Anotācija (ex-ante)

1) Higiēnas preču pieejamība: 
Veselības ministrija savas kompetences ietvaros ir apzinājusi vairākas izglītības iestādes un noskaidrojusi, ka šobrīd vairākās skolās jaunietēm mācību gada ietvaros ir iespēja vērsties pie skolas māsas, dežuranta vai citas uzticības personas, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu higiēniskās paketes. Dažās skolās šāds lēmums par iespēju skolā pusaudžiem neparedzētiem gadījumiem sniegt atbalstu jau vairāku gadu garumā tiek nodrošināts pēc skolas valdes, vecāku biedrības, skolas pašpārvaldes vai skolēnu padomes kopīgi pieņemta lēmuma, attiecīgi tam nodrošinot finansējumu (izmantojot fonda naudu vai saņemot ziedojumus). Vairāku skolu pārstāvji ir norādījuši, ka šādu palīdzību skolēniem nodrošina pēc pašu iniciatīvas no pašu finansējuma, kā arī apliecina, ka ir attaisnojuši mācību stundu kavējumu, ja skolniece, nezinot, kur vērsties pēc palīdzības, ir pieņēmusi lēmumu neapmeklēt mācību stundas.     
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi, lai menstruālās higiēnas preces izglītības iestādēs būtu pieejamas, tādējādi radot psihoemocionālo drošības sajūtu skolniecēm, un novērstu iespējamos riskus kavēt mācību vielas apguvi, kā arī uzlabotu sekmes tādējādi mazinot dzimumu nevienlīdzību. Jāņem vērā arī, ka ierobežota piekļuve izglītībai ietekmē nākotnes iespējas iegūt izglītību un darbu, tādā veidā  padziļinot dzimumu nevienlīdzību sabiedrībā kopumā. Mēnešreizes ir dabīgs process, un tām nevajadzētu būt par iemeslu meiteņu izolētībai un citu tiesību (izglītības, socializācijas, pašizaugsmes) ierobežošanai. Ir ļoti svarīgi, lai šī problēma, kura skar neaizsargātu sabiedrības grupu, tiktu risināta valsts līmenī, un lai valsts nodrošinātu visiem Latvijas jauniešiem, īpaši meitenēm, iespēju pilnveidoties un mācīties drošā un komfortablā vidē.
Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija modelēja trīs iespējamos scenārijus higiēnas preču pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs:

1. scenārijs – higiēnas preču nodrošināšana, izmantojot elastīgu pieeju. Šī scenārija ietvaros visās izglītības iestādēs tiktu nodrošinātas higiēnas paketes tik, cik  izglītības iestādes var organizēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izglītības iestādes iespējām, plānojot  pasākuma īstenošanu esošo finanšu ietvaros. 
Lai provizoriski vērtētu nepieciešamo resursu apjomu, tika aptaujātas izglītības iestādes, kas jau šobrīd nodrošina šādas higiēnas preces.  Minētās izglītības iestādes norādīja, ka skolā, kur mācās vidēji 1000 skolēnu (no kuriem apmēram puse, tātad 500, ir meitenes), vienā mēnesī šobrīd tiek izsniegtas aptuveni 10-15 paketes jeb vidēji viena higiēnisko pakešu paka. Pēc apzināto izglītības iestāžu pieredzes un skolēnu skaita, tika veikti provizoriski aprēķini.  Minētās izglītības iestādes norādīja, ka skolā, kur mācās vidēji 1000 skolēnu (no kuriem apmēram puse, tātad 500, ir meitenes), vienā mēnesī šobrīd tiek izsniegtas aptuveni 10-15 paketes jeb vidēji viena higiēnisko pakešu paka. Pēc publiski pieejamās informācijas Latvijā šobrīd ir aptuveni 77 785 meiteņu vecumā no 11 līdz 19 gadiem kuras kopumā mācās 668 izglītības iestādēs, no tām vispārējās izglītības iestādēs 67004 meitenes, 935 - speciālās izglītības iestādēs, 9190 - profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs, kā arī 656 - koledžās.  Tātad, ja pieņemam, ka 500 meitenēm ir nepieciešamas 10 – 15 paketes mēnesī (1 pakete uz 33 – 50 meitenēm), tad 77 785 meitenēm būtu nepieciešamas aptuveni 1556 - 2357 paketes mēnesī.
Šis scenārijs nosaka higiēnas preču pieejamības nodrošināšanu vismaz minimālā apmērā un atļauj izglītības iestādēm rīkoties elastīgi (minētais scenārijs atļauj nodrošināt arī lielāku higiēnas preču klāstu un pieejamību uz vienu meiteni, ja pasākuma nodrošināšana notiek rodot finansējumu no izglītības iestādes iekšējiem resursiem). Izglītības iestādei būtu ieteicams paredzēt vismaz 5  gab. higiēnisko pakešu rezervi uz 100 izglītojamajām iestādē, kuras meitenes varētu paņemt neparedzētos gadījumos pēc pieprasījuma. 

2. scenārijs – menstruālas higiēnas preču brīva pieejamība. Ja pakešu pieejamība tiktu nodrošināta, sekojot citu valstu praksēm, kur vismaz 3 paketes mēnesī tiek nodrošinātas 30% meiteņu, ir šāds aprēķins: paketes nepieciešamas 23 356 meitenēm (30% no kopējā meiteņu skaita 77 785). Iepērkot lielāku daudzumu pakešu, iespējams tās iegādāties lētāk.  Veselības ministrijai pieejamā informācija liecina, ka skolnieces atsevišķos gadījumos baidās publiski runāt par mēnešreizēm vai meklēt palīdzību, ja mēnešreizes ir sākušās neplānoti. Tā vietā jaunietes izvēlas kavēt skolu, lūdzot vecākiem attaisnot prombūtni. Ar mēnešreizēm saistītā stigma veido barjeru, un atsevišķos gadījumos attur meitenes no vēršanās pēc palīdzības pie skolas personāla.  
Vairāku Eiropas valstu skolās šobrīd jau tiek nodrošinātas brīvas pieejamības bezmaksas higiēnas paketes. Šāds lēmums parasti tiek pieņemts, lai cīnītos pret mēnešreižu nabadzību (angliski - period poverty) un nodrošinātu meiteņu tiesību un cieņas aizsardzību, kā arī lai veicinātu skolas apmeklēšanu, un mazinātu nevienlīdzību starp dažādām sabiedrības grupām. Piemēram, Francijā, Šveicē un Anglijā šī jautājuma risināšanas iniciatīvu ir uzņēmušās valsts iestādes izglītības jomā (Francijā - Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju ministrija, Šveicē - Izglītības ministrija, Apvienotajā Karalistē - Valdības Izglītības Departaments).  
 Tādēļ ir ļoti svarīgi nākotnē sistēmu izglītības iestādēs veidot tā, lai menstruālās higiēnas preču iegūšana notiktu diskrētā un cieņpilnā veidā, piemēram, izmantojot brīvu pieeju labierīcībās, turpmāk aizvien vairāk izvairoties no pašreiz plašāk izmantotajiem risinājumiem, kuros šo līdzekļu nodrošināšanā iesaistīta vēl kāda persona, piemēram, skolas māsa, vai kāda cita persona, kura šīs preces izsniedz pēc pieprasījuma.  

3. scenārijs - higiēnisko pakešu nodrošināšana visām skolniecēm (vecumā no 11 līdz 19 gadiem). Izglītības un zinātnes ministrija ir aprēķinājusi vajadzības, lai nodrošinātu brīvu pakešu pieejamību pilnīgi visām skolniecēm pilnā apjomā (visas mēnešreižu dienas), mācību gadā. Šajā scenārijā paredzēts nodrošināt uz vienu meiteni 15 paketes mēnesī 10 mēnešus. Šāds scenārijs nodrošinātu sociāli iekļaujošās skolas principu, kas būtu ieteicama kā labākā prakse jautājuma risināšanā.  
 
Higiēnas paketēm jābūt drošām, cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī videi nekaitīgām saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Higiēniskās paketes ir drošākais menstruālās higiēnas līdzeklis, tāpēc šo noteikumu ietvaros tiek paredzēts, ka skolās meitenēm ir pieejamas vismaz higiēniskās paketes, bet, ja skola vēlas, var piedāvāt arī citus higiēnas produktus, kā tamponus vai menstruālās piltuves, vai menstruālās biksītes. Ar higiēnisko pakešu lietošanu nav saistīts tāds nopietns veselības risks kā toksiskā šoka sindroms (TŠS), kurš ir saistīts ar tamponu un menstruālo piltuvju lietošanu, kā arī iekaisumu un reproduktīvā trakta infekciju risks ir ievērojami zemāks attiecībā uz citām menstruālās higiēnas precēm. TŠS ir ļoti smags, dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas visbiežāk attīstās noteiktu bakteriālu infekciju gadījumā. Gadījumā, ja tampons vai menstruālā piltuve netiek pietiekoši bieži mainīti, veidojas labvēlīga vide šādu baktēriju augšanai, un tādējādi palielinās TŠS risks. Starptautiski pētījumi liecina, ka meitenes no maznodrošinātām ģimenēm, ierobežoto materiālo resursu dēļ pietiekami bieži nemaina menstruālās higiēnas līdzekļus, ko ir jāņem vērā domājot par maznodrošināto un neaizsargāto sabiedrības grupu. Taču, gadījumā, ja tiek nodrošināti tamponi vai menstruālās piltuves, ir obligāti nepieciešami izglītošanas pasākumi par šo preču pareizu lietošanu, jo, kā jau iepriekš minēts, informācijas trūkums par šo preču lietošanu var izraisīt arī letālas sekas.   
Lai nodrošinātu to, ka izglītības iestādē piedāvātās higiēniskās paketes ir pietiekami kvalitatīvas un ir piemērotas ikdienas situācijās, būtu jānosaka, ka skolā piedāvātās paketes ir ar ne zemāku kā vidēju uzsūkšanas spēju, pieļaujot, ka var tikt piedāvātas arī cita veida higiēniskās paketes.  

Ņemot vērā to, ka menstruālās higiēnas preces, tāpat kā tualetes papīrs un ziepes, ir absolūti nepieciešamas apmēram pusei no visiem Latvijas skolēniem noteiktā vecuma grupā, projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumus Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, papildinot minēto noteikumu 29. punktu ar prasību izglītības iestādēs nodrošināt menstruālo higiēnas preču pieejamību.  
Minētā noteikumu projekta redakcija nosaka izglītības iestādē nodrošināmo primāri nepieciešamo higiēnas preču klāstu. Tādas higiēnas preces kā tualetes papīrs un ziepes ir nodrošināms iestādes tualetēs, bet menstruālās higiēnas preces ir pieejamas iestādē, atļaujot iestādei noteikt to atrašanās vietu.
Ja iestāde nosaka menstruālo higiēnas preču atrašanās vietu, kas nav tualete, tad iestāde nodrošina izglītojamo informēšanu par preču atrašanās vietu un saņemšanas iespējām. 
Tas ļauj izglītības iestādei izvēlēties pieeju higiēnisko pakešu nodrošināšanai, atbilstoši iespējai – tās var tikt nodrošinātas pēc pieprasījuma un atrasties pie kāda izglītības iestādes darbinieka, kurš iestādē ir pieejams visu dienu un kuram meitenes uzticas, vai arī iestāde var izvēlēties risinājumus, kas nodrošina brīvu pieeju ikvienam izglītības iestādes izglītojamam, darbiniekam vai apmeklētājam (nodrošinot higiēnas preces izglītības iestādes tualetē). 
 
Pieņemot, ka visām Latvijas izglītības iestādēm, kur tiek izglītotas sievietes/meitenes ir nepieciešams nodrošināt 2 357 gab. higiēniskās paketes un to, ka vienas paketes cena EIS sistēmā pašlaik ir 0,08 euro, minētā pasākuma nodrošināšanai 10 mēnešu laikā(2024./2025. gada mācību sezonā) būtu nepieciešami līdz ~ 1 886 euro. (Detalizēti aprēķini anotācijas 7. sadaļā).

Daļa izglītības iestāžu jau šobrīd higiēnas paketes nodrošina pēc pieprasījuma, tādējādi tās tiek izmantotas tikai krīzes situācijās, kad nav citu risinājumu, tādēļ higiēnisko pakešu patēriņš izglītības iestādēs ir ļoti zems. Šobrīd projektā piedāvātais risinājums paredz iespēju izglītības  iestādei un pašvaldībai atbilstoši iespējām risināt menstruālās higiēnas preču pieejamības jautājumu. Šobrīd piedāvātā pieeja nerada ietekmi uz iestādes un pašvaldības budžetu un to var nodrošināt, pārplānojot izglītības iestādei nodrošināmo preču klāstu.  

Starpinstitūciju sanāksmes laikā tika diskutēts par visiem 3 scenārijiem un panākta vienošanās, ka sākotnēji higiēnas paketēm jābūt nodrošinātām vismaz minimālā scenārija apmērā, un tikai tad, ja tiek rasts papildu finansējums, tiks vērtēta nepieciešamība veikt atkārtotus grozījumus noteikumos, lai noteiktu, ka higiēnas paketes tiek nodrošinātas brīvā pieejamībā visām izglītības iestādes apmeklētājām (arī pašreizējā redakcija minēto neaizliedz).  

Ieslodzījuma vietas: ieslodzītās sievietes tiek nodrošinātas ar no valsts budžeta apmaksātiem personīgās higiēnas līdzekļiem, tostarp higiēniskajām paketēm. Minēto nosaka Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022 “Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām” 3. pielikums. Ņemot vērā minēto, projekta 2.punkts nav attiecināms uz izglītības iestādēm, kas nodrošina izglītības pakalpojumus ieslodzījuma vietās. 

2) Sabiedrībai nav izpratnes par veselības jautājumiem, tādēļ nereti tiek novērots, ka cilvēki bezatbildīgi izturas pret savu un citu līdzcilvēku veselību, saslimuši dodoties uz darbu, izglītības iestādēm, dažādiem pasākumiem, veikaliem. Lai veicinātu vecāku izpratni par gadījumiem, kad bērnam, saslimstot ar infekcijas slimību, ir jāievēro mājas karantīna un bērns nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi, Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām izglītības iestādēm ir jāpapildina ar nosacījumu, ka bērni ar infekcijas slimību pazīmēm neapmeklē izglītības iestādes, līdzīgi, kā tas jau ir noteikts attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklēšanu, noteikumos uzskaitot biežākās infekcijas slimību pazīmes. Vienlaicīgi arī ir jāņem vērā, ka šādos gadījumos vecākiem par to, ka bērns slimības dēļ nevar apmeklēt mācības klātienē, ir jāinformē izglītības iestāde (saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem Nr.89 ”Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”).
Visbiežāk sastopamās infekcijas slimības parasti pāriet pašas neatkarīgi no tā, kādi medikamenti tiek lietoti, to akūtā fāze var ilgt līdz 3 dienām (var būt augsta temperatūra, kas pati pāriet trešajā vai ceturtajā dienā) un pēc tam veselības stāvoklis pamazām uzlabojas. Šādas infekciju slimību epizodes (kas pāriet pašas) var būt līdz pat trīs epizodēm mācību gada laikā. Bērnu ar šādu infekcijas slimību nav jāsteidzas vest pie ārsta, jo došanās uz ārstniecības iestādi var radīt bērnam komplikācijas vai atkārtotu saslimšanas epizodi, kas paildzinās ārstēšanās procesu un liegs apmeklēt izglītības iestādi ilgstošākā laika periodā. Tā vietā mazāko neskaidrību gadījumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu. Kā arī, lai nodrošinātu vecākiem saprotamu informāciju kā rīkoties gadījumos, kad bērnam ir infekcijas slimību pazīmes, Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē ir publicēti algoritmi un ieteikumi, kas palīdz novērtēt situāciju un rīkoties atbilstoši, lai novērstu iespējamos draudus apkārtējiem un rūpētos par bērna veselību (Pieejams tiešsaistē:  https://www.spkc.gov.lv/lv/gripas-covid-19-un-citu-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-aaei-profilakses-pasakumi).

Biežākās infekciju slimību pazīmes ir caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām uzvedībā – sagurums, ēstgribas trūkums, paātrināta elpošana). Jāņem vērā, lai izvērtētu vai bērns ir saslimis ar infekcijas slimību vai, nē, nepietiek ar vienu simptomu, piemēram, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, izsitumiem vai klepu. Šādā veidā bērnam, kuram nav infekcijas slimība, bet ir alerģiska rakstura izsitumi, iesnas vai klepus, nepamatoti var tikt liegta iespēja apmeklēt izglītības iestādi. Tādēļ izvērtēt, vai bērns var apmeklēt izglītības iestādi, ir vecāku atbildība. Savukārt izglītības iestādes atbildība ir atbilstoši rīkoties, ja bērns saslimis, atrodoties skolā.
Par bērna alerģijām un saslimšanas epizodēm ir informēti vecāki/ aizbildņi, kas var apliecināt bērna prombūtni saslimšanas dēļ.
Jāņem vērā, ka epidemioloģisko drošību regulējošie normatīvie akti nenosaka prasību iesniegt ārsta izziņu, lai attaisnotu skolēna prombūtni infekcijas slimības dēļ. Līdz ar to pašreiz nereti vērojamā izglītības iestāžu prakse noslogojot ģimenes ārstus ar izziņu sagatavošanu skolēna prombūtnes attaisnošanai, ja tā nav nepieciešama pēc medicīniskajiem apsvērumiem, nav pamatota. 
Noteikumu projektā nepieciešams noteikt, ka izglītojamais, kuram ir infekciju slimības pazīmes, nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi, jo šāda rīcība var ietekmēt epidemioloģisko drošību izglītības iestādēs un novest pie grupālām saslimšanām.  

Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi", 4. punkta 4.3. apakšpunkts nosaka kārtību, kādā vecāki informē šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto personu par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ izglītojamais neapmeklē izglītības iestādi. Šo kārtību nosaka iestādes vadītājs izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, katrā pašvaldībā un katrā skolā tā var būt atšķirīga. 

Lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi izglītības iestādēs, projekts paredz noteikt, ka izglītojamie ar infekcijas slimību pazīmēm izglītības iestādi neapmeklē, jo iestādes apmeklējums slimības laikā var radīt infekcijas draudus citiem izglītojamajiem un komplikācijas saslimušajam.