Anotācija (ex-ante)

Līdzšinējais regulējums EPS jomā ir izveidots 2017. gadā, paredzot, ka EPS pienākuma apjoms tiek noteikts un īstenots noteiktos saistību periodos – starta periodā, pirmajā periodā, otrajā periodā un trešajā periodā. Tomēr, pieņemot regulējumu, pienākuma apjoms EPS atbildīgajām pusēm tika noteikts tikai līdz pirmā saistību perioda beigām. Attiecīgi, EPS funkcionēšanas nodrošināšanai ir nepieciešams aktualizēt spēkā esošo regulējumu un noteikt turpmākos EPS nosacījumus.

Ar Noteikumu projektu tiek aktualizēts regulējums EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoma noteikšanai no 2023. gada 1. janvāra.

EPS atbildīgās puses
Atbilstoši Energoefektivitātes likuma 6. panta otrajā daļā ietvertajam deleģējumam par EPS iekļaujamajām nozarēm un atbildīgo pušu izvēles kritērijiem ar Noteikumu projektu tiek aktualizēts Noteikumu 2. punkts (vienlaikus svītrojot Noteikumu 3. punktu). Precizējums paredz, ka līdztekus elektroenerģijas mazumtirgotājiem EPS kā atbildīgās puses tiek iekļauti arī dabasgāzes mazumtirgotāji un centralizētās siltumapgādes komersanti (EPS iekļaujamās nozares), kuru pārdotais elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas apjoms iepriekšējā kalendāra gadā pirms attiecīgā saistību perioda vai vismaz vienā kalendāra gadā attiecīgā saistību perioda ietvaros ir vismaz 10 GWh (EPS atbildīgo pušu izvēles kritērijs). Šāds EPS tvēruma paplašinājums ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK un tiek veikts, lai līdztekus enerģijas ietaupījumiem pie elektroenerģijas galapatērētājiem sekmētu arī enerģijas ietaupījumus dabasgāzes un siltumenerģijas galapatēriņā.

Pamata apsvērumi EPS tvēruma paplašināšanai ir saistīti ar virkni jautājumu, t.sk.:
1) pēdējā gada laikā būtiski pieaugušās enerģijas izmaksas un ar to saistītā aktualitāte uzlabot enerģijas izmantošanas efektivitāti gan privātajā, gan publiskajā sektorā;
2) līdzšinējie EPS rezultāti, proti, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāna enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanai īstenošanu” (22-TA-2318) norādīto EPS ietvaros elektroenerģijas mazumtirgotāju radītie enerģijas ietaupījumi galapatēriņā sastādīja tikai 11,6% no valsts uzkrātā obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma 2014.-2020. gadā;
3) līdz šim ļoti zemā komersantu interese noslēgt brīvprātīgās vienošanās energoefektivitātes jomā ar valsti, kas cita starpā tika paredzētas kā alternatīva dalībai EPS. Kopš brīvprātīgo vienošanos noslēgšanas energoefektivitātes jomā regulējuma izstrādes 2016. gadā (Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu”) ar Ekonomikas ministriju vai Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – BVKB) ir noslēgtas un šobrīd spēkā esošas ir tikai trīs brīvprātīgās vienošanās – divas vienošanās ir noslēguši siltumapgādes komersanti, bet vienu - novada pašvaldība. Kopumā var secināt, ka brīvprātīgo vienošanos energoefektivitātes jomā ietvars kā alternatīva dalībai EPS no komersantu puses netiek plaši izmantots un līdz ar to nedod būtisku ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
4) saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam” (turpmāk – NEKP) valsts obligātais uzkrātais enerģijas ietaupījuma mērķis 2021.-2030. gadā ir 1,76 Mtoe (jeb 20472 GWh) jeb 2,07 reizes lielāks nekā laika periodā no 2014.-2020. gadam, kas kontekstā ar citiem apsvērumiem aktualizē jautājumu par EPS tvēruma paplašināšanu;
5) NEKP noteikto rīcības virzienu H.2 “Pārskatīt EPS, lai veicinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu lielajos enerģijas piegādātājos un enerģijas patērētājos”.

