Anotācija

Spēkā esošais regulējums paredz, ka ielu tirdzniecības veikšanai nepieciešams saņemt pašvaldības atļauju neatkarīgi no tā, vai tirdzniecība notiek uz pašvaldībai piederošas zemes vai privātīpašumā. Tātad ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju. Vienlaikus, ja tirdzniecība notiek privātīpašumā, tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram ir papildus jāsaņem saskaņojums no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja. Tātad, lai tirgotos privātīpašumā, kur primāri kārtību nosaka pats īpašnieks, un ir jāievēro visi citi ar tirdzniecību saistītie noteikumi, piemēram, PVD prasības pārtikas tirdzniecībai, ir paredzēta arī pašvaldības iesaiste, kas atļaujas saņemšanu privātīpašumos padara vēl sarežģītāku. Šāda prasība saņemt pašvaldības atļauju tirdzniecībai privātīpašumā rada papildu administratīvo slogu gan komersantiem, gan pašai pašvaldībai. Komersantiem tas ir papildus laiks un resursu patēriņš visu dokumentu sagatavošanai atļaujas saņemšanai, savukārt pašvaldībai – administratīvos izdevumus, izskatot šādus iesniegumus par ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanu.
Vienlaikus Ministru prezidentes E.Siliņas 2025.gada 26.marta izveidotā Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa iesniedza priekšlikumus valdībā un Ministru kabineta 2026.gada 3.marta sēdē, skatot informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem birokrātiskā sloga mazināšanai", tika nolemts atbalstīt priekšlikumu atteikties no pašvaldības atļaujas ielu tirdzniecībai privātīpašumos tādējādi mazinot administratīvo slogu.

Ar MK noteikumu projektu tiek precizēta ielu tirdzniecības definīcija, to attiecinot tikai uz pašvaldībai saskaņotu pašvaldībai piederošu publisku ārtelpu. Šie grozījumi samazinās pašvaldības izdevumus, neizskatot iesniegumus par ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, savukārt tirdzniecības dalībniekiem un tirdzniecības organizatoriem paātrinās tirdzniecības saskaņošanas procesu un mazinās izdevumus šāda saskaņojuma saņemšanai, jo nebūs paredzēta pašvaldības iesaiste.
Atteikšanās no pašvaldības iesaistes ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanā būtiski neietekmēs pašvaldību budžetu. Ieņēmumi no pašvaldības nodevas par ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu nav uzskatāmi par stabilu un prognozējamu pašvaldības budžeta ieņēmumu avotu, jo to apjoms ir tieši atkarīgs no komersantu pieprasījuma un ielu tirdzniecības aktivitātes konkrētajā pašvaldībā. Līdz ar to minētie ieņēmumi nav uzskatāmi par garantētiem ienākumiem, uz kuriem pašvaldības varētu paļauties.

Laika gaitā kopš šā regulējuma pieņemšanas ir attīstījušās jaunas komercdarbības formas un inovācijas, kas būtiski mainījušas uzņēmējdarbības praksi un nereti rodas neskaidrības, kā esošais regulējums jāpiemēro attiecībā uz šiem jauniem gadījumiem. Ielu tirdzniecības definīcija un tvērums nav pilnībā pielāgots mūsdienu tirdzniecības formu attīstībai un praksei. Regulējums tika izstrādāts laikā, kad ielu tirdzniecības veidi bija ierobežotāki, savukārt šobrīd publiskajā ārtelpā tiek īstenotas daudzveidīgas komercdarbības formas, kuras esošais regulējums nepietiekami nodala. Tā rezultātā regulējums atsevišķos gadījumos ir novecojis un neatbilst faktiskajai situācijai, radot neskaidrības regulējuma piemērošanā.

