22-TA-1686: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumos Nr. 553 "Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.20 40.§) 3.punkts
https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/48c35a44-91b2-4525-bdde-ce62a27a415d
https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/48c35a44-91b2-4525-bdde-ce62a27a415d
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Balstoties uz apstiprināto Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) izstrādāto Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), izstrādāt regulējumu (precizējot Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (turpmāk - LPISP) nolikumu) inovāciju institucionālā un Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jautājumu virsuzraudzībai, tādējādi nodrošinot pētniecības, attīstības un inovāciju pārvaldības modeļa ieviešanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020. gadā kopējie ieguldījumi pētniecībai un attīstībai (turpmāk – P&A ) sastādīja 0,7% no IKP, kas būtiski atpaliek no izvirzītās mērķa trajektorijas. Līdz ar to jāsecina, ka bez papildu stimuliem, un saglabājoties zemam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, nozīmīgs pieaugums P&A ieguldījumiem tuvākajos gados netiks sasniegts. Izstrādājot Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP2027) izvirzīts mērķis par kopējo P&A ieguldījumu paaugstināšanu līdz 1,5% no IKP (2027.gadā).
Ar nolūku veicināt pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk - P&A&I) aktivitātes jāveic virkne pasākumu, kas sniedz ieguldījumu valsts P&A sistēmas attīstībai, pētniecības organizāciju uz uzņēmumu atbalstam, kā arī institucionālās kapacitātes stiprināšanai, pilnveidojot Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas darbības modeli.
Valdībā apstiprinātais Informatīvais ziņojums par inovāciju pārvaldības reformas piedāvājumam ietver inovāciju institucionālā modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanas elementus no 2022.gada. Izmaiņas inovāciju institucionālā modeļa pārvaldībā nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences kopējā P&A&I pārvaldības procesā, nodrošinot to savstarpēju nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I stratēģiskās vadības līmeni, (4) skaidri atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu.
LPISP ir konsultatīva padome, kas atbildīga par P&A&I jautājumu un RIS3 pārvaldības stratēģisku virsuzraudzību, tai skaitā atbildīga par saskaņotu starpresoru sadarbību. Jaunajā P&A&I ekosistēmā RIS3 pārvaldības procesā identificētie problēmjautājumi un informācija par RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu esošo situāciju un sniegumu tiek nodota nākamajam līmenim – P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām galvenajām institūcijām un to politiskajai vadībai (Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP)), kas analizē saņemto informāciju, un, ja tas ir attiecināms uz P&A&I sistēmas vai RIS3 pārvaldības būtiskiem pilnveidojumiem, konsultējas par to ar LPISP.
Patreiz Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.553 “Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes nolikums” (turpmāk – pašreizējie noteikumi) paredz, ka LPISP mērķis ir: nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī RIS3 ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju. Savukārt LPISP pilda sekojošas funkcijas:
- nodrošina sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām, zinātniekiem un komersantiem, lai sekmētu šo noteikumu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi un radītu nepieciešamos priekšnosacījumus Latvijas konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai;
- koordinē institūciju un iesaistīto pušu sadarbību stratēģijas īstenošanas, uzraudzības un aktualizācijas jomā.
Esošo LPISP funkciju mērķis un no tiem izrietošie uzdevumi neparedz nodrošināt stratēģisku P&A&I politikas virsuzraudzību, tas ir paredzēts jaunajā inovāciju institucionālajā un RIS3 pārvaldības modelī. Savukārt veiktās izmaiņas LPISP nolikumā ļaus skaidri nodalīt un aktualizēt LPISP lomu un kompetences kopējā P&A&I pārvaldības procesā.
Ar nolūku veicināt pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk - P&A&I) aktivitātes jāveic virkne pasākumu, kas sniedz ieguldījumu valsts P&A sistēmas attīstībai, pētniecības organizāciju uz uzņēmumu atbalstam, kā arī institucionālās kapacitātes stiprināšanai, pilnveidojot Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas darbības modeli.
