Anotācija (ex-ante)

24-TA-347: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumos Nr. 130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Identificēta nepieciešamība konkretizēt to gadījumu loku, kad Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieļaujamās vietās, var līdzās valsts valodai lietot tādu svešvalodu, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt iespēju sabiedriskajā transportā līdztekus informācijai latviešu valodā nodrošināt informāciju arī svešvalodā, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
Minētā likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.
Atbilstoši Valsts valodas likuma 21. panta piektajai un sestajai daļai, ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma 2. pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana. Ministru kabinets nosaka arī gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var sniegt informāciju svešvalodā, kā arī valodu lietošanas kārtību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajā informācijā.

Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumu Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 130) 2. punkts noteic, ka līdztekus valsts valodai Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar:
2.1. starptautisko tūrismu;
2.2. starptautiskiem pasākumiem;
2.3. drošības apsvērumiem;
2.4. Eiropas Savienības brīvu preču apriti;
2.5. epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām;
2.6. ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienā­kumiem;
2.7. ārkārtas situācijām.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka ne Valsts valodas likums, ne MK noteikumi Nr. 130 neparedz obligātu pienākumu informāciju līdztekus latviešu valodai sniegt kādā svešvalodā, tostarp Eiropas Savienības oficiālajā valodā, bet gan dod šādas tiesības, par kuru izmantošanu lemj pats informācijas sniedzējs.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam šobrīd, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdzās valsts valodai var lietot jebkuru svešvalodu, ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu. Attiecībā uz termina “starptautiskais tūrisms” nozīmi jānorāda, ka saskaņā ar Akadēmisko terminu datubāzi (pieejams: http://termini.lza.lv) starptautiskais tūrisms ir tūrisma apakštips, kas aptver valstī ienākošās un no valsts izejošās tūristu plūsmas. Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 11. apakšpunkts starptautisko tūrismu definē kā ārvalstnieku tūrismu Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrismu ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports). Tādējādi infrastruktūras objekti, kur tūristi var ierasties vai izceļot no valsts (lidostas, ostas, starptautiskās autoostas un dzelzceļa stacijas, valsts robežpunkti), uzskatāmi par izņēmuma gadījumiem, kur līdztekus valsts valodai būtu pieļaujams sabiedrības informēšanai paredzētus ziņojumus sniegt arī svešvalodā. Šis izņēmuma gadījums (MK noteikumu Nr. 130 2.1. apakšpunkts) ir attiecināms uz tādiem starptautisko tūristu loģistikas centriem kā Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas pasažieru osta, Rīgas Starptautiskā autoosta. Tādējādi svešvalodu lietošana minētajos transporta infrastruktūras un loģistikas objektos līdztekus valsts valodai ir pieļaujama, jo tam ir objektīvs pamatojums.
Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 3. oktobra spriedumā lietā Nr. 1A68016417 tiesas kolēģija ir norādījusi, ka MK noteikumu Nr. 130 2. punktā lietotais vārdu kopums “ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu” ir skatāms sašaurināti caur objektīvās nepieciešamības prizmu. Spriedumā ir arī norādīts, ka, piemēram, Jelgavas dzelzceļa staciju nav iespējams atzīt par starptautisku, jo tā nav paredzēta būt par pārrobežu tūristu sākotnējo ierašanās vietu valstī vai no tās izceļot.
Tādējādi MK noteikumu Nr. 130 2.1. apakšpunktā ietvertais izņēmuma gadījums praksē netiek attiecināts uz sabiedrisko transportu (autobusi, vilcieni u.c.) un uz reģionāla mēroga transporta infrastruktūras objektiem.
Tas nozīmē, ka tūristiem nav pieejama informācija svešvalodā, piemēram, sabiedriskajā transportā, kas pārvadā tūristus uz un no starptautiskās lidostas “Rīga” un citiem starptautiska mēroga transporta mezgliem.
Normatīvā regulējuma pilnveidošana mazinās neskaidrības un pārpratumus attiecībā uz to, vai un kur sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta infrastruktūras objektos informāciju drīkst sniegt ne tikai latviešu valodā, bet arī svešvalodā.
 
Risinājuma apraksts
Ar piedāvātajiem grozījumiem plānots noteikt, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdztekus valsts valodai var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja šī informācija ir saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā.
Ar grozījumiem tiks ņemta vērā ārvalstu tūristu interese saņemt būtisku un nepieciešamu informāciju viņiem saprotamā valodā, tādējādi arī sniedzot zināma veida atbalstu tūrisma nozarei kopumā, veidojot pievilcīgāku vidi ārvalstu tūristiem.
Piedāvātie grozījumi ir vērsti uz to, lai, piemēram, sabiedriskajā transportā, kas pārvadā tūristus uz un no starptautiskās lidostas “Rīga”, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru ostas un Rīgas Starptautiskās autoostas varētu sniegt informāciju arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Minētais būtu attiecināms arī uz gadījumiem, kad sabiedriskais transports veic starptautiskos pārvadājumus un šķērso Latvijas robežu. Lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdzās valsts valodai būs pieļaujams arī tajos sabiedriskajos transportos, kam galapunkts ir kādā no starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektiem (starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru osta un Rīgas Starptautiskā autoosta, ).
Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana ietver ne tikai tūristu pārvadāšanu uz un no starptautiskās lidostas “Rīga” un citiem starptautiska mēroga transporta mezgliem (Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (Centrālā stacija “Rīga”), Rīgas pasažieru osta un Rīgas Starptautiskās autoosta), bet arī šiem tūristiem sniedzot informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamību pakalpojuma sniedzēja klientu centros, mājaslapā, biļešu automātos u.c., ievērojot MK noteikumu Nr. 130 prasības.

Grozījumi paredz, ka minētajā gadījumā informāciju drīkst sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nevis jebkurā svešvalodā. Šāda pieeja ir izvēlēta, ņemot vērā Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai, kas ir apliecināta arī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) ievadā. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsta Eiropas kultūrtelpas stiprināšanu.
Satversmes ievada sestā rindkopa uzsver Latvijas kā vienotas Eiropas vērtību veicinātājas lomu. Eiropas Savienība ir balstīta uz vienotas Eiropas ideju. Tā ir pārnacionāla organizācija, kura izveidojusi kopēju tiesisko telpu un kurā dalībvalstīm ir kopīgas vērtības (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 21.2. punktu). Arī Latvijas rīcībai, aizsargājot valsts valodu, jābūt vērstai uz to, lai Latvijas valsts un sabiedrība spētu pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas kultūrtelpā (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 33.4. punktu).
Ņemot vērā minēto, ir izvēlēts risinājums ļaut šādu informāciju sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nevis jebkurā svešvalodā.
Gadījumos, kad informācija ir saistīta ar drošības un veselības apsvērumiem, un starptautiskas nozīmes pasākumiem, tiek saglabāta iespēja informāciju sniegt jebkurā svešvalodā.

Ņemot vērā minēto attiecībā uz to, kuros gadījumos, sniedzot informāciju, var lietot jebkuru svešvalodu un kuros gadījumos tikai kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ir nepieciešams precizēt, ka informācija, kas saistīta ar Eiropas Savienības brīvu preču un pakalpojumu apriti, arī var tikt sniegta Eiropas Savienības oficiālajā valodā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Sabiedrība kopumā, it īpaši ārzemnieki, kas ieceļo un izceļo no Latvijas.
Ietekmes apraksts
Sniedzot Eiropas Savienības oficiālajā valodā tādu informāciju, kas saistīta ar personu pārvietošanos starptautiskā tūrisma vajadzībām, ārzemniekiem tiks atvieglota piekļuve pakalpojumiem.
Informācija, kas saistīta ar Eiropas Savienības brīvu preču un pakalpojumu apriti, sabiedrībai būs pieejama kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nevis jebkurā svešvalodā.
Juridiskās personas
  • Privātās iestādes, organizācijas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī pašnodarbinātas personas, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
Ietekmes apraksts
Minētās personas, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās projektā paredzētajos gadījumos, līdztekus valsts valodai varēs lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/9b5b6420-737a-4940-afff-045f40beb204

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesā viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts un pašvaldību iestādes, tiesu un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Institūciju pārvaldes funkcijas un uzdevumi paliek nemainīgi, slogs nepalielinās.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk