Anotācija (ex-ante)

22-TA-1522: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 5.panta otrās daļas 2.1 punkts, 5.panta piektā daļa.
Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regula (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk - Regula).
Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.715).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atļaut Finanšu ministrijai atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam regulējumam nodot valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļu 2957,47 m2 platībā bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai - biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība” tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai un daļu 1250,90 m2 platībā  - piemērojot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā 100% apmērā. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar 2020.gada 19.oktobra rezolūciju Nr.7.8.5./2020-DOC-2423-1907 (turpmāk – rezolūcija) Ministru prezidents lūdza Finanšu ministru izvērtēt biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” 2020. gada 13. oktobra iesniegumā Nr. 1-12/108 minēto par nekustamā īpašuma Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība” (turpmāk arī – Biedrība) un normatīvajos aktos noteiktā termiņā sniegt atbildi iesniedzējam, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Valsts kancelejā attiecīgu tiesību akta projektu.
Biedrība 2020. gada 13. oktobra iesniegumā Nr. 1-12/108 norādījusi, ka deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai tā izmanto savā īpašumā esošās ēkas Rīgā, Elvīras ielā 19, Elvīras ielā 19 k-2, Elvīras ielā 19 k-3, kuras atrodas uz valsts īpašumā esošās zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 064 0060), par kuras lietošanu tā maksā zemes nomas maksu, kuru Biedrība varētu novirzīt valsts neapmaksāto pakalpojumu sniegšanai personām ar dzirdes traucējumiem. Biedrība iesniegumā lūgusi valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 064 0060), nodot tai  bezatlīdzības lietošanā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) Elvīras ielā 19, Rīgā, ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.17100 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 064 0096) sastāv no  zemes vienības ( zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) – Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, ar kopējo platību 5184 m2; zemes vienības  lietošanas mērķis: 0902 – Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve; valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2022.gada 1.janvāri ir  136 316 euro.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 17100 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) norādīta adrese: Elvīras iela 19, Rīga, NĪVKIS norādīta administratīvā teritorija, kurā minētais nekustamais īpašums atrodas un tā sastāvā esošās zemes vienības adrese:  Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, kas atbilst Valsts adrešu reģistra ierakstiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) atrodas Biedrības īpašumā esošas būves:
Būve – biroju ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 001) ar kopējo platību 1710 m2;
Būve – noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 004) ar kopējo platību 74,4 m2;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 007) ar kopējo platību 59 m2;
Būve – rehabilitācijas centrs (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0263 001) ar kopējo platību 593,6 m2;
Daļa no būves – mācību un ražošanas korpusa (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 003) ar kopējo platību  2678,8 m2 (pārējā daļa uz fiziskai personai piederošas blakus zemes vienības) ;
Daļa no būves – metāla noliktavas - angāra (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 006) ar kopējo platību 410,1 m2 (pārējā daļa arī uz fiziskai personai piederošas blakus zemes vienības).
 Īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 064 0096 001, kas ietilpst nekustamā īpašuma  (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 564 0058) sastāvā, ierakstītas uz Biedrības vārda Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18249.
Būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 064 0096 004, 0100 064 0096 007, 0100 064 0211 003, 0100 064 0211 006 kopā ar vēl vienu būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 002) reģistrētas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 564 0130) sastāvā un ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000121376 uz Biedrības vārda.
Īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 064 0263 001, kas ietilpst nekustamā īpašuma  (nekustamā kadastra Nr. 0100 564 0006) sastāvā, ierakstītas uz Biedrības vārda Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000498979. Īpašuma tiesība uz ēku Biedrībai nostiprināta uz zemes nomas laiku.
Saskaņā ar NĪVKIS un Zemesgrāmatas datiem  valsts zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 41 m2; un  44 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 390 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 125 m2 un 676 m2;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20 kilovoltiem, 248 m2; un 57 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem, 511 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 mega­paskāliem, 22m2;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju, 33 m2, 103 m2; un 76 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, 154 m2, 57 m2 un
10 m2;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līni, 22 m2;
- aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 91 m2;
Papildus minētajiem apgrūtinājumiem Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme- uz zemes gabala atrodas zemes īpašniekam nepiederošas ēkas, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr.100000121376 un Nr.18249.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu, tostarp, nekustamā īpašuma  (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, pārvaldīšanu un iznomāšanu.