Valdībā apstiprinātais Informatīvais ziņojums par inovāciju pārvaldības reformas piedāvājumam ietver inovāciju institucionālā modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanas elementus no 2022.gada. Izmaiņas inovāciju institucionālā modeļa pārvaldībā nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences kopējā P&A&I pārvaldības procesā, nodrošinot to savstarpēju nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I stratēģiskās vadības līmeni, (4) skaidri atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu.
LPISP ir konsultatīva padome, kas atbildīga par P&A&I jautājumu un RIS3 pārvaldības stratēģisku virsuzraudzību, tai skaitā atbildīga par saskaņotu starpresoru sadarbību. Jaunajā P&A&I ekosistēmā RIS3 pārvaldības procesā identificētie problēmjautājumi un informācija par RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu esošo situāciju un sniegumu tiek nodota nākamajam līmenim – P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām galvenajām institūcijām un to politiskajai vadībai (Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP)), kas analizē saņemto informāciju, un, ja tas ir attiecināms uz P&A&I sistēmas vai RIS3 pārvaldības būtiskiem pilnveidojumiem, konsultējas par to ar LPISP.
Patreiz Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.553 “Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes nolikums” (turpmāk – pašreizējie noteikumi) paredz, ka LPISP mērķis ir: nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī RIS3 ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju. Savukārt LPISP pilda sekojošas funkcijas:
- nodrošina sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām, zinātniekiem un komersantiem, lai sekmētu šo noteikumu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi un radītu nepieciešamos priekšnosacījumus Latvijas konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai;
- koordinē institūciju un iesaistīto pušu sadarbību stratēģijas īstenošanas, uzraudzības un aktualizācijas jomā.
Esošo LPISP funkciju mērķis un no tiem izrietošie uzdevumi neparedz nodrošināt stratēģisku P&A&I politikas virsuzraudzību, tas ir paredzēts jaunajā inovāciju institucionālajā un RIS3 pārvaldības modelī. Savukārt veiktās izmaiņas LPISP nolikumā ļaus skaidri nodalīt un aktualizēt LPISP lomu un kompetences kopējā P&A&I pārvaldības procesā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nelielais valsts budžeta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A) nenodrošina izcilu P&A pietiekošā apjomā, kā arī nesekmē Latvijas P&A cilvēkresursu, projektu un aktivitāšu integrāciju un mijiedarbību ar starptautisko P&A&I vidi, un ir nepieciešami papildus stimuli P&A finansēšanai valsts pusē. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas P&A&I veicināšanas jomā, mērķtiecīgai P&A&I attīstībai RIS3 jomās.
Līdzšinējai LPISP darbības sistēmai neizdevās maksimāli efektivizēt sadarbību starp zinātnes, radošā, intelektuālā, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes sektoru. Lai veicinātu jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstību, nodrošinātu ciešāku koordinētību starp zinātnes un tautaimniecības sektoriem, nepieciešams paaugstināt sadarbību starp dažādiem sektoriem, paredzot LPISP veikt stingrāku virsuzraudzību, dodot skaidrus uzdevumus un sniedzot rekomendācijas visiem iesaistītajiem.
Lai nodrošinātu jaunā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 pārvaldības modeļa ieviešanu, un tā ietvaros nodrošinātu pārvaldības modeļu, nacionālo P&A&I mērķu un sasniegto rezultātu stratēģisko virsuzraudzību, izstrādāts noteikumu projekts LPISP nolikuma precizēšanai.
Līdzšinējai LPISP darbības sistēmai neizdevās maksimāli efektivizēt sadarbību starp zinātnes, radošā, intelektuālā, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes sektoru. Lai veicinātu jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstību, nodrošinātu ciešāku koordinētību starp zinātnes un tautaimniecības sektoriem, nepieciešams paaugstināt sadarbību starp dažādiem sektoriem, paredzot LPISP veikt stingrāku virsuzraudzību, dodot skaidrus uzdevumus un sniedzot rekomendācijas visiem iesaistītajiem.