Ar MK projektu tiek paredzēts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tai skaitā no būves, kas novietota un publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku, kā arī no mazumtirdzniecības punkta un pašapkalpošanās tirdzniecības iekārtas.
Šāds risinājums gan skaidri nošķir, ka ielu tirdzniecība notiek tikai pašvaldībai piederošā publiskā ārtelpā, gan iezīmē tirdzniecības formu elastību – ka tas var notikt arī no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta, gan pašapkalpošanas tirdzniecības iekārtām.
Svarīgs precizējums definīcijas tvērumā ir arī ietvertā atsauce, ka preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana var notikt arī no būves, kas novietota un publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku. Šāds precizējums ir veikts atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.5.apakšpunktam, kurš paredz, ka būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami ēkas novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku. Tā kā ielu tirdzniecības regulējuma mērķis vienmēr ir bijis, ka ielu tirdzniecībai pēc savas būtības vajadzētu būt īslaicīgai preču tirdzniecībai, kur galvenokārt tiek pārdotas tikai pašu saražotās preces, nevis iepirktā produkcija, šāds saskaņojums rada skaidru tiesisko ietvaru gan no tirdzniecības veikšanas viedokļa, gan no būvuzraudzības noteikumu ievērošanas. 

Pašvaldības savos saistošajos noteikumos iekļauj dažādas prasības gan attiecībā uz jautājumu loku, ko pašvaldība ir tiesīga noteikt ielu tirdzniecībā, gan arī prasības ielu tirdzniecības organizēšanas kārtībai.
Praksē ir novēroti gadījumi, kad pašvaldības kompetencē ir tādi jautājumi, kurus pašvaldība mēdz interpretēt plašāk nekā likumdevējs to ir vēlējies, piemēram, pašvaldības tiesības noteikt tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai, kā arī kārtību tirdzniecības vietas iekārtošanai. Šāda paplašināta savu tiesību interpretācija var nonākt un jau ir nonākusi pretrunā ar normatīvo regulējumu, tāpēc ir svarīgi precizēt pašvaldību tiesības ielu tirdzniecības jomā, lai visām iesaistītajām pusēm ir skaidri noteikumi bez dažādām interpretācijas iespējām.