Saskaņā ar 2021.gada 26.oktobrī starp VNĪ un Biedrību noslēgto Vienošanos (Nr.IEN/1206-Z/3-1) par grozījumiem 04.11.2011. apbūvēta zemesgabala Rīgā, Elvīras ielā 19 nomas līgumā Nr.1206-Z/3,  Biedrībai nodota lietošanā par maksu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, 5184 m2 platībā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) Biedrībai piederošo būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai, nomas līguma termiņš -  04.11.2031., nomas līguma termiņam beidzoties, pusēm ir pienākums noslēgt jaunu zemes nomas līgumu, ja nomniekam ir saglabājušās īpašuma tiesības uz nomas līguma 2.3.punktā minētajām būvēm.
Biedrība reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2005.gada 23.martā ar reģistrācijas Nr.40008000615. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra datubāzi sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts  ar Valsts ieņēmumu dienesta 2007.gada 5.oktobra lēmumu Nr.176, kas stājās spēkā 2007.gada 12.oktobrī. Sabiedriskā labuma darbības jomas: Sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšana; labdarība.
Saskaņā ar Biedrību reģistrā un Maksātnespējas reģistrā pieejamo informāciju 2022.gada 26.aprīlī Biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums un nav izbeigta saimnieciskā darbība.
Saskaņā ar Biedrības tīmekļvietnē http://www.lns.lv/lat/par_mums/statuti/ publicētajiem statūtiem un sniegto informāciju Biedrības galvenie mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai – personām ar dzirdes traucējumiem:
- sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā.
- veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.
Statūtos noteikto mērķu realizācijai Biedrība veic šādus uzdevumus:
- apzina Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas ar dzirdes traucējumiem;
- rūpējas par Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem sociālo rehabilitāciju, lai veicinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;
- rūpējas par valsts un pašvaldību atbalstu Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem materiālo, sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aizsardzībai un sociālajai rehabilitācijai;
- veicina Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem cilvēktiesību aizsardzības ievērošanu, to iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs;
- rūpējas par valsts atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai un lietošanai saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Šo uzdevumu veikšanai Biedrība ir izveidojusi SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” (reģistrācijas Nr. 50103515621) un SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs”(reģistrācijas Nr. 40003276127). Tajos nedzirdīgie un vājdzirdīgie klienti var saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus. Biedrības sistēmā darbojas arī SIA “LNS Nekustamie īpašumi” (reģistrācijas Nr. 40003727287) un Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS DANE” (reģistrācijas Nr. 41503002470).
Saskaņā ar LURSOFT datiem Biedrība ir minēto kapitālsabiedrību 100% īpašniece.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta  otrās daļas 2.1 punktā noteikts, ka valsts mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
Ņemot vērā Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu, Finanšu ministrija ar 2020.gada 25.novembra vēstuli Nr. 10.1-7/12-38/6212 informēja Biedrību, ka, ievērojot to, ka Biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, publiskas personas mantu var nodot Biedrībai bezatlīdzības lietošanā. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka uz zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, atrodas Biedrībai piederošas būves, kurās, atbilstoši Biedrības iesniegumā minētajam, 9% no telpām ir iznomātas, proti, Biedrība, iznomājot telpas, pirmsšķietami veic saimniecisko darbību, Biedrība tika lūgta iesniegt informāciju, kādam mērķim un subjektiem uz zemes vienības esošo būvju telpas tiek iznomātas, lai izvērtētu, vai nododot Biedrībai zemes vienību bezatlīdzības lietošanā, piemērojams atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums. Finanšu ministrija arī norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, konceptuāli neiebilst jautājuma par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai virzībai izskatīšanai Ministru kabinetā.
Papildus Finanšu ministrija informēja Biedrību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk  – Atsavināšanas likums) 4.panta ceturtās daļas 3.punkts nosaka, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajai daļai publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam. Ievērojot minēto, kā alternatīvu risinājumu Finanšu ministrija aicināja Biedrību izvērtēt iespēju iesniegt atsavināšanas ierosinājumu par zemes vienības atsavināšanu.
Ar 2021.gada 7.aprīļa vēstuli Nr.1-12/49, Biedrība norādījusi, ka uz valsts īpašumā esošās zemes vienības Elvīras ielā 19, Rīgā atrodas 4 (četras) Biedrībai piederošas būves, un sniegusi informāciju, kādam mērķim un subjektiem uz zemes vienības esošo būvju telpas tiek iznomātas.
Biedrība vēstulē norādījusi, ka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam un ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus tiflotehniku un surdotehniku” (Noteikumi zaudēja spēku 01.05.2021. ar Ministru kabineta 20.04.2021. noteikumu Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” spākā stāšanos.) prasības, Biedrība sniedz sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti un nodrošina ar surdotehniskajiem palīglīdzekļiem personas ar dzirdes traucējumiem. Valsts, veicot funkciju deleģējumu, Biedrībai ir nodevusi surdotulkošanu Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos. Biedrībai ir arī deleģēta valsts funkcija nodrošināt surdotulka pakalpojumus bezdarbniekiem ar dzirdes traucējumiem. Biedrība saņem valsts budžeta finansējumu minēto funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī citu deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai. Biedrības ieskatā valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, uz kura atrodas  Biedrībai piederoša būves, varētu nodot Biedrībai īpašumā bez atlīdzības, Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosakot, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Minētajā vēstulē Biedrība arī vērsusi  uzmanību, ka tās rīcībā nav tik lieli finanšu līdzekļi, kurus varētu izmantot zemes vienības Elvīras ielā 19, Rīgā, iegādei.
Finanšu ministrija ar 2021.gada 8.maija atbildes vēstuli Nr. 11-2/7-2/2579 vērsusi uzmanību, ka tajos gadījumos, kad būve netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, tai skaitā tiek izmantota deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, nododot valsts nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā Biedrībai, komercdarbības atbalsta nosacījumi nav jāpiemēro, savukārt, ja būve tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. iznomāta citam subjektam neatkarīgi no tā juridiskā statusa, nododot nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā biedrībai, ir jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi (piemēram, Komisijas 2013.gada 18.decembra Regulas (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam, nosacījumi). Attiecīgi, ja Biedrības būves netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, tai skaitā netiek iznomātas citam subjektam, nododot zemi biedrībai bezatlīdzības lietošanā, tas nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts un de minimis nosacījumi nav jāpiemēro. Uz būves daļu, kas tiek iznomāta, nododot zemi Biedrībai bezatlīdzības lietošanā, proporcionāli būves daļai ir jāpiemēro de minimis nosacījumi.
Ar 2021.gada 31.maija iesniegumu Nr. 1-12/56 Biedrība precizējusi datus par tai piederošo būvju, kas atrodas uz valsts zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, izmantošanu un platībām. Būvē – biroja ēkā (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 001) un būvē – rehabilitācijas centrā (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0263 001) Biedrība veic tikai valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus.
Būve – noliktava (būves kadastra apzīmējumu 0100 064 0096 004) tiek izmantota Biedrības saimnieciskās darbības veikšanai. Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 007) daļēji tiek iznomāta. Būves – angāra (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 006) daļa, kas atrodas uz valsts zemes vienības, nav iznomāta un Biedrība neveic valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus. Būves – ražošanas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 003) daļa, kas (atrodas uz valsts zemes vienības, daļēji tiek izmantota valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanai, daļēji – Biedrības saimnieciskās darbības veikšanai.
VNĪ 2021.gada 23.aprīlī ir veikusi uz valsts zemes vienības esošo Biedrībai piederošo būvju apsekošanu un Biedrības sniegtās informācijas salīdzināšanu ar faktisko situāciju.
Aprēķins par proporciju, kādā Biedrības piederošajās būvēs telpas tiek lietotas valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildei un, kādā – saimnieciskajai darbībai pievienotas anotācijas pielikumā.