Lai nodrošinātu jaunā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 pārvaldības modeļa ieviešanu, un tā ietvaros nodrošinātu pārvaldības modeļu, nacionālo P&A&I mērķu un sasniegto rezultātu stratēģisko virsuzraudzību, izstrādāts noteikumu projekts LPISP nolikuma precizēšanai.
Risinājuma apraksts
Precizēts LPISP mērķis, papildinot pašreizējo noteikumu 1.punktu. Noteikumu projekta 1.punktā iekļautajā LPISP mērķa redakcijā ietverts akcents uz P&A&I politikas un viedās specializācijas jautājumu virsuzraudzību nacionālo mērķu sasniegšanai P&A&I jomā un zināšanu sabiedrības veidošanu.
Noteikumu projekts paredz precizēt pašreizējo noteikumu 2. un 3.punktu, tādējādi precizējot LPISP pašreiz noteiktās funkcijas un uzdevumus. Noteikumu projektā iekļautās redakcijas (no 2.līdz 6.punktam) paredz, ka LPISP, nodrošinot stratēģisku P&A&I politikas virsuzraudzību:
- dodot uzdevumus, sniedzot rekomendācijas IPPP par stratēģiskiem P&A&I politikas jautājumiem, t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu, riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides jautājumiem kopumā;
- kā arī nodrošina stratēģisku institūciju un iesaistīto pušu sadarbības koordināciju pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī šo politiku ietvaros noteikto mērķu sasniegšanas, valsts pētniecības un inovāciju sistēmas pilnveidošanas, kā arī nacionālās RIS3 stratēģijas pārvaldības, īstenošanas, uzraudzības un aktualizācijas (stratēģijas monitoringa sistēma) jomā.
Precizēts LPISP patreizējais uzdevums attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību jomas attīstību, paredzot ikgadēja ziņojuma izskatīšanu un rekomendāciju sniegšanu.
Attiecībā uz noteikumu projekta 4.punktu, jāatzīmē, ka uzdevuma izpilde cieši saistīta ar finanšu ieguldījumu veikšanai nepieciešamo atbalsta programmu izstrādi, kur programmu regulējošo normatīvo aktu izstrāde tiks pabeigta tikai 2022.gadā un 2023. gadā, programmu projektu konkursi uzsākti 2023. gadā un projektu īstenošana, rezultāti un pirmā ietekme faktiski var veidoties tikai 2024. gadā (t.sk. ņemot vērā statistikas nobīdes, kas vidēji ir viens līdz pusotrs gads, piemēram, statistika, kas tiek apkopota par 2023. gadu, tiek publicēta 2024. gadā). Tādējādi, pirmais gads, kad varētu vērtēt jaunā plānošanas perioda ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu ir 2023. gads, kas nozīmē, ka noteikumu projekta 4.punktā iekļautais uzdevums var tikt īstenots sākot ar 2023.gadu.