Saskaņā ar biedrības “Zaļā brīvība” un SIA “Oxford Research Baltics” 2020. gadā veikto izvērtējumu “Energoefektivitātes pienākuma shēmas (EPS) paplašināšanas ietekmes novērtējums” (turpmāk – izvērtējums) (pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3293) EPS paplašināšana atbilstoši Noteikumu projektā piedāvātajam aptvertu 85 % no centralizētās siltumapgādes tirgus (41 komersants), 99% no elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus (17 komersanti) un 99% no dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus (12 komersanti). Tādējādi, izmantojot vienotu 10 GWh EPS atbildīgo pušu izvēles kritēriju, tiktu nodrošināta visaptveroša attiecīgo nozaru iekļaušana EPS. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz - ja EPS atbildīgā puse 10 GWh kritērijam atbilst vairāk nekā vienā no EPS ietilpstošām nozarēm (elektroenerģija, dabasgāze, siltumenerģija), tās pienākuma apjoms nosakāms nozarē, kurā pārdots lielākais enerģijas apjoms (t.i., atbilstoši tās nozares ietvaros realizētajam enerģijas apjomam, kas ir lielāks par citā nozarē realizēto enerģijas apjomu). Tas vienlaikus neierobežo iespējas veikt pasākumus enerģijas ietaupījumu gūšanai tikai tās nozares ietvaros, pēc kuras tiks aprēķināts EPS atbildīgās puses pienākuma apjoms. Piemēram, ja komersants ir gan elektroenerģijas mazumtirgotājs, kurš iepriekšējā kalendārajā gadā ir pārdevis 15 GWh elektroenerģijas, un dabasgāzes mazumtirgotājs, kurš iepriekšējā kalendārajā gadā ir pārdevis 20 GWh dabasgāzes, tad EPS atbildīgās puses pienākuma apjoms tiks aprēķināts, ņemot vērā pārdotās dabasgāzes apjomu, savukārt, pasākumus enerģijas ietaupījumiem galapatēriņā komersants varēs īstenot gan pie elektroenerģijas, gan pie dabasgāzes galapatērētājiem.  Šādas pieejas īstenošana neuzliktu pārmērīgu pienākumu komersantiem, kas darbojas vairāk nekā vienā no EPS iekļautajām nozarēm.

Noteikumu projektā piedāvātās izmaiņas paredz arī, ka iepretim līdzšinējai praksei turpmāk nosacījumi par EPS iekļaujamajām nozarēm un atbildīgo pušu izvēles kritērijiem nebūs piesaistīti noteiktam saistību periodam, tādējādi mazinot EPS atbildīgajām pusēm un valsts pārvaldes administratīvo slogu. Nepieciešamības gadījumā EPS nozaru tvērums un atbildīgo pušu izvēles kritēriji varēs tikt pārskatīti paralēli funkcionējošai EPS kārtībai.

Savukārt līdz šim noteiktā otrā un trešā saistību perioda apvienošana (Noteikumu 6. punkts) mazinās pienākuma sadrumstalotību EPS atbildīgajām pusēm, ļaujot veikt optimālāku ilgtermiņa plānošanu un pasākumus energoefektivitātes uzlabošanas jomā. Tas, jo īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem pienākums EPS ietvaros pirmreizēji tiek noteikts ar 2024. gadu (kas saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem būtu gadu pirms otrā saistību perioda beigām), kamēr elektroenerģijas mazumtirgotājiem pienākums EPS ietvaros pirmreizēji tika noteikts 2017. gadā.

Noteikumu projekts arī paredz, ka elektroenerģijas mazumtirgotājs, dabasgāzes mazumtirgotājs un centralizētās siltumapgādes komersants, kas sākotnēji nav iesaistīts energoefektivitātes pienākuma shēmā, kļūst par EPS atbildīgo pusi ar nākamo kalendāra gadu pēc tam, kad atbilst EPS atbildīgās puses statusam saskaņā ar šo noteikumu 2. punktā minēto.
 