Pēc Biedrības sniegtās un VNĪ apsekošanā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem par Biedrībai piederošo būvju izmantošanu uz valsts zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, secināms, ka:
Biedrība veic valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus 75,87% no telpām. Atskaitot no šīs platības ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0263 001, kuras īpašuma tiesības reģistrētas Biedrībai uz zemes nomas laiku, zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļa 2957,47 m2 platībā (atbilst 57,05%, jeb 5705/10000 domājamām daļām no visas valsts zemes vienības) varētu tikt nodotas bezatlīdzības lietošanā;
- Biedrības telpas 10,87 % apmērā ir nodevusi nomā citām personām, tādēļ zemes vienības daļai 563,50 m2 platībā (atbilst 10,87%, jeb 1087/10000 domājamām daļām no visas valsts zemes vienības) var tikt piemērots nomas maksas samazinājums 100% apmērā, piemērojot de minimis regulējumu;
- Attiecībā uz 13,26% no Biedrības īpašumā esošajām neiznomātajām telpām, kurās Biedrība neveic arī valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus,  attiecīgi zemes vienības daļai 687,40 m2 platībā (atbilst 13,26%, jeb  1326/10000 domājamām daļām no visas valsts zemes vienības), iespējams, var tikt piemērots nomas maksas samazinājums 100% apmērā, piemērojot de minimis regulējumu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts, ka valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju. Atbilstoši minētā likuma 13.pantam dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju un surdopakalpojumu sniegšanu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība. Labklājības ministrija pārrauga attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam deleģējumam un ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumu Nr.250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” prasības, Biedrība sniedz sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti un nodrošina ar surdotehniskajiem palīglīdzekļiem personas ar dzirdes traucējumiem.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Minētā likuma 7.pants noteic, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus, bet biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7.pants nosaka, ka komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā nekustamā īpašuma iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību.
Komerclikuma 1.panta trešajā daļā ir noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē komercsabiedrība — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību. No Eiropas Savienības tiesu prakses izriet, ka par komercsabiedrību (saimnieciskās darbības veicēju) ir atzīstama jebkura persona, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, kura ir iesaistīta saimnieciskās darbības/ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Fakts, ka potenciālais atbalsta saņēmējs ir bezpeļņas organizācija vai arī fakts, ka potenciālais saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un tas savus pakalpojumus sniedz bez maksas, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā komercsabiedrība (saimnieciskās darbības veicējs).
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību un līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) konsolidētās versijas (2012/C 326/01) 107.panta 1.punktu (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=IT), ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētai preču ražošanai ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktam, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (305). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem (306).
Regulas 3.panta 2.punkts noteic, ka kopējais  de minimis atbalsta summas robežlielums, lai nodrošinātu, ka par ikvienu šīs Regulas darbības jomā ietilpstošo pasākumu var uzskatīt, ka tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus, vienam vienotam uzņēmumam jebkurā triju fiskālo gadu periodā ir 200 000 euro.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrajā daļā ir noteikts, ka de  minimis atbalsts ir komercdarbībai noteiktā laika posmā piešķirts komercdarbības atbalsts, kurš nepārsniedz Regulas 3.panta 2.punktā noteikto, ka kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro.
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā sniedz priekšrocību Biedrībai, kura nekustamā īpašuma daļā veic saimniecisko darbību, pasākums var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts samazinātas nomas maksas veidā 100 % apmērā, ko var sniegt, ja ir ievēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Proti, šajā gadījumā komercdarbības atbalstu samazinātas nomas maksas veidā var piešķirt saskaņā ar Regulas piemērošanu de minimis atbalstam.
Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.350) 130.punktā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizācijai, kura iznomātajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un kurai atbalsts samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, iznomātājs komercdarbības atbalstu samazinātas nomas maksas veidā 100 % apmērā sniedz, ja ir pieņemts Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. pantā minētais lēmums par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai.
Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta piekto daļu lēmumu par valsts mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem Ministru kabinets uz laiku, kamēr tai ir spēkā sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem.
Publiskas personas zemes iznomāšanas, tostarp nomas maksas noteikšanas, kārtību nosaka MK noteikumi Nr.350.
Saskaņā ar VNĪ veikto aprēķinu, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.350 17.punktu, nomas maksa par zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, lietošanu 2022.gadā noteikta 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības, kas no 2022.gada 1.janvāra noteikta 136 316 euro apmērā, līdz ar to, zemes vienības nomas maksa sākot ar 2022.gada 1.janvāri aprēķināma 2044,74 euro gadā jeb 511,19 euro ceturksnī, papildus maksājams nekustamā īpašuma nodoklis.
Saskaņā ar Regulas 3.panta 4.punktu de minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts. Ievērojot minēto, valsts atbalsta summu 2021.gadam būs iespējams piešķirt no dienas, kad spēkā būs stājies rīkojuma projekts.
Atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešajai daļai, ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ievērojot anotācijas 1.3.sadaļā iepriekš minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atļaut Finanšu ministrijai (VNĪ) nodot bezatlīdzības lietošanā Biedrībai valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības 5184 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā,  daļu 2957,47 m2 platībā bezatlīdzības lietošanā tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai – sociālās rehabilitācijas un surdotulka pakalpojumu sniegšanai personām ar dzirdes invaliditāti, surdotulka pakalpojumu sniegšanai bezdarbniekiem ar dzirdes traucējumiem un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 25. panta pirmajā daļā minēto personu nodrošināšanai ar surdotehniskajiem palīglīdzekļiem, savukārt, valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības daļu 1250,90 m2 platībā nodot Biedrībai bezatlīdzības lietošanā, piemērojot de minimis atbalstu samazinātas nomas maksas veidā 100% apmērā.
Rīkojuma projekts paredz pienākumu Finanšu ministrijai (VNĪ) noslēgt līgumu par  valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļas 2957,47 m2 platībā  nodošanu Biedrībai bezatlīdzības lietošanā, līgumā ietverot šādus galvenos noteikumus:
1. nekustamā īpašuma -  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060)  daļa 2957,47 m2 platībā  tiek nodota bezatlīdzības lietošanā, un līgums ir spēkā uz laiku, kamēr Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk kā uz 10 gadiem;
2. Biedrībai ir pienākums nekustamā īpašuma -  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060)  daļu 2957,47 m2 platībā izmantot tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai un attiecīgi grāmatvedības uzskaitē nodalīt nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļas 2957,47 m2 platībā ar saimniecisko darbību izmantošanā nesaistītu naudas plūsmu (valsts deleģētie uzdevumi) no naudas plūsmas saistībā ar nekustamā īpašuma  - zemes vienības  atlikušās daļas izmantošanu;
3. Biedrībai ir tiesības, iepriekš saskaņojot ar VNĪ, nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļā 2957,47 m2 platībā veikt papildinošo saimniecisko darbību ar nosacījumu, ka:
3.1. papildinošā saimnieciskā darbība ir cieši saistīta ar Biedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu vai bezatlīdzības lietošanā nodoto nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060)  daļas 2957,47 m2 platībā ekspluatāciju un kalendāra gada ietvaros tā nedrīkst pārsniegt 20 % no infrastruktūras (nekustamā īpašuma) kopējās gada jaudas platības izteiksmē;
3.2. no papildinošās saimnieciskās darbības gūtie ienākumi tiek novirzīti Biedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai un nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060)  daļas 2957,47 m2 platībā uzturēšanai;
3.3. Biedrība grāmatvedības uzskaitē nodala ar saimniecisko darbību nesaistītu naudas plūsmu (valsts deleģētie uzdevumi) no papildinošās saimnieciskās darbības naudas plūsmas un atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti un  VNĪ norādījumiem nodrošina valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" informācijas pieejamību;
3.4. Biedrība VNĪ norādītajā termiņā iesniedz VNĪ pārskatu par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļā 2957,47 m2 platībā  veiktās papildinošās saimnieciskās darbības un papildinošai saimnieciskai darbībai izmantoto nekustamā īpašuma platību;
4. Biedrība par saviem līdzekļiem nodrošina nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļas 2957,47 m2 platībā uzturēšanu, kā arī kompensē nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši minētajai zemes vienības daļai Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") līgumā noteiktajā apmērā un termiņā;
