Anotācija (ex-ante)

Latvijā mazo saimniecību īpatsvars ir viens no lielākajiem ES, un tās nozīmīgi ietekmē sociālekonomisko situāciju laukos, īpaši no attīstības centriem attālās teritorijās, tomēr šo saimniecību ekonomiskā aktivitāte kopumā ir vāja, un to potenciāls (zeme, darbaspēks, ražošanas resursi) netiek pietiekami izmantots.
Mazās saimniecības vislielāko daļu no saviem ieguldījumiem iegūst pašu spēkiem, tāpēc šie ieguldījumi ir visai nelieli. Mazo saimniecību pamatlīdzekļi ir nolietoti, un tie netiek pietiekami atjaunoti.

2020. gadā bija 58,8 tūkst. mazo saimniecību ar standarta izlaidi līdz 15 tūkst. euro jeb 85,2 % no saimniecību kopskaita. Tajās tika apsaimniekoti 447,7 tūkst. ha jeb 22,7 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), un mazo saimniecību kopējais ekonomiskais lielums (standarta izlaide) bija 143,1 tūkst. euro jeb 10,8 % no kopējā ekonomiskā lieluma (standarta izlaides). Salīdzinājumā ar 2010. gadu mazo saimniecību īpatsvars ir samazinājies par 6,27 %.
Mazo saimniecību grupā aptuveni līdzīga nozīme ir trim specializācijas veidiem: laukkopībai, jauktajai augkopībai un lopkopībai, kā arī piena lopkopībai.
Piena lopkopībā 2019. gadā bija 12,9 tūkst. piena lopkopības saimniecību. 81 % bija mazās saimniecības ar
1–9 slaucamām govīm, bet atlikušajiem 19 % pieder 80,7 % no valstī esošajām slaucamajām govīm.
 

Ieviešot šo atbalstu, mazajām lauku saimniecībām tiks sniegts ieguldījumu atbalsts granta veidā – pamatlīdzekļu (jaunas un lietotas lauksaimniecības tehnikas) iegādei, ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemeņu) stādu iegādei, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos un ražošanas ēku būvniecībai, tātad tādiem ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu, saimniecības pārstrukturēšanu, efektīvas un produktīvas ražošanas attīstību un dalības nodrošināšanu tirgū. Tādējādi tiks veicināta mazo saimniecību attīstība, tām kļūstot par tirgum ražojošām un konkurētspējīgām saimniecībām.
No atbalsta līdzekļiem ir plānots atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu un esošās saimnieciskās darbības attīstību.

Ņemot vērā iepriekšminēto, mazo saimniecību attīstībai vienai mazajai saimniecībai paredzēts publiskais finansējums no 5000 līdz 30 000 euro.

Paredzēts atbalstīt mazās lauku saimniecības, kā arī saimnieciskās darbības uzsākšanu nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumu, kā arī tūristu apmeklējumiem, tūristiem piedāvājot saimniecībā saražoto produkciju.

Noteikumu projektā noteiktas projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti. Noteikumu projekts noteic nosacījumus atbalsta saņemšanai: dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir lauku teritorijā, gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas nepārsniedz 15 000 euro, un kopējā īpašumā esošās vai nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 100 hektāru.

Atbalsta apmērs ir no 5000 līdz 30 000 euro, savukārt atbalsta intensitāte ir 50–85 % no projekta izdevumiem. Atbalsta intensitāte tiek diferencēta pēc ieguldījumu veida, mazāku atbalsta intensitāti piemērojot tehnikas iegādei.

Atbalsta pretendentam, iesniedzot iesniegumu, tajā jāiekļauj darījumdarbības jeb biznesa plāns ar informāciju par paredzētajām investīcijām, sasniedzamajiem rādītājiem, saimniecības attīstības mērķi, projekta īstenošanas vietu, projekta īstenošanas nozari, ražošanas plāns ar ražošanas apjomu, naudas plūsmas pārskats par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem, kā arī gadu, divus vai trīs gadus pēc īstenošanas, lai apliecinātu saimniecības ekonomisko dzīvotspēju, un citas ziņas.

Uz atbalstu neattiecina vispārējas nozīmes un tādu transportlīdzekļu izmaksas, kuri nav īpaši pielāgoti speciālu funkciju izpildei. Tas nozīmē, ka attiecināma ir tikai tādas tehnikas iegāde, kura ir tieši saistīta ar projektā ietverto darbību īstenošanu.

Atbalsta saņēmējam pēc projekta īstenošanas jāsasniedz noteikti saimnieciskās darbības rādītāji un mērķi. Viens no šādiem rādītājiem ir palielināt ražošanas efektivitāti – tas ietver efektīvu resursu izmantošanas veicināšanu, piemēram, enerģijas lietderīgu izmantošanu, ūdens resursu efektīvu izmantošanu.
Vienotās likmes aprēķina metodika projektu sagatavošanas un vispārējām izmaksām un tehnikas un iekārtu katalogs atbilstoši noteikumu projekta 27. un 28. punktam tiks izstrādāti un publicēti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē līdz projekta iesniegumu pieņemšanas kārtas izsludināšanai.

Atbalsts ir attiecināms uz ieguldījumiem lauku saimniecībās piena lopkopības nozarē. Situācijā, kad saimniecībā esošā piena nozare tiek pārorientēta uz citu nozari, ir pieļaujama tikai pāreja uz citu lopkopības veidu, nevis, piemēram, uz graudkopības nozari.  
 
Iesniegtie projektu iesniegumi, tos izvērtējot, sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem, kuri ir izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Prioritāri atbalstu var saņem tie atbalsta pretendenti, kas ieguvuši lielāku punktu skaitu atlases kritērijos un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lielāks punktu skaits tiek piešķirts šādos kritērijos:
a) attīstāmā saimniecības nozare ir augļkopība, dārzeņkopība un lopkopība (izņemot piena lopkopību);
b) saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā;
c) projekta liela gatavība ieviešanai;
d) mazs iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā saimniecības novadā;
e) liels saimniecības kopējais apgrozījums;
f) atbalsta pretendents iepriekš nav saņēmis publisko finansējumu;
g) mazs pieteiktā projekta attiecināmo izmaksu summas lielums projektu iesniegšanas kārtā;
h) paredzēti preventīvie pasākumi aitkopības saimniecībām, lai samazinātu savvaļas dzīvnieku nodarīto kaitējumu;
i) saimniecība vismaz trīs gadus ir kooperatīvās sabiedrības biedrs;
j) kopprojekta īstenošana;
k) no lauksaimnieciskajai darbībai paredzētās zemes projekta iesniedzējam pieder vairāk nekā 51 %.
 
Lai nodrošinātu to, ka darbības, ko finansē KLP, nepārklātos ar citi ES fondu finansētām darbībām Lauku atbalsta dienestam (LAD) ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos. Ir paredzēts, ka LAD sadarbībā ar citām attiecīgām iestādēm un, izmantojot šo sistēmu, veic pārbaudi jau projektu iesniegšanas brīdī arī projektu uzskaites sistēmā, lai nodrošinātu to, ka par vieniem un tiem pašiem ieguldījumiem netiktu saņemts dubults atbalsts.