Tādējādi attiecīgā norma tiek salāgota ar vispārējo EPS atbildīgās puses noteikšanas ietvaru (EPS atbildīgā puse tiek noteikta, balstoties uz vēsturiskiem, nevis tekošā gada datiem) un tiek nodrošināts, ka juridiski saistošs pienākums sasniegt enerģijas ietaupījumus pie galalietotājiem tiem elektroenerģijas mazumtirgotājiem, kas pirms attiecīgā saistību perioda, vai dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem, kas 2023. gadā nav atbilduši EPS atbildīgās puses kritērijiem, iestājas ar nākamo kalendāra gadu pēc tam, kad tiek izpildīti noteikumu 2. punktā minētie nosacījumi. Šajā kontekstā ar Noteikumu projektu tiek svītrota prasība komersantam, kas kļūst par EPS atbildīgo pusi kādā no saistību periodiem, 28 darbdienu laikā par to informēt BVKB. Šādas prasības nepieciešamība vairs nav aktuāla, ņemot vērā, ka EPS pienākums stājas spēkā ar nākamo kalendāra gadu pēc tam, kad izpildīti Noteikumu 2. punktā minētie nosacījumi, nevis tekošā gada ietvaros kā tas bija saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem.

Vienlaikus ar Noteikumu projektu (noslēguma jautājumos) tiek noteikts, ka elektroenerģijas mazumtirgotājs, kura pārdotais elektroenerģijas apjoms 2020. gadā vai 2021. gadā ir vismaz 10 GWh kalendāra gadā, atbildīgās puses pienākumu otrā saistību perioda ietvaros sāk pildīt ar 2023. gadu. Šī atruna tiek noteikta tādēļ, ka, lai arī otrais saistību periods ir spēkā ar 2021. gada 1. janvāri, ikgadējā pienākuma apjoms elektroenerģijas mazumtirgotājiem tiek noteikts sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

Līdztekus tam Noteikumu projekts paredz noteikt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz kārtējā gada februāra pēdējam datumam sniedz informāciju BVKB par elektroenerģijas mazumtirgotājiem, dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem, kas atbilst EPS atbildīgās puses statusam saskaņā ar šo noteikumu 2. punktā minēto. Informācija tiek sniegta, izdalot mājsaimniecības lietotājiem, citiem lietotājiem un citiem tirgotājiem pārdoto apjomu. Šī informācija ir nepieciešama, lai BVKB varētu efektīvāk administrēt EPS, aptverot visu atbilstošo subjektu loku.


EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoms
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts EPS atbildīgās puses enerģijas ietaupījuma pie gala lietotājiem pienākuma apjoms, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, sadalījumā pa gadiem – 1,5% apmērā no iepriekšējā gadā pārdotā elektroenerģijas apjoma (jaunu ikgadēju enerģijas ietaupījumu veidā).

Salīdzinājumā ar pienākuma apjomu pirmajā saistību periodā, kad ikgadējo enerģijas ietaupījumu apjoms tika noteikts kumulatīvi (ar uzkrājošu efektu, Noteikumu 10.1.-10.3. apakšpunkts), sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tas tiek noteikts jaunu ikgadēju enerģijas ietaupījumu veidā, pienākuma noteikšanā neņemot vērā kumulāciju. Tas skaidrojams ar līdzšinējā piemērošanā identificētiem pārpratumiem normas interpretācijā. Normas precizēšana novērš šādas dažādas interpretācijas iespējas, kas var negatīvi atsaukties uz EPS atbildīgās puses pienākuma īstenošanu praksē.

Ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka atbildīgā puse vismaz 10 % no attiecīgā gada pienākuma apjoma izpilda ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, nevis informatīvajām kampaņām, kā tas līdz šim pamatā ir noticis. Tādā veidā tiek veicināta ilgtermiņa energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošana ar vairāku gadu dzīves ciklu (piemēram, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanai dzīves cikls ir 3-4 gadi, apkures sistēmu renovācijai 10-20 gadi, ventilācijas sistēmu modernizācijai līdz pat 20 gadiem u.tml.) reāla enerģijas galapatēriņa ietaupījuma gūšanai iepretim informatīvajām kampaņām, kurām ir viena gada dzīves cikls.