5. Finanšu ministrijai (VNĪ) ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski informējot Biedrību vismaz 30 dienas iepriekš, ja:
5.1. bezatlīdzības lietošanā nodotā nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļa 2957,47 m2 platībā  netiek izmantota atbilstoši tā nodošanas mērķim vai tajā tiek veikta saimnieciskā darbība (tajā skaitā nekustamā īpašuma - zemes vienības daļa 2957,47 m2 platībā  tiek iznomāta trešajām personām) bez saskaņošanas ar VNĪ, vai netiek ievērots šā rīkojuma 4.3.1. apakšpunktā minētais papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums;
5.2. vairāk nekā mēnesi netiek pildīti šā rīkojuma 4.4. apakšpunktā minētie pienākumi vai VNĪ norādītajā termiņā netiek iesniegts pārskats par ienākumiem no Biedrības papildinošās saimnieciskās darbības un par papildinošai saimnieciskai darbībai izmantoto nekustamā īpašuma platību;
6. līgums ar biedrību tiek izbeigts, ja rīkojuma projekta 1.punktā minētā valsts nekustamā īpašuma daļa 2957,47 m2 platībā vai uz nekustamā īpašuma esoša Biedrībai piederoša būve tiek atsavinātas;
7.  Ja Biedrība pārsniedz šā rīkojuma 4.3.1. apakšpunktā minēto 20 procentu apjomu no nekustamā īpašuma daļas 2957,47 m2 platībā  gada jaudas platības izteiksmē, vai tajā tiek veikta jebkāda cita saimnieciskā darbība, biedrībai ir pienākums atmaksāt Finanšu ministrijai  (valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”) visu līguma ietvaros saņemto valsts atbalstu no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts šā rīkojuma 4.3.1. apakšpunktā minētais 20 procentu apjoms no nekustamā īpašuma daļas 2957,47 m2 platībā  gada jaudas platības izteiksmē, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. (Noteikums iekļauts, ņemot vērā to, ka arī papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu pārkāpuma gadījumā (piemēram, tiek pārkāpts 20 % apmērs) vai gadījumos, kad tajā nekustamā īpašuma daļā, kas tika nodota nesaimnieciskās darbības veikšanai tiek īstenota cita veida saimnieciskā darbība, vai nu jāpiemēro de minimis atbalsta nosacījumi vai nepieciešams atgūt nelikumīgi piešķirto komercdarbības atbalstu. Ievērojot to, ka līgums paredz noteikt, ka Finanšu ministrijai (VNĪ) ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski informējot Biedrību vismaz 30 dienas iepriekš, ja bezatlīdzības lietošanā nodotā nekustamā īpašuma - zemes vienības daļa 2957,47 m2 platībā netiek izmantota atbilstoši tā nodošanas mērķim vai tajā tiek veikta saimnieciskā darbība bez saskaņošanas ar VNĪ, vai netiek ievērots šā rīkojuma 4.3.1. apakšpunktā minētais papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums, tiek izvēlēts iekļaut līgumā noteikumu par pienākumu Biedrībai atmaksāt visu līguma ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai (VNĪ) līgumā par rīkojuma projektā minēta nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļas 1250,90 m2 platībā  nodošanu bezatlīdzības lietošanā Biedrībai iekļaut šādus noteikumus:
1. valsts nekustamā īpašuma (kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā,  daļa 1250,90 m2 platībā tiek nodota bezatlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (100 procentu apmērā) un līgums ir spēkā līdz brīdim, kamēr Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss un līdz brīdim, kad plānotais atbalsts pārsniedz Regulas 3.panta 2.punkta pirmajā daļā noteikto summu viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši Regulas 2.panta 2.punktā noteiktajai “viena vienota uzņēmuma” definīcijai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31.decembrim. (Noteikums iekļauts atbilstoši Regulas 3.panta 2.punktam viena vienota uzņēmuma līmenī. Brīdī, kad atbalsts sasniedz maksimālo Regulā noteikto de minimis atbalsta summu, līguma darbība beidzas un Biedrībai ir pienākums maksāt zemes nomas maksu. Līdz ar to ar Biedrībai viena vienota uzņēmuma līmenī piešķirto atbalstu, netiks pārsniegts 200 000 euro atbalsta slieksnis triju fiskālo gadu periodā, ievērojot de minimis atbalsta kumulācijas nosacījumus.
Gadījumā, ja sekojošajā fiskālajā gadā vai tālāk kādā no turpmākajiem fiskālajiem gadiem Biedrība atkal atbilst visiem nosacījumiem, lai saņemtu de minimis atbalstu, iespējams noslēgt jaunu līgumu, ievērojot noteikumu, ka uz Ministru kabineta rīkojuma pamata noslēgto līgumu par nekustamā īpašuma daļu, kas tiek nodota bezatlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (100 procentu apmērā) kopējais līguma termiņš nepārsniedz desmit gadus, vai, ievērojot Regulā noteiktos tās piemērošanas termiņus. Saskaņā ar Regulas 8.pantu Regulu piemēro līdz 2023. gada 31.decembrim.)

2. lai saņemtu de minimis atbalstu kārtējam gadam, Biedrība katru gadu līdz 31.decembrim iesniedz Finanšu ministrijai (VNĪ) pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, pieteikumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru saskaņā ar MK noteikumu Nr.715 21. un 47.punktu (noteikums nepieciešams, jo nav iespējams prognozēt aprēķināmās nomas maksas apmēru turpmākajiem gadiem. Nomas maksu apmēri var mainīties ik gadu, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību izmaiņas, nomas maksas aprēķināšanas kārtības izmaiņas u.c. Regulas 6.panta 3.punktā noteikts, ka dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo Regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs Regulas 3. panta 2. punktā noteiktā attiecīgā robežlieluma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.
Līdz ar to, pirms atbalsta piešķiršanas nepieciešams pārliecināties par visu citu de minimis atbalstu, kuru Biedrība iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā ir saņēmusi saskaņā ar Regulu vai citām de minimis regulām.  Secīgi Finanšu ministrijai (VNĪ) jāveic darbības, lai atbilstoši  noteiktajai zemes vienības kadastrālajai vērtībai uz de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi aprēķinātu aktuālo nomas maksas apmēru, pārliecinātos, ka nav šķēršļu turpināt piešķirt de minimis atbalstu un reģistrēt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā Biedrībai piešķirto de minimis atbalsta summu. Tā rīkojoties secīgi ik gadu.);

3. Finanšu ministrija (VNĪ) pēc minētā pieteikuma saņemšanas atbilstoši Regulas 2.panta 2.punktam, 3.panta 2.punkta pirmajai daļai,  6.panta 1. un 3.punktam pārbauda Biedrības pēdējo triju fiskālo gadu laikā saņemto de minimis atbalstu Latvijas Republikā viena vienota uzņēmuma līmenī, nosaka de minimis atbalsta apmēru kārtējā gada nomas maksas apmērā, kas aprēķināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas apbūvētas zemes iznomāšanu, un reģistrē de minimis atbalsta uzskaites sistēmā Biedrībai piešķirto de minimis atbalsta summu (MK noteikumu Nr.715 25.punkts nosaka atbalsta sniedzējam, pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, ir pienākums pārbaudīt atbalsta pretendenta veidlapā ietverto informāciju un atbilstību citiem attiecīgajā de minimis regulā iekļautajiem nosacījumiem;  pārbaudīt, vai atbalsta pretendenta kārtējā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtais de minimis atbalsts kopā ar plānoto nepārsniedz attiecīgajā Regulas 3. panta 2. punktā, noteikto kopējo de minimis atbalsta summu un, ja attiecināms, ievērojot Regulas 5. panta 1. punktā minētos nosacījumus.
MK noteikumu Nr.715 26.punkts nosaka pienākumu, ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā pēc šo noteikumu 25. punktā minētās pārbaudes un lēmuma pieņemšanas par de minimis atbalsta piešķiršanu atbalsta sniedzējam ievadīt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā atbalsta summu un citus datus.);
4. Biedrība par saviem līdzekļiem nodrošina valsts nekustamā īpašuma - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļas 1250,90 m2  platībā uzturēšanu, kā arī kompensē nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši minētajai zemes vienības daļai Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”) līgumā noteiktajā apmērā un termiņā (noteikums izvirzāms, ievērojot Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta 3.1 daļas nosacījumus, kā arī, lai neradītu zaudējumus Finanšu ministrijai (VNĪ));
5. Finanšu ministrijai (VNĪ) ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, par to rakstiski informējot Biedrību vismaz 30 dienas iepriekš, ja vairāk kā mēnesi netiek pildīti šā rīkojuma 7.4.apakšpunktā minētie pienākumi;
6. līgums ar Biedrību tiek izbeigts, ja valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā,  daļa 1250,90 m2 platībā vai uz minētās zemes vienības biedrības īpašumā esoša būve tiek atsavinātas (noteikums iekļauts, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.panta piekto daļu);
7. līgums ar Biedrību tiek izbeigts, ja Biedrība valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības  (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļā 1250,90 m2 platībā   uzsāk darbības atbilstoši kādam no Regulas 1.panta 1.punkta apakšpunktiem (noteikums ietverts, ņemot vērā Regulas 1.panta 1.punkta norādījumu par Regulas piemērošanu visu nozaru uzņēmumiem ar minētā punkta apakšpunktos norādītajiem izņēmumiem.);
8. ja tiek pārkāptas Regulas prasības, Biedrībai ir pienākums atmaksāt Finanšu ministrijai (VNĪ) visu līguma ietvaros saņemto valsts atbalstu no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V daļu;
9. Biedrībai un Finanšu ministrijai (VNĪ) saskaņā ar Regulas 6.panta 4.punktu ir pienākums dokumentus, kas saistīti ar de minimis atbalsta sniegšanu, glabāt 10 gadus no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas (Noteikums iekļauts, ievērojot Regulā ietverto pienākumu apkopot visu informāciju par Regulas piemērošanu. Ne visa informācija, kas saistīta ar de minimis atbalsta piešķiršanu tiek uzglabāta de minimis atbalsta uzskaites sistēmā).
Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas Ministru kabinetā, saskaņā ar MK noteikumu Nr.715 25.punktu, 10.1. un 10.2.apakšpunktu Finanšu ministrija (VNĪ) atbilstoši Regulas 2.panta 2.punktam, 3.panta 2.punkta pirmajai daļai un 6.panta 3.punktam pārbaudīs Biedrības pēdējo triju fiskālo gadu laikā saņemto de minimis atbalstu Latvijas Republikā viena vienota uzņēmuma līmenī, noteiks de minimis atbalsta apmēru kārtējā gada nomas maksas apmērā, kas aprēķināta atbilstoši  MK noteikumiem Nr.350, reģistrēs de minimis atbalsta uzskaites sistēmā Biedrībai piešķirto de minimis atbalsta summu un noslēgs attiecīgu līgumu par valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļas 1250,90 m2 platībā nodošanu bezatlīdzības lietošanā, līgumā nosakot, ka zemesgabala daļa tiek nodota bez atlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (100%) apmērā  Biedrībai  no rīkojuma projekta pieņemšanas dienas.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personas, kas izmanto Biedrības pakalpojumus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Finanšu ministrija, VNĪ, Biedrība

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
CELEX numurs: 32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regula (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1)
Apraksts
Rīkojuma projektā norādīta atsauce uz Komisijas 2013.gada 18.decembra Regulu (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L 352).
Minētā regula piemērojama, jo Biedrība veic saimniecisko darbību un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts Biedrībai kvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Ievērojot minēto, atbalsts samazinātas nomas maksas veidā, nododot bezatlīdzības lietošanā Rīkojuma projekta norādītā valsts nekustamā īpašuma  - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļu  1250,90 m2 platībā, sniedzams saskaņā ar minētajā regulā noteikto.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regula (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3.panta 2.punkta pirmā daļa
Rīkojuma projekta 7.1.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
3.panta 2.punkta pirmā daļa
Rīkojuma projekta 7.3. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
6.panta 1.punkts
Rīkojuma projekta 7.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
6.panta 3.punkts
Rīkojuma projekta 7.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
6.panta 4.punkts
Rīkojuma projekta 7.9.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
8.pants
Rīkojuma projekta 7.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Vispārīga atsauce uz Regulu 
Rīkojuma projekta 5.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
2.panta 2.punkts
Rīkojuma projekta 7.1.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
2.panta 2.punkts
Rīkojuma projekta 7.3.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut vai neatļaut valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, nodot bezatlīdzības lietošanā Biedrībai un piešķirt valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā 100% apmērā. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Vienlaikus norādāms, ka rīkojuma projekts un tā anotācija pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Biedrība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Aprēķins par proporciju, kādā telpas tiek lietotas valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildei un saimnieciskajai darbībai
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk