Anotācija (ex-ante)

Operatoriem jāizpilda tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz darbiniekiem, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem vai atrodas jonizējošā starojuma laukā. Pašlaik šīs prasības atšķiras A un B kategorijas darbiniekiem (ir noteikts dažāds dozimetru maiņas biežums), bet netiek pietiekami ņemts vērā riska līmenis, kam pakļauti darbinieki. Izvērtējot pieejamos datus par periodu 2021.- 2023. gadam, B kategorijas darbiniekiem dozas nedaudz pārsniedz fona līmeni, bet nesasniedz B kategorijas darbinieku limitu 6 mSv, kā arī darbiniekiem nav konstatēti arodsaslimšanas gadījumi, kuros arodslimību cēlonis būtu jonizējošais starojums.

Samazināt operatoriem administratīvo slogu atsakoties no obligātas B kategorijas darbinieku saņemtās starojuma dozas kontroles izmantojot darbinieku individuālo monitoringu un svītrojot noteikumu Nr. 1284 7.1. apakšpunktu.
Lai operatori varētu iedalīt savus darbiniekus kategorijās, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – VVD RDC) 2021.gada 23.martā izstrādājis vadlīnijas Nr. 10 “Vadlīnijas par pamatojumu darbinieku iedalīšanai A vai B kategorijā”. Vadlīniju 1.tabulā norādīti piemēri darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurās darbinieki var tikt uzskatīti par A kategorijas darbiniekiem. Tomēr jāņem vērā operatora konkrēto darbinieku darba apstākļi un veicamie pienākumi, tādējādi 1.tabulā minētie darbinieki varētu arī tikt iedalīti B kategorijā. Tādēļ, atsakoties no individuālā monitoringa B kategorijas darbiniekiem, radiācijas drošības kontrolei nepieciešams saglabāt darba vietas monitoringu, lai pārliecinātos, vai darbinieku iedalījums kategorijās ir atbilstošs. Operators ir atbildīgs par pamatojumu darbinieku iedalījumam kategorijās. Operatoram neskaidrību gadījumā, jāspēj izskaidrot nodarbinātajiem iemeslu atteikšanai no individuālās dozimetrijas, pamatojot to ar paredzamo saņemamo dozu. VVD RDC vadlīnijās minēti piemēri pamatojumam par darbinieku iedalīšanu B kategorijā. Līdz ar to par pamatojumu nav uzskatāms radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta atzinums par to, ka telpas, ēkas vai teritorijas ekspluatācijas apstākļi atbilst jonizējošā starojuma avota ražotāja nosacījumiem, lai veiktu paredzētās darbības, un plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotu ir pamatotas un nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi, ja vien tajā nav izvērsts pamatojums atbilstoši VVD RDC vadlīnijām. Izņēmums ir darbinieki zobārstniecībā, kas bez papildus pamatojuma uzskatāmi par B kategorijas darbiniekiem. Atbilstoši VVD RDC 2023. gada 10. novembra vadlīnijām Nr. 4 (versija 3) “Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrāde” operators programmā norāda, vai darbinieki ir iedalīti A vai B kategorijā (uzskaitot, piemēram, darbinieku amatus, ja atsevišķi darbinieki iedalīti B kategorijā). Ja programmā netiek iekļauts konkrēts darbinieku saraksts ar norādījumu par iedalījumu kategorijā, ir jānorāda, kur pieejama informācija par darbinieku dalījumu kategorijās ar dalījuma pamatojumu (atsauce uz iekšējo dokumentu).
Jauniem operatoriem vai operatoriem, kas uzsāk veikt jaunas licencējamas darbības, ir pienākums darbības pirmo gadu nodrošināt individuālo dozimetriju arī B kategorijas darbiniekiem. Reģistrējams būtu datums, kad noslēdzas viena gada periods un dozimetrija vairs netiek nodrošināta. Gadījumā, ja dozimetrijas dati liecina, ka darbinieks jāiedala A kategorijā, attiecīgi dozimetrija ir turpināma.

Lai nodrošinātu viesstrādnieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu nepieciešams precīzi noteikt atbildīgos par viesstrādnieku saņemtā jonizējošā starojuma kontroli, kā arī atrunāt, kam piemērojams viesstrādnieka statuss.

Atbilstoši Direktīvas 2013/59/Euratom 51. panta 1. un 2. punktam, noteikumu Nr. 1284 4. punktā noteikt, ka operators nodrošina apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu arī tiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kurus nenodarbina operators, kas ir atbildīgs par operatora kontroles un pārraudzības zonām, bet kuri šajās zonās veic kādas darbības, tai skaitā arī mācekļiem un studentiem (turpmāk - viesstrādnieki), sadarbojoties ar viesstrādnieku darba devēju.

Lai nodrošinātu A kategorijas darbiniekiem to veicamā darba specifikai atbilstošu starojuma dozas monitoringu, nepieciešams noteikt, kuriem darbiniekiem jānodrošina ekstremitāšu un acu dozimetriju. 

Atbilstoši Direktīvas 2013/59/Euratom 41. panta 1. punktam, papildināt noteikumus Nr. 1284 ar 7.¹ punktu, kur paredzēts pienākums operatoram nodrošināt veicamo darbu specifikai atbilstošu monitoringu A kategorijas darbiniekiem, nosakot operatoram par pienākumu monitoringā nodrošināt darbinieku ar specifikai atbilstošiem ekstremitāšu un acu dozimetriem atbilstoši radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta izvērtētajiem aizsardzības pasākumiem.

Noteikumos Nr. 1284 noteiktais kritērijs, no kura atkarīgs jonizējošā starojuma avotu darba vietas monitoringa biežums, ir papildus jāmēra un pilnībā neatspoguļo jonizējošā starojuma avota risku. Noteikumos Nr. 1284 ir pārāk stingri ierobežots, kas var veikt darba vietas monitoringu, liedzot vairāku operatoru darbu vadītājiem un/vai medicīnas jomā medicīnas fiziķiem veikt monitoringu (atbilstoši operatora darba vietas monitoringa programmai).

Lai mazinātu slogu operatoriem, tiek samazināts darba vietas monitoringa biežums pārvietojamām rentgeniekārtām, stacionārām rentgeniekārtām nemedicīnā, osteodensitometrijas un mamogrāfijas rentgeniekārtām medicīnā. Darba vietas monitoringa biežuma noteikšanas kritērijs - jonizējošā starojuma avota dozas jauda viena metra attālumā - tiek aizstāts ar kritēriju, kas jau ieviests likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" un Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 65 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 65)– biežums atkarīgs no tā, vai jonizējošā starojuma avota lietošana ir licencējama (bīstamāka) vai reģistrējama (mazāk bīstama). Ar grozījumiem noteikumu Nr. 1284 19. punktā tiek paplašinātas iespējas, kas var veikt monitoringu – darbu vadītājs jebkurā jomā un neatkarīgi no jonizējošā starojuma avota dozas jaudas viena metra attālumā, arī samazināta prasītā pieredze no pieciem uz trīs gadiem, un iekļauts, ka pastāvīgo monitoringu var veikt medicīnas fiziķis. 
Saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 11. panta piekto daļu darbību veikšanai ar jonizējošā starojuma avotiem (arī darba vietas monitoringa veikšanai) nepieciešams saņemt VVD RDC izsniegtu licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Tādejādi inspicēšanas institūcijai, radiācijas drošības ekspertam un medicīnas fizikas ekspertam (ja eksperts piedāvās monitoringu kā pakalpojumu) būs jāsaņem VVD RDC licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Savukārt, ja operatora darbu vadītājs vai medicīnas jomā arī operatora medicīnas fiziķis, vai radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts veiks monitoringu, tad atsevišķi licence operatoram nebūs jāsaņem, monitorings tiks veikts operatora licences ietvaros un būs radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā jāiekļauj atbilstoša darba vietas monitoringa programma un metodika. Programmu skaņos VVD RDC.

Esošā kārtība, gadījumiem, kad nav bijis iespējams veikt individuālo monitoringu vai rezultāti bijuši nepietiekami, starojuma dozas aprēķiniem izmanto darba vietas monitoringa rezultātus, kas nav viennozīmīgi specifiski individuālam darbiniekam.

Atbilstoši Direktīvā 2013/59/Euratom noteiktajam noteikumu Nr. 1284 34. punktā noteikt, ka ,ja A kategorijas darbiniekam vai noteikumu Nr. 1284 7.5. apakšpunktā minētajam B kategorijas darbiniekam, kurš nodarbināts pie jauna operatora, kas uzsāk veikt licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai uzsācis licencējamu darbību veikšanu jaunā jomā, nav bijis iespējams veikt individuālo monitoringu vai ja tā rezultāti ir nepietiekami, darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtēšanai izmanto individuālā monitoringa rezultātus, kas iegūti veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, un darba vietas monitoringa rezultātus.

Šobrīd darbinieku saņemto dozu uzskaite tiek veikta dozu uzskaites grāmatiņās. Fiziskas grāmatiņas esamība rada grūtības ne tikai tajās esošo datu apkopošanai un analīzes veikšanai, bet sagādā arī izaicinājumus ikdienā nodrošināt to fizisko kontroli. Viens no piemēriem ir regulāro obligātās veselības pārbaužu veikšana, kuru laikā uzskaites grāmatiņas tiek izsniegtas darbiniekam līdzi veicot pārbaudes. Ir saņemti operatoru ieteikumi ieviest elektronisku dozu uzskaiti, lai rastu risinājumu šim izaicinājumam un mazinātu iespējamu grāmatiņās esošo datu pazušanu grāmatiņu nozaudēšanas gadījumā. 

Administratīvā sloga mazināšanai operatoriem un VVD RDC noteikumu Nr. 1284 36. punktā veikt izmaiņas nosakot, ka VVD RDC uztur datubāzi par A kategorijas un noteikumu Nr. 1284 7.5. apakšpunktā minētajiem B kategorijas darbinieku saņemto apstarojumu, tādejādi atsakoties no dozu uzskaites grāmatiņām papīra formā, bet nosakot pienākumu operatoram elektroniski uzkrāt noteiktu informāciju par darbinieku apstarošanu. Noteikumos tiek noteikta kārtība VVD RDC datubāzes uzturēšanai un tajā reģistrējamā informācija, kas aptver to pašu informāciju, ko par darbinieku un darbinieka saņemto dozu reģistrē un uztur operators, tādēļ datubāzes saturu nav nepieciešams atsevišķi noteikt un tiek svītrots noteikumu Nr. 1284 2. pielikums. VVD RDC informāciju par operatoru darbiniekiem atbilstoši noteikumiem Nr. 65 saņem licences vai reģistrācijas apliecības iesniegumā un operatora ikgadējā pārskatā par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Savukārt informāciju par darbinieku saņemtajām dozām VVD RDC atbilstoši noteikumiem Nr. 1284 saņem no LVĢMC un operatoriem, kas izmanto EPD darbinieku individuālajai dozimetrijai. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz pilnībā elektronisku  darbinieku saņemtā starojuma uzskaiti un nodrošinātu izsniegto uzskaites grāmatiņu drošu uzglabāšanu, tiek noteikts operatora pienākums, beidzot informācijas pildīšanu grāmatiņās, reģistrēt darbinieka pēdējos trīs gados saņemtās starojuma dozas un līdz 2028. gada 31. decembrim nodot uzskaites grāmatiņas VVD RDC.

Attiecībā uz darba vietas monitoringu ir noteikts novērtēšanas kritērijs, ka novērtētā jonizējošā starojuma doza gadā kritiskajai iedzīvotāju grupai nedrīkst pārsniegt 100 µSv, kas potenciāli var radīt palielinātas izmaksas iekārtojot darba vietas. Atbilstoši SAEA vadlīnijām GSG-8 3.39 punktā noteiktajam, ka doza ierobežojums jāizvēlas starp 0,1 mSv līdz mazāk kā 1 mSv un ņemot vērā ziemeļvalstu, tai skaitā, Dānijas un Somijas pieredzi, nosakot ierobežojumu 300 µSv gadā ne radiācijas darbiniekiem un Somijas Radiācijas drošības centra (STUK) izstrādātajās vadlīnijās GUIDE ST 8.1/20, Marts 2012  noteiktajam, gūts pamatojums, ka optimāla noteiktā doza ir 300 µSv gadā.

Izvērtējot starptautisko un citu valstu pieredzi, konstatēts, ka nepieciešams noteikumu Nr. 1284 1. pielikuma 5. punktā iekļaut skaidrojumu, ka darba vietas monitoringā novērtētā darba vieta ir atbilstoša, ja netiek pārsniegti darbinieku un iedzīvotāju dozas limiti. Darba vietas atbilstības novērtēšanā ņem vērā arī, vai ir optimizēta iedzīvotāju aizsardzība no jonizējošā starojuma. Iedzīvotāju aizsardzības optimizācijas novērtēšanā ņem vērā dozu ierobežojumu.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, nenoteikt stingrākas prasības darba vietas monitoringam, nosakot noteikumu 1. pielikumā, ka izvērtējot darba vietas atbilstību, tiek ievērots kritērijs, ka ir veikta iedzīvotāju aizsardzības no jonizējošā starojuma optimizācija, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no katra jonizējošā starojuma avota.
Jāievēro, ka vairāku jonizējošā starojuma avotu ietekmes gadījumā, jāizvērtē un jānodrošina, ka iedzīvotāju paredzamā doza nepārsniedz iedzīvotāju dozas limitu 1mSv/gadā.