Anotācija (ex-ante)

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Ministru kabinets 2024. gada 1. oktobra sēdē izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā (prot.Nr.40, 47.§.), (24‑TA‑2209), kas sagatavots saistībā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 19. marta sēdē apspriesto kolektīvo iesniegumu. Iesniegumā tika rosināts noteikt, ka dzīvesvietu nekustamajā īpašumā var deklarēt tikai ar īpašnieka atļauju.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka šādas izmaiņas neatbilst Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķim – nodrošināt personas sasniedzamību attiecībās ar valsti un pašvaldību. Tas radītu papildu administratīvus šķēršļus un sarežģītu deklarēšanās procesu.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija uzskata, ka būtu jāvērtē dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas procedūras vienkāršošana, nodrošinot līdzsvaru starp īpašnieka tiesībām uz nekustamā īpašuma netraucētu lietošanu un nekustamā īpašuma lietotāju aizsardzību. Tas ietver savlaicīgāku informācijas sniegšanu īpašniekam par deklarētām personām un stingrāku pieeju situācijās, kad deklarēšanās notikusi, sniedzot nepatiesas ziņas.

Vienlaikus vērsta uzmanība uz problēmu, ko rada nepamatota deklarēšanās. Deklarēto personu skaits tiek vai var tikt izmantots dzīvojamās mājās dzīvokļu īpašnieku maksājamo daļu aprēķināšanai (sadzīves atkritumu izvešana, ūdens patēriņa starpības sadale). Proti, nepamatoti deklarēta persona var palielināt dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļu. Sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojuma gadījumā Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.524) nav noteikts, ka personai, kura aprēķina maksājamo daļu, būtu pienākums veikt pārrēķinu, kādos gadījumos un par kādu periodu, līdz ar to šo jautājumu atstājot dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē katru gadījumu vērtēt atsevišķi vai noteikt iekšēju kārtību, kā rīkoties personai, kura aprēķina maksājamo daļu.

Savukārt par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) pārrēķina veikšanas pienākums noteikts Noteikumu Nr.524 13.³ punktā, kas tomēr skaidri nenosaka to arī gadījumā, ja tiks piemērota Noteikumu Nr.524 11.¹ punktā norādītā formula, kur iekļauts dzīvoklī deklarēto personu skaits.

Ministru kabineta 2025. gada 8. aprīļa sēdē izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojumus "Par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu" (prot.Nr.14, 44.§.), (25‑TA‑140), atbalstīti tajā izteiktie priekšlikumi un uzdots Iekšlietu ministrijai izstrādāt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Attiecīgi, tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1096/Lp14), (24-TA-1009) (turpmāk – Likumprojekts).
Šajā informatīvajā ziņojumā skaidrots deklarēto ziņu anulēšanas process un plānotie uzlabojumi, lai pēc iespējas ērtākā veidā un īsākā termiņā būtu iespējams pieteikt un panākt deklarēto ziņu anulēšanu.

Proti, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas anulēt ziņas par citas personas deklarēto dzīvesvietu, tam ir jāiesniedz pašvaldībai iesniegums par ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu anulēšanu. Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 11. panta pirmajai un otrajai daļai pašvaldībai ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses. Savukārt, ja pašvaldībai rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu, vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.
Attiecīgi pēc pārbaudes veikšanas pašvaldība pieņem lēmumu par ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu anulēšanu vai atteikumu anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Līdz ar to jau pēc lēmuma spēkā stāšanās pašvaldība nekavējoties aktualizē Fizisko personu reģistrā informāciju par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu, nodrošinot maksimāli ātru lēmuma izpildi.
Vairumā gadījumu pārbaudes veikšanas un attiecīgā lēmuma pieņemšanas process noris mēneša termiņā, tomēr Iekšlietu ministrijas ieskatā būtu izvērtējama iespēja praksē šo termiņu samazināt attiecībā uz tādiem gadījumiem, kuros acīmredzami persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas. Attiecīgi personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Turklāt informācijas pārbaudes iespējas ir samērā vienkāršas un ātras, izmantojot tiešsaistē pieejamos reģistrus.

Jānorāda, ka visātrāk konstatēt un pieteikt deklarēto ziņu anulēšanu būs nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš ir fiziska persona, un saņems ziņas uz e-adresi, bet līdz ar to jāizpildās vienlaikus trīs nosacījumiem, proti, nekustamajam īpašumam ir jābūt  reģistrētam Zemesgrāmatā, personai ir jābūt identificējamai Fizisko personu reģistrā un ir jābūt aktivizētai e-adresei.

Ekonomikas ministrija, ņemot vērā Likumprojektu un iepriekš norādītajos informatīvajos ziņojumos minēto, uzskata, ka ir precizējams spēkā esošais regulējums, kas neparedz iespēju veikt pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem, ja deklarētās ziņas ir anulētas.