MK noteikumu 8.1.apakšpunkts paredz, ka ar kārtību tirdzniecības vietas iekārtošanai tiek saprastas secīgas darbības, kā šāda iekārtošana tiek skaņota ar pašvaldību, nevis, ka pašvaldība var paredzēt tirdzniecības vietas iekārtošanas prasības. Šādu pieeju pašvaldības mēdza izmantot, lai noteiktu prasības ielu tirdzniecības vizuālajam risinājumam, tomēr šāds deleģējums līdz šim regulējumā netika paredzēts un šādām prasībām principā nebija juridiska pamata. Pašvaldības un to pārstāvošās nevalstiskās organizācijas vairākkārt norādīja, ka šāds deleģējums ir nepieciešams, lai pašvaldība savas autonomās funkcijas par pilsētvides ainavas saglabāšanu ietvaros varētu tiesiski regulēt ielu tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma prasības tirdzniecību vietu iekārtošanas ietvaros, ņemot vērā, ka teritorijas plānošanas dokumenti ne vienmēr nodrošina pietiekamu operativitāti dinamisku pilsētvides izmaiņu gadījumā. Attiecīgi MK noteikumos iekļauts jauns punkts, kurš nosaka, ka pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga noteikt tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma un novietojuma vispārīgās prasības, ciktāl tas nepieciešams pilsētvides kvalitātes un publiskās telpas sakārtotības nodrošināšanai, ievērojot samērīguma principu un nenosakot pārmērīgi detalizētas tehniskās prasības, tai skaitā konkrētus tehniskos parametrus, materiālus, krāsu risinājumus vai individuāli noteiktus izmērus. Tādējādi pašvaldībai turpmāk būs tiesības paredzēt prasības ielu tirdzniecības vizuālajam risinājumam, vienlaikus neradot šķēršļus tirdzniecības dalībniekam. Šāda samērīga pieeja ļaus gan pašvaldībai rūpēties par pilsētvides ainavas saglabāšanu, gan tirgotājiem neparedzēs pārmērīgas prasības, pieļaujot zināmu elastību sev piemērotāko risinājumu izvēlē.
Tāpat MK noteikumi precizē, ka pašvaldības dome ir tiesīga tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram noteikt pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Līdz šim pašvaldības mēdza kārtības nodrošināšanu interpretēt plašāk kā likumdevējs to bija vēlējies, tāpēc MK noteikumu 8.2.apakšpunkts tiek precizēts, norādot, ka turpmāk tas attieksies tikai uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Praksē tika novērots, ka pašvaldības, atsaucoties uz šo apakšpunktu, vēlējās ierobežot arī uzņēmējdarbības darba laiku, trokšņošanas laiku un skaļumu. Tā kā tāda nebija likumdevēja sākotnējā griba, šis apakšpunkts tiek precizēts principā paredzot, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšana nekādā veidā neskar tādu prasību izvirzīšanu tirdzniecības dalībniekam vai tirdzniecības organizatoram, kas tiešā veidā ierobežo saimnieciskās darbības veikšanu.
MK noteikumi arī precizē pašvaldības tiesības noteikt gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu un tās pieļaujamo apmēru. Ņemot vērā, ka regulējuma sākotnējais mērķis bija radīt iespēju tiem tirgotājiem, kuriem nav iespēju ar savām precēm tikt veikalu plauktos un kuri tirgo pašu ražoto lauksaimniecības produkciju vai citas preces kā augļus, sēnes, ziedus u.c., piekļūt patērētājiem ielu tirdzniecībā, attiecīgi MK noteikumi mazina šķēršļus tirdzniecībai tiem tirgotājiem, kas pārdod preces, kas iekļautas MK noteikumu 7.punktā. Grozījumi paredz, ka tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa nedrīkst pārsniegt pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto nodevas apmēru par tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus, lai tirdzniecības organizatoram nemazinātu vēlmi tirdzniecības organizēšanas veikšanai, t.sk., attiecībā uz ienākumu gūšanu, MK noteikumu 8.6.apakšpunkts paredz, ka pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā nav tiesīga gadījumu un nosacījumu sarakstā (kur tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu un tās pieļaujamo apmēru) iekļaut tematiskus gadatirgus, valsts nozīmes svētku pasākumus un paaugstināta riska pasākumus. Attiecīgi šādu pasākumu ietvaros tirdzniecības organizators maksu nosaka pats un minētie pasākumi ir izņēmums, kad tirdzniecības organizatoram nav jāievēro, ka tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, nodevas organizēšanas maksa nav lielāka par pašvaldības nodevu.
Tematiskie gadatirgi šo MK noteikumu izpratnē tiek uzskatīti tādi pasākumi kā krāmu tirdziņš, amatnieku gadatirgus u.c., valsts nozīmes svētku pasākumi – piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki. Savukārt ar paaugstināta riska pasākumu tiek saprasts Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1.panta 1.2 punktā minētais paaugstināta riska pasākums.

Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības veikšanai vai tirdzniecības organizēšanai, ir jāievēro vairākas prasības. Spēkā esošais regulējums neaptver visas praktiskās situācijas, kas saistītas ar ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, atteikšanu vai anulēšanu. Līdz ar to regulējums nav pietiekami pilnīgs.