Turklāt Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja atbildīgā puse ir pārsniegusi atbilstošā gada pienākuma apjomu, pārpalikumu vienmērīgā sadalījumā pa gadiem var ieskaitīt turpmāko gadu pienākuma apjoma izpildē, ņemot vērā energoefektivitātes pasākumu dzīves cikla ilgumu kontekstā ar šo noteikumu normām. Šādā veidā turpmākajos gados ieskaitītais pārpalikums nepārsniedz pusi no ikgadējā pienākuma apjoma.

Piemēram, ja EPS atbildīgās puses pārdotais enerģijas apjoms  visā saistību periodā ir nemainīgs - 10 GWh, tad pienākuma apjoms visā saistību periodā (2023.-2030.gadā) arī ir nemainīgs - 150 MWh/gadā (1,5 % no 10 GWh). Ja EPS atbildīgā puse saistību perioda pirmajā gadā (2023. gadā) īsteno energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ar dzīves ciklu 10 gadi un enerģijas ietaupījumu 500 MWh/gadā, saistību perioda pirmā gada pienākuma apjoms ir izpildīts pilnā apmērā, savukārt pārpalikums (500 – 150 = 350 MWh) tiek ieskaitīts turpmāko gadu pienākuma apjoma izpildē vienmērīgā sadalījumā atbilstoši pasākuma dzīves ciklam. Ņemot vērā, ka pasākuma dzīves cikls pārsniedz saistību perioda ilgumu gados, pārpalikums tiek vienmērīgi sadalīts laika posmā līdz 2030. gadam, t. i. 350 : 7 = 50 MWh/gadā. Līdz ar to turpmāko saistību perioda gadu pienākuma apjoms tiek samazināts par 50 MWh/gadā (150 – 50 = 100 MWh), kas iekļaujas nosacījumā, ka ieskaitītais pārpalikums nepārsniedz pusi no ikgadējā pienākuma apjoma. Ja EPS atbildīgā puse saistību perioda pirmajā gadā (2023. gadā) īsteno energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ar dzīves ciklu 3 gadi un enerģijas ietaupījumu 500 MWh/gadā, saistību perioda pirmā gada pienākuma apjoms ir izpildīts pilnā apmērā, savukārt pārpalikums (500 – 150 = 350 MWh) tiek ieskaitīts turpmāko gadu pienākuma apjoma izpildē vienmērīgā sadalījumā atbilstoši pasākuma atlikušajam dzīves ciklam (350 : 2 = 175 MWh). Ņemot vērā, ka pārpalikums pārsniedz kārtējā gada pienākuma apjomu saistību periodā, tad pārpalikums tiek ieskaitīts pienākuma izpildē atbilstoši nosacījumam, ka tas nepārsniedz pusi no ikgadējā enerģijas pienākuma apjoma, tādējādi, pienākuma apjoms 2024. un 2025. gadā ir 150 – 75 = 75 MWh/gadā.

Tas tiek noteikts, lai sekmētu jaunu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu pie galapatērētājiem un izvairītos, piemēram, no situācijas, ka ar dažos gados īstenotiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ar salīdzinoši garu dzīves ciklu, EPS atbildīgā puse izpilda pienākumu visam saistību periodam.
 
Līdztekus tam šajā kontekstā jāņem vērā, ka Noteikumu projekts (noslēguma jautājumos) paredz, ka EPS atbildīgā puse, kas 2021. un 2022. gadā ir guvusi enerģijas ietaupījumus pie galalietotājiem par to 2024. gadā ziņo BVKB, līdzdalību ietaupījumu rašanā, apliecinot ar dokumentiem. Šādā gadījumā par attiecīgo ietaupījumu apjomu samazināms atbildīgās puses pienākuma apjoms otrajā saistību periodā. Minētā norma sekmē EPS sistēmas darbības efektivitāti.


EPS atbildīgo pušu pienākuma tvērums
Līdzšinējais regulējums paredz iespējas no EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoma atskaitīt lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju iepirkto un patērēto elektroenerģiju, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinājumu.

