Anotācija (ex-ante)

Eiropas Savienības Padome 1999. gada 13. septembrī pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt sarunas ar MERCOSUR un pieņēma sarunu norādes. Sarunas ilga vairāk nekā 25 gadus. Sarunas par nolīguma daļām, kas saistītas ar tirdzniecību, tika pabeigtas 2019. gada jūnijā, bet sarunas par politikas un sadarbības daļu - 2020. gada jūnijā. 2023. un 2024. gadā ES un MERCOSUR apsprieda papildu elementus, jo īpaši Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas pielikumu, tostarp pastiprinātas saistības attiecībā uz atmežošanu, kā arī noteikumus, ar kuriem MERCOSUR iegūst lielāku elastību attiecībā uz dažām ar rūpniecības politiku saistītām saistībām (piemēram, publisko iepirkumu). ES un MERCOSUR 2024. gada 6. decembrī Montevideo (Urugvajā) pabeidza sarunas par Nolīgumu. 

Sarunu rezultāts ir vērienīgs nolīgums, kas ievērojami pārsniedz Starpreģionu sadarbības pamatnolīgumu, atspoguļojot mūsdienu globālos izaicinājumus. ES un MERCOSUR Nolīgums stiprinās stratēģiskās politiskās un ekonomiskās saites starp līdzīgi domājošiem un uzticamiem partneriem, pamatojoties uz kopīgām universālām vērtībām, piemēram, demokrātiju un cilvēktiesībām. Tas ir mūsdienīgs nolīgums, kas atbalsta atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, vēršoties pret protekcionismu un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Pateicoties ciešākai sadarbībai, tas radīs iespējas būtiskiem savstarpējiem ieguvumiem. Nolīgums būs svarīgs solis, lai stiprinātu saiknes starp labas gribas partneriem un palielinātu ES lomu Dienvidamerikā.

ES un MERCOSUR Nolīgums politikas un sadarbības daļas teksti, kuri saskaņoti sarunās, 2025. gada aprīlī tika nosūtīti Padomes Latīņamerikas jautājumu darba grupai. Nolīguma projekta daļu, kas saistītas ar tirdzniecību, sarunās saskaņotos tekstus Komisija publicēja 2019. gada augustā un 2024. gada decembrī.

Sarunu rezultāts ir divi juridiski instrumenti:
1. Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku (Nolīgums), tostarp
politikas un sadarbības pīlārs;
tirdzniecības un investīciju pīlārs.
2. Pagaidu nolīgums par tirdzniecību (ITA), kas attiecas uz tirdzniecības un investīciju liberalizāciju.

2025. gada 3. septembrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumus Padomes lēmumiem par Nolīguma un ITA parakstīšanu un noslēgšanu.

Nolīgums sastāv no četrām daļām.

Nolīguma I daļā (Vispārīgie principi un institucionālā sistēma) ir izklāstīti nolīguma vispārējie principi un mērķi un izveidota tā institucionālā sistēma, kā aprakstīts iepriekš. Nolīguma būtiskie elementi ir šādi: demokrātijas principu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principu, kā arī masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanas klauzulas ievērošana un labticīgas puses dalības saglabāšana Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992.gada 9.maija Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un 2015. gada 12. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumā.

Nolīguma II daļā (Politiskais dialogs un sadarbība) ES un MERCOSUR apņemas padziļināt dialogu un sadarboties turpmāk minētajās jomās:
demokrātijas principi;
cilvēktiesības un tiesiskums;
starptautiskais miers un drošība;
tieslietas;
brīvība un drošība;
ilgtspējīga attīstība;
sociālā, ekonomikas un kultūras partnerība.