LPISP noteiktā funkcija, kas paredz stratēģisku valsts un pašvaldību institūciju un iesaistīto pušu (zinātnieku un komersantu) sadarbības virsuzraudzību, pirmkārt, tiek nodrošināta LPISP sastāvā iesaistot attiecīgās inovāciju trīskāršās spirāles (triple helix) puses: uzņēmēju, zinātnes, publiskā sektora pārstāvjus, kas iesaistās diskusijā par ziņojumiem, kuru ietvaros tiek informēts par šīs sadarbības rezultātiem. Otrkārt, noteikumu projekta 4.un 5.punktā noteiktajos ziņojumos, kas aptver plašāku P&A&I mērķa radītāju sasniegšanas novērtējumu, tiks ietverta informācija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) organizētā RIS3 vadības grupu darba rezultātiem. 2022. gada 12. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu (turpmāk – modelis). Šis modelis, cita starpā, paredz, ka katrā Latvijā nostiprinātajā RIS3 jomā ((a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) LIAA izveido koordinētas katras RIS3 jomas vadības grupas. RIS3 vadības grupas apvieno inovāciju un pētniecības sistēmas partnerus – uzņēmumus, zinātnes un pētniecības sektora pārstāvjus, kā arī publisko sektoru. RIS3 vadības grupu uzdevums ir izstrādāt vidēja termiņa stratēģijas un ikgadējos rīcības plānus, identificēt inovāciju un pētniecības vidi kavējošos šķēršļus un sniegt priekšlikumus inovāciju sistēmas izmaiņām. Tāpat modelis paredz, ka inovāciju un pētniecības/ zinātnes politikas tuvināšanai un ciešākas sadarbības veidošanai, t.sk. RIS3 uzraudzības jomā, tiks izveidota IPPP , kurā darbosies divi ministri – ekonomikas un izglītības un zinātnes –, kā arī divu aģentūru direktori – LIAA un Latvijas Zinātnes padomes. Modelis nosaka, ka tiek pārskatītas LPISP funkcijas; tādējādi, balstoties uz noteikumu projektā minētajiem ziņojumiem, kas ietvers izklāstu par RIS3 vadības grupu darbu, gan informāciju no IPPP, LPISP iegūs informāciju par valsts un pašvaldību institūciju, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbības stiprajām un vājajām pusēm, kā arī sadarbības padziļināšanas iespējām un izaicinājumiem, un spēs nodrošināt noteikumu projekta 3.punktā noteikto LPISP funkciju par stratēģisku valsts un pašvaldību institūciju un iesaistīto pušu (zinātnieku un komersantu) sadarbības virsuzraudzību.
Tā kā noteikumu projekta 3.punktā paredzēts, ka LPISP nodrošina P&A&I politikas un viedās specializācijas jautājumu virsuzraudzību, dodot uzdevumus un sniedzot rekomendācijas, tad no pašreizējo noteikumu 13.punkta tiek svītrota daļa, kas paredz, ka padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs (noteikumu projekta 14.punkts).
Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā iekļauto iniciatīvu P&A&I aktivitāšu īstenošanai caur LPISP platformu, noteikumu projekts paredz precizēt LPISP sastāvu, papildinot pašreizējo noteikumu 5.punktu (noteikumu projekta punkts 10., 11. un 12.) ar aizsardzības ministru, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības pārstāvi un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.
Ņemot vērā, ka LPISP sēdes tiek sasauktas salīdzinoši reti un to, ka jaunais inovāciju institucionālais pārvaldības modelis tiek veidots, lai maksimāli efektivizētu sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm P&A&I un RIS3 pārvaldības jautājumu risināšanā, noteikumu projekta 13. punkts ir papildināts ar LPISP pilnvarām padomes priekšsēdētāja vietniekiem sasaukt padomes sēdes.
Noteikumu projekts paredz precizēt pašreizējo noteikumu 2. un 3.punktu, tādējādi precizējot LPISP pašreiz noteiktās funkcijas un uzdevumus. Noteikumu projektā iekļautās redakcijas (no 2.līdz 6.punktam) paredz, ka LPISP, nodrošinot stratēģisku P&A&I politikas virsuzraudzību:
- dodot uzdevumus, sniedzot rekomendācijas IPPP par stratēģiskiem P&A&I politikas jautājumiem, t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu, riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides jautājumiem kopumā;
- kā arī nodrošina stratēģisku institūciju un iesaistīto pušu sadarbības koordināciju pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī šo politiku ietvaros noteikto mērķu sasniegšanas, valsts pētniecības un inovāciju sistēmas pilnveidošanas, kā arī nacionālās RIS3 stratēģijas pārvaldības, īstenošanas, uzraudzības un aktualizācijas (stratēģijas monitoringa sistēma) jomā.
Precizēts LPISP patreizējais uzdevums attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību jomas attīstību, paredzot ikgadēja ziņojuma izskatīšanu un rekomendāciju sniegšanu.
Attiecībā uz noteikumu projekta 4.punktu, jāatzīmē, ka uzdevuma izpilde cieši saistīta ar finanšu ieguldījumu veikšanai nepieciešamo atbalsta programmu izstrādi, kur programmu regulējošo normatīvo aktu izstrāde tiks pabeigta tikai 2022.gadā un 2023. gadā, programmu projektu konkursi uzsākti 2023. gadā un projektu īstenošana, rezultāti un pirmā ietekme faktiski var veidoties tikai 2024. gadā (t.sk. ņemot vērā statistikas nobīdes, kas vidēji ir viens līdz pusotrs gads, piemēram, statistika, kas tiek apkopota par 2023. gadu, tiek publicēta 2024. gadā). Tādējādi, pirmais gads, kad varētu vērtēt jaunā plānošanas perioda ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu ir 2023. gads, kas nozīmē, ka noteikumu projekta 4.punktā iekļautais uzdevums var tikt īstenots sākot ar 2023.gadu.
LPISP noteiktā funkcija, kas paredz stratēģisku valsts un pašvaldību institūciju un iesaistīto pušu (zinātnieku un komersantu) sadarbības virsuzraudzību, pirmkārt, tiek nodrošināta LPISP sastāvā iesaistot attiecīgās inovāciju trīskāršās spirāles (triple helix) puses: uzņēmēju, zinātnes, publiskā sektora pārstāvjus, kas iesaistās diskusijā par ziņojumiem, kuru ietvaros tiek informēts par šīs sadarbības rezultātiem. Otrkārt, noteikumu projekta 4.un 5.punktā noteiktajos ziņojumos, kas aptver plašāku P&A&I mērķa radītāju sasniegšanas novērtējumu, tiks ietverta informācija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) organizētā RIS3 vadības grupu darba rezultātiem. 2022. gada 12. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu (turpmāk – modelis). Šis modelis, cita starpā, paredz, ka katrā Latvijā nostiprinātajā RIS3 jomā ((a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) LIAA izveido koordinētas katras RIS3 jomas vadības grupas. RIS3 vadības grupas apvieno inovāciju un pētniecības sistēmas partnerus – uzņēmumus, zinātnes un pētniecības sektora pārstāvjus, kā arī publisko sektoru. RIS3 vadības grupu uzdevums ir izstrādāt vidēja termiņa stratēģijas un ikgadējos rīcības plānus, identificēt inovāciju un pētniecības vidi kavējošos šķēršļus un sniegt priekšlikumus inovāciju sistēmas izmaiņām. Tāpat modelis paredz, ka inovāciju un pētniecības/ zinātnes politikas tuvināšanai un ciešākas sadarbības veidošanai, t.sk. RIS3 uzraudzības jomā, tiks izveidota IPPP , kurā darbosies divi ministri – ekonomikas un izglītības un zinātnes –, kā arī divu aģentūru direktori – LIAA un Latvijas Zinātnes padomes. Modelis nosaka, ka tiek pārskatītas LPISP funkcijas; tādējādi, balstoties uz noteikumu projektā minētajiem ziņojumiem, kas ietvers izklāstu par RIS3 vadības grupu darbu, gan informāciju no IPPP, LPISP iegūs informāciju par valsts un pašvaldību institūciju, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbības stiprajām un vājajām pusēm, kā arī sadarbības padziļināšanas iespējām un izaicinājumiem, un spēs nodrošināt noteikumu projekta 3.punktā noteikto LPISP funkciju par stratēģisku valsts un pašvaldību institūciju un iesaistīto pušu (zinātnieku un komersantu) sadarbības virsuzraudzību.
Tā kā noteikumu projekta 3.punktā paredzēts, ka LPISP nodrošina P&A&I politikas un viedās specializācijas jautājumu virsuzraudzību, dodot uzdevumus un sniedzot rekomendācijas, tad no pašreizējo noteikumu 13.punkta tiek svītrota daļa, kas paredz, ka padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs (noteikumu projekta 14.punkts).
Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā iekļauto iniciatīvu P&A&I aktivitāšu īstenošanai caur LPISP platformu, noteikumu projekts paredz precizēt LPISP sastāvu, papildinot pašreizējo noteikumu 5.punktu (noteikumu projekta punkts 10., 11. un 12.) ar aizsardzības ministru, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības pārstāvi un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.
Ņemot vērā, ka LPISP sēdes tiek sasauktas salīdzinoši reti un to, ka jaunais inovāciju institucionālais pārvaldības modelis tiek veidots, lai maksimāli efektivizētu sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm P&A&I un RIS3 pārvaldības jautājumu risināšanā, noteikumu projekta 13. punkts ir papildināts ar LPISP pilnvarām padomes priekšsēdētāja vietniekiem sasaukt padomes sēdes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums netieši var ietekmēt zinātnisko institūciju un uzņēmēju darbību, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību pētniecības, attīstības un inovācijas jomas instrumentu ieviešanā. Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (turpmāk – LJZA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) atbalsta savu pārstāvju iekļaušanu padomes sastāvā. Noteikumu projekts LJZA un LIZDA nerada jaunu administratīvo slogu, jo paredz tikai institūciju savstarpēju sadarbību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, taču paredzams, ka padomes darbības rezultātā tiks kvalitatīvi uzlabots lēmumu pieņemšanas process saistībā ar viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un citiem pētniecības, attīstības un inovācijas jomas būtiskiem jautājumiem, tādējādi sekmējot zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību un konkurētspēju.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, taču paredzams, ka padomes darbības rezultātā tiks kvalitatīvi uzlabots lēmumu pieņemšanas process saistībā ar viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un citiem pētniecības, attīstības un inovācijas jomas būtiskiem jautājumiem, tādējādi sekmējot zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību un konkurētspēju.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru prezidenta 2019.gada 10.jūnija rīkojums Nr.149 „Par Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sastāvu”
Pamatojums un apraksts
Pēc tam, kad Ministru kabinets būs apstiprinājis izmaiņas LPISP nolikumā, tiks sagatavoti grozījumi Ministru prezidenta 2019.gada 10.jūnija rīkojumā Nr.149 „Par Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sastāvu”.
Atbildīgā institūcija
Pārresoru koordinācijas centrs
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Lēmuma pieņemšanas procesā organizētas diskusijas
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēde (30.06.2021.), kurā skatīja EM piedāvājumu - https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-petniecibas-un-inovacijas-strategiskas-padomes-sedes
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde (18.05.2022.) par Ministru kabinetā apstiprināto LITAF iniciatīvu - https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DF96C3806D854C36C225883F004AD2D8?OpenDocument&prevCat=13|Ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas%20att%C4%ABst%C4%ABbas%20komisija
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde (18.05.2022.) par Ministru kabinetā apstiprināto LITAF iniciatīvu - https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DF96C3806D854C36C225883F004AD2D8?OpenDocument&prevCat=13|Ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas%20att%C4%ABst%C4%ABbas%20komisija
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju 2021. gada 23. decembrī organizēja diskusiju ar LPISP ietilpstošajiem zinātnieku, uzņēmēju, pašvaldības un nevalstisko sektoru pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās un diskusijas laikā Ekonomikas ministrija prezentēja RIS3 un inovāciju institucionālās pārvaldības piedāvājumu, tai skaitā plānotās izmaiņas LPISP saturā. Diskusijas laikā saņemts atbalstošs novērtējums Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam. Konceptuālu iebildumu par izstrādāto piedāvājumu nebija.
Savukārt, pirms tam, 2021.gada 30.jūnijā, tika noturēta Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē, kurā, tostarp, skatīja jautājumu par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda (LITAF) iniciatīvas gaitu. Padomes sēdes dalībnieki pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto priekšlikumu inovāciju institucionālā un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ieviešanai un uzdeva Ekonomikas ministrijai, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un uzņēmēju organizācijām līdz 2021.gada beigām iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par LITAF iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu un sagatavot priekšlikumu inovāciju institucionālā un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ieviešanai.
Papildus tam, 2022.gada 18.maijā Ekonomikas ministrija informēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju par Ministru kabinetā apstiprināto LITAF iniciatīvu.
Noteikumu projekts 2022.gada 23.maijā nosūtīts atzinuma sniegšanai ārpus TAP portāla Latvijas Republikas Patentu valdei, biedrībai "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijai, Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienībai. Latvijas Republikas Patentu valde un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība saskaņoja noteikumu projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem (apliecinājumi pievienoti Atzinumu sadaļā); savukārt noklusējuma saskaņojums bija no biedrības "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijas un Latvijas Zinātnes padomes.
Noteikumu projekts 2022.gada 21.jūnijā nosūtīts atzinuma sniegšanai ārpus TAP portāla Latvijas Republikas Patentu valdei, biedrībai "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijai, Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienībai. Latvijas Republikas Patentu valde lūdza noteikumu 3.4.apakšpunktā saglabāt tā sākotnējo redakciju - lūgums tika ņemts vērā (atzinums pievienots Papildu dokumentu sadaļā). No pārējiem atzinuma sniedzējiem tika saņemts noklusējuma saskaņojums.
Savukārt, pirms tam, 2021.gada 30.jūnijā, tika noturēta Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē, kurā, tostarp, skatīja jautājumu par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda (LITAF) iniciatīvas gaitu. Padomes sēdes dalībnieki pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto priekšlikumu inovāciju institucionālā un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ieviešanai un uzdeva Ekonomikas ministrijai, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un uzņēmēju organizācijām līdz 2021.gada beigām iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par LITAF iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu un sagatavot priekšlikumu inovāciju institucionālā un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modeļa ieviešanai.
Papildus tam, 2022.gada 18.maijā Ekonomikas ministrija informēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju par Ministru kabinetā apstiprināto LITAF iniciatīvu.
Noteikumu projekts 2022.gada 23.maijā nosūtīts atzinuma sniegšanai ārpus TAP portāla Latvijas Republikas Patentu valdei, biedrībai "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijai, Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienībai. Latvijas Republikas Patentu valde un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība saskaņoja noteikumu projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem (apliecinājumi pievienoti Atzinumu sadaļā); savukārt noklusējuma saskaņojums bija no biedrības "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijas un Latvijas Zinātnes padomes.
Noteikumu projekts 2022.gada 21.jūnijā nosūtīts atzinuma sniegšanai ārpus TAP portāla Latvijas Republikas Patentu valdei, biedrībai "Baltic Institute of Research, Technology and Innovation", Valsts zinātnisko institūtu asociācijai, Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Jauno Zinātnieku apvienībai. Latvijas Republikas Patentu valde lūdza noteikumu 3.4.apakšpunktā saglabāt tā sākotnējo redakciju - lūgums tika ņemts vērā (atzinums pievienots Papildu dokumentu sadaļā). No pārējiem atzinuma sniedzējiem tika saņemts noklusējuma saskaņojums.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārresoru koordinācijas centrs
- Ekonomikas ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Finanšu ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Kultūras ministrija
- Tieslietu ministrija
- Veselības ministrija
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Valsts kanceleja
- Latvijas Republikas Patentu valde
- Latvijas Zinātnes padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Aizsardzības ministrija neiebilst būt padomes sastāvā. Noteikumu projekts Aizsardzības ministrijai nerada jaunu administratīvo slogu, jo paredz tikai institūciju savstarpēju sadarbību, neradot jaunas prasības privāto tiesību subjektiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Progresa rādītāji: [133] Nodarbinātā zinātniskā personāla īpatsvars no kopējā nodarbināto skaita (pilna laika slodzēs), [135] Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP, [138] Uzņēmumu finansējums P&A aktivitātēm valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā, % no visa P&A finansējuma valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi