24-TA-3291: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"; 7.11., 7.12.pasākumi.
Valdības rīcības plāna 7.11.pasākums "Stiprināta tiesu varas pašnoteikšanās ar tiesu budžetu un tiesneša karjeru saistītos jautājumos", paredz veikt grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai stiprinātu tiesu pašnoteikšanos attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem un tiesu budžetu, tādējādi stiprinot tiesu neatkarību un vairojot sabiedrības uzticību tiesu varai. Pasākums 7.12. pasākums paredz veikt izvērtējumu par Tiesu administrācijas funkciju pārdali tiesu darba organizācijas un infrastruktūras jautājumos, lai identificētu funkcijas, kuras varētu tikt nodotas tiesu varai ar mērķi stiprināt tiesu neatkarību.
Valdības rīcības plāna 7.11.pasākums "Stiprināta tiesu varas pašnoteikšanās ar tiesu budžetu un tiesneša karjeru saistītos jautājumos", paredz veikt grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai stiprinātu tiesu pašnoteikšanos attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem un tiesu budžetu, tādējādi stiprinot tiesu neatkarību un vairojot sabiedrības uzticību tiesu varai. Pasākums 7.12. pasākums paredz veikt izvērtējumu par Tiesu administrācijas funkciju pārdali tiesu darba organizācijas un infrastruktūras jautājumos, lai identificētu funkcijas, kuras varētu tikt nodotas tiesu varai ar mērķi stiprināt tiesu neatkarību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi risināt cilvēkresursu jautājumu tiesās un stiprināt tiesu pašnoteikšanos, paplašinot Tieslietu padomes lomu ar tiesu budžetu saistītos jautājumos un noteikt Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī rajona (pilsētas) un apgabaltiesu budžeta veidošanas jautājumos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Ar 2027.gada 1.janvāri tiesās tiek ieviests tiesas jurista amats, nepieciešams izstrādāt saistītos Ministru kabineta noteikumus jauna amata izveidei, kā arī nepieciešamo iekšējo regulējumu Tiesu administrācijā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts kontrole 2024.gadā publicētajā lietderības revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesu sistēmā” norādījusi, ka tiesnešu vakanču skaitam pēdējo četru gadu periodā ir tendence pieaugt, jo atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu, kā arī tuvāko četru gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējā tiesnešu skaita; turpinoties šādai tendencei pieaug risks, ka tiesu sistēmai pietrūks resursu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.
Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome savā 2025.gada atzinumā Nr.18 (2015) "Par tiesu varas attiecībām ar citiem valsts varas funkcionālajiem atzariem modernā demokrātiskā valstī" norādījusi, ka ir mainījušās attiecības starp trim valsts varām (likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu), izpildvara un likumdevēja vara ir kļuvušas savstarpēji atkarīgākas, ir mainījusies tiesu varas loma, bet tiesnešu neatkarība prasa īpašas pilnvaras tiesu budžeta pārvaldīšanā. Tādējādi tiesu varas pašnoteikšanās nolūkā Tieslietu padomei paplašināmas pilnvaras lemt par tieslietu nozarei nepieciešamo budžetu, pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti, vienlaikus sašaurinot Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā.
Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome savā 2025.gada atzinumā Nr.18 (2015) "Par tiesu varas attiecībām ar citiem valsts varas funkcionālajiem atzariem modernā demokrātiskā valstī" norādījusi, ka ir mainījušās attiecības starp trim valsts varām (likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu), izpildvara un likumdevēja vara ir kļuvušas savstarpēji atkarīgākas, ir mainījusies tiesu varas loma, bet tiesnešu neatkarība prasa īpašas pilnvaras tiesu budžeta pārvaldīšanā. Tādējādi tiesu varas pašnoteikšanās nolūkā Tieslietu padomei paplašināmas pilnvaras lemt par tieslietu nozarei nepieciešamo budžetu, pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti, vienlaikus sašaurinot Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. 3.1. Par tiesnešu atstatīšanu
Likuma "Par tiesu varu" (turpmāk arī – likums) 14. pants noteic, ka tiesnesim sevi ir jāatstata, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai, ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos.
Lai šaubītos par tiesneša objektivitāti, faktiem par to ir jābūt objektīvi pamatotiem, turklāt tie jāvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā konkrēto apstākļu raksturu, apjomu un nozīmīgumu.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, tiesneša objektivitāte vienmēr ir noskaidrojama, vērtējot subjektīvo (vai tiesnesim ir bijuši kādi personīgi aizspriedumi) un objektīvo (vai ir pietiekamas garantijas, ka ir izslēgtas jebkādas šaubas par tiesneša objektivitāti) kritēriju, turklāt tiesneša personiskā objektivitāte vienmēr ir prezumējama, ja vien netiek pierādīts pretējais. Šie vispārīgie principi tiesneša objektivitātes noskaidrošanai nav zaudējuši savu aktualitāti (skatīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 25. septembra sprieduma lietā "Denisovs pret Ukrainu", iesniegums Nr. 76639/11, 79. punktu, 2015. gada 23. aprīļa sprieduma lietā "Morics pret Franciju", iesniegums Nr. 29369/10, 73.–78.punktu, 2009.gada 15. oktobra sprieduma lietā "Mikalefs (Micallef) pret Maltu", iesniegums Nr. 17056/06, 93.–99. punktu).
Satversmes tiesa norādījusi, ka pamatotas un saprātīgas šaubas par tiesneša spēju objektīvi izspriest lietu palīdz kliedēt tiesneša atstatīšana vai noraidīšana. Šie procesuālie līdzekļi paredzēti iespējamo interešu konfliktu novēršanai. Lietas dalībnieki, kuriem ir šaubas par tiesneša objektivitāti, var pieteikt viņam noraidījumu. Savukārt tiesnesis var pats sevi atstatīt no lietas izskatīšanas, ja uzskata, ka zināmi šķēršļi viņam var traucēt objektīvi izskatīt lietu (Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 30.1. punkts). Noraidījuma institūts ir viens no līdzekļiem tiesu objektivitātes nodrošināšanā.
Noraidījuma institūts nepastāv attiecībā uz citām amatpersonām, kas pieņem lēmumus. Tiesneši ir vienīgā valsts amatpersonu grupa, kurai persona var pieteikt noraidījumu. Savukārt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvertais aizliegums ir absolūts, jo likuma normas ir izstrādātas, attiecinot vienotu regulējumu uz visām valsts amatpersonām, neņemot vērā tiesneša darba specifiku, proti, tam procesuālajos likumos noteikto pienākumu atstatīties vai izlemt pieteikto noraidījumu. Šobrīd tiesnesim visos gadījumos, bez izņēmuma, ir pienākums sevi atstatīt, ja lieta tiek izskatīta attiecībā uz "darījuma partneri" (piemēram kredītiestādi, kas izsniegusi tiesnesim aizdevumu) likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē. Šāda vienveidīga pieeja ir nepamatota un nesamērīga, turklāt apšauba tiesnešu objektivitāti izvērtēt vai tiesnesis ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā, kā tas ir attiecībā uz citām lietām.
Likuma "Par tiesu varu" (turpmāk arī – likums) 14. pants noteic, ka tiesnesim sevi ir jāatstata, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai, ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos.
Lai šaubītos par tiesneša objektivitāti, faktiem par to ir jābūt objektīvi pamatotiem, turklāt tie jāvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā konkrēto apstākļu raksturu, apjomu un nozīmīgumu.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, tiesneša objektivitāte vienmēr ir noskaidrojama, vērtējot subjektīvo (vai tiesnesim ir bijuši kādi personīgi aizspriedumi) un objektīvo (vai ir pietiekamas garantijas, ka ir izslēgtas jebkādas šaubas par tiesneša objektivitāti) kritēriju, turklāt tiesneša personiskā objektivitāte vienmēr ir prezumējama, ja vien netiek pierādīts pretējais. Šie vispārīgie principi tiesneša objektivitātes noskaidrošanai nav zaudējuši savu aktualitāti (skatīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 25. septembra sprieduma lietā "Denisovs pret Ukrainu", iesniegums Nr. 76639/11, 79. punktu, 2015. gada 23. aprīļa sprieduma lietā "Morics pret Franciju", iesniegums Nr. 29369/10, 73.–78.punktu, 2009.gada 15. oktobra sprieduma lietā "Mikalefs (Micallef) pret Maltu", iesniegums Nr. 17056/06, 93.–99. punktu).
Satversmes tiesa norādījusi, ka pamatotas un saprātīgas šaubas par tiesneša spēju objektīvi izspriest lietu palīdz kliedēt tiesneša atstatīšana vai noraidīšana. Šie procesuālie līdzekļi paredzēti iespējamo interešu konfliktu novēršanai. Lietas dalībnieki, kuriem ir šaubas par tiesneša objektivitāti, var pieteikt viņam noraidījumu. Savukārt tiesnesis var pats sevi atstatīt no lietas izskatīšanas, ja uzskata, ka zināmi šķēršļi viņam var traucēt objektīvi izskatīt lietu (Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 30.1. punkts). Noraidījuma institūts ir viens no līdzekļiem tiesu objektivitātes nodrošināšanā.
Noraidījuma institūts nepastāv attiecībā uz citām amatpersonām, kas pieņem lēmumus. Tiesneši ir vienīgā valsts amatpersonu grupa, kurai persona var pieteikt noraidījumu. Savukārt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvertais aizliegums ir absolūts, jo likuma normas ir izstrādātas, attiecinot vienotu regulējumu uz visām valsts amatpersonām, neņemot vērā tiesneša darba specifiku, proti, tam procesuālajos likumos noteikto pienākumu atstatīties vai izlemt pieteikto noraidījumu. Šobrīd tiesnesim visos gadījumos, bez izņēmuma, ir pienākums sevi atstatīt, ja lieta tiek izskatīta attiecībā uz "darījuma partneri" (piemēram kredītiestādi, kas izsniegusi tiesnesim aizdevumu) likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē. Šāda vienveidīga pieeja ir nepamatota un nesamērīga, turklāt apšauba tiesnešu objektivitāti izvērtēt vai tiesnesis ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā, kā tas ir attiecībā uz citām lietām.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredz izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus "kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos" un papildina 14.pantu ar jaunu daļu, nosakot kārtību, kā tiesnesis rīkojas, ja kāds no lietas dalībniekiem ir bijis tiesneša darījuma partneris, proti, tiesnesis pēc tam, kad ir izvērtējis savu objektivitāti un nav saskatījis pamatu atstatīties no lietas izskatīšanas, sniedz informāciju par konkrēto faktu lietas dalībniekiem un, ja netiek pieteikts noraidījums, tiesnesis turpina lietas izskatīšanu. Tādējādi tiks novērsts pienākums automātiski tiesnesim atstatīties no lietas izskatīšanas, ja kāds no lietas dalībniekiem atbilstoši likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis tiesneša darījuma partneris, tā vietā paredzot individualizētu mehānismu katra gadījuma individuālai izvērtēšanai.
Problēmas apraksts
1.3.2. Pierādījumu pārbaude tiesas sēdē
Likuma 27.panta pirmā otrā daļa noteic, ka uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.
Grozījuma nepieciešamība pamatojama ar to, ka minētos jautājumus regulē procesuālie likumi. Procesuālās efektivitātes nolūkā, piemēram, Kriminālprocesa likums, paredz arī gadījumus, kad iepriekš sniegta liecību var nenolasīt tiesas sēdē.
Likuma 27.panta pirmā otrā daļa noteic, ka uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.
Grozījuma nepieciešamība pamatojama ar to, ka minētos jautājumus regulē procesuālie likumi. Procesuālās efektivitātes nolūkā, piemēram, Kriminālprocesa likums, paredz arī gadījumus, kad iepriekš sniegta liecību var nenolasīt tiesas sēdē.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredz izslēgt no likuma 27.panta otro daļu.
Problēmas apraksts
1.3.3. Informācijas pieejamība tiesas nolēmumiem
Likuma "Par tiesu varu" 19. pants paredz, ka visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.
Likuma 3.1 nodaļa nosaka, kāda informācija par tiesu darbību ir pieejama sabiedrībai, piemēram, atkarībā no lietas izskatīšanas atklātā vai slēgtā tiesas procesā - tiesu nolēmumi (parasti anonimizēti); nodaļā regulēta lietas materiālu pieejamība; tiesu informatīvās sistēmas saturs; mājaslapā publicējamā informācija par tiesu darbu u.c. Nodaļā ietvertais regulējums attiecas uz gadījumiem, kad informācijas izsniegšana neizriet no procesuālajiem likumiem. Proti, personām, kuru tiesības uz tiesas nolēmumu, lietas materiāliem izriet no procesuālajiem likumiem, minēto informāciju iegūst saskaņā ar tiem.
Likuma 3.1 nodaļa nenoteic, kas un kādā apmērā drīkst iepazīties ar slēgtā tiesas procesā izskatītas lietas nolēmumu.
Ar 2021. gada 10. marta blakus lēmumu lietā Nr. SKA‑70/2021 Senāts vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot likuma "Par tiesu varu" regulējumu jautājumā par slēgtas sēdes lietas materiālu pieejamību.
Likuma 3.1 nodaļa “Informācijas pieejamība” regulē sabiedrības tiesības iegūt informāciju par tiesu darbu, un šīs tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes 100. panta (tiesības uz informāciju) un 92. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu).
Tiesības uz valsts institūcijas rīcībā esošas informācijas pieejamību vispārīgi aplūkojamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā. Šajā pantā garantēto tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Savukārt tiesas spriešana – tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana – ir demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa, un tāpēc arī tiesu darbam ir jābūt caurskatāmam, lai sabiedrība varētu sekot līdzi tam, kā tiesas pilda šo būtisko funkciju. Garantijas, kas nodrošina, lai sabiedrībai būtu pienācīga iespēja sekot līdzi tiesu darbam, primāri paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā. Aplūkojot jautājumu par informācijas pieejamību saistībā ar tiesas spriešanu, Satversmes 100. pants ir piemērojams kopsakarā ar Satversmes 92. pantu.
