Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Krievijas Federācijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu, kā rezultātā noteiktas starptautiskas sankcijas, kā arī paaugstinājušies elektroenerģijas apgādes drošuma riski, Ministru Kabinets 2022. gada 11. oktobrī (MK sēdes protokols Nr. 52, 71. §, 2. punkts) pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu organizēšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu.
Tomēr līdz pilnīgai Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācijai no Krievijas Federācijas sistēmas, nepieciešams saglabāt iespēju pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu, tīkla drošas darbības nodrošināšanai. Ņemot to vērā, Ministru kabinets lēmis (MK sēdes protokols Nr. 52, 71. §, 5. punkts) atļaut pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas Federācijas elektrotīklus, nodrošinot, ka no Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.

Atbilstoši papildināts Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - likums) 5. pants ar septīto daļu, kurā paredzēts aizliegums veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas republiku, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu.
Papildināts likuma 13.¹ pants ar devīto daļu, kurā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas Federācijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā, līdz sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nodrošinot, ka no Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja  saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas Federācijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.

Straujais gāzes cenu kāpums un no tā izrietošais pieprasījums pēc alternatīviem energoresursiem ir izraisījis arī citu preču cenu, piemēram, jēlnaftas un ogļu cenu, palielināšanos. Tā arī, straujā enerģijas cenu palielināšanās būtiski ietekmē vispārējo inflāciju eirozonā un palēnina ekonomisko izaugsmi ES. Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi, nodrošinātu, ka pašreizējā krīze nerada ilgstošu kaitējumu lietotājiem un ekonomikai, un vienlaikus saglabātu fiskālo ilgtspēju, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, 2022. – 2023. gada ziemas sezonā ir vajadzīgi koordinēti dalībvalstu pasākumi. 

Regulas 2022/1854 6. pants paredz noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus 180 euro par saražotās elektroenerģijas MWh. Kopīgā Latvijas un Igaunijas Republikas Eiropas Padomei sniegtā paziņojumā par Regulas 2022/1854 10. panta 1.V punkta interpretāciju pausts, ka vēlamais veids kādā īstenot regulā noteikto, būtu nevis gūtās virsieņēmumu iekasēšana un ieskaitīšana valsts budžetā vai atsevišķa nodokļa administrēšana, bet gan labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šo virsieņēmumu ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā. Tas skaidrojams arī ar Latvijas salīdzinoši nelielo elektroenerģijas ražotāju skaitu, kur administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanas mehānisma finansēšanai, neattaisnotos pret salīdzinoši mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu. Savukārt, investējot virsieņēmumus jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanā, tiktu kāpināta Latvijā saražotā elektroenerģijas jauda, kas rezultētos zemākās elektroenerģijas cenās galalietotājiem. Minētais Latvijas un Igaunijas kopīgais paziņojums pievienots kā papildus dokuments.
Ņemot vērā, ka siltumenerģijas ražotāju tarifs ir regulēts, nereti koģenerācijā saražotās elektroenerģijas virspeļņa tiek ieguldīta galalietotāju siltumenerģijas tarifu samazināšanai. Šādos gadījumos ir uzskatāms, ka Regulas 2022/1854 mērķis ir sasniegts un galaietotāji jau saņem energoresursu cenu samazinājumu, tādējādi, papildus nosakot virspeļņas izlietojumu, siltumenerģijas ražotājam var tikt radīti zaudējumi, kas var atstāt ietekmi uz nākamās apkures sezonas tarifu. Līdzīgs izņēmums noteikts tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuru daļa ieņēmumu jau šobrīd tiek izlietota, lai finansētu galalietotājiem paredzētus atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu mazināšanai.
Papildus, ņemot vērā, ka Regula 2022/1854 paredz virsieņēmumu uzskaiti sākot no 2022. gada 1. decembra, likumu papildinošās normas paredzētas ar atpakaļejošu spēku. Tā kā veids, kādā Latvija plāno īstenot Regulā 2022/1854 paredzēto virsieņēmumu uzskaiti un izlietojumu neparedz no komersantiem atsavināt gūtos virsieņēmumus, bet gan tikai paredz pienākumu par virsieņēmumu apjomu informēt Būvniecības valsts kontroles biroju un izlietot tos savu iekārtu zaļināšanai, nav saredzams, ka komersantiem, kuri ražo elektroenerģiju, likumprojektā noteiktais atpakaļejošais datums varētu sagādāt grūtības izpildīt noteiktās prasības.
Sekojoši, likumprojekts paredz kārtību kādā ražotājam jāziņo par virsieņēmumu līdzekļu izlietojumu. Likumprojektā minētais pienākums attiecās uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju tās tirdzniecībai, nevis sava patēriņa segšanai. Tā arī, likumprojekts paredz, ka šie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā, ja netiek izpildītas minētās prasības. Likums tiek papildināts ar 27.¹ pantu.

Līdz ar likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2022. gada 11. augustā, tika noteikts, ka ministrijas atļauja nepieciešama sākot no elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus. Ņemot to vērā, Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 559 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai", kuri noteica atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai (turpmāk - atļaujas) izsniegšanas kārtību, zaudēja spēku.
Iepriekšējais regulējums paredzēja, ja iesniegums atļaujas saņemšanai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai (turpmāk - iesniegums) ministrijā tika iesniegts  un tam bija pievienoti visi nepieciešamie pielikumi, tad atbilstoši ministrija izsniedza atļauju un nebija paredzēti nosacījumi atļaujas atteikumam, kā arī nebija noteikta kārtība, kādā izsniegtās atļaujas var tikt pārreģistrētas uz citas personas vārda, ja rodas tāda nepieciešamība.

Likumprojektā piedāvāts likuma 22. panta otro daļu izteikt redakcijā, kura deleģē Ministru kabinetu noteikt atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, valsts kontā iemaksājamo drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksas kārtību, kā arī kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai. Tādējādi tiktu atbilstoši paplašināts likumā noteiktais deleģējums, kas ļautu minēto kārtību detalizēti noteikt Ministru kabineta noteikumos.