Anotācija (ex-ante)

Projekts sagatavots, lai atzītu par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 22, 48. § 2) 2.punktā ietverto uzdevumu - Konceptuāli atbalstīt Paldisku peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināla projekta īstenošanu kā īstermiņa risinājumu energoapgādes drošuma stiprināšanai un pilnvarot ekonomikas ministru J. Vitenbergu, neuzņemoties finanšu saistības, parakstīt kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru.

Vispārējā kārtība

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) informē, ka, pamatojoties uz 2022. gada 19. aprīļa Ministra kabineta sēdes protokola Nr. 22 48.§ otro punktu, tika pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt Paldisku peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināļa projekta īstenošanu kā īstermiņa risinājumu energoapgādes drošuma stiprināšanai un pilnvarot ekonomikas ministru J. Vitenbergu, neuzņemoties finanšu saistības, parakstīt kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru, bet  Ekonomikas ministram saprašanās memoranda tekstu iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ministrija vērš uzmanību, ka, neskatoties uz sākotnēji paredzēto saprašanās memoranda parakstīšanu, 2022. gadā netika izstrādāta neviena triju valstu saprašanās memoranda redakcija par Paldisku peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināļa projekta īstenošanu, jautājumam pakāpeniski pazūdot no iesaistīto valstu politiskās darba kārtības. Vienlaikus, visas procesā iesaistītās valstis turpināja darbu energoapgādes drošuma stiprināšanai gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī, nepievēršoties saprašanās memoranda parakstīšanai.
Piebilstams, ka mainījušies arī faktiskie apstākļi, kas saistīti ar šī uzdevuma izpildi. Peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināļa projekts, kas iepriekš bija paredzēts īstenošanai Paldiskos Igaunijā, tika īstenots Inko pilsētā Somijā. Terminālis uzsāka darbību 2023. gada sākumā un ir jāatzīmē, ka trešo pušu piekļuve, ieskaitot arī Latvijas komersantu piekļuvi, terminālim netiek ierobežota. Tādējādi sadarbības memorands nav obligāti nepieciešams Somijas-Igaunijas peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināļa izmantošanai.
Vienlaikus jāatzīmē, ka viens no 2022. gadā pieņemtajiem lēmumiem Latvijas energoapgādes drošuma stiprināšanai ir bijis 2022. gada 19. aprīļa Ministru kabineta lēmums konceptuāli atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa projekta īstenošanu Latvijā. Tomēr, 2023. gadā, līdz ar Inko termināļa darbības uzsākšanu, Ministru kabinets ir secinājis, ka ar esošo dabasgāzes patēriņa līmeni un jau esošo termināļu darbību Lietuvā un Somijā, kā arī ņemot vērā rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā bez valsts atbalsta. Apskatot alternatīvus virzienus dabasgāzes apgādes drošuma uzlabošanai, kā izmaksās efektīvs un no sasniedzamā mērķa aspekta (t.i. energoapgādes drošības uzturēšana esošās infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā) optimālāk ieviešams risinājums identificēta ciešāka sadarbība ar Igauniju. Ministrija informē, ka Igaunijā izbūvētā rezerves sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ostas teritorija un pieslēgums pie gāzes pārvades sistēmas, ir nonācis pilnā Igaunijas valsts kontrolē un potenciāli var dot iespēju ātri reaģēt uz īstermiņa un vidēja termiņa dabasgāzes patēriņa svārstībām. Tādējādi Ministru kabinets 2023. gada 11. aprīlī pieņēma lēmumu, ka Ministrijai jāuzsāk sarunas ar atbildīgo Igaunijas ministriju par iespējamo nosacījumu izstrādi kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai, lai stiprinātu dabasgāzes apgādes drošumu Latvijā. 2023. gada 19. aprīlī Ministrija ir uzsākusi sarunas ar Igaunijas pārstāvjiem, identificējot divu soļu pieeju:
1) Latvijas un Igaunijas ministru parakstīts saprašanās memorands, kas apliecina gatavību sadarboties Paldiski termināļa izmantošanā energoapgādes krīzes situāciju novēršanai un paredzot, ka abas valstis noslēgs starpvalstu līgumu, kas detalizētāk atrunās abu valstu pienākumus un tiesības šī termināļa kopīgai izmantošanai;
2) Latvija un Igaunija paraksta starpvalstu līgumu, kas atrunās FSRU jeb peldošās ieguves un uzglabāšanas vienības iegūšanas kārtību, sašķidrinātās gāzes iegādes kārtību, norēķinu kārtību (tostarp termināļa uzturēšanas izmaksas) un energoapgādes situācijas uzraudzības kārtību, lai noteiktu apstākļus pie kādiem abām valstīm jāaktivizē šī termināla izmantošanas sadarbība.
Uz doto brīdi saprašanās memorands jau ir prakstīts - 2023. gada 12. maijā Tallinā Latvijas un Igaunijas atbildīgie ministri (Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un Igaunijas Klimata ministrs Kristens Mihals) parakstīja sadarbības memorandu kopīgai Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanai krīzes gadījumos.
Tāpat piebilstams, ka valsts pārvaldes reformas rezultātā 2023. gadā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija, pārņemot atbildību par nacionālo enerģētikas politiku, ieskaitot arī Baltijas reģiona pārrobežu enerģētikas infrastruktūras izmantošanas jautājumus, no Ekonomikas ministrijas.  

Nē

-