Jautājumi par tiesu nolēmumu pieejamību ietverti arī vairākos starptautisko institūciju dokumentos. Piemēram, Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) 2024. gada 18. novembra vadlīnijas par tiesu nolēmumu tiešsaistes publicēšanu, lai paplašinātu juridisko zinātību (Guidelines for the online publication of judicial decisions aiming at furthering legal knowledge)[1].
Atzīmējams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu tiesības uz publisku lietas izskatīšanu un tiesības uz sprieduma publisku pasludināšanu ir divas atsevišķas tiesības (two separate rights).[2] Lietā „Straume v. Latvia” (iesniedzēja sūdzējās, ka tiesu spriedumu civillietā pilnais teksts nebija pieejams sabiedrībai, jo lieta tika izskatīta slēgtās tiesas sēdēs) Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pārkāpums, tai skaitā attiecībā uz spriedumu publisku pasludināšanu. Tiesa secināja, ka šīs lietas ietvaros konvencijas 6. panta 1. punkta mērķis – nodrošināt tiesu varas uzraudzību no sabiedrības puses ar mērķi aizsargāt tiesības uz taisnīgu tiesu – netika sasniegts, jo sabiedrībai nebija pieejams pamatojums, kas ļautu izprast kādēļ iesniedzējas prasības tika noraidītas.[3]
2025. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā norādīts, ka nodrošināta piekļuve spriedumiem tiešsaistē palielina tiesu sistēmu pārredzamību, palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem saprast savas tiesības un var veicināt judikatūras konsekvenci. Piekļuve judikatūrai un viegla tās atkalizmantošana padara tiesu sistēmu sadarbspējīgu ar algoritmiem, ļaujot izmantot inovatīvas "juridisko tehnoloģiju" lietojumprogrammas, kas palīdz praktiķiem. Spēkā stājušies lēmumi, kas noslēdz tiesvedību, nereti ietver arī vērtīgas tiesību atziņas un veicina vienotu izpratni konkrētā jautājumā. Tādējādi grozījumi likuma nodaļā “Informācijas pieejamība” (28.2pantā) ir nepieciešami, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai; uzlabotu tiesu prakses pieejamību un vienveidību; definētu informācijas pieejamības apjomu nolēmumiem lietās, kas skatītas slēgtā procesā.
[1] Rekomendācijas pieejamas: https://rm.coe.int/cepej-2024-9-guidelines-on-the-online-publication-of-judicial-decision/1680b2d0de .
[2] Sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā „Artemov v. Russia”, iesnieguma Nr. 14945/03, 109. punktu.
[3] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 2. jūnija sprieduma lietā „Straume v. Latvia”, iesnieguma Nr. 59402/14, 124.-133. punkts.
Likuma "Par tiesu varu" 19. pants paredz, ka visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.
Likuma 3.1 nodaļa nosaka, kāda informācija par tiesu darbību ir pieejama sabiedrībai, piemēram, atkarībā no lietas izskatīšanas atklātā vai slēgtā tiesas procesā - tiesu nolēmumi (parasti anonimizēti); nodaļā regulēta lietas materiālu pieejamība; tiesu informatīvās sistēmas saturs; mājaslapā publicējamā informācija par tiesu darbu u.c. Nodaļā ietvertais regulējums attiecas uz gadījumiem, kad informācijas izsniegšana neizriet no procesuālajiem likumiem. Proti, personām, kuru tiesības uz tiesas nolēmumu, lietas materiāliem izriet no procesuālajiem likumiem, minēto informāciju iegūst saskaņā ar tiem.
Likuma 3.1 nodaļa nenoteic, kas un kādā apmērā drīkst iepazīties ar slēgtā tiesas procesā izskatītas lietas nolēmumu.
Ar 2021. gada 10. marta blakus lēmumu lietā Nr. SKA‑70/2021 Senāts vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot likuma "Par tiesu varu" regulējumu jautājumā par slēgtas sēdes lietas materiālu pieejamību.
Likuma 3.1 nodaļa “Informācijas pieejamība” regulē sabiedrības tiesības iegūt informāciju par tiesu darbu, un šīs tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes 100. panta (tiesības uz informāciju) un 92. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu).
Tiesības uz valsts institūcijas rīcībā esošas informācijas pieejamību vispārīgi aplūkojamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā. Šajā pantā garantēto tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Savukārt tiesas spriešana – tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana – ir demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa, un tāpēc arī tiesu darbam ir jābūt caurskatāmam, lai sabiedrība varētu sekot līdzi tam, kā tiesas pilda šo būtisko funkciju. Garantijas, kas nodrošina, lai sabiedrībai būtu pienācīga iespēja sekot līdzi tiesu darbam, primāri paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā. Aplūkojot jautājumu par informācijas pieejamību saistībā ar tiesas spriešanu, Satversmes 100. pants ir piemērojams kopsakarā ar Satversmes 92. pantu.
Jautājumi par tiesu nolēmumu pieejamību ietverti arī vairākos starptautisko institūciju dokumentos. Piemēram, Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) 2024. gada 18. novembra vadlīnijas par tiesu nolēmumu tiešsaistes publicēšanu, lai paplašinātu juridisko zinātību (Guidelines for the online publication of judicial decisions aiming at furthering legal knowledge)[1].
Atzīmējams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu tiesības uz publisku lietas izskatīšanu un tiesības uz sprieduma publisku pasludināšanu ir divas atsevišķas tiesības (two separate rights).[2] Lietā „Straume v. Latvia” (iesniedzēja sūdzējās, ka tiesu spriedumu civillietā pilnais teksts nebija pieejams sabiedrībai, jo lieta tika izskatīta slēgtās tiesas sēdēs) Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pārkāpums, tai skaitā attiecībā uz spriedumu publisku pasludināšanu. Tiesa secināja, ka šīs lietas ietvaros konvencijas 6. panta 1. punkta mērķis – nodrošināt tiesu varas uzraudzību no sabiedrības puses ar mērķi aizsargāt tiesības uz taisnīgu tiesu – netika sasniegts, jo sabiedrībai nebija pieejams pamatojums, kas ļautu izprast kādēļ iesniedzējas prasības tika noraidītas.[3]
2025. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā norādīts, ka nodrošināta piekļuve spriedumiem tiešsaistē palielina tiesu sistēmu pārredzamību, palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem saprast savas tiesības un var veicināt judikatūras konsekvenci. Piekļuve judikatūrai un viegla tās atkalizmantošana padara tiesu sistēmu sadarbspējīgu ar algoritmiem, ļaujot izmantot inovatīvas "juridisko tehnoloģiju" lietojumprogrammas, kas palīdz praktiķiem. Spēkā stājušies lēmumi, kas noslēdz tiesvedību, nereti ietver arī vērtīgas tiesību atziņas un veicina vienotu izpratni konkrētā jautājumā. Tādējādi grozījumi likuma nodaļā “Informācijas pieejamība” (28.2pantā) ir nepieciešami, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai; uzlabotu tiesu prakses pieejamību un vienveidību; definētu informācijas pieejamības apjomu nolēmumiem lietās, kas skatītas slēgtā procesā.
[1] Rekomendācijas pieejamas: https://rm.coe.int/cepej-2024-9-guidelines-on-the-online-publication-of-judicial-decision/1680b2d0de .
[2] Sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā „Artemov v. Russia”, iesnieguma Nr. 14945/03, 109. punktu.
[3] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 2. jūnija sprieduma lietā „Straume v. Latvia”, iesnieguma Nr. 59402/14, 124.-133. punkts.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Likuma 28.2 pants papildināts ar sesto daļu, paredzot, ka tiesa var publicēt slēgtā procesā izskatītā lietā pieņemtus nolēmumus, ja tajos formulētas būtiskas judikatūras atziņas un tiek aizsegta informācija, kura ir pamatā slēgta statusa noteikšanai.
Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu 24. punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu - izslēgt Administratīvā procesa likuma 108.2 pantu un sagatavot grozījumus likumā "Par tiesu varu", nosakot administratīvajā procesā tiesā, tostarp slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā, pieņemto tiesas nolēmumu publicēšanas kārtību un apjomu. Ņemot vērā, ka risinājums var būt nepieciešams arī kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā, norma būs attiecināma uz jebkuru no procesiem.
Likuma 28.2 pants papildināts ar sesto daļu, paredzot, ka tiesa var publicēt slēgtā procesā izskatītā lietā pieņemtus nolēmumus, ja tajos formulētas būtiskas judikatūras atziņas un tiek aizsegta informācija, kura ir pamatā slēgta statusa noteikšanai.
Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu 24. punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu - izslēgt Administratīvā procesa likuma 108.2 pantu un sagatavot grozījumus likumā "Par tiesu varu", nosakot administratīvajā procesā tiesā, tostarp slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā, pieņemto tiesas nolēmumu publicēšanas kārtību un apjomu. Ņemot vērā, ka risinājums var būt nepieciešams arī kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā, norma būs attiecināma uz jebkuru no procesiem.
Problēmas apraksts
1.3.4. Judikatūras datubāze
28.6 panta ceturtajā un piektajā daļā ietverts regulējums, ka Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šis regulējums ir zaudējis aktualitāti, jo Tiesu informatīvās sistēmas Judikatūras moduļa funkcionalitāte vairs netiek izmantota. Nolēmumu izvēle publicēšanai klasifikatoros notiek, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai sadarbojoties ar senatoriem un departamentu zinātniski analītiskajiem padomniekiem.
Šobrīd Judikatūras nolēmumu arhīvā sistēmiski apkopoti Senāta departamentu nolēmumi:
kuru atziņas veido judikatūru noteiktos tiesību jautājumos;
kuri rada juridisku interesi;
kuri palīdz izprast tiesību normu piemērošanu;
kuri palīdz izzināt tiesu praksi.
Judikatūras nolēmumu arhīvam pievienota meklēšanas iespēja. Tā ļauj precizēt meklēšanas kritērijus, izvēloties vienu vai vairākus. Visās sadaļās lietotājam ir iespēja izvēlēties, lai tiek atlasīti visi klasifikatoros iekļautie nolēmumi vai tikai "Judikatūras nolēmumi". Publicētais nolēmumu krājums pastāvīgi tiek papildināts. Lai atvieglotu nolēmumu meklēšanu, pēc nepieciešamības tiek pilnveidota arī klasifikatoru struktūra, nolēmumi publicēti vairāku veidu klasifikatoros. Katram Senāta departamentam nolēmumi sakārtoti pa gadiem to pieņemšanas secībā pēc lietu kategorijām (tiesību jautājumiem). Nolēmumi atlasīti nolūkā, lai dotu lietotājiem vispusīgu priekšstatu par Senāta viedokli konkrētā tiesību jautājumā.
Satversmes tiesa norādījusi, ka "tieši ar judikatūras palīdzību personas gūst svarīgu informāciju par tiesību normu piemērošanas praktiskajiem aspektiem un tādējādi spēj gan efektīvāk aizstāvēt savas tiesības, gan arī labāk izprast savus pienākumus" (Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra spriedums lietā Nr. 2012-06-01, 7.2.punkts).
28.6 panta ceturtajā un piektajā daļā ietverts regulējums, ka Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šis regulējums ir zaudējis aktualitāti, jo Tiesu informatīvās sistēmas Judikatūras moduļa funkcionalitāte vairs netiek izmantota. Nolēmumu izvēle publicēšanai klasifikatoros notiek, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai sadarbojoties ar senatoriem un departamentu zinātniski analītiskajiem padomniekiem.
Šobrīd Judikatūras nolēmumu arhīvā sistēmiski apkopoti Senāta departamentu nolēmumi:
kuru atziņas veido judikatūru noteiktos tiesību jautājumos;
kuri rada juridisku interesi;
kuri palīdz izprast tiesību normu piemērošanu;
kuri palīdz izzināt tiesu praksi.
Judikatūras nolēmumu arhīvam pievienota meklēšanas iespēja. Tā ļauj precizēt meklēšanas kritērijus, izvēloties vienu vai vairākus. Visās sadaļās lietotājam ir iespēja izvēlēties, lai tiek atlasīti visi klasifikatoros iekļautie nolēmumi vai tikai "Judikatūras nolēmumi". Publicētais nolēmumu krājums pastāvīgi tiek papildināts. Lai atvieglotu nolēmumu meklēšanu, pēc nepieciešamības tiek pilnveidota arī klasifikatoru struktūra, nolēmumi publicēti vairāku veidu klasifikatoros. Katram Senāta departamentam nolēmumi sakārtoti pa gadiem to pieņemšanas secībā pēc lietu kategorijām (tiesību jautājumiem). Nolēmumi atlasīti nolūkā, lai dotu lietotājiem vispusīgu priekšstatu par Senāta viedokli konkrētā tiesību jautājumā.
Satversmes tiesa norādījusi, ka "tieši ar judikatūras palīdzību personas gūst svarīgu informāciju par tiesību normu piemērošanas praktiskajiem aspektiem un tādējādi spēj gan efektīvāk aizstāvēt savas tiesības, gan arī labāk izprast savus pienākumus" (Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra spriedums lietā Nr. 2012-06-01, 7.2.punkts).
Risinājuma apraksts
Risinājums
Ar likumprojektu tiek noregulēts jautājums par judikatūras nolēmumu datubāzi, paredzot jaunā pantā - 28.8 – uzdevumu Augstākajai tiesai savā mājaslapā uzturēt judikatūras nolēmumu arhīvu, kura publicējamās informācijas atlases un apstrādes kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet neaktuālais regulējums tiek izslēgts (likuma 28.6 panta ceturtā un piektā daļa).
