22-TA-2633: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma Lauku ielā 12, Sēbruciemā, Babītes pagastā, Mārupes novadā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Konfiscētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošana Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ekonomisko lietu tiesa 2021.gada 29.oktobrī krimināllietā Nr.15840037018 nolēma nekustamo īpašumu ar kadastra Nr. 8048 009 0142 Lauku ielā 12, Sēbruciemā, Babītes pagastā Mārupes novadā (turpmāk– Nekustamais īpašums), atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā. Nolēmums stājās likumīgā spēkā 2022.gada 12.janvārī.
Nekustamais īpašums ierakstīts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 un sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 ar kopējo platību 0,2712 ha, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 001 un jaunbūves ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 002 (minētā būve nav reģistrēta zemesgrāmatā, bet reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā).
Saskaņā ar Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 esošo informāciju Nekustamajam īpašumam reģistrēta apgrūtinājuma atzīme - nekustamam īpašumam uzlikts arests - aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.pantu.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 (arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) reģistrēti šādi apgrūtinājumi: 1.1. Atzīme - aizsargjosla gar Lauku ielu - sarkanā līnija. 0.0431 ha 1.2. Atzīme - aizsargjosla gar Lauku ielu - būvlaide. 0.0687 ha 1.3. Atzīme - aizsargjosla gar Lazdu ielu - būvlaide. 0.0032 ha 1.4. Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu. 0.0151 ha. Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Valsts ieņēmumu dienests pieņēma Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē, par ko 2022.gada 8.martā sastādīts valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas akts Nr.1667R/22.
Valsts ieņēmumu dienests ar 2022.gada 13.aprīļa vēstuli Nr. P009-5/5.1/646 informēja, ka Mārupes novada pašvaldība 2022.gada 12.aprīlī ar vēstuli Nr.1/2.1-3/704 ir atteikusies Nekustamo īpašumu pārņemt īpašumā bez atlīdzības.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.1. apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests ar 2022.gada 17.maija aktu nodeva SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā Nekustamo īpašumu ar akta parakstīšanas dienu.
Nekustamais īpašums ierakstīts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 un sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 ar kopējo platību 0,2712 ha, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 001 un jaunbūves ar kadastra apzīmējumu 8048 009 0142 002 (minētā būve nav reģistrēta zemesgrāmatā, bet reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā).
Saskaņā ar Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 esošo informāciju Nekustamajam īpašumam reģistrēta apgrūtinājuma atzīme - nekustamam īpašumam uzlikts arests - aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.pantu.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000110392 (arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) reģistrēti šādi apgrūtinājumi: 1.1. Atzīme - aizsargjosla gar Lauku ielu - sarkanā līnija. 0.0431 ha 1.2. Atzīme - aizsargjosla gar Lauku ielu - būvlaide. 0.0687 ha 1.3. Atzīme - aizsargjosla gar Lazdu ielu - būvlaide. 0.0032 ha 1.4. Atzīme - servitūts - tiesība uz braucamo ceļu. 0.0151 ha. Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Valsts ieņēmumu dienests pieņēma Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē, par ko 2022.gada 8.martā sastādīts valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas akts Nr.1667R/22.
Valsts ieņēmumu dienests ar 2022.gada 13.aprīļa vēstuli Nr. P009-5/5.1/646 informēja, ka Mārupes novada pašvaldība 2022.gada 12.aprīlī ar vēstuli Nr.1/2.1-3/704 ir atteikusies Nekustamo īpašumu pārņemt īpašumā bez atlīdzības.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.1. apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests ar 2022.gada 17.maija aktu nodeva SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā Nekustamo īpašumu ar akta parakstīšanas dienu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projektā norādītais nekustamais īpašums ir atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Possessor vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā lūgs dzēst Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstīto aizlieguma atzīmi par aresta uzlikšanu, kas līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vairs nav nepieciešama.
Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 11.2.apakšpunktā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai.
Possessor vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā lūgs dzēst Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstīto aizlieguma atzīmi par aresta uzlikšanu, kas līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vairs nav nepieciešama.
Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 11.2.apakšpunktā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsolē pirks Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecināms uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras izsolē pirks Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Izsoles notiks saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.2.apakšpunktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130 EUR no realizācijas cenas.
Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam" 40.panta septīto daļu, ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Izsoles notiks saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.2.apakšpunktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130 EUR no realizācijas cenas.
Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam" 40.panta septīto daļu, ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Saistībā ar rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no projektā minētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kas ir publiski pieejams un kuru noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai.
Nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no projektā minētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kas ir publiski pieejams un kuru noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi