Anotācija

Lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, ministrija, gatavojot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, sagatavoja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu minētā mērķa īstenošanai, tai skaitā, pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiem pedagogiem, kuri no 2023. gada 1. septembra īstenos speciālās izglītības programmas mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodā.
Ministru kabinetā 2023. gada 13. janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam", tika atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu pārejai uz obligāto izglītību valsts valodā. 

Lai nodrošinātu minētajiem izglītojamiem secīgu pāreju uz izglītību valsts valodā, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376  papildināti ar 9.¹ punktu, paredzot papildu finansējumu pedagogiem, kuri īstenos vispārējās un speciālās izglītības programmas izglītojamajiem mācību gadā, kurā pāries uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā izglītojamajiem, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā. Šie izglītojamie kārtējā gada 1. septembrī ir identificējami Valsts izglītības informācijas sistēmā arī gadījumos, ja viņi maina izglītības iestādi. 
Papildu finansējums plānots pedagogiem speciālajā izglītībā, pedagogiem pagarinātās dienas grupās un pedagogu palīgiem pamatizglītībā, pedagogu palīgiem pirmsskolas izglītībā.

Pedagoga palīgs nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, sniedzot izglītojamam mācību stundā vai rotaļnodarbībā individuālu atbalstu mācību uzdevumu izpratnes nodrošināšanai valsts valodā, pievēršot uzmanību atslēgas vārdiem un terminu lietojumam. Palīdzēs nodrošināt uzmanības noturību mācību procesā, kas varētu būt kavēta saistībā ar nepietiekamām valodas prasmēm, kopā ar izglītojamo sagatavos un sekmēs viņa iemaņas izmantot atgādnes mācību stundā un rotaļnodarbībā mācību satura apguvei latviešu valodā. Pedagoga palīgs sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem, piemēram, sniedzot atbalstu mācību stundās - sociālajās zinībās, matemātikā, dabaszinībās, bioloģijā, ģeogrāfijā vai mācību jomās pirmsskolas izglītībā: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā un citās mācību jomās, kā arī iedrošinās un atbalstīs izglītojamo lietot valsts valodu grupu darba prezentēšanā un viedokļa izteikšanā. Pedagoga palīgs sagatavos uzskates līdzekļus mācību satura vizualizācijai un individuālajam darbam, kā arī sekos līdzi izglītojamā valodas apguves izaugsmes dinamikai, konsultēs vecākus par iespējamo atbalstu viņu bērnu valodas attīstībai. Pedagoga palīgs sniegs arī citu izglītojamam nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei.

Pagarinātās dienas grupas skolotājs nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, organizēs didaktiskās rotaļas un spēles latviešu valodas prasmju attīstīšanai, sniegs izglītojamajam atbalstu mājas darbu sagatavošanā, kuru izpratnei un veikšanai izglītojamam ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes, radīs situācijas izglītojamo latviešu valodas sarunvalodas prasmju pilnveidei, lai nodrošinātu aktīvu līdzdalību mācību procesā. Pagarinātās dienas grupas skolotājs gatavos izdales materiālus didaktiskajām spēlēm, sagatavos interaktīvas spēles, plānos pagarinātās dienas grupas aktivitātes un sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem atgriezeniskās saites sniegšanā par izglītojamā progresu latviešu valodas pilnveidē, kā arī sniegs citu izglītojamam nepieciešamo pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu.

Ministrija, aprēķinot izglītojamam nepieciešamo atbalstu valsts valodas apguvei, ņem par pamatu mācību priekšmeta “Latviešu valoda” stundu skaitu. Vidējais mācību stundu skaits 1.,4. un 7.klasē mācību priekšmetu stundu īstenošanas plānā ir 26,667 stundas, no tām mācību priekšmets “Latviešu valoda” ir 5,364 stundas, kas ir 20% no kopējā stundu skaita.
 

Aprēķinātais papildus nepieciešamais likmju skaits	Vidējais mācību stundu skaits 1.,4. un 7.klasē mācību priekšmetu stundu īstenošanas plānā	Klašu komplektu skaits 1.,4. un 7.klasē	Vienam klašu komplektam papildu nepieciešamais pedagogu likmju skaits	Vienam klašu komplektam papildu nepieciešamais stundu skaits (36 stundu pedagoga slodze)	Papildu nepieciešamo stundu skaits procentos pret vidējo mācību stundu skaitu 1.,4. un 7.klasē mācību priekšmetu stundu īstenošanas plānā
103,889	26,667	659	0,149	5,364	20 %

Izglītības iestādei ir iespēja izvērtēt izglītojamam nepieciešamo individuālo atbalstu un to sniegt konkrētajās mācību stundā vai pagarinātajā dienas grupā.

Izglītības vadītājs, atbilstoši izglītojamo vajadzībām, izvērtēs vai atbalstu izglītojamiem nodrošinās iestādē esošie pedagogi vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus. Piemēram, viena mācību priekšmeta pedagogs, ja šim pedagogam nav noteikta 40 stundu slodze nedēļā, varēs sniegt atbalstu izglītojamam citā mācību priekšmetā, tajā laikā, kad pedagogam nav kontaktstundas, saglabājot kopējo darba slodzes sadalījumu, atbilstoši no 2023.gada 1.septembra Pedagogu darba samaksas noteikumu 3. pielikumā noteiktajam pedagoga darba slodzes sadalījumam nedēļā. Tiek plānotas papildus  2023./2024. mācību gadā 103,889 pedagogu likmes vispārējā pamatizglītībā un 184 pedagogu likmes pirmsskolas izglītības programmās.

Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” pirmsskolas izglītībā  galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība, kas tiek  īstenota visas dienas garumā (vidēji 8 stundas). Ministrija, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret izglītojamiem pamatizglītības un pirmsskolas izglītības pakāpēs, aprēķinot pirmsskolas izglītojamam nepieciešamo atbalstu valsts valodas apguvei, ņem par pamatu 20 % no vidējā rotaļnodarbības laika, t.i. vidēji 1,6 stundas. Tādējādi izglītojamiem tiek nodrošināts individuāls atbalsts katru darba dienu 1,6 stundas. Vēršam uzmanību, ka vienlaikus pirmsskolas grupā izglītības programmu īsteno divi pedagogi.

Viena izglītojamā izmaksa noteikta, ņemot vērā aprēķināno nepieciešamo finansējumu, izglītojamo skaitu mazākumtautību programmās 2022. gada 1. septembrī un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" noteikto viena izglītojamā izmaksu (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā).

Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu - mācību gadā, kurā izglītojamais uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kurš mazākumtautību izglītības programmas bija apguvis iepriekšējā mācību gadā.

Jāatzīmē, ka izglītības iestādes un pašvaldības apliecina, ka papildu valsts budžeta finansējums veiksmīgas pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanai tām ir ļoti nepieciešams.
Noteikumu projekts tiek papildināts 11.5. apakšpunktu kas nosaka, ka papildu finansējums pedagogiem tiek iekļauts mērķdotācijas aprēķinā. Papildu finansējums tiek piešķirts līdz 2026. gada 31. augustam, kas noteikts noteikumu 29.¹ punktā.

Noteikumu 1. pielikums paredz, ka pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. Pārskatā pašvaldības norāda kopējo izlietoto finansējumu. Lai ministrija gūtu pārliecību par finansējumu, kas piešķirts pedagogiem pagarinātās dienas grupās un pedagoga palīgiem, kuri īsteno vispārējās un speciālās izglītības programmas mazākumtautību izglītojamajiem valsts valodā. Pašvaldībām, gatavojot pārskatu, jānorāda informācija par iepriekšminētā papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķim.

Noteikumu 1. pielikums papildināts ar jaunām ailēm:
"no tā par speciālo izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem".

Noteikumu 1. pielikums paredz, ka pārskats par pašvaldībām piešķirto mērķdotācijas izlietojumu jānorāda par finansējumu interešu izglītībai (5. aile). Šie noteikumi nav attiecināmi uz interešu izglītības programmu finansēšanu. Interešu izglītības programmu finansēšanu nosaka Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība", kuru pielikumā ir pārskats par mērķdotācijas izlietojumu. 

No noteikumu 1. pielikuma svītrota aile "interešu izglītība".

Noteikumu 1. pielikuma 4. piezīme noteic: "Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 3. panta ceturto daļu."
Likums "Par valsts budžetu 2022. gadam" ir zaudējis spēku, turklāt, mainoties ikgadējam likumam par valsts budžetu, noteikumu 1. pielikuma 4. piezīme ir jāprecizē katru gadu, līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumu.

Noteikumu 1. pielikuma 4. piezīme izteikta jaunā redakcijā:
"Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem paredzēto nosacījumu, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk, kā līdz kārtējā gada 31. augustam.