Anotācija (ex-ante)

Komisijas 2025. gada 18. jūnijā sēdē tika izskatīts jautājums par Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 890/Lp14) un valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" (turpmāk - programma) personu loka paplašināšanu, ja tiek pagarināts apliecības saņemšanas ilgums, līdz jaunākā bērna pilngadības sasniegšanai vai 24 gadu vecumam.
Sēdes laikā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka: [..likumdevējs tiesības paplašināt programmas mērķa grupu ir deleģējis Ministru kabinetam un piedāvātie grozījumi, kas ir pietiekami tehniski, ir izdarāmi Ministru kabineta noteikuma līmenī, nevis likumā.].

Komisija 2025.gada 1.jūlijā nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam (Nr.142.1.9/4-16-14/25), kurā rosināts paplašināt  programmas  saņēmēju loku, paredzot, ka Latvijas Goda ģimenes apliecību (turpmāk - Apliecība) un tās piešķirtos atvieglojumus varētu izmantot līdz brīdim, kamēr daudzbērnu ģimenes jaunākais bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai 24 gadu vecumu, ja ģimene kvalificējas  MK noteikumu Nr. 598 noteiktajiem kritērijiem. 
Komisija norāda, ka paplašinot programmas mērķa grupu, būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti un veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību.
Uzklausot atbildīgo institūciju un ekspertu viedokļus, Komisija secināja, ka, lai saglabātu programmas efektivitāti un elastību, ir lietderīgi saglabāt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta sestajā daļā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši minētajai valsts atbalsta programmai. Līdz ar to priekšlikums par personu loku paplašināšanu būtu atrunājams MK noteikumos Nr.598. Tas nodrošinātu iespēju reaģēt uz praksē identificētām vajadzībām, nepadarot mērķu grupu aktualizēšanas procesu smagnēju.

Patlaban saskaņā ar MK noteikumu Nr. 598  regulējumu (4.1.1. apakšpunkts), Sabiedrības integrācijas fonds Apliecību piešķir, ja personas aprūpē vai ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu,  tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:
-nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
-nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 
- nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus.
 

Ņemot vērā augstāk minēto ir  izstrādāts grozījums  MK noteikumos Nr.598, kas paredz papildināt šos noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto Apliecību un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu Apliecību līdz brīdim, kad personas aprūpē vai ģimenē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu, ja:
     - viens vai vairāki personas aprūpē vai ģimenē esoši bērni sasniedz pilngadību vai šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā minētās pilngadīgās personas sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu un šā iemesla dēļ persona neatbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem Apliecības piešķiršanai;
     - personas aprūpē vai ģimenē esošais bērns ir miris pirms pilngadības sasniegšanas vai šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā minētā pilngadīgā persona ir mirusi, nesasniedzot attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu, un šā iemesla dēļ persona vairs neatbilst šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem Apliecības piešķiršanai.

Grozījums izstrādāts nolūkā nepasliktināt daudzbērnu ģimenes situāciju, saglabājot esošo atbalstu laikā kamēr daudzbērnu ģimenes jaunākais bērns  sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu, un nodrošinot to, ka Apliecības sniegtās priekšrocības arī turpmāk būtu pieejamas.

Apliecības saņēmēju loka paplašināšana, pagarinot apliecības saņemšanas ilgumu, tiks attiecināta uz tām  ģimenēm, kurām šobrīd ir piešķirta Apliecība un tām, kuras tai kvalificēsies nākotnē. 
Arī turpmāk tiek saglabāta nemainīga kārtība attiecībā uz kritērijiem,  kuriem ir jāatbilst, lai persona varētu kvalificēties un saņemt šo Apliecību, t.i.,  iesnieguma iesniegšanas brīdī:
- personas aprūpē vai ģimene ir trīs vai vairāk bērni (MK noteikumu Nr. 598 4.punkts) un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un  iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu. 
Proti, tiek ņemts vērā ne tikai aprūpē esošo bērnu skaits, bet arī tas, vai bērni ir noteiktā vecumā un ģimenē esošie pilngadību sasniegušie bērni turpina izglītības ieguvi vai arī pilda valsts aizsardzības dienestu.
Tiesības turpināt izmantot izsniegto Apliecību un noteiktajā kārtībā saņemt jaunu ir bērnam vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Proti, ja kāds no bērniem sasniedz 24 gadu vecumu, tad viņam vairs Apliecība netiek izsniegta. 
Tā, piemēram,
 -Ja daudzbērnu ģimene kvalificējas goda ģimenes statusam un saņem Apliecību laikā, kad ģimenē ir trīs bērni, piemēram, 9, 15 un 23 gadus veci, tad pēc tam, kad pilngadīgā persona pārsniedz 24 gadu vecumu, šī persona vairs nevar turpināt izmantot Apliecību. Vienlaikus vecāks saglabā tiesības izmantot izsniegto Apliecību un saņemt jaunu Apliecību, kā arī pieprasīt jaunu Apliecību abiem nepilngadīgajiem bērniem, kamēr aprūpē vai ģimenē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu.
 - Ja daudzbērnu ģimene līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir kvalificējusies goda ģimenes statusam, jo ģimenē ir trīs pilngadību sasnieguši bērni 19, 21 un 23 gadu vecumā, kuri atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, vecāks (aizbildnis, audžuvecāks) var pieteikt Apliecību katrai no šīm personām.
Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, ja kāda no minētajām pilngadīgajām personām vēlāk pārsniedz 24 gadu vecumu, šī persona vairs nevar turpināt izmantot Apliecību, tomēr vecāks (aizbildnis, audžuvecāks) var turpināt izmantot izsniegto Apliecību un pretendēt uz tās pagarinājumu, kamēr ģimenē saglabājas pārējie kvalificējošie nosacījumi.
 -Ja daudzbērnu ģimenē kopā ir trīs bērni, no kuriem jaunākais ir 15 gadus vecs, bet vecākais vēl nav sasniedzis 24 gadus, tad viņi atbilst vecuma kritērijam un visi trīs var pretendēt uz Apliecību, savukārt, ja vecākajam  jau ir 27 gadi,- nevarēs saņemt. Šie abi gadījumi nav salīdzinoši vienādos apstākļos, jo būtiskās pazīmes nav tikai bērnu skaits un jaunākā vecums, bet arī visu ģimenē esošo bērnu vecums (visiem 3 ir jāatbilst tiesību normā noteiktajam vecumam). Proti, ja vecākajam  ir 27 gadi, viņš neatbilst tiesību normā noteiktajai  vecuma prasībai (jau pārsniedzis noteikto vecumu). Attiecīgi gadījums, kur vecākajam bērnam ir 27 gadi, ir atšķirīgs un arī regulējums tādēļ ir atšķirīgs, nodrošinot sociāli taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju.
 - Ja kopā ir 4 bērni, no kuriem 3, sasniedzot pilngadību turpina iegūt izglītību, bet viens - strādā, nevis mācās, tad tam, kurš strādā Apliecība netiek piešķirta. Savukārt  tajā gadījuma, ja pēc kāda laika viņš atsāks mācīties un nebūs pārsniedzis 24 gadu vecumu tad attiecīgi vecāks varēs arī viņam pieteikt Apliecību.
 - Ja līdz šo grozījumu spēkā stāšanās ģimenē, kurā viens no trīs bērniem bija sasniedzis 24 gadu vecumu un  vecākam Apliecība netika pagarināta, arī turpmāk šajā gadījumā nav paredzēts, ka vecākam ir tiesības saņemt jaunu, jo  būtiskās pazīmes nav tikai bērnu skaits un jaunākā vecums, bet arī visu bērnu vecums.

Regulējums, kas paredz saglabāt  Apliecību esošajiem turētājiem līdz jaunākā bērna pilngadībai, nav diskriminējošs, jo tas balstās uz tiesiskās paļāvības principu, atšķirīgu situāciju objektīvu izvērtējumu, pārejas regulējuma praksi un sociāli taisnīgu pieeju. Diskriminācija nozīmē nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret personām vienādās situācijās. Šajā gadījumā situācijas nav vienādas:
 -viena grupa jau ir tiesiskajās attiecībās (Apliecības turētāji);
 -otra grupa nav tiesiskajās attiecībās (Apliecības zaudējušie vai neieguvušie).

Daudzbērnu ģimenes, kurām Apliecība ir piešķirta un ir spēkā, neatrodas salīdzināmā tiesiskajā situācijā ar ģimenēm, kurām Apliecības darbība ir beigusies, jo pirmās ir izpildījušas normatīvajos aktos noteiktās prasības Apliecības piešķiršanas brīdī un šis statuss tām ir saglabāts.  Ģimenes, kuras  šobrīd neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem Apliecības saņemšanas kritērijiem, neatrodas salīdzināmos apstākļos ar ģimenēm, kurām  Apliecība jau ir piešķirta, jo tās neizpilda noteiktās prasības šobrīd, tādēļ atšķirīga attieksme pret šīm personu grupām nepārkāpj vienlīdzības principu un ir objektīvi pamatota. 

Vienlaikus jānorāda, ka arī turpmāk tiek saglabāts Sabiedrības integrācijas fondam noteiktais pienākums ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt Apliecības saņēmēju atbilstību attiecīgajiem kritērijiem (tostarp, vai personai un tās laulātajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības; vai persona vai tās laulātais nav reģistrēts parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā; par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību).