Anotācija (ex-ante)

Likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka jaunuzņēmums nav tiesīgs saņemt atbalstu par darba ņēmēju, par kuru tam vai citam jaunuzņēmumam atbalsta periodā ir piešķirts šajā likumā minētais atbalsts. Lai LIAA varētu sagatavot MK noteikumu Nr.74 10.3.apakšpunktā minēto atzinumu, ir nepieciešams pārliecināties par jaunuzņēmuma atbalsta programmā pieteikto darbinieku atbilstību Likuma 11.panta pirmajai daļai.
Proti, valsts atbalsta pretendentu pieteikumu izvērtēšanas procesā LIAA nepieciešams iegūt informāciju par atbalsta pretendentu darba ņēmēju nodarbinātību pie citiem darba devējiem – ir nepieciešams iegūt informāciju par citu darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šī informācija ir nepieciešama, jo saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu, jaunuzņēmums nav tiesīgs saņemt atbalstu par darba ņēmēju, par kuru tam vai citam jaunuzņēmumam atbalsta periodā ir piešķirts šajā likumā minētais atbalsts. Nedrīkst būt situācija, ka darba ņēmējs divos dažādos apstiprinātos jaunuzņēmumos saņem atbalstu vienā un tajā pašā programmā. Attiecīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) nodrošinās, noslēdzot starpresoru vienošanās “Par Datu noliktavas sistēmas izmantošanu”, kur LIAA nepieciešamo informāciju varēs izgūt no pārskata “Ziņas par darba ņēmējiem”.
LIAA līdz šim lūdza sniegt informāciju VID, vai jaunuzņēmuma darba ņēmēji uz atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienu ir nodarbināti pie cita komersanta uz darba līguma pamata, norādot darba devēja nosaukumu un reģistrācijas numuru. Līdz 2021.gada decembrim pēc LIAA informācijas pieprasījuma VID šādu informāciju sniedza, līdz ar to LIAA varēja pārliecināties par atbalsta saņēmēja atbilstību.
Savukārt pēc 2021.gada decembra uz LIAA informācijas pieprasījumu VID norādījis, ka, ņemot vērā MK noteikumu Nr.74 10.3.apakšpunktā norādīto, LIAA nav noteiktas tiesības vai pienākums ziņas par komersantu darba ņēmēju nodarbinātību izgūt no citām iestādēm, bet pašai veikt pārbaudes un tās dokumentēt.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmā daļa paredz, ka nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus. Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā norādīti noteikti gadījumi, kuros nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VID kopš 2021.gada decembra sniedz informatīva rakstura informāciju par jaunuzņēmuma darba ņēmēju nodarbinātību pie cita darba devēja, neatklājot konkrētus datus par darba ņēmēja citiem darba devējiem - nosaukumu un reģistrācijas numuru, līdz ar to LIAA nevar pārliecināties par jaunuzņēmuma atbilstību Likuma 11.panta pirmajai daļai, un LIAA nepieciešams pieprasīt papildinformāciju pašam jaunuzņēmumam. Savukārt pats jaunuzņēmums var nebūt informēts par tā darba ņēmēja nodarbinātību citur, līdz ar to tāda atbilstības izvērtēšana ir neefektīva, laikietilpīga un pašam jaunuzņēmumam apgrūtinoša.
Šobrīd, lai pārliecinātos par atbalsta saņēmēja atbilstību Likuma normām, LIAA minēto informāciju pieprasa atbalsta saņēmējam, tomēr atbalsta saņēmēja rīcībā šāda informācija nav un tā viņam ir jāpieprasa no darbiniekiem. Līdz ar to sniedzot atbildi uz LIAA pieprasījumu, atbalsta saņēmējs nevar pats pārliecināties par sniegtās informācijas patiesumu.
Ņemot vērā minēto, pastāv risks, ka minētā atbalsta programma kļūst mazāk saistoša komersantiem, jo atbalsta saņēmējam palielinās administratīvais slogs ar informācijas iegūšanu, kas nepieciešama atbalsta saņemšanai, turklāt minētā informācija ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā.
Papildus atbalsta saņēmējam palielinās nelikumīga atbalsta piešķiršanas risks, jo, sniedzot informāciju LIAA, atbalsta saņēmējs nevar pārliecināties par nodarbinātā sniegto ziņu patiesumu, un gadījumā, ja LIAA pie projekta noslēguma pārskata pārbaudes konstatē pārkāpumus, tad atbalsta saņēmējam jāatmaksā viss piešķirtais atbalsts.
Savukārt valsts atbalsta ceturkšņa uzraudzības pārbaudes procesā LIAA ir nepieciešams iegūt informāciju par pieteikuma iesniedzēja darba ņēmēju darba devējiem uz pieteikuma iesniegšanas brīdi un bruto darba ienākumiem projekta atbalsta periodā.
Saskaņā ar Likuma 13.panta otro daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrējošā iestāde administrē atbalsta programmas, tai skaitā rīcību Komisijas lēmuma izpildē, de minimis atbalsta piešķiršanā, apmēra noteikšanā un tā kontrolē.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.74 25.2.apakšpunktu atbalsta programmu ietvaros de minimis atbalsta apmēru aprēķina par katru atbalsta programmā fiksētajam maksājumam pieteikto darba ņēmēju, no darba ņēmējam vispārējā nodokļu režīma ietvaros (t. i., režīmā, kas būtu jāpiemēro, ja jaunuzņēmums nepiedalītos Likumā paredzētajā atbalsta programmā) aprēķināmajiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas) atņemot faktiski samaksāto fiksēto maksājumu un atbalsta programmas ietvaros samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Taču saskaņā ar MK noteikumu Nr.74 26.punktu faktiski piešķirtais atbalsts kopumā nevar pārsniegt jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas lēmumā par atbalsta programmas piešķiršanu jaunuzņēmumam noteikto de minimis atbalsta apmēru.
Līdz ar to gadījumā, ja atbalsta programmai pieteiktā darba ņēmēja pieteikumā norādītā darba alga un ar to aprēķināmie nodokļi palielinās, pārsniedzot jaunuzņēmumam noteikto de minimis atbalsta apmēru, atbalsta saņēmējam atbilstoši MK noteikumu Nr.74 27.punktam ir jāatmaksā visu projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10.pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11.pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
Attiecīgo informāciju VID nodrošinās, noslēdzot starpresoru vienošanās “Par Datu noliktavas sistēmas izmantošanu”, kur LIAA nepieciešamo informāciju varēs izgūt no pārskata  “Darba devēja ziņojums”.
Vienlaikus 2021.gadā ir veikti grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, to papildinot ar IV un V daļu, kas paredz procesuālas darbības nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanai. Līdz ar to ir nepieciešams izteikt MK noteikumu Nr.74 27.punktu jaunā redakcijā.
Savukārt ņemot vērā Finanšu ministrijas 2020.gadā nosūtītos priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (2020.gada 18.maija vēstule Nr.4.1-6/4/2711 un 2020.gada 3.septembra vēstule 4.1-4/4/4675), saskatāms risks, ka noteikta nodokļu maksātāju kategorija saņem valsts atbalstu nodokļu atlaides veidā no Latvijas budžeta, taču ekonomisko labumu šis atbalsts rada ārvalsts budžetam. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.74, paredzot jaunuzņēmumam iesniegt administrējošai iestādei informāciju par projekta realizācijas datiem, lai izvērtētu valsts atbalsta efektivitāti un ieguvumu valsts budžetā pret sniegtā valsts atbalsta apmēru.

MK Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus:

1. VID nodrošināt LIAA informāciju par atbalsta pretendentu darba ņēmēju nodarbinātību.

Lai novērstu esošo problēmsituāciju, plānots noteikt pienākumu VID jaunuzņēmumu pieteikumu izvērtēšanas un uzraudzības procesā nodrošināt LIAA informāciju par atbalsta pretendentu darba ņēmēju nodarbinātību  – darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru un bruto darba ienākumiem projekta atbalsta periodā. LIAA nodrošina, ka informācija tiek pieprasīta tādā apmērā, kas nepieciešams izvērtējuma veikšanai konkrētā procesa posmā, proti, pieteikuma izvērtēšanai - atbalsta pretendentu darba ņēmēju nodarbinātību un uzraudzības periodā -  darba ņēmēju nodarbinātību un to bruto darba ienākumiem un no tiem aprēķinātajiem nodokļiem.  
Informāciju plānots saņemt no VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas nosaka veidu un kartību, kādā VID sniedz datus LIAA. Pēc grozījumu MK noteikumos Nr.74 stāšanās spēkā, tiks noslēgta starpresoru vienošanās “Par Datu noliktavas sistēmas izmantošanu” saskaņā, ar kuru LIAA varēs izgūt nepieciešamo informāciju no VID nodrošinātiem diviem pārskatiem (informācijas avots ir “Ziņas par darba ņēmējiem” un “Darba devēja ziņojums”).
Vienlaikus saistībā ar Finanšu ministrijas 2020.gadā nosūtītajiem priekšlikumiem Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (2020.gada 18.maija vēstule Nr.4.1-6/4/2711 un 2020.gada 3.septembra vēstule 4.1-4/4/4675), lai nepieļautu nodokļu atlaides piemērošanu Latvijas jaunuzņēmumam, ja riska kapitāla investors veicis ieguldījumu Latvijas jaunuzņēmuma mātes vai meitas uzņēmumā ārvalstī, kas iekļauta ES nesadarbojošos jurisdikciju sarakstā, ņemot vērā saskatāmu risku, ka noteikta nodokļu maksātāju kategorija ir tiesīga saņemt valsts atbalstu nodokļu atlaides veidā no Latvijas budžeta, savukārt nākotnē šis atbalsts rada ekonomisko labumu ārvalsts budžetam, grozījumos MK noteikumos Nr.74 iekļauta arīdzan norma, kas paredz jaunuzņēmumam trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas līdz katra secīgā kalendārā gada 1.martam iesniegt administrējošai iestādei informāciju par projekta realizācijas datiem.

2. Tiek papildināts noteikumu projekts ar papildus nosacījumiem jaunuzņēmumiem.

Lai ne tikai izvērtētu valsts atbalsta efektivitāti un ieguvumu valsts budžetā pret sniegtā valsts atbalsta apmēru atbalsta programmas ietvaros, bet arī nodrošinātu atbalsta programmas īstenošanas kvalitatīvu uzraudzību un sniegtu priekšstatu arī politikas plānošanas līmenī, kā noris jaunuzņēmumu biznesa projektu faktiskā īstenošana Noteikumu projekts paredz jaunuzņēmumiem sniegt noteiktu informāciju.  Noteikumu projekta 22.1 punkts paredz jaunuzņēmums, trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas līdz katra secīgā kalendārā gada 1.martam iesniedz administrējošai iestādei informāciju par projekta biznesa idejas realizācijas datiem, kā arī par pašu inovatīvo produktu vai pakalpojumu, kura radīšanai jaunuzņēmums saņēmis valsts atbalstu par iepriekšējo kalendāro gadu:
•        tirgus noieta raksturojumu (vietējais vai ārvalstu; tirgus un pārdošanas apjoms skaitliski un naudas izteiksme; attīstības perspektīvas);
•        peļņas un apgrozījuma rādītājus par projektu, papildus norādot jaunuzņēmuma kopējos darbības rādītājus;
•        piesaistītajām vietējām un ārvalstu investīcijām, norādot ieguldījuma apjomu un valsti;
•        darbinieku skaita, bruto darba atalgojuma izmaiņām, samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Ar tirgus noieta raksturojumu ir saprotams, ka jaunuzņēmumam administrējošai iestādei ir jāsniedz informācija par būtiskāko noieta tirgus raksturojumu, kur jānorāda reģions, teritorija vai ārvalsts, kur tiek īstenots atbalsts.
Lai Ministru kabinets varētu novērtēt atbalsta efektivitāti ir nepieciešams vērtēt atbalsta ietekmi ne tikai par sasniegtiem rādītājiem konkrētā atbalsta periodā, bet arī trīs gadus secīgi pēc tam. Trīs gadi secīgi pēc tam ir aptuvenais periods, kad jaunuzņēmumi strauji attīsta biznesa idejas, sasniedz ārvalstu tirgus, līdz ar to būtiski ir analizēt šo periodu.
Minētā informācija ir būtiska, lai izpildītu līdz ar Ministru kabinetā 31.05.2022  Sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums “Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu”", Ekonomikas ministrijai uzdoto uzdevumu līdz 2025.gada 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu.
LIAA slēdz līgumus ar jaunuzņēmumu, ja  atbalsts tiek prasīts par augsti kvalificētu darba ņēmēju (AKD) piesaisti. Savukārt fiksētā maksājuma un IIN nodokļa (turpmāk – NA programma) atlaides atbalstam līguma nav. Šobrīd neviens normatīvs neparedz, ka NA programmai būtu jāsniedz informācija par projekta biznesa idejas realizācijas datiem. Savukārt AKD programmā projekta mērķa sasniegšana tiek vērtēta atbalsta perioda beigās, bet tur nav iekļauti dati, kas paredzēti jaunajos (plānotajos) MKN 74 grozījumos.
Veicot grozījumus turpmāk atskaites būs jāsniedz arī tiem, kam projekti jau ir pabeigušies gan NA programmā, kā arī AKD.