Ar likumprojektu tiek noregulēts jautājums par judikatūras nolēmumu datubāzi, paredzot jaunā pantā - 28.8 – uzdevumu Augstākajai tiesai savā mājaslapā uzturēt judikatūras nolēmumu arhīvu, kura publicējamās informācijas atlases un apstrādes kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet neaktuālais regulējums tiek izslēgts (likuma 28.6 panta ceturtā un piektā daļa).
Problēmas apraksts
1.3.5. Tiesas sēžu kalendāri
Likuma 28.6 panta 5.1 daļā noteikts, ka Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. Tātad pants regulē tiesas sēžu kalendārā atzīmējamās informācijas apjomu un tajā veikto atzīmju ietekmi uz lietu izskatīšanu tiesas sēdē. Vārds "saistoši" spēkā esošās normas redakcijas izstrādes laikā tika ieviests ar mērķi noteikt, ka vienas tiesas izdarīta atzīme par advokāta aizņemtību šīs tiesas sēdē ir saistoša citai tiesai, ja nepieciešama tā paša advokāta dalība. Proti, novērst situācijas, kad vienlaikus vairākas tiesas ir nozīmējušas tiesas sēdi ar viena un tā paša advokāta dalību. Šobrīd tiesneši saskaras ar problēmu, ja lieta jāskata ātri, bet advokāts dažādu apstākļu dēļ nav pieejams. Tādējādi tiesa ir ierobežota sēdes laika noteikšanā, praksē lietas tiek nozīmētas vienā laikā, rodas savstarpēji strīdi un domstarpības. Likumā "Par tiesu varu" ietverta vispārīga tiesību norma. Piemēram, Kriminālprocesa likums uzliek pienākumu advokātam, ja viņš nespēj nodrošināt klātbūtni, pašam parūpēties par citu klienta aizstāvi.
Likuma 28.6 panta 5.1 daļā noteikts, ka Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. Tātad pants regulē tiesas sēžu kalendārā atzīmējamās informācijas apjomu un tajā veikto atzīmju ietekmi uz lietu izskatīšanu tiesas sēdē. Vārds "saistoši" spēkā esošās normas redakcijas izstrādes laikā tika ieviests ar mērķi noteikt, ka vienas tiesas izdarīta atzīme par advokāta aizņemtību šīs tiesas sēdē ir saistoša citai tiesai, ja nepieciešama tā paša advokāta dalība. Proti, novērst situācijas, kad vienlaikus vairākas tiesas ir nozīmējušas tiesas sēdi ar viena un tā paša advokāta dalību. Šobrīd tiesneši saskaras ar problēmu, ja lieta jāskata ātri, bet advokāts dažādu apstākļu dēļ nav pieejams. Tādējādi tiesa ir ierobežota sēdes laika noteikšanā, praksē lietas tiek nozīmētas vienā laikā, rodas savstarpēji strīdi un domstarpības. Likumā "Par tiesu varu" ietverta vispārīga tiesību norma. Piemēram, Kriminālprocesa likums uzliek pienākumu advokātam, ja viņš nespēj nodrošināt klātbūtni, pašam parūpēties par citu klienta aizstāvi.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Grozījumi 28.6 panta 5.1 daļā paredz, ka tiesai atzīme tiesas sēžu kalendārā par advokāta nepieejamību pēc iespējas ir jāņem vērā. Tas nozīmē, ka ir individuāli jāizvērtē konkrētā gadījuma apstākļi un iespējas izskatīt lietu arī gadījumā, ja ir atzīmēta advokāta aizņemtība citā tiesas procesā, neskarot lietas dalībnieka tiesības uz profesionālu juridisko palīdzību.
Grozījumi 28.6 panta 5.1 daļā paredz, ka tiesai atzīme tiesas sēžu kalendārā par advokāta nepieejamību pēc iespējas ir jāņem vērā. Tas nozīmē, ka ir individuāli jāizvērtē konkrētā gadījuma apstākļi un iespējas izskatīt lietu arī gadījumā, ja ir atzīmēta advokāta aizņemtība citā tiesas procesā, neskarot lietas dalībnieka tiesības uz profesionālu juridisko palīdzību.
Problēmas apraksts
1.3.6. Tiesu varas pašnoteikšanās stiprināšana
Latvijā tāpat kā citās demokrātiskās valstīs pastāv trīs varas atzaru nošķiršanas princips. Tieslietu ministrija ir izpildvaras institūcija, kas pārstāv izpildvaras intereses, savukārt Tieslietu padome ir neatkarīga tiesu varas pārstāve.
Atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajai kārtībai tieslietu ministrs īsteno kompetenci šādos jautājumos:
1) rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu izvirzīšanā uz Saeimu iecelšanai vai apstiprināšanai amatā;
2) priekšlikuma par tiesnešu kopskaita rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās izteikšanā;
3) jautājuma virzībā par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās;
4) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanas procesā;
5) ar rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu budžetu un organizatorisko vadību saistīto jautājumu izlemšanā, u.c.
Respektējot tiesu varas neatkarību, tieslietu ministram minētajos jautājumos bieži vien ir tikai formāla loma. Proti, ministra rīcība ir pamatota ar attiecīgās tiesu varas institūcijas pieņemtu lēmumu.
Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (turpmāk – ETPK) atzinumā Nr.18 (2015) "Par tiesu varas attiecībām ar citiem valsts varas funkcionālajiem atzariem modernā demokrātiskā valstī"[1] norādīts, ka pēdējās desmitgadēs ir mainījušās attiecības starp trim valsts varām (likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu). Izpildvara un likumdevēja vara ir kļuvušas savstarpēji atkarīgākas. Vienlaikus ir mainījusies tiesu varas loma.
Tiesnešu neatkarība prasa īpašu aizsardzību arī attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē, piemēram, tiesnešu atlasi, lietu sadali un disciplināratbildību. Atzinumā EKTP iesaka izveidot īpašu iestādi (Latvijā darbojas Tieslietu padome), kurai būtu uzticēta tiesnešu neatkarības aizsardzība. Tāpat Tieslietu padome būtu jāaizsargā pret risku, ka tās autonomija varētu tikt ierobežota par labu likumdevējvarai vai izpildvarai. Tieslietu padomes kompetencē būtu tiesvedības kvalitātes novērtēšana un tiesnešu darba efektivitātes nodrošināšanas metožu īstenošana, Tieslietu padomei var uzticēt apmācību organizēšanu un uzraudzību; Tieslietu padomei var būt paplašinātas pilnvaras, lai apspriestu un pārvaldītu tieslietu nozarei piešķirto budžetu, kā arī pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti.
Katras Tieslietu padomes rīcībā būtu jābūt arī efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu tās autonomiju un apstrīdētu to valsts aktu likumību, kas skar to vai tiesu varu. Kā piemērs tiek minētas tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā.
2010.gada 1.augustā Latvijā tika izveidota Tieslietu padome, kas ir koleģiāla institūcija un piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Likuma 89.2 panta ceturtajā daļā ir noteikts personu loks, kas Tieslietu padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām. Šajā uzskaitījumā nav ietverts Tieslietu akadēmijas direktors, jo Tieslietu akadēmija tika izveidota 2025.gada 1.janvārī. Tāpat nav iekļauti arī Latvijas tiesneši starptautiskās un pārnacionālās tiesās, un prokuroru biedrību pārstāvji. Iekļaujot starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus to personu lokā, kas Tieslietu padomē var darboties ar padomdevēja tiesībām, tiktu iegūta iespēja izmantot šo tiesnešu uzkrāto pieredzi un zināšanas starptautiskā tiesiskā regulējuma un labās prakses piemēru kontekstā. Paredzot tiesības Tieslietu padomē ar padomdevēja tiesībām darboties Tieslietu akadēmijas direktoram vai tā pārstāvim, kā arī prokuroru biedrību pārstāvjiem, tiek veicinātas iespējas veidot efektīvu dialogu tiesnešu apmācību jautājumiem un aktualitātēm prokuroru darbībā, kā arī iespējas veidot ilgtermiņa tiesnešu izglītības un kvalifikācijas pilnveides stratēģijas.
Lai Tieslietu padome būtu tiesīga pieņemt lēmumus, likumā noteikts, ka vismaz divām trešdaļām Tieslietu padomes locekļu ir jāpiedalās Tieslietu padomes sēdē. Vienlaikus atzīmējams, ka Tieslietu padomes lēmumi tiek pieņemti arī attālinātās saskaņošanas jeb rakstveida procedūrā, nevis tikai sēdēs, tādējādi likuma 89.9 panta ceturtā daļa nav salāgota ar faktisko situāciju.
Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde (likuma 107.1 pants). Tiesu administrācijas kompetencē ir plašs funkciju loks un vērā ņemama daļa no tām nav saistītas ar tiesu darbu, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar tiesu izpildītāju, maksātnespējas administratoru, tiesu ekspertu darbu, u.c. Vienlaikus Tiesu administrācija veic noteiktas funkcijas, kas ir saistītas ar tiesu darba organizēšanu un nodrošināšanu darbojas vairākos virzienos: tā ir atbildīga par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu un tiesu darbinieku personālvadību, tiesu finanšu uzskaiti un budžeta plānošanu, saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu informatizācijas vadību.
Eiropas valstīs pastāv 3 modeļi, kā tiek organizēta tiesu administrācija un kam tā ir pakļauta: izpildvarai; neatkarīga iestāde; jaukts modelis – daļēji pakļauta izpildvarai, daļēji tiesu pašpārvaldes orgānam. Katram modelim ir gan plusi, gan mīnusi. Kā galvenie mīnusi izpildvaras modelim ir politiskās ietekmes risks, kā rezultātā veidojas priekšstats, ka tiesas nav pietiekami autonomas, jo ministrija ir iesaistīta budžeta jautājumu virzīšanā un tiesneši ir mazāk iesaistīti administratīvo lēmumu pieņemšanā. Valstis ar līdzīgu vēsturisko un institucionālo kontekstu kā Latvija (Igaunija, Itālija, Spānija) izmanto jaukto modeli, jo tas nodrošina neatkarību, vienlaikus saglabājot administratīvo efektivitāti un attīstot tiesu pašpārvaldi
PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide"[2] norādīts, ka izpildvaras līdzdalības mazināšana būtu ieteicama tādos tiesu varas pārvaldības jautājumos kā:
tiesu varas iestāžu attīstības plānošana un stratēģijas izstrāde, jo svarīgākos darbības stratēģiskos virzienus var noteikt un īstenot tikai pati tiesu vara;
tiesu darba organizācija, izdodot iekšējos normatīvos aktus par tiesu organizatoriskās vadības jautājumiem un vakantas tiesneša amata vietas pārcelšana tiesas darbības teritorijas ietvaros u.tml. jautājumi;
tiesnešu skaita noteikšana katrā rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā.
Latvijā tāpat kā citās demokrātiskās valstīs pastāv trīs varas atzaru nošķiršanas princips. Tieslietu ministrija ir izpildvaras institūcija, kas pārstāv izpildvaras intereses, savukārt Tieslietu padome ir neatkarīga tiesu varas pārstāve.
Atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajai kārtībai tieslietu ministrs īsteno kompetenci šādos jautājumos:
1) rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu izvirzīšanā uz Saeimu iecelšanai vai apstiprināšanai amatā;
2) priekšlikuma par tiesnešu kopskaita rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās izteikšanā;
3) jautājuma virzībā par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās;
4) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanas procesā;
5) ar rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu budžetu un organizatorisko vadību saistīto jautājumu izlemšanā, u.c.
Respektējot tiesu varas neatkarību, tieslietu ministram minētajos jautājumos bieži vien ir tikai formāla loma. Proti, ministra rīcība ir pamatota ar attiecīgās tiesu varas institūcijas pieņemtu lēmumu.
Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (turpmāk – ETPK) atzinumā Nr.18 (2015) "Par tiesu varas attiecībām ar citiem valsts varas funkcionālajiem atzariem modernā demokrātiskā valstī"[1] norādīts, ka pēdējās desmitgadēs ir mainījušās attiecības starp trim valsts varām (likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu). Izpildvara un likumdevēja vara ir kļuvušas savstarpēji atkarīgākas. Vienlaikus ir mainījusies tiesu varas loma.
Tiesnešu neatkarība prasa īpašu aizsardzību arī attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē, piemēram, tiesnešu atlasi, lietu sadali un disciplināratbildību. Atzinumā EKTP iesaka izveidot īpašu iestādi (Latvijā darbojas Tieslietu padome), kurai būtu uzticēta tiesnešu neatkarības aizsardzība. Tāpat Tieslietu padome būtu jāaizsargā pret risku, ka tās autonomija varētu tikt ierobežota par labu likumdevējvarai vai izpildvarai. Tieslietu padomes kompetencē būtu tiesvedības kvalitātes novērtēšana un tiesnešu darba efektivitātes nodrošināšanas metožu īstenošana, Tieslietu padomei var uzticēt apmācību organizēšanu un uzraudzību; Tieslietu padomei var būt paplašinātas pilnvaras, lai apspriestu un pārvaldītu tieslietu nozarei piešķirto budžetu, kā arī pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti.
Katras Tieslietu padomes rīcībā būtu jābūt arī efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai aizsargātu tās autonomiju un apstrīdētu to valsts aktu likumību, kas skar to vai tiesu varu. Kā piemērs tiek minētas tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā.