Grozījumi paredz, ka turpmāk, lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, nebūs jāsaņem atļauja arī no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, jo turpmāk tirdzniecībai uz privātas zemes nav paredzēta pašvaldības iesaiste. Tāpat iesniegumam nebūs jāpievieno apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību. MK noteikumi turpmāk arī citos jautājumos balstīsies uz principu “tikai vienreiz” ar to saprotot, ka nav nepieciešams iesniegt vēlreiz tādu informāciju, kuru institūcija var saņemt pati, ielūkojoties valsts informāciju sistēmās.
Vienlaikus, lai saņemtu atļauju, turpmāk būs jāiesniedz saskaņojums par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības (pēc pašvaldības pieprasījuma), kā arī cita informācija vai saskaņojums, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos piešķirtu pilnvarojumu pašvaldībai šādu informāciju vai saskaņojumu pieprasīt. Tāpat ir radīta zināma elastība attiecībā uz tirdzniecību no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta, paredzot, ka turpmāk varēs arī iesniegt informāciju par teritoriju, kurā plānota tirdzniecība un paredzamais tirdzniecības laiks. Šādi tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta netiek ierobežota tikai ar maršrutu un laiku, bet pieļauj iespēju kustībai, ļaujot tirdzniecību virzīt un plānot tur, kur ir vērojama lielāka patērētāju plūsma.
Savukārt, lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai un kļūtu par tirdzniecības organizatoru, arī nebūs nepieciešama atļauja arī no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, kā arī cita informācija vai saskaņojums, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos piešķirtu pilnvarojumu pašvaldībai šādu informāciju vai saskaņojumu pieprasīt.
Attiecībā uz ielu tirdzniecības organizēšanu, ielu tirdzniecības organizatoram turpmāk būs jānodrošina pirmtiesību piemērošanas dokumentēšana ielu tirdzniecības vietu piešķiršanā. Tas nepieciešams, lai pirmtiesību piešķiršanas mehānisms nav tikai formāla prasība, ko nevar pārbaudīt. Šāda dokumentācija būtu kā pamats arī uzraudzībai, lai strīdus gadījumā varētu izvērtēt, vai pirmtiesības ir tikušas ievērotas. Regulējums attiecībā uz pirmtiesību ievērošanu ir diezgan stingrs, jo gadījumā, ja pirmtiesības attiecībā uz šo noteikumu 7.punktā iekļauto preču tirdzniecību nebūs ievērotas, pašvaldība varēs neizsniegt atļauju tirdzniecības organizatoram, kā arī šādu atļauju anulēt.
Attiecībā uz pašvaldības tiesībām anulēt atļauju tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram, MK noteikumi ir papildināti ar to, ka anulēt varēs gadījumā, ja atļaujas saņēmējs nebūs ievērojis citu ārējos normatīvajos aktos vai attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktu prasību attiecībā uz ielu tirdzniecību, kā arī, ja atļaujas darbības perioda laikā tiks vairākkārt konstatēts, ka bez attaisnojoša iemesla tirdzniecība netiek veikta. Pašvaldības ir norādījušas, ka ir fiksēti gadījumi, kad tirdzniecības atļaujas tiek izņemtas uz pieprasītām vietām fiktīvi, izslēdzot iespēju tirdzniecību veikt citiem tirdzniecības dalībniekiem, potenciālajiem konkurentiem. Attiecīgi šādi grozījumi ļauj pašvaldībām izslēgt šādus gadījumus un ļaut tirgoties citiem tirdzniecības dalībniekiem.
Grozījumi precizē arī pašvaldību tiesības attiecībā uz tiesībām neizsniegt atļauju tirdzniecības veikšanai un tirdzniecības organizēšanai. MK noteikumi ir papildināti, paredzot, ka turpmāk varēs neizsniegt atļauju, ja:
    1) tirdzniecības organizators nav ievērojis pirmtiesību ievērošanu;
    2) iesnieguma iesniedzējam iepriekš izsniegtā atļauja ir bijusi anulēta;
    3) pastāv draudi tirdzniecības dalībnieku vai apmeklētāju drošībai saistībā ar apkārtesošo objektu (ēku, būvju, inženierkomunikāciju, citu infrastruktūras objektu vai koku) iespējamu apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai;
    4) tirdzniecībai paredzētajā vietā vai to tiešā tuvumā ir saskaņoti remontdarbi;
   5) tirdzniecībai izvēlētā vieta un laiks nepieciešams pašvaldības vai valsts projektu realizācijai;
   6) tirdzniecībai paredzētajā vietā un laikā jau ir saskaņota citas personas darbība (piemēram, cita tirdzniecība, publiska pasākuma norise, pikets, labdarības akcija u.c.);
   7) plānotās darbības nav iespējamas, ņemot vērā citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus par kuriem pašvaldība informē, sniedzot motivētu atteikumu.
Šādi papildinājumi ir nepieciešami ne tikai, lai atļaujas saņēmējam būtu konkrēti zināms atteikuma iemesls, bet arī jau sākotnēji zināmi kritēriji, kas var noderēt kā informācija atļaujas saņēmējam, pirms tiek iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai.

Ielu tirdzniecības regulējuma sākotnējais mērķis bija radīt tiesisko ietvaru personām, kuras realizē pašu iegūtu vai saražotu produkciju, piemēram, ogas, sēnes, medu, ziedus un citus līdzīgus produktus. Ņemot vērā, ka šādas produkcijas realizācija tradicionālajās mazumtirdzniecības vietās bieži vien nav iespējama vai ir nesamērīgi apgrūtināta, ielu tirdzniecība tika noteikta kā atbilstošs un pieejams tirdzniecības veids šādas produkcijas realizācijai. Laika gaitā ielu tirdzniecības veids ir attīstījies un kļuvis īpaši pieprasīts pirmssvētku laikā, kā arī dažādu pasākumu ietvaros. Tādējādi arvien vairāk dažādu tirgus dalībnieku vēlas piedalīties ielu tirdzniecībā un šobrīd novērots, ka regulējuma sākotnējā ideja vairs nesasniedz izvirzītos mērķus, t.i., ielu tirdzniecībā arvien vairāk parādās iepirktā produkcija vai arī tiek pārdotas preces, kas pieejamas tradicionālajās mazumtirdzniecības vietās. Konkurence un dažādība ir pat ļoti labvēlīga no patērētāju viedokļa, tomēr norādāms, ka nepieciešams saglabāt un nostiprināt sākotnējo mērķi un atbalstīt tos tirdzniecības dalībniekus, kuriem ielu tirdzniecība ir vienīgais veids kā nonākt pie patērētāja. Attiecīgi nepieciešams ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt, ka ielu tirdzniecībai pēc savas būtības vajadzētu būt īslaicīgai preču tirdzniecībai, kur galvenokārt tiek pārdotas tikai pašu saražotās preces, nevis iepirktā produkcija.

MK noteikumi paredz, ka tirgus dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, ir pirmtiesības tikt iekļautam tirdzniecības dalībnieku sarakstā. Izņēmums vien ir, ka šādas pirmtiesības nav jāievēro, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta tematiskos gadatirgos, valsts nozīmes svētku pasākumos un paaugstināta riska pasākumos. Šāds izņēmums ir saistīts ar to, ka konkrētas produkcijas tirdzniecība kādā pasākumā varētu neiederēties, piemēram, augļu tirdzniecība krāmu tirdziņā - attiecīgi šādos gadījumos pirmtiesības nebūtu jāpiemēro, lai sasniegtu konkrētā pasākuma konceptu un jēgu. Attiecībā uz valsts nozīmes svētku pasākumiem un paaugstināta riska pasākumiem tirgus dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, netiek paredzēta pirmtiesība, bet gan parastā kārtība, kā tirgus dalībnieks tiek iekļauts tirdzniecības dalībnieku sarakstā, jo tirdzniecības organizatoram ar šādu prasību varētu būt finansiāli neizdevīgi organizēt tirdzniecību, kā dēļ varētu tikt apdraudēta šāda organizēšana, kā arī lielākos pasākumos viennozīmīgi ir svarīgs dažādības elements no patērētāju viedokļa – dažādas preces un pakalpojumi, kas nevien veicina konkurenci dalībnieku starpā, bet arī šo ielu tirdzniecību padara pievilcīgu un interesantu patērētājam.
Kā minēts iepriekš, tirgus dalībniekam, kurš realizē pašu iegūtu vai saražotu produkciju, piemēram, ogas, sēnes, ziedus un citus līdzīgus produktus, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa nedrīkst pārsniegt pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto nodevas apmēru par tirdzniecību publiskās vietās. Šāda prasība veicina tieši šā regulējuma dalībnieku lielāku iesaisti ielu tirdzniecībā, mazinot vēl vairāk šķēršļus, kas iespējams attur šos dalībniekus realizēt pašu iegūtu vai saražotu produkciju.