Nolīgumā uzsvars tiek likts uz plašu svarīgu jautājumu loku, tostarp vides aizsardzību, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu enerģiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un sieviešu tiesībām, atbildīgu uzņēmējdarbību, darba tiesībām un katastrofu riska mazināšanu. Nolīguma II daļas noteikumi ļaus īstenot saskaņotāku un vienotāku rīcību tādās jaunās jomās kā sabiedrības veselība, valsts modernizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība, MII neizplatīšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana un kibernoziedzība. Tas veidos spēcīgāku partnerību pasaules līmenī, piemēram, attiecībā uz Programmu 2030. gadam, rīcību pret klimata pārmaiņām un globālās demokrātiskās pārvaldības un cilvēktiesību, starptautiskās migrācijas, miera un drošības jautājumiem. Nolīguma II daļā ietverti arī noteikumi, lai padziļinātu dialogu par starptautisko sadarbību un attīstību un veicinātu šā nolīguma īstenošanu. Nolīgumam ir pievienots Protokols[AK1]  par sadarbību, kurā Puses apņemas veidot sadarbības partnerību, kas veicinās mieru un labklājību, pamatojoties uz cieņu, uzticēšanos un kopīgām vērtībām un interesēm, kopīgi risinot problēmas un izmantojot iespējas, kas izriet no Nolīguma.

Nolīguma III daļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izveido saskaņotu, visaptverošu un atjauninātu satvaru ES un MERCOSUR dalībvalstu tirdzniecības attiecībām. Tas sekmēs tirdzniecību un investīcijas, veicinot ekonomisko un tirdzniecības attiecību paplašināšanos un diversifikāciju. Ar šo Nolīgumu ES tiecas nodrošināt labākos iespējamos apstākļus saviem [ekonomikas] dalībniekiem MERCOSUR tirgū. Gan ES dalībvalstis (katra individuāli arī), gan MERCOSUR dalībvalstis ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieces (PTO). Nolīgums pārsniedz esošās saistības PTO ietvarā daudzās jomās, piemēram, tādās jomās kā preču tirdzniecība, pakalpojumi, publiskais iepirkums, ar tarifiem nesaistīti šķēršļi un intelektuālā īpašuma tiesību, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, piemērošana. Visās šajās jomās MERCOSUR dalībvalstis piekrita uzņemties nozīmīgas jaunas saistības salīdzinājumā ar PTO noteikumiem. Nolīgumā ir iekļauti arī progresīvi noteikumi par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp stingra apņemšanās attiecībā uz atmežošanu.

MERCOSUR likvidēs importa tarifus 91% ES produktu, kas pēc EK aplēsēm ES eksportētājiem ļaus ietaupīt vairāk nekā 4 mljrd. EUR gadā. ES no MERCOSUR visvairāk importē lauksaimniecības produktus (pārtikas produkti, dzērieni, tabaka), augu valsts produktus (soja, kafija), gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus.

2025. gadā preču tirdzniecības apjoms starp Latviju un četrām Mercosur valstīm sasniedza vairāk kā 90 milj. EUR. Preču eksports sasniedza aptuveni 70,78 milj. EUR, savukārt imports – 25 milj. EUR.

Vienlaikus, neskatoties uz sagaidāmajiem tā būtiskajiem ieguvumiem, ir jānorāda arī uz bažām, ko pauž gan Latvijas, gan arī vairāku citu ES dalībvalstu (piemēram, Francija, Īrija, Polija u.c.) lauksaimnieki saistībā ar potenciālajiem Nolīguma ietekmē iespējamiem riskiem, jo īpaši jūtīgajās nozarēs kā liellopu gaļa, cūkgaļa un mājputnu gaļa, kur MERCOSUR valstīm ir ievērojamas salīdzinošās priekšrocības ražošanas izmaksu ziņā un kur MERCOSUR valstīm tiek būtiski uzlabota piekļuve ES tirgum. Kaut arī Latvijā tieši no MERCOSUR šie produkti netiek importēti, negatīvā ietekme var veidoties netieši, kā sekas pieaugošam importam vai piedāvājuma pārpalikumam ES tirgū kopumā. Šie riski tika apzināti jau sarunu vešanas procesā un ar nolīgumu noteiktās tarifu kvotas jūtīgo lauksaimniecības pārtikas produktu importam ES no MERCOSUR valstīm ar atvieglotiem nosacījumiem ir nelielas salīdzinājumā ar ES ražošanas apjomu šajās nozarēs.

Piemēram, pēc EK publiskajiem datiem jūtīgo lauksaimniecības produktu kvotas četrām MERCOSUR valstīm kopsummā importam uz visām ES dalībvalstīm kopā liellopu gaļai būs 99 000 tonnas gadā ar 7,5 % importa tarifu. Tas ir mazāk nekā puse no pašreizējā importa no MERCOSUR (2024. gadā 206 000 t) un ir pielīdzināms aptuveni 1,5 % no kopējā ikgadējā ES saražotā liellopu gaļas apjoma. Mājputnu gaļai būs kvota 180 000 t apmērā (2024. gadā 293 000 t), kas atbilst aptuveni 1,3 % no ES saražotās mājputnu gaļas gadā. Cūkgaļai būs kvota 25 000 t gadā, kas atbilst aptuveni 0,1% no ES saražotā gada apjoma. Tai pašā laikā, lai salīdzinoši atspoguļotu  nolīgumā paredzēto kvotu apmēru pret ražošanas apjomiem Latvijā, norādāms, ka kvota liellopu gaļai ir 5,9 reizes lielāka, kvota mājputnu gaļai ir 4,7 reizes lielāka, un kvota cūkgaļai ir 72% no Latvijas cūkgaļas ražošanas. Lai gan nekādā ziņā nav sagaidāms, ka viss šīs produkcijas imports tiks pārvirzīts uz Latviju, tas pamato iepriekšminētās bažas par netiešu negatīvo ietekmi, ko Latvijas attiecīgajām nozarēm var radīt piedāvājuma pieaugums ES kopējā tirgū, palielinoties importam no Mercosur. Svarīgi gan ir arī tas, ka šīs konkrētās kvotas tiks atvērtas tikai pakāpeniski sešu gadu laikā, proti, pirmajā gadā būs pieejami 17% no kopējā apjoma, un turpmāko piecu gadu laikā ik gadu apjoms tika palielināts par 17%, sasniedzot pilno kvotas apjomu sestajā gadā. Citiem produktiem tarifu kvotu nosacījumi ir citādi, piemēram, piena produktiem pilns kvotas apjoms un nulles tarifs tiks sasniegts pakāpeniski 11 gadu laikā, medum pilna nulles tarifu kvota tiks atvērta jau nolīguma spēkā stāšanās brīdī utml.

Papildus jūtīgo lauksaimniecības produkcijas ražošanas sektoru aizsardzībai ir tikusi apstiprināta Aizsargpasākumu regula (Regula ar ko attiecībā uz lauksaimniecības produktiem īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulu ES un Mercosur Partnerības nolīgumā un ES un Mercosur Pagaidu nolīgumā par tirdzniecību), kas nodrošina īpašu aizsardzības mehānismu gadījumos, ja ir vērojami tirgus kropļojumi vai importa radīta kaitīga ietekme.  Tādējādi pastāv Nolīguma radīto iespējamo apdraudējumu novēršanas un pārtraukšanas mehānismi, taču to iedarbināšanai noteiktie kritēriji (pārstāvības līmenis vismaz 50% un izņēmuma gadījumos ne mazāk kā 25 % no visas attiecīgās ES nozares ražošanas) varētu būt grūtāk izpildāmi mazajām dalībvalstīm, kuru īpatsvars ES kopējā ražošanā ir neliels. 

Kā arī, ES Daudzgadu finanšu shēmas 2028.-2035. gadam ietvara priekšlikumi, par kuriem pašlaik norisinās diskusijas, paredz tostarp arī finansējumu t.s. Savienības drošības tīklam 6,3 mljrd. EUR apmērā visam periodam jeb 900 milj. EUR gadā, kura mērķis ir reaģēšana uz tirgus satricinājumiem un  lauksaimniecības tirgu stabilizēšana, un no kura, saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem, būtu iespējams nepieciešamības gadījumā īstenot arī ārkārtas finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, kuri būs cietuši Mercosur importa pieauguma radīto tirgus satricinājumu dēļ. Tomēr, ņemot vērā pēdējos gados strauji pieaugošo ES ārkārtas atbalsta izlietojumu saistībā ar cita veida satricinājumiem (laikapstākļi, dzīvnieku slimības u.c.), ir jautājums par to, cik liels finansējums nepieciešamības gadījumā būtu pieejams reaģēšanai uz Mercosur importa radīto negatīvo ietekmi. 

Nolīguma IV daļa (Nobeiguma noteikumi) cita starpā ietver procedūru gadījumiem, kad kāda Puse nepilda savas saistības saskaņā ar nolīgumu, un noteikumus par nolīguma stāšanos spēkā un grozīšanu.