23-TA-2277: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izpildot Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra protokollēmuma Nr.47 42.§ “Informatīvais ziņojums “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību”” 4.punktā doto uzdevumu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas paredz noteikt:
1. kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs (turpmāk – Likumprojekta noteikumi attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem);
2. nepārtraukti ilgstoši lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka sākotnējā reprezentatīvo automobiļu lietošanas periodā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums un šie izdevumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību (turpmāk – Likumprojekta noteikumi attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem).
1. kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs (turpmāk – Likumprojekta noteikumi attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem);
2. nepārtraukti ilgstoši lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka sākotnējā reprezentatīvo automobiļu lietošanas periodā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums un šie izdevumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību (turpmāk – Likumprojekta noteikumi attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.
Novērst nodokļa sekas, kas rodas ilgstoši ekspluatējot novecojušus uzņēmumu reprezentatīvos automobiļus.
Novērst nodokļa sekas, kas rodas ilgstoši ekspluatējot novecojušus uzņēmumu reprezentatīvos automobiļus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Stāšanās spēkā termiņš ir noteikts, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem tiesisko paļāvību, kā arī samērotu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Šobrīd kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu vispārējā kārtībā – veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī (uzņēmumu īpašnieku lēmums) vai veicot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Līdz ar to, valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērs nav atkarīgs no gūtās peļņas lieluma, bet saistīts ar to, kādā apmērā šī peļņa tiek vai netiek sadalīta.
2. Attiecībā uz reprezentatīvo automobiļu īpašniekiem vai valdītājiem šobrīd spēkā esošās Uzņēmumu ienākuma nodokļa normas nosaka, ka visā šī automobiļa izmantošanas periodā, tā ekspluatācijas (t.sk. degvielas) izdevumiem ir piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis – šādi izdevumi tiek uzskatīti par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
2. Attiecībā uz reprezentatīvo automobiļu īpašniekiem vai valdītājiem šobrīd spēkā esošās Uzņēmumu ienākuma nodokļa normas nosaka, ka visā šī automobiļa izmantošanas periodā, tā ekspluatācijas (t.sk. degvielas) izdevumiem ir piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis – šādi izdevumi tiek uzskatīti par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Jautājumā par Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas šobrīd paredz atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu līdz peļņas sadales brīdim, tādējādi valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodoklis par nodokļa maksātāja gūto peļņu netiek ieskaitīts līdz brīdim, kad nodokļu maksātājs lemj par peļņas sadali un sadalāmās peļņas, līdz ar to arī maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa, apmēru. Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējums nenodrošina taisnīgu augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī nenodrošina paredzamu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, lai risinātu ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumus sabiedrības interesēs.
Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati (skat. https://uzraudziba.bank.lv/statistika/kreditiestades/ceturksna-parskati/), Latvijas kredītiestādes 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu euro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.
Savukārt, balstoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022.gadā (skat. https://www.ptac.gov.lv/lv/media/3705/download?attachment), var secināt, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem. Minētajā pārskatā attiecībā uz aizņēmumu (procentu) likmju izmaiņām ir norādīts, ka tās 2022.gada gadā 2 līdz 3 procentpunktu robežās ir pieaugušas līzinga līgumiem un distances kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku (kredītlīnijām). Kā apstāklis šādam pieaugumam pārskatā minēts, ka lielākā daļa līzinga darījumu tiek slēgti ar mainīgās procentu likmes maiņas periodu līdz gadam, līdz ar to šo likmju kāpuma iemesls ir būtiskās Euribor izmaiņas, savukārt distances kredītu likmju kāpuma iemesls varētu būt pieaugošais pieprasījums pēc tiem un kredīta devēju naudas resursa cenas izmaiņas dēļ tā paša Euribor sadārdzinājuma. Pārskatā arī minēts, ka ļoti būtiski (tuvu pie 40 procentpunktiem) 2022.gada 2.pusgadā procentu likmes ir pieaugušas kredītiem pret kustamas lietas ķīlu, šo kredītu likmju izmaiņu pieaugumu skaidrojot ar konkurences trūkumu starp kredītu pret kustamas lietas ķīlu sniedzējiem, samazinoties pakalpojumu ņēmēju skaitam un izsniegtajam kredītu apjomam pieaugot.
Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30 procentu robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti.
Kopumā vērtējot kreditētāju darbību un to rezultātus, vērojams netipiski augsta peļņa, kas veidojas no augsto aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par izsniegtajiem kredītiem. Vienlaikus, šī augstā peļņa negarantē kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu valsts budžetā. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali, kas vienlaikus garantētu prognozējamus valsts budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas salīdzinošos apstākļos, jo šo nodokļu maksātāju viena no pamatdarbības jomām ir nodrošināt kreditēšanas pakalpojumus fiziskām personām. Minēto nodokļu maksātāju darbības priekšmets ir finanšu līdzekļi, tai skaitā šiem nodokļu maksātājiem ir noteikts viens NACE kods. Līdz ar to, minēto nodokļu maksātāju rīcībā atstātie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi kalpo par šo maksātāju saimnieciskās darbības priekšmetu, respektīvi, pārskata gada peļņa un valsts budžetā nesamaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek izmantots finanšu pakalpojumu sniegšanai par palielinātām procentu likmēm. Savukārt atliktajam uzņēmumu ienākuma nodoklim valsts procentu likmes nepiemēro.
2. Jautājumā par Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas šobrīd paredz, ka automobilis, kas atzīts par reprezentatīvu, visā tā lietošanas laikā (5, 10, vai 15 gadi) un neatkarīgi no tā vērtības grāmatvedībā, ir uzskatāms par reprezentatīvu automobili, nedodot nodokļu maksātājam iespēju ar šī automobiļa ekspluatēšanu saistītos izdevumus atzīt par tādiem, kas ir saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Finanšu ministrija, ņemot vērā nozares pārstāvju iniciatīvu, ir uzklausījusi nozares priekšlikumus un iespējamos risinājumus attiecībā uz automobiļiem, kuri nodokļu piemērošanai ir uzskatāmi par reprezentatīvajiem automobiļiem. Nozares pārstāvju ieskatā ir ekonomiski nepamatoti maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem gadījumos, ja ilgstošas ekspluatācijas rezultātā reprezentatīvais automobilis ir zaudējis vērtību un tā ekspluatācijas izdevumi ir būtiski palielinājušies.
Līdz ar to, lai mazinātu nodokļa sekas, nodokļu maksātājam ilgstoši ekspluatējot šādu automobili (kas aktuāli arī uz tiem automobiļiem, kuri iegādāti līdz 2023.gada 31.decembrim), Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir nepieciešams iekļaut kritērijus, kuriem izpildoties, nepārtraukti ilgstoši lietota reprezentatīvā automobiļa ekspluatēšanas (t.sk. degvielas) izdevumi tiktu atzīti par saistītiem ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un par tiem nebūtu maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati (skat. https://uzraudziba.bank.lv/statistika/kreditiestades/ceturksna-parskati/), Latvijas kredītiestādes 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu euro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.
Savukārt, balstoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022.gadā (skat. https://www.ptac.gov.lv/lv/media/3705/download?attachment), var secināt, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem. Minētajā pārskatā attiecībā uz aizņēmumu (procentu) likmju izmaiņām ir norādīts, ka tās 2022.gada gadā 2 līdz 3 procentpunktu robežās ir pieaugušas līzinga līgumiem un distances kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku (kredītlīnijām). Kā apstāklis šādam pieaugumam pārskatā minēts, ka lielākā daļa līzinga darījumu tiek slēgti ar mainīgās procentu likmes maiņas periodu līdz gadam, līdz ar to šo likmju kāpuma iemesls ir būtiskās Euribor izmaiņas, savukārt distances kredītu likmju kāpuma iemesls varētu būt pieaugošais pieprasījums pēc tiem un kredīta devēju naudas resursa cenas izmaiņas dēļ tā paša Euribor sadārdzinājuma. Pārskatā arī minēts, ka ļoti būtiski (tuvu pie 40 procentpunktiem) 2022.gada 2.pusgadā procentu likmes ir pieaugušas kredītiem pret kustamas lietas ķīlu, šo kredītu likmju izmaiņu pieaugumu skaidrojot ar konkurences trūkumu starp kredītu pret kustamas lietas ķīlu sniedzējiem, samazinoties pakalpojumu ņēmēju skaitam un izsniegtajam kredītu apjomam pieaugot.
Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30 procentu robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti.
Kopumā vērtējot kreditētāju darbību un to rezultātus, vērojams netipiski augsta peļņa, kas veidojas no augsto aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par izsniegtajiem kredītiem. Vienlaikus, šī augstā peļņa negarantē kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu valsts budžetā. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali, kas vienlaikus garantētu prognozējamus valsts budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas salīdzinošos apstākļos, jo šo nodokļu maksātāju viena no pamatdarbības jomām ir nodrošināt kreditēšanas pakalpojumus fiziskām personām. Minēto nodokļu maksātāju darbības priekšmets ir finanšu līdzekļi, tai skaitā šiem nodokļu maksātājiem ir noteikts viens NACE kods. Līdz ar to, minēto nodokļu maksātāju rīcībā atstātie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi kalpo par šo maksātāju saimnieciskās darbības priekšmetu, respektīvi, pārskata gada peļņa un valsts budžetā nesamaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek izmantots finanšu pakalpojumu sniegšanai par palielinātām procentu likmēm. Savukārt atliktajam uzņēmumu ienākuma nodoklim valsts procentu likmes nepiemēro.
2. Jautājumā par Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas šobrīd paredz, ka automobilis, kas atzīts par reprezentatīvu, visā tā lietošanas laikā (5, 10, vai 15 gadi) un neatkarīgi no tā vērtības grāmatvedībā, ir uzskatāms par reprezentatīvu automobili, nedodot nodokļu maksātājam iespēju ar šī automobiļa ekspluatēšanu saistītos izdevumus atzīt par tādiem, kas ir saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Finanšu ministrija, ņemot vērā nozares pārstāvju iniciatīvu, ir uzklausījusi nozares priekšlikumus un iespējamos risinājumus attiecībā uz automobiļiem, kuri nodokļu piemērošanai ir uzskatāmi par reprezentatīvajiem automobiļiem. Nozares pārstāvju ieskatā ir ekonomiski nepamatoti maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem gadījumos, ja ilgstošas ekspluatācijas rezultātā reprezentatīvais automobilis ir zaudējis vērtību un tā ekspluatācijas izdevumi ir būtiski palielinājušies.
Līdz ar to, lai mazinātu nodokļa sekas, nodokļu maksātājam ilgstoši ekspluatējot šādu automobili (kas aktuāli arī uz tiem automobiļiem, kuri iegādāti līdz 2023.gada 31.decembrim), Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir nepieciešams iekļaut kritērijus, kuriem izpildoties, nepārtraukti ilgstoši lietota reprezentatīvā automobiļa ekspluatēšanas (t.sk. degvielas) izdevumi tiktu atzīti par saistītiem ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un par tiem nebūtu maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekta noteikumi attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredz noteikt pienākumu taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa tiek aprēķina balstoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nosakot taksācijas gada nodokļa piemaksas apmēru, tiek ņemta vērā pirmstaksācijas gada peļņas apmērs, no kura izslēgta peļņas daļa, kura pirmstaksācijas gadā bija sadalīta kā ārkārtas dividendes. Lai novērstu nodokļa dubultās uzlikšanas risku, taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt, taksācijas gadā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu, neierobežotā laika periodā, hronoloģiskā secībā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par peļņas sadali dividendēs, t.i., samazināt par dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, bet ne vairāk kā iepriekš veikto uzkrāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu summas daļu, attiecībā uz kuru iepriekš nav veikti samazinājumi, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli peļņas sadales brīdī. Papildus tam, ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas paredz, ka par saņemtajām dividendēm (6.pants) un ienākumu, kas gūts no tādu akciju atsavināšanas, kuras īpašumā turētas vairāk kā 36 mēnešus (13.pants), nodokļa maksātājs turpmāk ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru, taksācijas gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas vajadzībām, tiek paredzēta iespēja atskaitīt minētos pirmstaksācijas gadā gūtos ienākumus no pirmstaksācijas peļņas vai zaudējumu aprēķina.
Piemērs:
Gadījumā, ja nodokļa maksātājam rodas pienākums 2025. taksācijas gadā iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinu, tas, aprēķinot 2025. taksācijas gada nodokļa piemaksu, par aprēķina pamatu ņem 2024.gada gada peļņas vai zaudējumu pēc nodokļiem aprēķina datus (ar korekcijām), savukārt, 2025. taksācijas gada aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu maksātājs ir tiesīgs samazināt par uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas aprēķināta par 2025.gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Turklāt, nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt turpmāk aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas aprēķināta par peļņas sadali dividendēs (izņemot ārkārtas dividendes), par 2025. taksācijas gadā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa attiecas uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, t.i., gan kapitālsabiedrības, gan ārvalstu filiāles (jeb pastāvīgās pārstāvniecības) Latvijā. Lai gan dubultu nodokļa uzlikšanu regulē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 15.panta normas, Likumprojektā (likuma 4.1 panta piektajā daļā) tiek skaidri atrunāts, ka Latvijas uzņēmuma ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības finanšu datus nodokļa piemaksas aprēķinam neņem vērā, ja tie veic atsevišķu uzskaiti un maksā nodokli ārvalstī.
Ņemot vērā, ka gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nodarbojas ar licencētu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un līdzvērtīgi kredītiestādēm, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz aizdevumus fiziskām personām un gūstot peļņu par izsniegtajiem aizdevumiem, Likumprojekts tiek attiecināts ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu un sabalansētu pieeju fizisko personu kreditētāju jomā, ņemot vērā, ka šie kreditētāji atrodas salīdzināmos apstākļos. Turklāt, attiecībā uz Likumprojektā minēto normu samērīgumu, ir būtiski atzīmēt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu varēs ņemt vērā turpmākajos periodos, attiecīgā apmērā samazinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
2. Likumprojekta noteikumi attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem paredz noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem. Likumprojekts paredz, ka sākot ar 2024.gada 1.janvāri, minētais attieksies arī uz tiem reprezentatīvajiem automobiļiem, kuri iegādāti līdz 2023.gada 31.decembrim. Minētie grozījumi neattiecas uz reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību vai nomas maksu, līdz ar to, iegādājoties vai nomājot reprezentatīvu automobili, uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības paliek līdzšinējās, t.i., nodokļa maksātājam jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis tajā taksācijas periodā, kurā automobilis ir iegādāts vai tiek veikti nomas vai nomaksas pirkuma maksājumi visā nomas vai nomaksas pirkuma līguma darbības laikā.
Piemērs:
Gadījumā, ja nodokļa maksātājam rodas pienākums 2025. taksācijas gadā iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinu, tas, aprēķinot 2025. taksācijas gada nodokļa piemaksu, par aprēķina pamatu ņem 2024.gada gada peļņas vai zaudējumu pēc nodokļiem aprēķina datus (ar korekcijām), savukārt, 2025. taksācijas gada aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu maksātājs ir tiesīgs samazināt par uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas aprēķināta par 2025.gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Turklāt, nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt turpmāk aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas aprēķināta par peļņas sadali dividendēs (izņemot ārkārtas dividendes), par 2025. taksācijas gadā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa attiecas uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, t.i., gan kapitālsabiedrības, gan ārvalstu filiāles (jeb pastāvīgās pārstāvniecības) Latvijā. Lai gan dubultu nodokļa uzlikšanu regulē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 15.panta normas, Likumprojektā (likuma 4.1 panta piektajā daļā) tiek skaidri atrunāts, ka Latvijas uzņēmuma ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības finanšu datus nodokļa piemaksas aprēķinam neņem vērā, ja tie veic atsevišķu uzskaiti un maksā nodokli ārvalstī.
Ņemot vērā, ka gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nodarbojas ar licencētu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un līdzvērtīgi kredītiestādēm, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz aizdevumus fiziskām personām un gūstot peļņu par izsniegtajiem aizdevumiem, Likumprojekts tiek attiecināts ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu un sabalansētu pieeju fizisko personu kreditētāju jomā, ņemot vērā, ka šie kreditētāji atrodas salīdzināmos apstākļos. Turklāt, attiecībā uz Likumprojektā minēto normu samērīgumu, ir būtiski atzīmēt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu varēs ņemt vērā turpmākajos periodos, attiecīgā apmērā samazinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
2. Likumprojekta noteikumi attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem paredz noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem. Likumprojekts paredz, ka sākot ar 2024.gada 1.janvāri, minētais attieksies arī uz tiem reprezentatīvajiem automobiļiem, kuri iegādāti līdz 2023.gada 31.decembrim. Minētie grozījumi neattiecas uz reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību vai nomas maksu, līdz ar to, iegādājoties vai nomājot reprezentatīvu automobili, uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības paliek līdzšinējās, t.i., nodokļa maksātājam jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis tajā taksācijas periodā, kurā automobilis ir iegādāts vai tiek veikti nomas vai nomaksas pirkuma maksājumi visā nomas vai nomaksas pirkuma līguma darbības laikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā Finanšu ministrija kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem vērtēja arī alternatīvu risinājumu - izstrādāt jaunu likumu, ar kuru tiktu ieviesta pagaidu virspeļņas solidaritātes iemaksa kredītiestādēm un citiem aizdevējiem.
Minētais modelis pēc būtības būtu balstīts uz Lietuvā kopš 2023.gada 16.maija spēkā esošo pagaidu solidaritātes iemaksu likumu, kas paredz, ka iemaksu bāzei (aprēķināta kā neto procentu ienākumu summa, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz iepriekšējo 4 finanšu gadu vidējo neto procentu ienākumu summu) piemēro 60% likmi (veicot avansa maksājumus). Regulējums piemērojams no 2023. gada otrā ceturkšņa līdz 2025. gada 15. jūnijam. Maksājumu veic kredītiestādes un filiāles, kurās Lietuvas rezidentu klientu noguldījumu apjoms ir vismaz 400 milj. euro (t.i., 1% no kopējiem iedzīvotāju noguldījumiem).
Tomēr, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa konceptuāli atbalstīja modeli, kas paredz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu ikgadēji veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu 20% apmērā.
Jāatzīmē, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā jau šobrīd kredītiestādēm ir noteikts uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas regulējums, kas atšķiras no vispārīgā režīma. Igaunijā kredītiestādēm ik ceturksni ir jāveic obligāts avansa maksājums, kam šobrīd tiek piemērota nodokļa likme 14% apmērā, bet sākot ar 2025.gadu tā būs 18%. Savukārt, Lietuvā, papildu standarta 15% likmei, komercbanku (tai skaitā ārvalstu komercbanku filiāļu), krājaizdevu sabiedrību un centrālo krājaizdevu sabiedrību peļņai, kas pārsniedz 2 milj. euro vienā taksācijas periodā, piemēro papildu 5% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.
Minētais modelis pēc būtības būtu balstīts uz Lietuvā kopš 2023.gada 16.maija spēkā esošo pagaidu solidaritātes iemaksu likumu, kas paredz, ka iemaksu bāzei (aprēķināta kā neto procentu ienākumu summa, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz iepriekšējo 4 finanšu gadu vidējo neto procentu ienākumu summu) piemēro 60% likmi (veicot avansa maksājumus). Regulējums piemērojams no 2023. gada otrā ceturkšņa līdz 2025. gada 15. jūnijam. Maksājumu veic kredītiestādes un filiāles, kurās Lietuvas rezidentu klientu noguldījumu apjoms ir vismaz 400 milj. euro (t.i., 1% no kopējiem iedzīvotāju noguldījumiem).
Tomēr, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa konceptuāli atbalstīja modeli, kas paredz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu ikgadēji veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu 20% apmērā.
Jāatzīmē, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā jau šobrīd kredītiestādēm ir noteikts uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas regulējums, kas atšķiras no vispārīgā režīma. Igaunijā kredītiestādēm ik ceturksni ir jāveic obligāts avansa maksājums, kam šobrīd tiek piemērota nodokļa likme 14% apmērā, bet sākot ar 2025.gadu tā būs 18%. Savukārt, Lietuvā, papildu standarta 15% likmei, komercbanku (tai skaitā ārvalstu komercbanku filiāļu), krājaizdevu sabiedrību un centrālo krājaizdevu sabiedrību peļņai, kas pārsniedz 2 milj. euro vienā taksācijas periodā, piemēro papildu 5% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
1. Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas paredz noteikt taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, tiek plānoti papildu budžeta ieņēmumu pieaugums 140 milj. euro apmērā. Savukārt, kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu varēs ņemt vērā turpmākajos periodos, attiecīgā apmērā samazinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Izvērtējot likumprojektā ietverto normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam, secināms, ka likumprojekta normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, jo tas ir vērsts uz sabiedrības labklājības aizsardzību. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nodrošinās uzņēmumu ienākuma nodokļa ātrāku saņemšanu, lai valsts varētu nodrošināt sabiedrības pamatvajadzības. Leģitīmā mērķa sasniegšanai minētai nodokļu maksātāju grupai tiek paredzēts nevis lielāks slogs, bet ātrāka nodokļu nomaksās kārtība, kas ļauj ātrāk un solidāri finansēt valsts nepieciešamības. Izvērtējot iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, tika vērtēti vairāki risinājumi, t.sk. virspeļņas nodokļa ieviešana, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas maiņa uz klasisko modeli un uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājuma ieviešana. Izvērtējot visus šos modeļus, likumprojektā paredzētais regulējums tika atdzīts par saudzējošāko, jo tas neietekmē visus Latvijā darbojošos uzņēmumus, kas vienlaicīgi ar augstajām kreditētāju procentu likmēm varētu radīt plašu kapitāla nepietiekamību. Turklāt, salīdzinot ar virspeļņas nodokļa ieviešanu, piedāvātais risinājums nerada papildu nodokļu slogu izvelētajai nodokļu maksātāju grupai. Izvērtējot dažādos modeļus nepieciešamā mērķa sasniegšanai, kā arī izvērtējot budžeta nepieciešamību pēc finanšu līdzekļiem, kā arī Baltijas valstīs piemēroto nodokļu režīmu konkrētās jomas komersantiem, kas paredz gan augstāku nodokļu slogu, gan ātrāku nodokļa nomaksas kārtību, tika secināts, ka šis risinājums ir atbilstošs un visefektīvāk nodrošinās savlaicīgu nodokļa nomaksu budžeta vajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar valsts budžeta sviru palīdzību likumprojekts nodrošinās taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā. Uzņēmumu ienākuma nodoklim ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus un risināt ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumus sabiedrības interesēs.
2. Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem ietekme tika vērtēta vienlaicīgi vērtējot grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā attiecībā uz paša reprezentatīvā automobiļa sliekšņa palielināšanu. Kā kompensējošs pasākums prognozētajai fiskālajai ietekmei vienlaicīgi tika virzīti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas tika pieņemti Saeimā. Savukārt, ņemot vērā grozījumu steidzamību, normas attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa sliekšņa palielināšanu tika nodalītas un pieņemtas, bet normas, attiecībā uz reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumiem, tika atliktas.
2. Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem ietekme tika vērtēta vienlaicīgi vērtējot grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā attiecībā uz paša reprezentatīvā automobiļa sliekšņa palielināšanu. Kā kompensējošs pasākums prognozētajai fiskālajai ietekmei vienlaicīgi tika virzīti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas tika pieņemti Saeimā. Savukārt, ņemot vērā grozījumu steidzamību, normas attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa sliekšņa palielināšanu tika nodalītas un pieņemtas, bet normas, attiecībā uz reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumiem, tika atliktas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 1. Likumprojekta noteikumu attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem kontekstā – Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.
- 2. Likumprojekta noteikumu attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem kontekstā – iekšzemes uzņēmumi un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.
Ietekmes apraksts
1. Likumprojekta noteikumu attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem kontekstā - pienākums ikgadēji maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli 20% apmērā.
2. Likumprojekta noteikumu attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem kontekstā – nodokļu maksātāji būs tiesīgi nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli ekspluatācijas (t.sk., degvielas) izdevumiem, kas rodas izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk kā 60 mēnešus.
2. Likumprojekta noteikumu attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem kontekstā – nodokļu maksātāji būs tiesīgi nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli ekspluatācijas (t.sk., degvielas) izdevumiem, kas rodas izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk kā 60 mēnešus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu netiek radīts konkurences kropļojuma risks, jo noteiktais vienlīdzīgi attiecas uz finanšu nozares pārstāvjiem, kas nodarbojās ar fizisku personu kreditēšanu, neatkarīgi no sniegto pakalpojumu apjoma, veida un daudzuma. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā finanšu nozares pārstāvjiem tiek piemērots no vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas režīma atšķirīgs režīms.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā Satversmē noteikto (105.pants), valstisks pienākums ierobežotu resursu gadījumā ir izveidot mehānisms, kas nodrošina pieejamo resursu optimālu izmantošanu. Tas nozīmē, ka ir jāsabalansē atsevišķu indivīdu un visas sabiedrības intereses, uzmanību pievēršot visas sabiedrības labklājībai. Tādējādi ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek sabalansēts augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas paredz noteikt taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, tiek plānoti papildu budžeta ieņēmumu pieaugums 140 milj. euro apmērā 2024.gadā, kā arī papildu ieņēmumi turpmākajos gados, tādejādi nodrošinot iespēju novirzīt šos papildus gūtos ieņēmumus tautsaimniecības attīstībai un labklājības veicināšanai.
Jānorāda, ka, kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu varēs ņemt vērā turpmākajos periodos, attiecīgā apmērā samazinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
skatīt 2.2.3. punktu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
skatīt 2.2.2.punktu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
402 000 000
0
422 000 000
140 000 000
447 000 000
70 000 000
30 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
402 000 000
0
422 000 000
140 000 000
447 000 000
70 000 000
30 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
327 590
0
32 759
32 759
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
327 590
0
32 759
32 759
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
402 000 000
0
422 000 000
139 672 410
447 000 000
69 967 241
29 967 241
3.1. valsts pamatbudžets
402 000 000
0
422 000 000
139 672 410
447 000 000
69 967 241
29 967 241
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
139 672 410
69 967 241
29 967 241
5.1. valsts pamatbudžets
0
139 672 410
69 967 241
29 967 241
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Likumprojekta noteikumu attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem kontekstā par pamatu aprēķinam ņemta potenciālā kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju 2023.gada peļņa, kas varētu veidot aptuveni 700 milj. euro (banku peļņa 2023.gada 1.pusgadā bija 336 milj. euro), kā rezultātā:
-2024.gadā tiek prognozēti uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 140 milj. euro (20% no 700 milj. euro) apmērā no ikgadēji maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu;
- 2025.gadā 70 milj. euro un 2026.gadā 30 milj. euro apmērā, ņemot vērā potenciālo galveno Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju samazinājumu, tiek prognozēts banku peļņas samazinājums, attiecīgi prognozējot ar šiem grozījumiem saistīto uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.