Ņemot vērā to, ka Energoefektivitātes likumā, līdztekus EPS, ir noteikti pienākumi energoefektivitātes jomā arī lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, lielajiem uzņēmumiem, valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka no EPS atbildīgās puses ikgadējā pienākuma apjoma otrā saistību perioda ietvaros varēs atskaitīt minēto subjektu nopirkto no EPS atbildīgās puses un patērēto attiecīgās enerģijas apjomu.

Turklāt tiek noteikts, ka šāda atskaitīšana var tikt veikta, balstoties uz EPS atbildīgās puses apliecinājumu (nevis zvērināta revidenta apliecinājumu, kā tas ir bijis līdz šim), nepārsniedzot 80% no tās realizētā attiecīgās enerģijas apjoma, kas izmantots par pamatu pienākuma apjoma noteikšanai. Atteikšanās no prasības pēc zvērināta revidenta apliecinājuma mazinās administratīvo slogu un izmaksas EPS atbildīgajām pusēm. Savukārt 80% ierobežojuma noteikšana nozīmē to, ka jebkurā gadījumā noteikts pienākuma apjoms EPS atbildīgajai pusei būs jāizpilda.


EPS atbildīgās puses iemaksa valsts energoefektivitātes fondā
Līdzšinējais regulējums paredz, ka gadījumā, ja EPS atbildīgā puse attiecīgā gada pienākuma apjomu ir izpildījusi vismaz par 80%, trūkstošo daļu pieskaita nākamā gada pienākuma apjomam attiecīgā saistību perioda ietvaros. Savukārt, ja tā izpilda pienākumu par mazāk nekā 80% no pienākuma apjoma, tā par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā 1,5 reižu apmērā no noteiktās vērtības par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu.

Ņemot vērā regulējuma īstenošanas gaitā konstatēto un 2022. gada 14. jūlija grozījumus Energoefektivitātes likumā, ar Noteikumu projektu tiek noteikti izpildes nosacījumi atbildīgās puses pienākuma apjomam (daļa no Energoefektivitātes likuma 6. panta 2.¹ daļā dotā pilnvarojuma, kas atspoguļota arī Noteikumu projekta 2. punktā), paredzot, ka, ja noteikta saistību perioda ietvaros atbildīgā puse attiecīgā gada pienākuma apjomu ir izpildījusi vismaz par 80 %, tad trūkstošo daļu pieskaita nākamā kalendārā gada pienākuma apjomam (noteiktā saistību perioda ietvaros) vai par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu, ja iztrūkums izveidojies saistību perioda pēdējā gadā. Savukārt gadījumā, ja atbildīgā puse kalendāra gadā izpilda mazāk nekā 80 % no pienākuma apjoma, tā par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu.
Šādas izmaiņas sniedz papildus elastību atbildīgajai pusei saistību perioda ietvaros izpildīt savu pienākumu vai veikt iemaksu valsts energoefektivitātes fondā.
Turklāt tāpat kā līdz šim, redzot, ka EPS atbildīgā puse neizpilda tai noteikto pienākumu, BVKB ir tiesības pieprasīt EPS atbildīgajai pusei pārskatīt tās izstrādāto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu, kas tai aktualizēts ir jāiesniedz BVKB ik gadu līdz 31. maijam (līdzšinējā 31.marta vietā).

Līdztekus minētajam, jāatzīmē, ka no Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” 8.5. apakšpunkta  un 9. punkta nosacījumiem kopsakarā ar Noteikumu projektā minēto izriet, ka EPS atbildīgajai pusei līdz 2024. gada 1. jūlijam, izmantojot Energoresursu informācijas sistēmu, būs jāiesniedz ikgadējais pārskats par 2023. gada aktivitātēm pienākuma izpildē utt. Lai to varētu nodrošināt BVKB būs nepieciešams 2023.-2024. gadā izstrādāt atbilstošu Energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitāti, kuras īstenošanai BVKB būs papildus nepieciešami 38 720,00 euro.