2010.gada 1.augustā Latvijā tika izveidota Tieslietu padome, kas ir koleģiāla institūcija un piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Likuma 89.2 panta ceturtajā daļā ir noteikts personu loks, kas Tieslietu padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām. Šajā uzskaitījumā nav ietverts Tieslietu akadēmijas direktors, jo Tieslietu akadēmija tika izveidota 2025.gada 1.janvārī. Tāpat nav iekļauti arī Latvijas tiesneši starptautiskās un pārnacionālās tiesās, un prokuroru biedrību pārstāvji. Iekļaujot starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus to personu lokā, kas Tieslietu padomē var darboties ar padomdevēja tiesībām, tiktu iegūta iespēja izmantot šo tiesnešu uzkrāto pieredzi un zināšanas starptautiskā tiesiskā regulējuma un labās prakses piemēru kontekstā. Paredzot tiesības Tieslietu padomē ar padomdevēja tiesībām darboties Tieslietu akadēmijas direktoram vai tā pārstāvim, kā arī prokuroru biedrību pārstāvjiem, tiek veicinātas iespējas veidot efektīvu dialogu tiesnešu apmācību jautājumiem un aktualitātēm prokuroru darbībā, kā arī iespējas veidot ilgtermiņa tiesnešu izglītības un kvalifikācijas pilnveides stratēģijas.
Lai Tieslietu padome būtu tiesīga pieņemt lēmumus, likumā noteikts, ka vismaz divām trešdaļām Tieslietu padomes locekļu ir jāpiedalās Tieslietu padomes sēdē. Vienlaikus atzīmējams, ka Tieslietu padomes lēmumi tiek pieņemti arī attālinātās saskaņošanas jeb rakstveida procedūrā, nevis tikai sēdēs, tādējādi likuma 89.9 panta ceturtā daļa nav salāgota ar faktisko situāciju.
Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde (likuma 107.1 pants). Tiesu administrācijas kompetencē ir plašs funkciju loks un vērā ņemama daļa no tām nav saistītas ar tiesu darbu, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar tiesu izpildītāju, maksātnespējas administratoru, tiesu ekspertu darbu, u.c. Vienlaikus Tiesu administrācija veic noteiktas funkcijas, kas ir saistītas ar tiesu darba organizēšanu un nodrošināšanu darbojas vairākos virzienos: tā ir atbildīga par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu un tiesu darbinieku personālvadību, tiesu finanšu uzskaiti un budžeta plānošanu, saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu informatizācijas vadību.
Eiropas valstīs pastāv 3 modeļi, kā tiek organizēta tiesu administrācija un kam tā ir pakļauta: izpildvarai; neatkarīga iestāde; jaukts modelis – daļēji pakļauta izpildvarai, daļēji tiesu pašpārvaldes orgānam. Katram modelim ir gan plusi, gan mīnusi. Kā galvenie mīnusi izpildvaras modelim ir politiskās ietekmes risks, kā rezultātā veidojas priekšstats, ka tiesas nav pietiekami autonomas, jo ministrija ir iesaistīta budžeta jautājumu virzīšanā un tiesneši ir mazāk iesaistīti administratīvo lēmumu pieņemšanā. Valstis ar līdzīgu vēsturisko un institucionālo kontekstu kā Latvija (Igaunija, Itālija, Spānija) izmanto jaukto modeli, jo tas nodrošina neatkarību, vienlaikus saglabājot administratīvo efektivitāti un attīstot tiesu pašpārvaldi
PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide"[2] norādīts, ka izpildvaras līdzdalības mazināšana būtu ieteicama tādos tiesu varas pārvaldības jautājumos kā:
tiesu varas iestāžu attīstības plānošana un stratēģijas izstrāde, jo svarīgākos darbības stratēģiskos virzienus var noteikt un īstenot tikai pati tiesu vara;
tiesu darba organizācija, izdodot iekšējos normatīvos aktus par tiesu organizatoriskās vadības jautājumiem un vakantas tiesneša amata vietas pārcelšana tiesas darbības teritorijas ietvaros u.tml. jautājumi;
tiesnešu skaita noteikšana katrā rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, likumprojekts piedāvā grozījumus likuma 32., 33., 33.4, 39., 40., 50.2, 57., 73.2, 73.3, 74., 75., 77., 89.1, 89.2, 89.5, 89.9, 89.11, 107., 107.1, 108.pantā, paredzot:
1) izslēgt tieslietu ministra iesaisti tiesnešu skaita noteikšanā, tiesneša amata kandidātu virzīšanā iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amatā.
Likumprojekts arī paredz Tieslietu padomes kompetenci risināt jautājumus par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pārcelšanu uz citu tiesu reorganizācijas gadījumā, rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša aizstāšanu vai norīkošanu, kā arī jautājumi par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanu viņa prombūtnes gadījumā. Savukārt, jautājumu par tiesneša pārcelšanu konkrētās tiesas ietvaros, ja tiesnesis piekrīt pārcelšanai, būs tiesīgs lemt attiecīgā rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājs. Savukārt gadījumā, ja tiesnesis pārcelšanai nepiekrīt, par pārcelšanu lēmums jāpieņem Tieslietu padomei(skatīt grozījumus likuma 33.panta trešajā daļā);
2) Līdzīgi kā citās tiesās, tiesnešu dalījums specializācijās ir katras tiesas darba iekšējās organizācijas jautājums, par kuru atbild tiesas priekšsēdētājs. Priekšlikums grozījumam likuma 48.pantā paredz, ka arī Augstākajā tiesā senatoru skaitu nosaka priekšsēdētājs;
3) precizēt Tieslietu padomes iesaisti rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījuma sagatavošanā. Likumprojekts paredz, ka Tiesu administrācija sagatavos rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu un to jau sākotnēji iesniegs Tieslietu padomei, kas to izskatīs un akceptēs vai koriģēs. Tiesu administrācija un sekojoši Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu kopā ar Tieslietu padomes viedokli iesniegs Finanšu ministrijai (likumprojekta 50.2 panta trešā daļa). Budžeta pieprasījuma iesniegšana tiek saglabāta tieslietu ministra kompetencē, jo Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka budžeta pieprasījumu var iesniegt ministrijas vai centrālās valsts iestādes. Minētā likuma izpratnē centrālā valsts iestāde ir valsts budžeta iestāde, kurai valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā;
4) Likuma “Par tiesu varu” 89.1 pantā noteikts, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Līdz ar to, Tieslietu padome nav uzskatāma par centrālo valsts iestādi Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē;
5) precizēt Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā;
6)Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī tiesu budžeta jautājumos. Minētais nozīmē, Tieslietu padome ir tiesīga dot uzdevumus un pieprasīt informāciju par to izpildi Tiesu administrācijas direktoram jautājumos, kas saistīti ar tiesnešu karjeras jautājumiem, darbinieku darba organizāciju, tiesu budžeta plānošanu, kā arī ar tiesu funkciju izpildi saistītos tiesu darba organizācijas jautājumos. Minētie grozījumi nemaina Tiesu administrācijas institucionālo padotību un nesakar citu tās kompetenču izpildi, tajā skaitā starptautisko sadarbību un projektu vadību, informācijas tehnoloģijas, u.c.;
7) papildināt personu loku, kas var piedalīties Tieslietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Ar grozījumiem Tieslietu akadēmijas direktors, Latvijas tiesneši starptautiskajās un pārnacionālajās tiesās, kā arī prokuroru biedrību pārstāvji iekļauti to personu lokā, kam ir tiesības piedalīties Tieslietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām (projekta 89.2 ceturtā daļa);
8) precizēts Tieslietu padomes lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums, lai lēmumus nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt arī rakstveida procesā;
9) noteikt tiesības Tieslietu padomei vērsties Satversmes tiesā gadījumā, ja Saeima neapstiprina amatā tiesnesi. Tiesu varas neatkarība prasa mehānismus, kas aizsargā tiesnešus no nepamatotas politiskas ietekmes. Lai stiprinātu tiesnešu iecelšanas procedūras konstitucionālo kontroli, mazinātu politiskas ietekmes risku un nodrošinātu efektīvu varas dalīšanas līdzsvaru, Tieslietu padomei paredzēts piešķirt tiesības apstrīdēt Satversmes tiesā Saeimas rīcību tiesneša neapstiprināšanu amatā (projekta 89.11 astotā daļa) kā Saeimas aktu saskaņā ar Satversmes tiesas likumā noteikto kārtību. Satversmes tiesas loma ir nodrošināt, ka valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei, bet tiesneša neapstiprināšana lēmuma konstitucionalitātes pārbaude ir daļa no šīs funkcijas. Tieslietu padome ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir garantēt tiesu varas neatkarību. Ja Saeima bez jebkādas kontroles noraida Tieslietu padomes virzītu kandidātu, tad risks par nepamatotu iejaukšanos tiesu varas darbībā, kas ir pretrunā varas dalīšanas principam. Tam risinājums ir efektīvs konstitucionāls aizsardzības mehānisms. Varas dalīšana nevar būt formāla – tai jānodrošina, ka neviena vara nevar patvaļīgi ietekmēt citu, tādēļ Tieslietu padomes tiesības vērsties Satversmes tiesā ir nepieciešams līdzsvara mehānisms.
[1] Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/par-augstako-tiesu/augstakas-tiesas-biletens/augstakas-tiesas-biletens-nr-12
[2] Komunikācijas materiāls pieejams šeit: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/9986/download?attachment
Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, likumprojekts piedāvā grozījumus likuma 32., 33., 33.4, 39., 40., 50.2, 57., 73.2, 73.3, 74., 75., 77., 89.1, 89.2, 89.5, 89.9, 89.11, 107., 107.1, 108.pantā, paredzot:
1) izslēgt tieslietu ministra iesaisti tiesnešu skaita noteikšanā, tiesneša amata kandidātu virzīšanā iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amatā.
Likumprojekts arī paredz Tieslietu padomes kompetenci risināt jautājumus par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pārcelšanu uz citu tiesu reorganizācijas gadījumā, rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša aizstāšanu vai norīkošanu, kā arī jautājumi par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanu viņa prombūtnes gadījumā. Savukārt, jautājumu par tiesneša pārcelšanu konkrētās tiesas ietvaros, ja tiesnesis piekrīt pārcelšanai, būs tiesīgs lemt attiecīgā rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājs. Savukārt gadījumā, ja tiesnesis pārcelšanai nepiekrīt, par pārcelšanu lēmums jāpieņem Tieslietu padomei(skatīt grozījumus likuma 33.panta trešajā daļā);
2) Līdzīgi kā citās tiesās, tiesnešu dalījums specializācijās ir katras tiesas darba iekšējās organizācijas jautājums, par kuru atbild tiesas priekšsēdētājs. Priekšlikums grozījumam likuma 48.pantā paredz, ka arī Augstākajā tiesā senatoru skaitu nosaka priekšsēdētājs;
3) precizēt Tieslietu padomes iesaisti rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījuma sagatavošanā. Likumprojekts paredz, ka Tiesu administrācija sagatavos rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu un to jau sākotnēji iesniegs Tieslietu padomei, kas to izskatīs un akceptēs vai koriģēs. Tiesu administrācija un sekojoši Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu kopā ar Tieslietu padomes viedokli iesniegs Finanšu ministrijai (likumprojekta 50.2 panta trešā daļa). Budžeta pieprasījuma iesniegšana tiek saglabāta tieslietu ministra kompetencē, jo Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka budžeta pieprasījumu var iesniegt ministrijas vai centrālās valsts iestādes. Minētā likuma izpratnē centrālā valsts iestāde ir valsts budžeta iestāde, kurai valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā;
4) Likuma “Par tiesu varu” 89.1 pantā noteikts, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Līdz ar to, Tieslietu padome nav uzskatāma par centrālo valsts iestādi Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē;
5) precizēt Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā;
6)Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī tiesu budžeta jautājumos. Minētais nozīmē, Tieslietu padome ir tiesīga dot uzdevumus un pieprasīt informāciju par to izpildi Tiesu administrācijas direktoram jautājumos, kas saistīti ar tiesnešu karjeras jautājumiem, darbinieku darba organizāciju, tiesu budžeta plānošanu, kā arī ar tiesu funkciju izpildi saistītos tiesu darba organizācijas jautājumos. Minētie grozījumi nemaina Tiesu administrācijas institucionālo padotību un nesakar citu tās kompetenču izpildi, tajā skaitā starptautisko sadarbību un projektu vadību, informācijas tehnoloģijas, u.c.;
7) papildināt personu loku, kas var piedalīties Tieslietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Ar grozījumiem Tieslietu akadēmijas direktors, Latvijas tiesneši starptautiskajās un pārnacionālajās tiesās, kā arī prokuroru biedrību pārstāvji iekļauti to personu lokā, kam ir tiesības piedalīties Tieslietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām (projekta 89.2 ceturtā daļa);
8) precizēts Tieslietu padomes lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums, lai lēmumus nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt arī rakstveida procesā;
9) noteikt tiesības Tieslietu padomei vērsties Satversmes tiesā gadījumā, ja Saeima neapstiprina amatā tiesnesi. Tiesu varas neatkarība prasa mehānismus, kas aizsargā tiesnešus no nepamatotas politiskas ietekmes. Lai stiprinātu tiesnešu iecelšanas procedūras konstitucionālo kontroli, mazinātu politiskas ietekmes risku un nodrošinātu efektīvu varas dalīšanas līdzsvaru, Tieslietu padomei paredzēts piešķirt tiesības apstrīdēt Satversmes tiesā Saeimas rīcību tiesneša neapstiprināšanu amatā (projekta 89.11 astotā daļa) kā Saeimas aktu saskaņā ar Satversmes tiesas likumā noteikto kārtību. Satversmes tiesas loma ir nodrošināt, ka valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei, bet tiesneša neapstiprināšana lēmuma konstitucionalitātes pārbaude ir daļa no šīs funkcijas. Tieslietu padome ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir garantēt tiesu varas neatkarību. Ja Saeima bez jebkādas kontroles noraida Tieslietu padomes virzītu kandidātu, tad risks par nepamatotu iejaukšanos tiesu varas darbībā, kas ir pretrunā varas dalīšanas principam. Tam risinājums ir efektīvs konstitucionāls aizsardzības mehānisms. Varas dalīšana nevar būt formāla – tai jānodrošina, ka neviena vara nevar patvaļīgi ietekmēt citu, tādēļ Tieslietu padomes tiesības vērsties Satversmes tiesā ir nepieciešams līdzsvara mehānisms.
[1] Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/par-augstako-tiesu/augstakas-tiesas-biletens/augstakas-tiesas-biletens-nr-12
[2] Komunikācijas materiāls pieejams šeit: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/9986/download?attachment
Problēmas apraksts
1.3.7. Par izmeklēšanas tiesnešiem
Likuma 33. un 40.pants noteic kārtību, kādā tiesnesis tiek norīkots veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus.
Lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, notiek tiesnešu pārspecializācija. Šī procesa ietvaros tiesnesis, kurš līdz noteiktam laikam skatīja krimināllietas, turpmāk var pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Likuma "Par tiesu varu" 32.panta ceturtā daļa noteic, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas, nesniedzot tiešu norādi, vai tiesnesim ir pieļaujams pabeigt skatīt krimināllietas, kurās izskatīšana uzsākta laikā, kad tiesnesis vēl nav bijis noteikts kā izmeklēšanas tiesnesis. Formulējums ir tāds, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus savām funkcijām var skatīt jebkuras citas lietas, izņemot krimināllietas.
Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 33.panta trešās daļas 9.punktu izmeklēšanas tiesneša pienākumus tiesas priekšsēdētājs uz laiku var uzdod veikt jebkuram rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim. Ir būtiski, lai tiesnesis, kurš norīkots pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus, nepiedalītos tādu krimināllietu izskatīšanā, kur pats pieņēmis lēmumu izmeklēšanas tiesneša kompetences ietvaros.
Tomēr arī pēc termiņa iztecējuma, ja tas netiek pagarināts, tiesnesis, kas iepriekš pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus, skata civillietas vai krimināllietas tajā pašā tiesā, kurā veica izmeklēšanas tiesneša funkcijas un arī šādā gadījumā var rasties situācija, kad tiesnesim ir sevi jāatstata no lietas izskatīšanas sakarā ar lēmumu, ko viņš pieņēmis pildot izmeklēšanas tiesneša pienākumus, jo fakts, ka kriminālprocesa iztiesāšanā iesaistītais tiesnesis agrāk jau piedalījies šajā procesā, nozīmē, ka šī objektivitātes prasība ir pārkāpta. Lai tas nenotiktu, Kriminālprocesa likuma 52.panta trešajā un ceturtajā daļā ir noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors, kā arī lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tomēr arī no Kriminālprocesa likuma neizriet vispārējs ierobežojums, tiesnesim, kas iepriekš pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus, skatīt krimināllietas vispār.
Nenoliedzami likuma "Par tiesu varu" 32.panta ceturtās daļas mērķis ir novērst objektivitātes riskus un vispārīgi noteikt, ka tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. Šāda no vienas puses vispārīga ierobežojuma noteikšana ir pamatota ar to, lai tiesnesim nebūtu patstāvīgi jāatstata sevi no lietas izskatīšanas, ievērojot objektivitāti. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu lietas nepārtrauktību un ļautu izvairīties no situācijām, kad lieta nododama citam tiesnesim un tās izskatīšana tiek uzsākta no jauna, tādējādi paildzinot lietas kopējo izskatīšanas laiku un radot apstākļus iesaistīto personu tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā apdraudējumam, tiesnesis varētu pabeigt uzsāktās krimināllietas pie papildu nosacījuma, ka tiesnesis kā izmeklēšanas tiesnesis neskata jautājumus pret tām personām, pret kuru viņa tiesvedībā jau ir krimināllieta, piemēram, cita noziedzīga nodarījuma sakarā (teorētiski šāda situācija nav izslēgta).
Likuma 33. un 40.pants noteic kārtību, kādā tiesnesis tiek norīkots veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus.
Lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, notiek tiesnešu pārspecializācija. Šī procesa ietvaros tiesnesis, kurš līdz noteiktam laikam skatīja krimināllietas, turpmāk var pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Likuma "Par tiesu varu" 32.panta ceturtā daļa noteic, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas, nesniedzot tiešu norādi, vai tiesnesim ir pieļaujams pabeigt skatīt krimināllietas, kurās izskatīšana uzsākta laikā, kad tiesnesis vēl nav bijis noteikts kā izmeklēšanas tiesnesis. Formulējums ir tāds, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus savām funkcijām var skatīt jebkuras citas lietas, izņemot krimināllietas.
Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 33.panta trešās daļas 9.punktu izmeklēšanas tiesneša pienākumus tiesas priekšsēdētājs uz laiku var uzdod veikt jebkuram rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim. Ir būtiski, lai tiesnesis, kurš norīkots pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus, nepiedalītos tādu krimināllietu izskatīšanā, kur pats pieņēmis lēmumu izmeklēšanas tiesneša kompetences ietvaros.
Tomēr arī pēc termiņa iztecējuma, ja tas netiek pagarināts, tiesnesis, kas iepriekš pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus, skata civillietas vai krimināllietas tajā pašā tiesā, kurā veica izmeklēšanas tiesneša funkcijas un arī šādā gadījumā var rasties situācija, kad tiesnesim ir sevi jāatstata no lietas izskatīšanas sakarā ar lēmumu, ko viņš pieņēmis pildot izmeklēšanas tiesneša pienākumus, jo fakts, ka kriminālprocesa iztiesāšanā iesaistītais tiesnesis agrāk jau piedalījies šajā procesā, nozīmē, ka šī objektivitātes prasība ir pārkāpta. Lai tas nenotiktu, Kriminālprocesa likuma 52.panta trešajā un ceturtajā daļā ir noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors, kā arī lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tomēr arī no Kriminālprocesa likuma neizriet vispārējs ierobežojums, tiesnesim, kas iepriekš pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus, skatīt krimināllietas vispār.
Nenoliedzami likuma "Par tiesu varu" 32.panta ceturtās daļas mērķis ir novērst objektivitātes riskus un vispārīgi noteikt, ka tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. Šāda no vienas puses vispārīga ierobežojuma noteikšana ir pamatota ar to, lai tiesnesim nebūtu patstāvīgi jāatstata sevi no lietas izskatīšanas, ievērojot objektivitāti. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu lietas nepārtrauktību un ļautu izvairīties no situācijām, kad lieta nododama citam tiesnesim un tās izskatīšana tiek uzsākta no jauna, tādējādi paildzinot lietas kopējo izskatīšanas laiku un radot apstākļus iesaistīto personu tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā apdraudējumam, tiesnesis varētu pabeigt uzsāktās krimināllietas pie papildu nosacījuma, ka tiesnesis kā izmeklēšanas tiesnesis neskata jautājumus pret tām personām, pret kuru viņa tiesvedībā jau ir krimināllieta, piemēram, cita noziedzīga nodarījuma sakarā (teorētiski šāda situācija nav izslēgta).
Risinājuma apraksts
Risinājums:
Likuma 32.panta ceturtā daļa papildināta, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem drīkst izskatīt tās krimināllietas, kuru izskatīšana uzsākta līdz brīdim, kad tiesnesis norīkots par izmeklēšanas tiesnesi. Papildus nosakot, ka izmeklēšanas tiesnesis neskata jautājumus pret tām personām, pret kuru viņa tiesvedībā jau ir krimināllieta. Papildus likumprojekts paredz grozījumus likuma 33.panta trešā daļas 9. un 10.punktā un 40.panta ceturtajā daļā, paredzot, ka izmeklēšanas tiesneša norīkošanai turpmāk vairs nav nepieciešama apgabaltiesas priekšsēdētāja iesaiste. Iesaiste līdz ar rajona (pilsētu) tiesu reformu ir zaudējusi savu sākotnējo jēgu, jo šobrīd lielākajā daļā tiesu apgabalu darbojas viena vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesa.
Likuma 32.panta ceturtā daļa papildināta, ka izmeklēšanas tiesnesis līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem drīkst izskatīt tās krimināllietas, kuru izskatīšana uzsākta līdz brīdim, kad tiesnesis norīkots par izmeklēšanas tiesnesi. Papildus nosakot, ka izmeklēšanas tiesnesis neskata jautājumus pret tām personām, pret kuru viņa tiesvedībā jau ir krimināllieta. Papildus likumprojekts paredz grozījumus likuma 33.panta trešā daļas 9. un 10.punktā un 40.panta ceturtajā daļā, paredzot, ka izmeklēšanas tiesneša norīkošanai turpmāk vairs nav nepieciešama apgabaltiesas priekšsēdētāja iesaiste. Iesaiste līdz ar rajona (pilsētu) tiesu reformu ir zaudējusi savu sākotnējo jēgu, jo šobrīd lielākajā daļā tiesu apgabalu darbojas viena vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesa.
Problēmas apraksts
1.3.8. Tiesnešu mācības
Likuma 89. pants cita starpā noteic tiesneša pienākumu apgūt mācību kursus vismaz Tieslietu padomes noteiktajā minimālajā apjomā. Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās" norādīts, ka 10% no visiem tiesnešiem nav mācījušies vispār[1], bet faktiski katra diena nāk ar jauniem tiesību jautājumiem, tādēļ nepieciešams noteikt gan obligāto mācību saturu, gan apjomu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var noteikt individuāli attīstāmās prasmes un zināšanas tiesnesim, bet Tieslietu padome redz sistēmas kopīgās vajadzības.
[1] Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29740-YyB8Pd_bKgizFid2Q1YedWrpbIraPIED.pdf, 7.lpp.
Likuma 89. pants cita starpā noteic tiesneša pienākumu apgūt mācību kursus vismaz Tieslietu padomes noteiktajā minimālajā apjomā. Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās" norādīts, ka 10% no visiem tiesnešiem nav mācījušies vispār[1], bet faktiski katra diena nāk ar jauniem tiesību jautājumiem, tādēļ nepieciešams noteikt gan obligāto mācību saturu, gan apjomu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var noteikt individuāli attīstāmās prasmes un zināšanas tiesnesim, bet Tieslietu padome redz sistēmas kopīgās vajadzības.
[1] Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29740-YyB8Pd_bKgizFid2Q1YedWrpbIraPIED.pdf, 7.lpp.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Likumprojekts piedāvā Tieslietu padomei noteikt minimālo mācību apjomu, kas aptveru gan minimālo stundu skaitu, gan mācību saturu un kas noteiktā laika periodā, piemēram, ik gadu, jāapgūst ikvienam tiesnesim (projekta 89.panta piektā daļa). Stājoties pirmo reizi tiesneša amatā, tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu kursu (projekta 89.panta 5.1 daļa).
Likumprojekts piedāvā Tieslietu padomei noteikt minimālo mācību apjomu, kas aptveru gan minimālo stundu skaitu, gan mācību saturu un kas noteiktā laika periodā, piemēram, ik gadu, jāapgūst ikvienam tiesnesim (projekta 89.panta piektā daļa). Stājoties pirmo reizi tiesneša amatā, tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu kursu (projekta 89.panta 5.1 daļa).
Problēmas apraksts
1.3.9. Ierobežojumi tiesneša amata pretendentam
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 7. punktu par maksātnespējas administratoru nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta cita starp no tiesneša amata, savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.3 panta otrās daļas 4. punktam par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta cita starp no tiesneša amata. Likums "Par tiesu varu" šobrīd neliedz kļūt par tiesneša amata kandidātu personai, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no maksātnespējas procesa administratora amata, vai personai, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 7. punktu par maksātnespējas administratoru nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta cita starp no tiesneša amata, savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.3 panta otrās daļas 4. punktam par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta cita starp no tiesneša amata. Likums "Par tiesu varu" šobrīd neliedz kļūt par tiesneša amata kandidātu personai, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no maksātnespējas procesa administratora amata, vai personai, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Lai nodrošinātu, ka par tiesnešiem kļūst personas, kuras atbilst nevainojamas reputācijas prasībai, nepieciešams likuma "Par tiesu varu" 55. pantu papildināt ar normām, kas liedz kļūt par tiesneša amata kandidātu personai, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no maksātnespējas procesa administratora amata, vai personai, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, tādējādi garantējot to, ka par tiesneša amata kandidātiem nekļūst personas, kuras varētu viest šaubas par tiesnesi kā tiesu varas īstenotāju. Attiecīgi pants papildināts ar 10.daļu par 5 gadu aizliegumu, saskaņojot ar citiem 55.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem gadījumiem.
Lai nodrošinātu, ka par tiesnešiem kļūst personas, kuras atbilst nevainojamas reputācijas prasībai, nepieciešams likuma "Par tiesu varu" 55. pantu papildināt ar normām, kas liedz kļūt par tiesneša amata kandidātu personai, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no maksātnespējas procesa administratora amata, vai personai, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, tādējādi garantējot to, ka par tiesneša amata kandidātiem nekļūst personas, kuras varētu viest šaubas par tiesnesi kā tiesu varas īstenotāju. Attiecīgi pants papildināts ar 10.daļu par 5 gadu aizliegumu, saskaņojot ar citiem 55.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem gadījumiem.
Problēmas apraksts
1.3.10. Tiesneša amata kandidāti
Likuma 51. panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka par tiesnesi var būt persona, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu bez norādes uz nozari, bet būtiski, lai tiesneša amata kandidātiem maģistra vai doktora grāds būtu tieši tiesību zinātnē.
Likuma 51.panta trešā daļa noteic, ka tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu konkursa nolikumu pēc būtības ir aizstājusi "Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība", kas izdota saskaņā ar likuma 54.1 pantu un aptver gan jauno tiesnešu atlasi, gan pirmās instances tiesnešu kandidēšanu uz apgabaltiesu.
Likuma 51. panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka par tiesnesi var būt persona, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu bez norādes uz nozari, bet būtiski, lai tiesneša amata kandidātiem maģistra vai doktora grāds būtu tieši tiesību zinātnē.
Likuma 51.panta trešā daļa noteic, ka tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu konkursa nolikumu pēc būtības ir aizstājusi "Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība", kas izdota saskaņā ar likuma 54.1 pantu un aptver gan jauno tiesnešu atlasi, gan pirmās instances tiesnešu kandidēšanu uz apgabaltiesu.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Grozījumi paredz precizēt kandidēšanai uz tiesneša amatu nepieciešamo izglītību un svītrot likuma 54.1pantā norādi uz aktualitāti zaudējušu tiesību aktu, kurā nav sasaistes ar tiesnesim izvirzāmajām prasībām.
Grozījumi paredz precizēt kandidēšanai uz tiesneša amatu nepieciešamo izglītību un svītrot likuma 54.1pantā norādi uz aktualitāti zaudējušu tiesību aktu, kurā nav sasaistes ar tiesnesim izvirzāmajām prasībām.
Problēmas apraksts
1.3.11. Tiesas jurista amata izveide
Valsts kontrole 2024.gadā publicētajā lietderības revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesu sistēmā” norādījusi, ka tiesnešu vakanču skaitam pēdējo četru gadu periodā ir tendence pieaugt, jo atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu, kā arī tuvāko četru gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējā tiesnešu skaita; pēdējo četru gadu periodā nav bijis pietiekams skaits tiesneša amata kandidātu vakanču aizpildīšanai un situācija, kad atbrīvoto tiesnešu skaits ir lielāks nekā tiesnešu amatā iecelto tiesnešu var turpināties arī nākamajos gados. Valsts kontroles ieskatā turpinoties šādai tendencei pieaug risks, ka tiesu sistēmai pietrūks resursu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai un Valsts kontrole sniegusi ieteikumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtēt un pārskatīt tiesneša palīga amata standartu un veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp, rosinot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot atbilstošas prasības izglītībai, paplašinot kompetences, atbildību un karjeras attīstību.
Uz 2025.gada beigām no kopumā 545 tiesnešu palīgiem rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās maģistra grādu tiesību zinātnē bija aptuveni 35%, bet bakalaura grāds tiesību zinātnē aptuveni 41%.
Likums šobrīd neizvirza nekādas prasības tiesneša palīga amata ieņemšanai. Vienlaikus tieši tiesneša palīgam bija jākļūst par tiesneša galveno atbalstu juridiskās izpētes jomā. Tomēr šobrīd nereti tiesneša palīgs veic administratīva rakstura pienākumus, kas saistīti ar datu ievadi vai informācijas apkopošanu, nevis piedalās nolēmumu projektu sagatavošanā un juridisku problēmjautājumiem izpētē. Protams, minēto nevar attiecināt uz visiem tiesneša palīgiem, tādējādi atbalsta apjoms, ko tiesnesis faktiski var saņemt no sava palīga, var būt ļoti atšķirīgs gan starp tiesām, gan pat vienas tiesas ietvaros. Ieviešot vienotas profesionālās prasības un vienotu amata pienākumu standartu, sagaidāms, ka juridiskais atbalsts, ko varētu saņemt tiesnesis, varētu kļūt par nozīmīgu tiesas darba efektivitātes celšanas rīku. Savukārt, tiesas juristiem, iegūstot attiecīgu pieredzi, būtu ievērojams potenciāls nākotnē kļūt par tiesnesi, tādējādi risinot arī samilzušās grūtības atlasīt jaunos tiesnešus.
Arī PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā[1] "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide" norādīts, ka viens no tiesu sistēmas ilgstošajiem sistemātiskajiem izaicinājumiem ir tiesneša palīga institūta attīstība, kas nenodrošina efektīvu tiesnešu darba atslogošanu un ilgtspējīgu juridiskā atbalsta personāla piesaisti. Tiesu sistēmā nav izveidots efektīvs tiesneša palīga institūts, kas veicinātu tiesnešu produktivitātes pieaugumu, tiesneša uzdevumā veiktu juridisku jautājumu izpēti un kvalitatīvu juridisko dokumentu sagatavošanu, dodot iespēju tiesnešiem koncentrēties uz lietu izspriešanu pēc būtības. Rezultātā tiesneša slodzi palielina tādu pienākumu veikšana, kurus varētu veikt citi speciālisti. Tiesneša palīga amata konkurētspēja darba tirgū ir būtiski ierobežota zema atalgojuma un novecojuša normatīvā regulējuma dēļ. Tas apgrūtina profesionālu un kvalificētu juristu piesaisti tiesu sistēmai. Pašlaik tiesneša palīga amats ir iekļauts 9. mēnešalgas grupā, jo likumā definētās amata prasības ir zemas[2] un neatbilst starptautiski atzītai tiesneša palīga amata kvalifikācijai juridiskos jautājumos. Tas ierobežo konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu, līdz ar to tiesneša palīga institūts zaudē konkurenci ar līdzvērtīgām pozīcijām prokuratūrā, valsts pārvaldē vai privātajā sektorā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu tiesu darbinieku amati ietilpst 49. saimes “Tiesu un prokuratūras darbinieki” 49.1. apakšsaimē “Tiesu darbinieki” un viņiem noteikta 9. mēnešalgu grupa. Tiesneša palīga atalgojums šobrīd nav konkurētspējīgs.
Augstākajā tiesā jau šobrīd ir izveidots tiesas padomnieka amats, kura pienākumos ietilpst zinātniski analītisko funkciju veikšana. Šo amatu ieņem juristi, un tie nodrošina tiesnešiem profesionālu atbalstu, tomēr šis amats nav noteikts likumā.
54.1 panta otrā daļa noteic, ka pretendents, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē var ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad saņemts atteikums pielaist pie nākamās atlases kārtas vai atteikums iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā. Atbilstoši atlases kārtībai šobrīd atlases konkursi tiek organizēti reizi gadā, tomēr jebkurā gadījumā, mainoties atlases kārtībai, šobrīd nav pamata saglabāt kādreiz ieviesto ierobežojumu pretendēt atkārtoti tuvākā gada laikā.
[1] Pieejams: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/10244/download?attachment
[2] Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
Valsts kontrole 2024.gadā publicētajā lietderības revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesu sistēmā” norādījusi, ka tiesnešu vakanču skaitam pēdējo četru gadu periodā ir tendence pieaugt, jo atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu, kā arī tuvāko četru gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējā tiesnešu skaita; pēdējo četru gadu periodā nav bijis pietiekams skaits tiesneša amata kandidātu vakanču aizpildīšanai un situācija, kad atbrīvoto tiesnešu skaits ir lielāks nekā tiesnešu amatā iecelto tiesnešu var turpināties arī nākamajos gados. Valsts kontroles ieskatā turpinoties šādai tendencei pieaug risks, ka tiesu sistēmai pietrūks resursu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai un Valsts kontrole sniegusi ieteikumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtēt un pārskatīt tiesneša palīga amata standartu un veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp, rosinot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot atbilstošas prasības izglītībai, paplašinot kompetences, atbildību un karjeras attīstību.
Uz 2025.gada beigām no kopumā 545 tiesnešu palīgiem rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās maģistra grādu tiesību zinātnē bija aptuveni 35%, bet bakalaura grāds tiesību zinātnē aptuveni 41%.
Likums šobrīd neizvirza nekādas prasības tiesneša palīga amata ieņemšanai. Vienlaikus tieši tiesneša palīgam bija jākļūst par tiesneša galveno atbalstu juridiskās izpētes jomā. Tomēr šobrīd nereti tiesneša palīgs veic administratīva rakstura pienākumus, kas saistīti ar datu ievadi vai informācijas apkopošanu, nevis piedalās nolēmumu projektu sagatavošanā un juridisku problēmjautājumiem izpētē. Protams, minēto nevar attiecināt uz visiem tiesneša palīgiem, tādējādi atbalsta apjoms, ko tiesnesis faktiski var saņemt no sava palīga, var būt ļoti atšķirīgs gan starp tiesām, gan pat vienas tiesas ietvaros. Ieviešot vienotas profesionālās prasības un vienotu amata pienākumu standartu, sagaidāms, ka juridiskais atbalsts, ko varētu saņemt tiesnesis, varētu kļūt par nozīmīgu tiesas darba efektivitātes celšanas rīku. Savukārt, tiesas juristiem, iegūstot attiecīgu pieredzi, būtu ievērojams potenciāls nākotnē kļūt par tiesnesi, tādējādi risinot arī samilzušās grūtības atlasīt jaunos tiesnešus.
Arī PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā[1] "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide" norādīts, ka viens no tiesu sistēmas ilgstošajiem sistemātiskajiem izaicinājumiem ir tiesneša palīga institūta attīstība, kas nenodrošina efektīvu tiesnešu darba atslogošanu un ilgtspējīgu juridiskā atbalsta personāla piesaisti. Tiesu sistēmā nav izveidots efektīvs tiesneša palīga institūts, kas veicinātu tiesnešu produktivitātes pieaugumu, tiesneša uzdevumā veiktu juridisku jautājumu izpēti un kvalitatīvu juridisko dokumentu sagatavošanu, dodot iespēju tiesnešiem koncentrēties uz lietu izspriešanu pēc būtības. Rezultātā tiesneša slodzi palielina tādu pienākumu veikšana, kurus varētu veikt citi speciālisti. Tiesneša palīga amata konkurētspēja darba tirgū ir būtiski ierobežota zema atalgojuma un novecojuša normatīvā regulējuma dēļ. Tas apgrūtina profesionālu un kvalificētu juristu piesaisti tiesu sistēmai. Pašlaik tiesneša palīga amats ir iekļauts 9. mēnešalgas grupā, jo likumā definētās amata prasības ir zemas[2] un neatbilst starptautiski atzītai tiesneša palīga amata kvalifikācijai juridiskos jautājumos. Tas ierobežo konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu, līdz ar to tiesneša palīga institūts zaudē konkurenci ar līdzvērtīgām pozīcijām prokuratūrā, valsts pārvaldē vai privātajā sektorā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu tiesu darbinieku amati ietilpst 49. saimes “Tiesu un prokuratūras darbinieki” 49.1. apakšsaimē “Tiesu darbinieki” un viņiem noteikta 9. mēnešalgu grupa. Tiesneša palīga atalgojums šobrīd nav konkurētspējīgs.
Augstākajā tiesā jau šobrīd ir izveidots tiesas padomnieka amats, kura pienākumos ietilpst zinātniski analītisko funkciju veikšana. Šo amatu ieņem juristi, un tie nodrošina tiesnešiem profesionālu atbalstu, tomēr šis amats nav noteikts likumā.
54.1 panta otrā daļa noteic, ka pretendents, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē var ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad saņemts atteikums pielaist pie nākamās atlases kārtas vai atteikums iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā. Atbilstoši atlases kārtībai šobrīd atlases konkursi tiek organizēti reizi gadā, tomēr jebkurā gadījumā, mainoties atlases kārtībai, šobrīd nav pamata saglabāt kādreiz ieviesto ierobežojumu pretendēt atkārtoti tuvākā gada laikā.
[1] Pieejams: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/10244/download?attachment
[2] Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Likuma 16.nodaļa tiek papildināta ar amatu "tiesas jurists", nosakot amatam atbilstošas prasības un galvenos pienākumus, uzsverot, ka tiesas jurista pamatpienākums ir sniegt kvalitatīvu juridisko atbalstu tiesnesim, kas ietver arī nolēmumu projektu izstrādi, judikatūras un normatīvā regulējuma analīzi, u.c. Nodaļā noteiktas arī tiesas padomnieka amatam izvirzāmās prasības un amata funkcijas. Pieredze minētajos amatos tiks ņemta vērā, ja persona vēlēsies pretendēt uz tiesneša amatu.
Amatam izvirzītās prasības, ņemot vērā tiesu varas reputācijas standartu, veidotas pēc līdzības ar Civildienesta likumā noteiktajām prasībām valsts ierēdņiem.
Vienlaikus ar izmaiņām likumā virzāmas arī atbilstošas izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā, nodrošinot "tiesas jurista" amata pienākumu aprakstu un tiem atbilstošu atlīdzības līmeņa klasifikāciju.
Pārejas noteikumi paredz, ka tiesas jurista amats tiek ieviests, sākot ar 2027.gada 1.janvāri, un likuma prasībām atbilstošie tiesnešu palīgi kļūst par tiesas juristiem, bet pārējie 5 gadu laikā iegūst otrā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnēs un kļūst par tiesas juristiem, vai atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai struktūrai, budžeta iespējām un tiesas vajadzībām ieņem citus amatus. Tiesas padomnieki savukārt līdz 2027.gada 1. jūnijam apliecina savu atbilstību 98.6 pantā noteiktajām prasībām. Ja persona tām neatbilst, tiek piedāvāta cita darbinieka amata vakances, ja tāda ir, vai darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.
Likumprojekts paredz izslēgt normu (54.1panta otrā daļa), neierobežojot laiku, kādā pretendentu, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti var piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē.
Likuma 16.nodaļa tiek papildināta ar amatu "tiesas jurists", nosakot amatam atbilstošas prasības un galvenos pienākumus, uzsverot, ka tiesas jurista pamatpienākums ir sniegt kvalitatīvu juridisko atbalstu tiesnesim, kas ietver arī nolēmumu projektu izstrādi, judikatūras un normatīvā regulējuma analīzi, u.c. Nodaļā noteiktas arī tiesas padomnieka amatam izvirzāmās prasības un amata funkcijas. Pieredze minētajos amatos tiks ņemta vērā, ja persona vēlēsies pretendēt uz tiesneša amatu.
Amatam izvirzītās prasības, ņemot vērā tiesu varas reputācijas standartu, veidotas pēc līdzības ar Civildienesta likumā noteiktajām prasībām valsts ierēdņiem.
Vienlaikus ar izmaiņām likumā virzāmas arī atbilstošas izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā, nodrošinot "tiesas jurista" amata pienākumu aprakstu un tiem atbilstošu atlīdzības līmeņa klasifikāciju.
Pārejas noteikumi paredz, ka tiesas jurista amats tiek ieviests, sākot ar 2027.gada 1.janvāri, un likuma prasībām atbilstošie tiesnešu palīgi kļūst par tiesas juristiem, bet pārējie 5 gadu laikā iegūst otrā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnēs un kļūst par tiesas juristiem, vai atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai struktūrai, budžeta iespējām un tiesas vajadzībām ieņem citus amatus. Tiesas padomnieki savukārt līdz 2027.gada 1. jūnijam apliecina savu atbilstību 98.6 pantā noteiktajām prasībām. Ja persona tām neatbilst, tiek piedāvāta cita darbinieka amata vakances, ja tāda ir, vai darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.
Likumprojekts paredz izslēgt normu (54.1panta otrā daļa), neierobežojot laiku, kādā pretendentu, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti var piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē.
Problēmas apraksts
1.3.12. Redakcionāli precizējumi
Likuma 107.1 panta otrās daļas 21. punktā noteikta Tiesu administrācijas funkcija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” nodrošināt tiesas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru. Norādītās komercsabiedrības veids kopš 2020. gada 10. decembra mainīts uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Likuma 9.1 nodaļa regulē tiesnešu atlīdzības un izdienas pensijas piešķiršanas jautājumu. Ir pieņemts un 2027.gada 1.janvārī spēkā stāsies jauns regulējums - Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums.
Likuma 107.1 panta otrās daļas 21. punktā noteikta Tiesu administrācijas funkcija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” nodrošināt tiesas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru. Norādītās komercsabiedrības veids kopš 2020. gada 10. decembra mainīts uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Likuma 9.1 nodaļa regulē tiesnešu atlīdzības un izdienas pensijas piešķiršanas jautājumu. Ir pieņemts un 2027.gada 1.janvārī spēkā stāsies jauns regulējums - Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Likumprojekts precizē komercsabiedrības veidu un paredz arī redakcionālus grozījumus likuma 9.1 nodaļā, saskaņojot sociālo garantiju terminoloģiju.
Likumprojekts precizē komercsabiedrības veidu un paredz arī redakcionālus grozījumus likuma 9.1 nodaļā, saskaņojot sociālo garantiju terminoloģiju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās" un arī PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gadā sagatavotajā ziņojumā[1] "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide" norādīts, ka viens no tiesu sistēmas ilgstošajiem sistemātiskajiem izaicinājumiem ir tiesneša palīga institūta attīstība, kas nenodrošina efektīvu tiesnešu darba atslogošanu un ilgtspējīgu juridiskā atbalsta personāla piesaisti.
[1] Pieejams: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/10244/download?attachment
[1] Pieejams: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/10244/download?attachment
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās";
PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gada ziņojums "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide"
PricewaterhouseCoopers EU Services EESV 2025.gada ziņojums "Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide"
Apraksts
Skat. anotācijas 1.3.11.punktu - aprakstu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- tiesu darbinieki
Ietekmes apraksts
Izveidots tiesas jurista amats ar salīdzināmu amata pienākumu aprakstu un atlīdzības līmeni ar citiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem juristiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
94 898 064
0
93 476 736
0
92 750 732
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
94 898 064
0
93 476 736
0
92 750 732
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
95 046 859
0
93 476 736
4 044 472
92 750 732
4 044 472
4 044 472
2.1. valsts pamatbudžets
95 046 859
0
93 476 736
4 044 472
92 750 732
4 044 472
4 044 472
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-148 795
0
0
-4 044 472
0
-4 044 472
-4 044 472
3.1. valsts pamatbudžets
-148 795
0
0
-4 044 472
0
-4 044 472
-4 044 472
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
148 795
0
0
4 044 472
0
4 044 472
4 044 472
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Anotācijas 3. sadaļas 1.-4. punktā norādīts Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.02.00 “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” Tiesu administrācijai (tiesām) plānotais finansējums atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.” Tai skaitā atlīdzībai finansējums ir: 2026. gadam – 74 152 643 euro, 2027. gadam – 72 623 243 euro, 2028. gadam un turpmāk ik gadu – 72 647 239 euro.
[1] Likumprojekts paredz tiesneša palīga amatu, 49.1. saime III B līmenis, 9. mēnešalgu grupa, pārveidot par tiesas jurista amatu, 49.2 saime II līmenis, 10. mēnešalgu grupa. Tāpat, par tiesas juristu, 49.2 saime II līmenis, 10. mēnešalgu grupa, paredzēts pārveidot tiesas priekšsēdētāja palīga pētnieciski analītiskajos jautājumos amatu un daļu no tiesas priekšsēdētāja palīga amatiem, proti tos tiesas priekšsēdētāja amatus, kuru amata pienākumi papildu administratīvajam darbam ir saistīti ar tiesneša palīga pienākumiem tiesas priekšsēdētājam kā tiesnesim. Abiem minētajiem amatiem, tāpat, kā tiesneša palīga amatam, šobrīd ir 49.1. saime III B līmenis, 9. mēnešalgu grupa.
[2] Ar 01.01.2027. par tiesas juristiem tiek pārveidoti amati, kuros nodarbinātie ir ieguvuši otrā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē un tie ir:
5 tiesas priekšsēdētāja palīgi pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās;
4 tiesas priekšsēdētāja palīgi pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās;
6 tiesas priekšsēdētāja palīgi apgabaltiesās;
8 tiesas priekšsēdētāja palīgi rajonu (pilsētu) tiesās;
112 tiesneša palīgi apgabaltiesās;
304 tiesneša palīgi rajonu (pilsētu) tiesās.
[3] Ar 01.01.2033. gadu, beidzoties pārejas periodam, par tiesas jurista amatu ar tam izvirzītajām prasībām - otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnē, tiek pārveidoti pārējie tiesneša palīga amati:
26 tiesneša palīgi apgabaltiesās;
72 tiesneša palīgi rajonu (pilsētu) tiesās.
[4] Ievērojot to, ka tiesas juristam ir augstāka mēnešalgu grupa, kā tiesneša palīgam, un attiecīgi augstāka mēnešalga, tad Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” Tiesu administrācijai nepieciešams papildu finansējums.
[5] Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanu bez finansiālas ietekmes uz valsts budžetu, paredzēts ar 01.01.2027. samazināt tiesnešu skaitu par 38 tiesnešiem, bet ar 01.01.2033. vēl par 8 tiesnešiem (kopā 46 tiesnešiem). Attiecīgi tiktu samazināts tiesnešu palīgu un tiesas sēžu sekretāru amata vietu skaits. Tiesas jurista amatam nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir fiskāli neitrāla gan gadā, kurā likuma grozījumi stāsies spēkā, gan turpmākajos gados.
Minētās izmaiņas neskar Augstākās tiesas un Satversmes tiesas darbinieku atlīdzības jautājumus. Šo tiesu darbinieku algas nosaka katra no minētajām institūcijām pastāvīgi tām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un tās nav atkarīgas no tiesas darbinieku atlīdzības apmēra rajona (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās.
[1] Likumprojekts paredz tiesneša palīga amatu, 49.1. saime III B līmenis, 9. mēnešalgu grupa, pārveidot par tiesas jurista amatu, 49.2 saime II līmenis, 10. mēnešalgu grupa. Tāpat, par tiesas juristu, 49.2 saime II līmenis, 10. mēnešalgu grupa, paredzēts pārveidot tiesas priekšsēdētāja palīga pētnieciski analītiskajos jautājumos amatu un daļu no tiesas priekšsēdētāja palīga amatiem, proti tos tiesas priekšsēdētāja amatus, kuru amata pienākumi papildu administratīvajam darbam ir saistīti ar tiesneša palīga pienākumiem tiesas priekšsēdētājam kā tiesnesim. Abiem minētajiem amatiem, tāpat, kā tiesneša palīga amatam, šobrīd ir 49.1. saime III B līmenis, 9. mēnešalgu grupa.
[2] Ar 01.01.2027. par tiesas juristiem tiek pārveidoti amati, kuros nodarbinātie ir ieguvuši otrā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē un tie ir:
5 tiesas priekšsēdētāja palīgi pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās;
4 tiesas priekšsēdētāja palīgi pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās;
6 tiesas priekšsēdētāja palīgi apgabaltiesās;
8 tiesas priekšsēdētāja palīgi rajonu (pilsētu) tiesās;
112 tiesneša palīgi apgabaltiesās;
304 tiesneša palīgi rajonu (pilsētu) tiesās.
[3] Ar 01.01.2033. gadu, beidzoties pārejas periodam, par tiesas jurista amatu ar tam izvirzītajām prasībām - otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnē, tiek pārveidoti pārējie tiesneša palīga amati:
26 tiesneša palīgi apgabaltiesās;
72 tiesneša palīgi rajonu (pilsētu) tiesās.
[4] Ievērojot to, ka tiesas juristam ir augstāka mēnešalgu grupa, kā tiesneša palīgam, un attiecīgi augstāka mēnešalga, tad Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” Tiesu administrācijai nepieciešams papildu finansējums.
[5] Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanu bez finansiālas ietekmes uz valsts budžetu, paredzēts ar 01.01.2027. samazināt tiesnešu skaitu par 38 tiesnešiem, bet ar 01.01.2033. vēl par 8 tiesnešiem (kopā 46 tiesnešiem). Attiecīgi tiktu samazināts tiesnešu palīgu un tiesas sēžu sekretāru amata vietu skaits. Tiesas jurista amatam nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir fiskāli neitrāla gan gadā, kurā likuma grozījumi stāsies spēkā, gan turpmākajos gados.
Minētās izmaiņas neskar Augstākās tiesas un Satversmes tiesas darbinieku atlīdzības jautājumus. Šo tiesu darbinieku algas nosaka katra no minētajām institūcijām pastāvīgi tām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un tās nav atkarīgas no tiesas darbinieku atlīdzības apmēra rajona (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
I Izdevumu palielinājums
2027. gads – 2032. gads, katru gadu.
Izdevumi: 4 044 472 euro
Atlīdzība: 4 044 472 euro
Papildu izdevumi mēnešalgām: 3 075 876 euro.
1) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās: 1879 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2526 euro.
Mēnešalgas starpība: 647 euro.
Amata vietu skaits: 5
Papildu finansējums: 5 x 647 euro x 12 mēn. = 38 820 euro.
2) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās: 1821 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2448 euro.
Mēnešalgas starpība: 627 euro.
Amata vietu skaits: 4
Papildu finansējums: 4 x 627 euro x 12 mēn. = 30 096 euro.
3) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam apgabaltiesās: 1790 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2408 euro.
Mēnešalgas starpība: 618 euro.
Amata vietu skaits: 6
Papildu finansējums: 6 x 618 euro x 12 mēn. = 44 496 euro.
4) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1732 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2329 euro.
Mēnešalgas starpība: 597 euro.
Amata vietu skaits: 8
Papildu finansējums: 8 x 597 euro x 12 mēn. = 57 312 euro.
5) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam apgabaltiesās: 1710 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2300 euro.
Mēnešalgas starpība: 590 euro.
Amata vietu skaits: 112
Papildu finansējums: 112 x 590 euro x 12 mēn. = 792 960 euro.
6) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1672 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2251 euro.
Mēnešalgas starpība: 579 euro.
Amata vietu skaits: 304
Papildu finansējums: 304 x 579 euro x 12 mēn. = 2 112 192 euro.
Papildu izdevumi piemaksām no mēnešalgu pieauguma: 76 897 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 256 323 euro (3 075 876 euro / 12 mēn.).
Piemaksas 20 % apmērā 1,5 mēnešus gadā.
Papildu finansējums: 256 323 euro x 0,2 x 1,5 mēn. = 76 897 euro.
Papildu izdevumi atvaļinājuma pabalstiem no mēnešalgu pieauguma: 119 718 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 256 323 euro (3 075 876 euro / 12 mēn.).
Atvaļinājuma pabalsts vidēji 46,706 % apmērā no mēnešalgas.
Papildu finansējums: 256 323 euro x 0,46706 mēn. = 119 718 euro.
Papildu izdevumi VSAOI: 771 981 euro.
(3 075 876 euro + 76 897 euro + 119 718 euro) x 0,2359 = 771 981 euro
2033. gads un turpmāk katru gadu.
Izdevumi: 4 944 306 euro
Atlīdzība: 4 944 306 euro
Papildu izdevumi mēnešalgām: 3 760 212 euro.
1) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās: 1879 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2526 euro.
Mēnešalgas starpība: 647 euro.
Amata vietu skaits: 5
Papildu finansējums: 5 x 647 euro x 12 mēn. = 38 820 euro.
2) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās: 1821 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2448 euro.
Mēnešalgas starpība: 627 euro.
Amata vietu skaits: 4
Papildu finansējums: 4 x 627 euro x 12 mēn. = 30 096 euro.
3) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam apgabaltiesās: 1790 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2408 euro.
Mēnešalgas starpība: 618 euro.
Amata vietu skaits: 6
Papildu finansējums: 6 x 618 euro x 12 mēn. = 44 496 euro.
4) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1732 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2329 euro.
Mēnešalgas starpība: 597 euro.
Amata vietu skaits: 8
Papildu finansējums: 8 x 597 euro x 12 mēn. = 57 312 euro.
5) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam apgabaltiesās: 1710 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2300 euro.
Mēnešalgas starpība: 590 euro.
Amata vietu skaits: 138
Papildu finansējums: 138 x 590 euro x 12 mēn. = 977 040 euro.
6) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1672 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2251 euro.
Mēnešalgas starpība: 579 euro.
Amata vietu skaits: 376
Papildu finansējums: 376 x 579 euro x 12 mēn. = 2 612 448 euro.
Papildu izdevumi piemaksām no mēnešalgu pieauguma: 94 005 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 313 351 euro (3 760 212 euro / 12 mēn.).
Piemaksas 20 % apmērā 1,5 mēnešus gadā.
Papildu finansējums: 313 351 euro x 0,2 x 1,5 mēn. = 94 005 euro.
Papildu izdevumi atvaļinājuma pabalstiem no mēnešalgu pieauguma: 146 354 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 313 351 euro (3 760 212 euro / 12 mēn.).
Atvaļinājuma pabalsts vidēji 46,706 % apmērā no mēnešalgas.
Papildu finansējums: 313 351 euro x 0,46706 mēn. = 146 354 euro.
Papildu izdevumi VSAOI: 943 735 euro.
(3 760 212 euro + 94 005 euro + 146 354 euro) x 0,2359 = 943 735 euro
II Izdevumu samazinājums.
Lai nodrošinātu finansējumu likumprojekta ieviešanai, sākot ar 2027.gada 1. janvāri plānots samazināt tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietu skaitu.
2027. gads – 2032. gads, katru gadu.
Izdevumi: -4 044 472 euro
Atlīdzība: -4 044 472 euro
Izdevumu samazinājums mēnešalgām: -3 084 336 euro.
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 12 mēn.= -342 000 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 32
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 32 x 12 mēn.= -1 520 256 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 12 mēn.= -118 080 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 32 x 12 mēn.= -617 088 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 12 mēn.= -486 912 euro.
Izdevumu samazinājums piemaksām: -31 812 euro.
Izdevumu samazinājums atvaļinājuma pabalstu izmaksai: -123 422 euro
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 0,5 = -14 250 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 32
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 32 x 0,5 = -63 344 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 0,45 = -4428 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 32 x 0,45 = -23 141 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 0,45 = -18 259 euro.
Izdevumu samazinājums veselības apdrošināšanai: -40 688 euro.
1) Tiesnešu veselības apdrošināšanas polise gadam: 426 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 38
Izdevumu samazinājums: 426 euro x 38 = -16 188 euro.
2) Tiesu darbinieku veselības apdrošināšanas polise gadam: 350 euro.
Samazināmo darbinieku skaits: 70
Samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro
Izdevumu samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro x 70 = -24 500 euro.
Izdevumu samazinājums VSAOI: -764 214 euro.
(3 084 336 euro + 31 812 euro + 123 422 euro) x 0,2359 = -764 214 euro
2033. gads un turpmāk katru gadu.
Izdevumi: -4 944 306 euro
Atlīdzība: -4 944 306 euro
Izdevumu samazinājums mēnešalgām: -3 770 832 euro.
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 12 mēn.= -342 000 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 40
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 40 x 12 mēn.= -1 900 320 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 12 mēn.= -118 080 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 40.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 40 x 12 mēn.= -771 360 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 42.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 12 mēn.= -639 072 euro.
Izdevumu samazinājums piemaksām: -38 213 euro.
Izdevumu samazinājums atvaļinājuma pabalstu izmaksai: -150 749 euro
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 0,5 = -14 250 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 40
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 40 x 0,5 = -79 180 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 0,45 = -4428 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 40
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 40 x 0,45 = -28 926 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 42
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 42 x 0,45 = -23 965 euro.
Izdevumu samazinājums veselības apdrošināšanai: -50 396 euro.
1) Tiesnešu veselības apdrošināšanas polise gadam: 426 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 46
Izdevumu samazinājums: 426 euro x 46 = -19 596 euro.
2) Tiesu darbinieku veselības apdrošināšanas polise gadam: 350 euro.
Samazināmo darbinieku skaits: 88
Samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro
Izdevumu samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro x 88 = -30 800 euro.
Izdevumu samazinājums VSAOI: -934 116 euro.
(3 770 832 euro + 38 213 euro + 150 749 euro) x 0,2359 = -934 116 euro.
2027. gads – 2032. gads, katru gadu.
Izdevumi: 4 044 472 euro
Atlīdzība: 4 044 472 euro
Papildu izdevumi mēnešalgām: 3 075 876 euro.
1) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās: 1879 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2526 euro.
Mēnešalgas starpība: 647 euro.
Amata vietu skaits: 5
Papildu finansējums: 5 x 647 euro x 12 mēn. = 38 820 euro.
2) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās: 1821 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2448 euro.
Mēnešalgas starpība: 627 euro.
Amata vietu skaits: 4
Papildu finansējums: 4 x 627 euro x 12 mēn. = 30 096 euro.
3) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam apgabaltiesās: 1790 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2408 euro.
Mēnešalgas starpība: 618 euro.
Amata vietu skaits: 6
Papildu finansējums: 6 x 618 euro x 12 mēn. = 44 496 euro.
4) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1732 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2329 euro.
Mēnešalgas starpība: 597 euro.
Amata vietu skaits: 8
Papildu finansējums: 8 x 597 euro x 12 mēn. = 57 312 euro.
5) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam apgabaltiesās: 1710 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2300 euro.
Mēnešalgas starpība: 590 euro.
Amata vietu skaits: 112
Papildu finansējums: 112 x 590 euro x 12 mēn. = 792 960 euro.
6) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1672 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2251 euro.
Mēnešalgas starpība: 579 euro.
Amata vietu skaits: 304
Papildu finansējums: 304 x 579 euro x 12 mēn. = 2 112 192 euro.
Papildu izdevumi piemaksām no mēnešalgu pieauguma: 76 897 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 256 323 euro (3 075 876 euro / 12 mēn.).
Piemaksas 20 % apmērā 1,5 mēnešus gadā.
Papildu finansējums: 256 323 euro x 0,2 x 1,5 mēn. = 76 897 euro.
Papildu izdevumi atvaļinājuma pabalstiem no mēnešalgu pieauguma: 119 718 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 256 323 euro (3 075 876 euro / 12 mēn.).
Atvaļinājuma pabalsts vidēji 46,706 % apmērā no mēnešalgas.
Papildu finansējums: 256 323 euro x 0,46706 mēn. = 119 718 euro.
Papildu izdevumi VSAOI: 771 981 euro.
(3 075 876 euro + 76 897 euro + 119 718 euro) x 0,2359 = 771 981 euro
2033. gads un turpmāk katru gadu.
Izdevumi: 4 944 306 euro
Atlīdzība: 4 944 306 euro
Papildu izdevumi mēnešalgām: 3 760 212 euro.
1) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos apgabaltiesās: 1879 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2526 euro.
Mēnešalgas starpība: 647 euro.
Amata vietu skaits: 5
Papildu finansējums: 5 x 647 euro x 12 mēn. = 38 820 euro.
2) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam pētnieciski analītiskajos jautājumos rajonu (pilsētu) tiesās: 1821 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2448 euro.
Mēnešalgas starpība: 627 euro.
Amata vietu skaits: 4
Papildu finansējums: 4 x 627 euro x 12 mēn. = 30 096 euro.
3) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam apgabaltiesās: 1790 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2408 euro.
Mēnešalgas starpība: 618 euro.
Amata vietu skaits: 6
Papildu finansējums: 6 x 618 euro x 12 mēn. = 44 496 euro.
4) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesas priekšsēdētāja palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1732 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2329 euro.
Mēnešalgas starpība: 597 euro.
Amata vietu skaits: 8
Papildu finansējums: 8 x 597 euro x 12 mēn. = 57 312 euro.
5) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam apgabaltiesās: 1710 euro.
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam apgabaltiesās: 2300 euro.
Mēnešalgas starpība: 590 euro.
Amata vietu skaits: 138
Papildu finansējums: 138 x 590 euro x 12 mēn. = 977 040 euro.
6) Esošā vidējā individuālā mēnešalga tiesneša palīgam rajonu (pilsētu) tiesās: 1672 euro
Plānotā vidējā individuālā mēnešalga tiesas juristam rajonu (pilsētu) tiesās: 2251 euro.
Mēnešalgas starpība: 579 euro.
Amata vietu skaits: 376
Papildu finansējums: 376 x 579 euro x 12 mēn. = 2 612 448 euro.
Papildu izdevumi piemaksām no mēnešalgu pieauguma: 94 005 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 313 351 euro (3 760 212 euro / 12 mēn.).
Piemaksas 20 % apmērā 1,5 mēnešus gadā.
Papildu finansējums: 313 351 euro x 0,2 x 1,5 mēn. = 94 005 euro.
Papildu izdevumi atvaļinājuma pabalstiem no mēnešalgu pieauguma: 146 354 euro.
Mēnešalgu pieaugums mēnesī: 313 351 euro (3 760 212 euro / 12 mēn.).
Atvaļinājuma pabalsts vidēji 46,706 % apmērā no mēnešalgas.
Papildu finansējums: 313 351 euro x 0,46706 mēn. = 146 354 euro.
Papildu izdevumi VSAOI: 943 735 euro.
(3 760 212 euro + 94 005 euro + 146 354 euro) x 0,2359 = 943 735 euro
II Izdevumu samazinājums.
Lai nodrošinātu finansējumu likumprojekta ieviešanai, sākot ar 2027.gada 1. janvāri plānots samazināt tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietu skaitu.
2027. gads – 2032. gads, katru gadu.
Izdevumi: -4 044 472 euro
Atlīdzība: -4 044 472 euro
Izdevumu samazinājums mēnešalgām: -3 084 336 euro.
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 12 mēn.= -342 000 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 32
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 32 x 12 mēn.= -1 520 256 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 12 mēn.= -118 080 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 32 x 12 mēn.= -617 088 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 12 mēn.= -486 912 euro.
Izdevumu samazinājums piemaksām: -31 812 euro.
Izdevumu samazinājums atvaļinājuma pabalstu izmaksai: -123 422 euro
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 0,5 = -14 250 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 32
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 32 x 0,5 = -63 344 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 0,45 = -4428 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 32 x 0,45 = -23 141 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 32.
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 0,45 = -18 259 euro.
Izdevumu samazinājums veselības apdrošināšanai: -40 688 euro.
1) Tiesnešu veselības apdrošināšanas polise gadam: 426 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 38
Izdevumu samazinājums: 426 euro x 38 = -16 188 euro.
2) Tiesu darbinieku veselības apdrošināšanas polise gadam: 350 euro.
Samazināmo darbinieku skaits: 70
Samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro
Izdevumu samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro x 70 = -24 500 euro.
Izdevumu samazinājums VSAOI: -764 214 euro.
(3 084 336 euro + 31 812 euro + 123 422 euro) x 0,2359 = -764 214 euro
2033. gads un turpmāk katru gadu.
Izdevumi: -4 944 306 euro
Atlīdzība: -4 944 306 euro
Izdevumu samazinājums mēnešalgām: -3 770 832 euro.
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 12 mēn.= -342 000 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 40
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 40 x 12 mēn.= -1 900 320 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 12 mēn.= -118 080 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 40.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 40 x 12 mēn.= -771 360 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 42.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 32 x 12 mēn.= -639 072 euro.
Izdevumu samazinājums piemaksām: -38 213 euro.
Izdevumu samazinājums atvaļinājuma pabalstu izmaksai: -150 749 euro
1) Apgabaltiesas tiesneša mēnešalga: 4750 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 4750 euro x 6 x 0,5 = -14 250 euro.
2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga: 3959 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 40
Atvaļinājuma pabalsts: 50 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 3959 euro x 40 x 0,5 = -79 180 euro.
3) Apgabaltiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1640 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 6
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1640 euro x 6 x 0,45 = -4428 euro.
4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša palīga mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1607 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 40
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1607 euro x 40 x 0,45 = -28 926 euro.
5) Tiesas sēžu sekretāra mēnešalga (aprēķina bāze 2026. gadam): 1268 euro.
Samazināmo amata vietu skaits: 42
Atvaļinājuma pabalsts: 45 % no mēnešalgas.
Izdevumu samazinājums: 1268 euro x 42 x 0,45 = -23 965 euro.
Izdevumu samazinājums veselības apdrošināšanai: -50 396 euro.
1) Tiesnešu veselības apdrošināšanas polise gadam: 426 euro.
Samazināmo tiesnešu skaits: 46
Izdevumu samazinājums: 426 euro x 46 = -19 596 euro.
2) Tiesu darbinieku veselības apdrošināšanas polise gadam: 350 euro.
Samazināmo darbinieku skaits: 88
Samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro
Izdevumu samazinājums četriem mēnešiem: 350 euro x 88 = -30 800 euro.
Izdevumu samazinājums VSAOI: -934 116 euro.
(3 770 832 euro + 38 213 euro + 150 749 euro) x 0,2359 = -934 116 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Paredzēts ar 01.01.2027. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” Tiesu administrācijai samazināt 108 amata vietas, tai skaitā 38 tiesneša amata vietas un 70 tiesu darbinieku amata vietas.
Ar 01.01.2033. papildu paredzēts samazināt 26 amata vietas (kopā 134 amata vietas), no tām, astoņas tiesneša amata vietas (kopā 46 amata vietas) un 18 tiesu darbinieku amata vietas (kopā 88 amata vietas).
Ar 01.01.2033. papildu paredzēts samazināt 26 amata vietas (kopā 134 amata vietas), no tām, astoņas tiesneša amata vietas (kopā 46 amata vietas) un 18 tiesu darbinieku amata vietas (kopā 88 amata vietas).
Cita informācija
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Iekļaujams jauns amats “tiesas jurists”.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tiesu administrācija, Tieslietu padomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
- Tieslietu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiek paplašinātas Tieslietu padomes funkcijas, sašaurinātas (precizētas) Tieslietu ministrijas funkcijas, mainās Tiesu administrācijas padotības forma un uzdevumi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz paplašināt anonimizētu tiesu nolēmumu pieejamības apjomu, nodrošina vienlīdzīgu atlīdzību par līdzīga satura uzdevumu izpildi amata ietvaros.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem