Anotācija

Ņemot vērā nozares politikas prioritātes un to īstenošanas iespējas pieejamo valsts budžeta resursu ietvaros, nepieciešams Eiropas Savienības fondu atbalsts izglītības finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai. Vienlaikus spēkā esošā MK noteikumu Nr.374 redakcija nosaka dalību noteiktos starptautisko pētījumu ciklos, tostarp attiecīgi arī sasniedzamo nacionālo rādītāju skaitu. 

Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 374 8. punktu, nosakot, ka 4.2.2.5. pasākumam kopējais pieejamais finansējums ir 6 243 076 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 5 306 614 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 936 462 euro apmērā. 4.2.2.5. pasākumam sākotnēji tika plānots elastības finansējums 1 059 518 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 900 591 euro un valsts budžeta finansējums 158 927 euro.
Ņemot vērā nozares politikas prioritātes un to īstenošanas iespējas pieejamo valsts budžeta resursu ietvaros, daļa elastības finansējuma - 592 530 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 503 651 euro un valsts budžeta finansējums 88 879 euro, tiek pārdalīts Eiropas Sociālā fonda Plus 4.2.3.1. pasākumam “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs”, lai paplašinātu atbalsta funkciju un nodrošinātu papildu konsultācijas izglītības iestādēs izglītības finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas atbalstam. Detalizētāka informācija pieejama Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 483 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" 4.2.3.1. pasākuma "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumi"" (24-TA-3050) anotācijā.

2025. gada 29. maija protokollēmuma Nr. 21 42. § “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam”” 12. punkts nosaka, ka "elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem, tomēr izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā". Skaidrojam, ka elastības finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pētījumu norisi atbilstoši starptautisko organizāciju laika grafikam un metodoloģijai. Eiropas Sociālā fonda Plus elastības finansējuma pieejamības nodrošināšana, nesagaidot Eiropas Komisijas lēmumu, neradīs izmaksu neattiecināmības risku, jo pētījumi notiek cikliski atbilstoši uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Tāpat, noteikumu projektam ir pievienots protokollēmuma projekts, kas paredz Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem par elastības finansējuma izmantošanu, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par plānotajiem grozījumiem Eiropas savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija veic Eiropas Savienības fondu pasākumu ieviešanas, tajā skaitā projektu īstenošanas, uzraudzību.

4.2.2.5.pasākuma atlikusī elastības finansējuma daļa - 466 988 euro apmērā (t.sk. Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 396 940 euro) nodrošinās un ir nepieciešama, lai piedalītos un īstenotu nākamo PISA 2029 sagatavošanu 2027. un 2028.gadā – 245 670 euro apmērā un saistību izpildi IEA pētījumā ICILS 2028 (datorprasmes), īstenojot primāro izpēti, kā arī projekta administratīvo darbību finansējumu par 2029.gadu - 221 318 euro apmērā. PISA ir starptautiski salīdzinošo izglītības pētījumu bāzes līmeņa pētījums par 15 gadus vecu skolēnu  pamatprasmēm – lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs, - ar visplašāko datu pielietojumu un ir viens no visvairāk izmantotajiem starptautiskajiem datu avotiem, kas nomēra izglītības sistēmas veiktspēju. Eiropas Komisija dalībvalstu PISA datus izmanto Eiropas izglītības telpas un Prasmju savienības mērķu progresa mērīšanai, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO - Ilgtspējīgas attīstības mērķu izglītībā sasniegšanas progresa mērīšanai. Nacionālā līmenī dalība PISA 2029 pilnībā parādīs kopš 2019. gada pakāpeniski ieviestās izglītības satura reformas ietekmi skolēnu sniegumā.

Ņemot vērā, ka tiks nodrošināta dalība nākamajā PISA 2029 ciklā, tiek palielināts nacionālais rādītājs (MK noteikumu Nr. 374 4.3.1.apakšpunkts) - atbalstīto starptautisko pētījumu cikli, kuros nodrošināta dalība, –  no deviņi uz 10 un attiecīgi arī tiek precizēts MK noteikumu Nr. 374 5.1.apakšpunkts, ka dalība būs 10 nevis deviņos pētījumu ciklos.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027.gadam 4.2.2.5. pasākuma ESF+ investīcijām ir noteikts 149.intervences kods (pamata un vidējā izglītība) un 150.intervences kods (augstākā izglītība), kas ņemot vērā finansējuma pārdali tiek precizēti un samazināti -  149.intervences kods attiecīgi būs - 2 653 307euro apmērā un 150.intervences kods - 2 653 307euro apmērā.

Vienlaikus grozījumu ietekme ir administratīva, ņemot vērā, ka būs jāveic grozījumi vienošanās par projekta īstenošanu, kas skars projekta īstenotāju – Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Tāpat norādām, ka šobrīd veicamie grozījumi neietekmēs projekta mērķa sasniegšanu, bet dos papildu ieguvumu Latvijas sabiedrībai, jo dalība PISA 2029 sniegs pilnu informāciju par to kā pakāpeniski ieviestā izglītības satura reforma kopš 2019. gada ir ietekmējusi skolēnu sniegumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās. Pēc grozījumu veikšanas esošā 4.2.2.5. pasākuma projekta ietvaros nevarēs uzsākt mācību vides pētījuma IEA TALIS 2030 nākamo ciklu pētījumu, bet izvērtēs un pieņems lēmumu par dalību IEA TALIS 2030 jaunajā pētījuma ciklā nākamā plānošanas perioda ietvarā, ja tiks lemts par šādu atbalsta mērķi. Elastības finansējuma daļa, kas tiek pārvirzīta 4.2.3.1.pasākumam bija paredzēta IEA TALIS 2030 dalības maksu segšanai un sadarbības partnera atlases procesa organizēšanai. Vienlaikus ietekmi uz iznākuma, rezultāta un nacionālajiem rādītājiem, neuzsākot mācību vides pētījuma IEA TALIS 2030 nākamo ciklu, neatstās, jo indikatīvi IEA TALIS 2030 posmi būtu sekojoši – 2026./2027./2028. gads gatavošanās (dalības maksas), 2029. gads – izmēģinājuma pētījums, 2030.gads – datu vākšana, bet 2031. gads – pirmais ziņojums.