-2024.gadā tiek prognozēti uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 140 milj. euro (20% no 700 milj. euro) apmērā no ikgadēji maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu;
- 2025.gadā 70 milj. euro un 2026.gadā 30 milj. euro apmērā, ņemot vērā potenciālo galveno Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju samazinājumu, tiek prognozēts banku peļņas samazinājums, attiecīgi prognozējot ar šiem grozījumiem saistīto uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kopējās prognozētās izmaksas izmaiņu ieviešanai VID IS saistībā ar plānotajām izmaiņām UIN likumā 2024.gadam ir 327 590 euro ar PVN un veikto izmaiņu uzturēšanai sākot ar 2025.gadu 32 759 euro ar PVN gadā (10 % no izstrādes izmaksām).
VID IS nosaukums
VID IS nosaukums
| VID IS nosaukums | Izmaksas cilvēkdienās (c/d) | Vienas c/d cena EUR ar PVN | Izmaksas EUR ar PVN |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) | 41 |
574,75 |
23 564,75 |
| Nodokļu informācijas sistēma (NIS) | 2 | 665,50 | 1 331,00 |
| Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) | 367 | 641,30 | 235 357,10 |
| Datu noliktavas sistēma (DNS) | 105 | 641,30 | 67 336,50 |
| Kopā: | 515 | 327 589,35 | |
| Uzturēšana gadā: | 10% | 32 758,94 | |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Paredzētās izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos 2024., 2025. un 2026.gadam tiks iekļautas likumprojektā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”.
Nepieciešamais finansējumus izmaiņu ieviešanai VID IS 2024. gadam 327 590 euro apmērā un veikto izmaiņu uzturēšanai 2025. gadam un turpmāk ik gadu 32 759 euro apmērā tiks nodrošināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” prioritārajam pasākumam “Nacionālo un ES normatīvo aktu prasību izpilde, tai skaitā IT sistēmu pielāgošana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Saistībā ar Likumprojekta noteikumiem attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem, pirmajos gados strauji pieaugs to transportlīdzekļu skaits, attiecībā uz kuru ekspluatāciju tiks izbeigts reprezentatīva automobiļa statuss, līdz ar to pieaugs izdevumu apmēri par transportlīdzekļa uzturēšanu, kas netiks aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tāpat samazināsies PVN ieņēmumi, jo pieaugs to izdevumu apmērs, kas ir saistīts ar saimniecisko darbību, un līdz ar to būs iespējams atskaitīt PVN.
| 2024. | 2025. | 2026. | |
| 5 gadu termiņš reprezentatīvā auto statusam, no tā: | -2 906 000 | -2 753 000 | -616 000 |
| PVN | -629 000 | -596 000 | -133 000 |
| UIN | -2 277 000 | -2 157 000 | -483 000 |
Kopējā fiskālā ietekme ir skatāma kopā ar 27.04.2023. grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Minētajos grozījumos paredzētās uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju izmaiņas kompensēs negatīvo efektu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī PVN ieņēmumiem un kopsummā radīs pozitīvu fiskālo efektu 2024.gadā 0,6 milj. euro, 2025.gadā 0,7 milj. euro un 2026.gadā 2,9 milj. euro.
Paredzētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums 2024., 2025. un 2026.gadam ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” nodokļu ieņēmumu bāzes prognozēs.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Likumprojekta noteikumu attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem izstrāde notika kopā ar nozares pārstāvjiem, t.sk., biedrību "Auto asociācija".Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa un sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par potenciālajām izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos, t.sk. par Likumprojekta noteikumu attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem modeli.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi