Anotācija (ex-ante)

MKN 109 13.punkts nosaka, ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP), par to paziņo ministrijai, kura TAP portālā izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina:
          13.1. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs;
         13.2. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā vai atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai turētājs, nav nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums par nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un Ostu likumu var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārreģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma valdītājam vai turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.
Valdītāja maiņas jautājumā bija nostiprināts princips, ka, ja nekustamais īpašums kādai iestādei ir nodots valdījumā ar Ministru kabineta rīkojumu, tad valdītāja maiņai ir vajadzīgs Ministru kabineta rīkojums, bet, ja tas ir nodots piemēram, ar pieņemšanas – nodošanas aktu, tad valdītāja maiņai Ministru kabineta rīkojums nav vajadzīgs.

Ņemot vērā to, ka ir nolemts atteikties no Ministru kabineta rīkojumiem par valsts nekustamā īpašuma, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā, valdītāja maiņu, ja nekustamā īpašuma valdītājs mainās no ministrijas uz ministriju un turpmāk valdītāja maiņa veicama pamatojoties uz iesaistīto ministriju lēmumiem, tiek precizēta MKN 109 13.2. apakšpunktā noteiktā kārtība gadījumiem, kad, projekta par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņošanas gaitā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā kāda no ministrijām ir paziņojusi, ka atsavināmais nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju realizēšanai, t.i., nosakot, ka, ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs no ministrijas uz ministriju, Ministru kabineta rīkojums par valdītāja maiņu nav nepieciešams, tādējādi aizstājot šobrīd spēkā MKN 109 13.2. apakšpunktā esošo principu kārtībai valdītāja maiņas jautājumā – paredzot attiecīgās ministrijas lēmuma par valdītāja maiņu sagatavošanu un iesniegšanu ministrijai, kura virzījusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Norādām, ka ministrija, kurai būs nepieciešams tās funkcijas īstenošanai nekustamais īpašums, par kuru ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par tā atsavināšanu un izsludināts TAP portālā, būs jāsagatavo ministrijas lēmums par minētā nekustamā īpašuma pārņemšanu attiecīgās ministrijas valdījumā un jāiesniedz pieņemtais lēmums ministrijai, kura izsludinājusi attiecīgo projektu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Attiecīgi ministrija, saņemot otras ministrijas lēmumu ( kurai īpašums nepieciešams un nododams), pieņem ministrijas lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu ministrijas valdījumā, kura to ir pieprasījusi. Tāpat ministrija, kuras valdījumā nekustamais īpašums nododams, nodrošina īpašumtiesību pārreģistrēšanu zemesgrāmatā.  

Vienlaikus, lai korekti un skaidri piemērotu MKN 109 13.2. apakšpunktā noteikto, t.i., nošķirtu gadījumus, kuros ir nepieciešams Ministru kabineta rīkojums, kas iesniedzams Ministru kabinetā, un kurā gadījumā valdītāja maiņa notiek, pamatojoties uz procesā iesaistīto ministriju lēmumiem ( ja nekustamā īpašuma valdītājs mainās no ministrijas uz ministriju), ir redakcionāli precizēta MKN 109 13.2. apakšpunkta redakcija. Vienlaikus, lai ievērotu konseksenci, precizēts MKN 109 13.1. apakšpunkts, norādot, ka attiecīgais rīkojums ir iesniedzams Ministru kabinetā.

Atbilstoši MKN 109 1.1.¹ apakšpunktam, MKN 109 nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5 000 euro.

Ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 5.panta 3.³ daļas normas mērķi, t.i., lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku, un atslogotu Ministru kabinetu no lēmumu pieņemšanas attiecībā par mazāk vērtīgu nekustamo īpašumu atsavināšanu, ar 2025.gada 5.jūnija grozījumiem Atsavināšanas likumā 4.panta trešajā daļā un 5.panta 3.³ daļa skaitlis "5000" tika aizstāts ar skaitli "10000", tādējādi paredzot palielināt kadastrālās vērtības slieksni no 5 000 euro līdz 10 000 euro, līdz kurai lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs, nevirzot attiecīgo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā, līdz ar to ir attiecīgi nepieciešams salāgot MKN 109 1.1.¹ apakšpunktā noteikto kadastrālās vērtības slieksni ar Atsavināšanas likumā noteikto kadastrālās vērtības slieksni.

Finanšu ministrijā tika saņemta Veselības ministrijas vēstule, kurā tā lūdza sniegt skaidrojumu par normu piemērošanu cirsmas izsoles gadījumā, t.i., vai un kādā apmērā koku ciršanas tiesībām un īpašuma tiesībām uz nocirstajiem kokiem piemērojamas Atsavināšanas likuma un MKN 109 minētās normas attiecībā uz publisku personu vajadzību aptaujāšanu un izsoļu rīkošanu.

Jautājums par koku ciršanas tiesībām un īpašumtiesībām uz nocirstajiem kokiem ir katrā konkrētā gadījumā vērtējams jautājums, t.sk. no piemērojamā regulējuma, piemēram, vai attiecīgajā gadījumā tiek iepirkti atsevišķi mežistrādes pakalpojumi un pēc tam kā kustamā manta atsavināti jau nocirstie koki vai arī kā kustamā manta tiek izsolīti vēl nenocirstie koki.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 1.punktam, atsavināšana ir publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Atsavināšanas likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, savukārt MKN 109 nosaka kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc valsts iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikto, šā likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kas iegūta valsts zinātniskās izpētes mežos, valsts mežos, kurus apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai gadījumā, kad koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija nodevusi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kā arī valsts mežos, kurus apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā.
Ņemot vērā Atsavināšanas likumā noteikto pēc būtības, t.i., ka Atsavināšanas likums regulē publiskas personas mantas atsavināšanu un to, ka Atsavināšanas likumā noteiktie izņēmuma gadījumi var būt arī neatbilstoši konkrētās situācijās un attiecīgi ir ievērojams vispārējais Atsavināšanas likumā un MKN 109 noteiktais regulējums par publisku personu un tās iestāžu vajadzību noskaidrošanu (MKN 109 20.-23.⁵ punkti), t.sk. minētās informācijas publiskošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē, Finanšu ministrijas ieskatā ir nepieciešams virzīt regulējuma izmaiņas, lai informāciju pirms cirsmu izsoles vai to rezultātā nocirsto/ iegūtā kokmateriāla izsoles nebūtu jāpublicē mājaslapā, tādējādi nenoskaidrojot citu publisku personu vai tās iestāžu vajadzību un attiecīgi to varētu atsavināt saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

Paredzēts papildināt MKN 109 18.punktu ar jaunu 18.9. apakšpunktu, nosakot jaunu izņēmuma gadījumu, kurā nav jānoskaidro valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, t.i., ja atsavina cirsmu kā valsts kustamo mantu un tajā iegūto produkciju.
Paredzot šādu izņēmumu, ja tiek atsavināta cirsma vai tās rezultātā nocirstie koki, nebūtu attiecināmi noteikumi par citu vajadzību noskaidrošanu un attiecīgi varētu šo kustamo mantu atsavināt saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto kārtību, piemēram, rīkojot izsoli.

Vienlaikus, jānorāda, ka minētais izņēmums neattiecas uz vienkārši koku ciršanu (dažu koku), piemēram, apsaimniekošanas līguma ietvaros, kas pēc to nociršanas uzskatāma kā valsts kustamā manta, bet gan tieši uz cirsmas (koku) izciršanas un realizācijas tiesībām uz kokiem, piemēram, atmežojot publiskas personas nekustamo īpašumu kādā nekustamā īpašuma zemes gabala nogabalā, paredzot, ka izsoles uzvarētājs t.sk. atmežo un iegūst īpašumtiesības uz šo atmežoto mantu (kokiem).