāmās darbības īstenošanas izpildītājs (ESAO) sagatavos un iesniegs tikai aptaujas RTM rezultātā iegūtās statistiskās informācijas datu kopsavilkumu. Tomēr RTM aptaujas rezultāts/ datu kopsavilkums ir uzskatāms kā nākotnes pētījumu elements/daļa un kalpos kā svarīgs pētījumu instruments. Tā piemēram, LM ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.4. SAM “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.3. pasākuma “Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai” ietvaros plāno īstenot vairākus pētījumus un izvērtējumus, kuros tiks izmantoti RTM aptaujas dati, piemēram, zinātniskā pētījuma veikšanai par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējām iekļauties darba tirgū un aktīvās nodarbinātības pasākumu efektivitāti, vai nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumam u.tml. Turklāt ESAO RTM apsekojuma datus arī izmanto citu pētījumu veikšanai, kurus papildinot ar datiem par Latvijas situāciju, tie kļūst vērtīgi un izmantojami vērtējot Latvijas situāciju kopējā kontekstā. Tā piemēram, RTM apsekojuma dati izmantoti veicot:
- ESAO regulāro publikāciju sērijas, kurās RTM ir nozīmīgs papildus informācijas avots, piemēram, ikgadējais ziņojums OECD Employment Outlook (2021.gada publikācija pieejama šeit: OECD (2021), OECD Employment Outlook 2021: Navigating the COVID-19 Crisis and Recovery, OECD Publishing, Paris, https://www.oecd-ilibrary.org/employment/oecd-employment-outlook-2021_5a700c4b-en),
- plašus tematiskus pētījumus, kuros RTM ir viens no daudziem datu avotiem, piemēram, OECD (2021), COVID-19 and Well-being: Life in the Pandemic, OECD Publishing, Paris, https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/covid-19-and-well-being_1e1ecb53-en,
- nelielus izvērtējumus, kuros parasti apskata vienu specifisku jautājumu, piemēram 2020. gada RTM dati tika izmantoti publikācijā, kas saistīti ar COVID-19 pandēmiju: OECD (2021), "Young people’s concerns during COVID-19: Results from risks that matter 2020", OECD Policy Responses to Coronavirus (COVID-19), OECD Publishing, Paris, https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/young-people-s-concerns-during-covid-19-results-from-risks-that-matter-2020_64b51763-en u.c.
Atbalstāmajai darbībai nav izvirzīts papildu sasniedzamais uzraudzības rādītājs (9.2.1.2. pasākuma iznākuma rādītāja vērtība netiek palielināta) vai nacionāla līmeņa rādītājs, un tās sniegumu finansējuma saņēmējs noteiks kā projekta līmeņa uzraudzības rādītāju (indikatīvā redakcija “1 aptaujas datu kopsavilkums“).
Dalības organizēšana ESAO aptaujā RTM tiks uzsākta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Par dalību aptaujā RTM ar ESAO tiks noslēgts līgums. Plānots, ka aptaujas norise Latvijā tiks organizēta 2022. gada pavasarī (līdzīgi kā 2018. gadā), un aptaujas datu kopa tiks sagatavota līdz 2022. gada 30. novembrim, tādējādi nodrošinot atbalstāmās darbības pabeigšanu līdz projekta beigu termiņam – 2022. gada 31. decembrim.

2. 9.2.1.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums palielināts par 33 000 euro (t.sk. 28 050 euro Eiropas Sociālās fonda (turpmāk – ESF) un 4 950 euro valsts budžeta finansējums) (atbilst 112. intervences kategorijai (kodam) “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”), attiecīgi – no 1 059 297 euro uz 1 092 297euro. 
Papildu finansējumu plānots pārdalīt no DP 9.1.1. SAM “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” (turpmāk – 9.1.1.1. pasākums) un novirzīt: 
- 18 000 euro apmērā MK noteikumu Nr. 386 13.1. apakšpunktā plānotā septītā ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējuma īstenošanai, 
- 15 000 euro jaunās atbalstāmās darbības “Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aptaujā “Risk That Matter”” īstenošanai. 

