Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai pilnveidotu un uzlabotu normatīvo regulējumu par akreditāciju un akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju uzraudzību, tādejādi turpinot nodrošināt akreditāciju un akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju izsniegto apliecinājumu starptautisku atzīšanu.

01.01.2024.

Nepieciešams pārejas periods, lai nacionālā akreditācijas institūcija un atbilstības novērtēšanas institūcijas varētu sagatavoties noteikumu projektā noteiktajām prasībām.  

Nacionālās akreditācijas sistēmas darbība, kas sevī ietver atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību ir noteikta Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 673 “Atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanas, akreditācijas un uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 673).

Kopš 2018. gada 1. marta nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas pilda Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk – Aģentūra).

Aģentūras funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra noteikumos Nr. 111 "Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācija birojs” nolikums" (turpmāk – Nolikums).

Saskaņā ar Nolikumu, viens no Aģentūras mērķiem ir tieši piemērojamo Eiropas Savienības un starptautisko prasību ievērošanas nodrošināšana akreditācijas jomā.

Akreditācijas sistēmas darbība un prasības valstu nacionālajām akreditācijas institūcijām ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulā (EK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93 (turpmāk Regula 765/2008). Saskaņā ar Regulas 765/2008 prasībām katra dalībvalsts nosaka vienu akreditācijas institūciju. Likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 6.panta trešā daļa nosaka, ka nacionālā akreditācijas institūcija izpilda  Regulas Nr.765/2008 8.pantā minētās prasības.

Līdz ar to noteikumu projektā, atbilstoši Regulas 765/2008 8.pantā minētajam, norādīts, ka Aģentūra atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanas procesu un akreditēto institūciju uzraudzību organizē saskaņā ar Regulu 765/2008 un tai piemērojamo standartu prasībām kā tas noteikts Regulas 765/2008 11.panta 1.punktā, kur noteikta nacionālo akreditācijas institūciju atbilstības prezumpcija, proti, ja nacionālā akreditācijas institūcija atbilst piemērojamo standartu prasībām, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tā atbilst Regulas 765/2008 prasībām.

Piemērojamais standarts, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un nodrošina atbilstības prezumpciju nacionālām akreditācijas institūcijām ir EN ISO/IEC17011:2017  “Atbilstības novērtēšana. Prasības akreditācijas institūcijām, kas akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas” (turpmāk – standarts 17011).

Atbilstoši Regulas 765/2008 11.panta pirmajam punktam standarts 17011 ir piemērojamais standarts, proti, sniedz atbilstības prezumpciju, un tas nav obligāti piemērojamais standarts, kas nacionālajām akreditācijas institūcijām ir obligāti jāpiemēro. Tādēļ uz standartu 17011 Noteikumu projektā nav iekļauta tieša atsauce un atbilstoši Standartizācijas likuma 13.panta pirmajai daļai tas nav obligāti piemērojamais standarts un līdz ar to uz to neattiecas Standartizācijas likuma 14.panta otrās daļās norma, kas nosaka ka obligāti piemērojamiem standartiem jābūt tulkotiem valsts valodā.

Vienlaikus, vērtējot Regulas 765/2008 10. panta 5. punktu kopsakarā ar 11 .panta 1. punktu secināms, ka visām dalībvalstu nacionālajām akreditācijas institūcijām (valsts akreditācijas struktūras), lai darbotos kopējās Eiropas Savienības akreditācijas sistēmas ietvaros, tad praksē tām ir saistoša standarta 17011 piemērošana savā darbībā, lai apliecinātu gan savu kompetenci, gan arī tiktu nodrošināta starptautiskā atzīšana no Eiropas Akreditācijas kooperācijas (EA) puses. Līdz ar to, Aģentūrai savā darbībā standarta 17011 piemērošana ir obligāta, tāpat arī pienākums izpildīt standarta 17011 prasības izriet no Eiropas Akreditācijas kooperācijas (EA) Daudzpusējā atzīšanas līguma (MLA), kā arī likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 14.panta pirmās daļas 1.punkta.

Noteikumu projektā norādīta kārtība, kādā Aģentūra organizē atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu un uzraudzību.

Papildus tam, atbilstoši Standarta 17011 prasībām, tiek paredzēts, ka Aģentūra veic riskos balstītu atbilstības institūciju novērtēšanu, kas ir akreditācijas programmas sastāvdaļa, un sevī ietver institūciju riska profila noteikšanu. Risku profils, balstoties uz noteiktiem kritējiem, izvērtē atbilstības institūciju risku līmeni, iedalot to trīs kategorijās, augsta, vidēja vai zema riska institūcija. Noteiktais riska līmenis norāda nepieciešamo atbilstības novērtēšanas institūciju uzraudzību intervālu. Noteikumos Nr. 673 nav noteiktas prasības attiecībā uz riskos balstītu vērtēšanu, kas norāda uz neatbilstību standarta 17011 prasībām.

Nē

Nē

Noteikumu projekts ietekmēs visas atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas vēlas iegūt akreditāciju, kā arī Aģentūrā jau akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas (kopā - 306), tai skaitā:
- 17 kalibrēšanas laboratorijas;
- 125 testēšanas laboratorijas;
- 43 medicīnas laboratorijas; 
- 66 inspicēšanas institūcijas;
- 22 produktu sertificēšanas institūcijas;
- 7 pārvaldības sistēmu sertificēšanas institūcijas;
- 24 personu sertificēšanas institūcijas;
- 2 siltumnīcefekta gāzu (GHG) verificētāju institūcijas.

Visas nozares

Akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas var būt ne tikai komersanti, bet arī tiešās pārvaldes iestādes, kas ir akreditējušās Aģentūrā, lai apliecinātu kompetenci noteiktā jomā (piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests). Ar atbilstības novērtēšanu saistītās darbības, tai skaitā, akreditācijas iegūšana un uzturēšana skar sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā nozīmīgas jomas - testēšanu, kalibrēšanu, medicīniski laboratoriskos izmeklējumus, bīstamo iekārtu atbilstības novērtēšanu, medicīnisko ierīču tehnisko uzraudzību (funkcionālās un elektrodrošības pārbaudes), pārtikas un nepārtikas produktu, t.sk., būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pārskatu auditēšanu, pārdotās lietderīgās vai efektīvi izlietotās siltumenerģijas gada pārskata inspicēšanu, uzņēmumu energoauditu, degvielas piegādātāja gada ziņojuma inspicēšana, tahogrāfu inspicēšana, vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu sertificēšana, pārvaldības sistēmu sertificēšanu. Atbilstības novērtēšana ietekmē un skar tādas saimnieciskās darbības kā, piemēram, pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un tabaka, metāli un metālu apstrādes produkti, mehānismi un iekārtas, elektriskās un optiskās iekārtas, transporta līdzekļi, informācijas tehnoloģijas, tekstils un tekstila izstrādājumi, koks un koka izstrādājumi, tipogrāfija, neklasificēta ražošana, izrakteņu ieguve, akmeņlauztuves, nemetāliskās minerālvielas, betons, cements, ģipsis, kaļķakmens u.c., būvniecība, inženiertehniskie pakalpojumi, vairum- un mazum- tirdzniecība, autotransporta, motociklu remonts, personālās un mājsaimniecības preces, finanšu starpniecība, nekustamais īpašums, noma, valsts administrācija, izglītība, ķīmija, ķīmiskie produkti un šķiedras, gumijas un plastmasas izstrādājumi, medikamenti, veselība, veterinārija un sociālais darbs, vieglā un vidējā rūpniecība, smagā rūpniecība, ēkas, ēku kompleksi, transports, ieguves rūpniecība, lauksaimniecība, enerģijas piegāde u.c.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-