9.2.1.2. pasākumam plānots pārdalīt finansējumu, kas 9.1.1.1. pasākuma projektā Nr. 9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” nebūs nepieciešams, jo uzlabojoties reģistrētā bezdarba situācijai no vienas puses (uz 2021. gada 20. septembri – 55 851 bezdarbnieki, 6.2% reģistrētā bezdarba līmenis, gada laikā samazinājums par vienu piektdaļu jeb 14 455 personām, un reģistrētā bezdarba līmenim samazinājums par 1.5 procentpunktiem), bet vienlaicīgi pieaugot arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitam Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē (uz 2021. gada 20. septembri – 15,2% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī jeb 8 945 personas bija cilvēki ar invaliditāti, to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā nepārtraukti palielinās kopš 2009. gada, kad tas veidoja tikai 4,1%), tika pieņemts lēmums novirzīt algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem plānoto finansējumu personām ar invaliditāti pieejamo pakalpojumu uzlabošanai un īstenošanai. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus turpinās finansēt speciālajā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros, novirzot finansējumu tām pašvaldībām, kurās ir vērojams augsts ilgstošo bezdarbnieku un citu mērķa grupu īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā. 
Plānots, ka grozījumi Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) un Nodarbinātības valsts aģentūras 2015. gada 28. oktobra vienošanās par projekta Nr.9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” īstenošanu (turpmāk – 9.1.1.1. pasākuma projekts), samazinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā 9.2.1.2. pasākumam pārdalāmo finansējumu, tiks apstiprināti indikatīvi 2022. gada janvārī. T.i. pēc attiecīgu grozījumu MK noteikumos Nr. 835 par 9.1.1.1. pasākuma īstenošanu apstiprināšanas. Secīgi grozījumi CFLA un LM 2015. gada 7. decembra vienošanās par projekta Nr.9.2.1.2/15/I/001 “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” īstenošanu, palielinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tiks virzīti apstiprināšanai pēc grozījumu 9.1.1.1. pasākuma projektā spēkā stāšanās.

Informāciju par saistīto SAM MK noteikumu grozījumiem skatīt šīs sadaļas 1.6. apakšpunktā un 4.sadaļas 4.1.punktā. 

9.2.1.2. pasākumam kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma palielinājums septītā ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējuma īstenošanai, padziļināti pētot maznodrošināto mājsaimniecības, un Latvijas dalībai ESAO RTM aptaujā sekmēs 9.2.1.2. pasākuma mērķa labāku sasniegšanu, pilnveidojot iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitiku, tostarp izstrādājot valsts politiku bezdarba samazināšanai, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, kā arī sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā. 

3. Redakcionāli precizējumi 24. punktā (noteikumu projekta 3.-6. punkts), nosakot jaunās atbalstāmās darbības “Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aptaujā “Risk That Matter”” īstenošanas nosacījumus, tostarp uzdodot atbalstāmās darbības īstenošanā ievērot normatīvo aktu par kārtību, kādā publiska persona pasūta pētījumus, un finansējuma saņēmēja (LM) tiesības izmantot ESAO RTM aptaujas rezultātus publiskām vajadzībām, kā arī papildinot nosacījumus publiskā iepirkuma organizēšanai. 

Papildu informācija: Projekta īstenotājs ir LM (valsts pārvaldes iestāde), kas īsteno LM nolikumā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, tostarp, izstrādā “darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku”. Savukārt projektā plānotās atbalstāmās darbības un mērķis “izveidot nabadzības un sociālās atstumtības situācijas – datu un rīcībpolitiku – pārraudzības sistēmu, pilnveidot iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitiku un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas, kā arī noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu” ir tieši vērsts uz minētās LM funkcijas izpildi. Ņemot vērā, ka LM, īstenojot projektu neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.