Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākās izglītības iegūšanai un zinātniskās darbības nepārtrauktībai līdz 2023. gada 31. decembrim atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju regulējumam. Pašreizējais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem  ir terminēts līdz 2022. gada 31. decembrim.
 

Vispārējā kārtība

Prognozējams, ka nākamajā atbalsta periodā (no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim) Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpināt studijas vai veikt zinātnisko darbību vairāk nekā tas bija paredzēts informatīvajā ziņojumā “Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (Nr. 36 114. §) veiktajā prognozē. Izgūstot datus no VIIS, konstatējams, ka kopš 2022. gada 24. februāra augstākās izglītības iestādes uzņēma 321 Ukrainas civiliedzīvotāju  (dati uz 19.12.2022.), pārsniedzot ministrijas iepriekš veikto prognozi. Ņemot vērā, ka ne visi augstskolu uzņemtie studējošie no Ukrainas neatbilst Ukrainas civiliedzīvotāju statusam Ukrainas atbalsta likuma izpratnē, prognozējams, ka 2023. gadā būs nepieciešams sniegt atbalstu līdz  260 studējošajiem. Laika periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim Studiju stipendijas saņēma 94 Ukrainas civiliedzīvotāju, tomēr bez šī atbalsta mehānisma studējošajiem bija iespējas izmantot ERASMUS+ sniegtās atbalsta iespējas, kas bija atkarīgas no izvēlētās augstskolas pieejamā Erasmus+ projektu finansējuma, ko bija iespējams novirzīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Pašlaik daļa no uzņemtajiem studējošajiem izmanto atbalsta iespējas, kuras sniedz ERASMUS+ apmaiņas programma, kā pieejamība ir atkarīga no augstākās izglītības iestādei pieejamā finansējuma esošo ERASMUS+ projekta ietvaros un studējošā iepriekš pavadītā laika ERASMUS+ mobilitātē.  Tas nozīmē, ka  2023. gadā  būs nepieciešams sniegt atbalstu lielākam skaitam studējošo saistībā ar to, ka maksimālā atbalsta periods (12 mēnesī) ERASMUS+ programmā būs noslēdzies. Ministrija prognozē, ka studiju stipendijas būs nepieciešams nodrošināt līdz 260 studējošajiem.

Prognoze par iespējamo zinātnieku skaitu, atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā “Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (Nr. 36 114. §), balstās uz pieņēmumu, ka Ukrainas zinātnieku skaits, kurš ir nedaudz mazāks nekā Latvijā, starp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir ieradušies Latvijā (> 32 000 uz jūnija sākumu) ir līdzīgs kā Ukrainā kopumā. Ministrija iepriekš prognozēja, ka aptuveni 80 Ukrainas civiliedzīvotājiem varētu būt interese un iespēja būt nodarbinātiem akadēmiskā un zinātniskā darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās. Tomēr, ņemot vērā Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk – VIAA) un Latvijas Zinātnes padomes(turpmāk – LZP) sniegtos datus, ministrijas piedāvātos atbalsta mehānismus izmantoja vidēji 26 pētnieki mēnesī, līdz ar to mazāk nekā tika prognozēts  Ministrija, izvērtējot izveidotos atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem, izvēlējās no 2023. gada 1. janvāra turpināt atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus ar Pētniecības stipendijām, neturpinot sadarbībā ar LZP izveidoto atbalsta mehānismu Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanai apstiprinātajos Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos no valsts budžeta finansētajās pētījumu programmās. Stipendiju atbalsts akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ir prognozējams līdzīgā intensitātē kā laika periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Ministrija prognozē, ka atbalstu būs nepieciešams nodrošināt 30 pētniekiem.

Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 5 prim daļu, Ukrainas civiliedzīvotājus uzņem studijām augstskolā vai koledžā atbilstoši studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, pamatojoties uz šādiem iepriekš iegūtās izglītības apliecinošiem pierādījumiem:
1) Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi;
2) Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi, angļu valodas zināšanām vismaz optimālajā (B2) studiju satura apguves līmenī, nepiemērojot interviju;
3) Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms un, ja nepieciešams, augstskolas vai koledžas noteiktā kārtībā un apjomā izpildītiem iestājpārbaudījumiem, nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus, ja objektīvu apstākļu dēļ šim civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iegūto izglītību vai grādu apliecinošu izglītības dokumentu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir bēguši no bruņotā konflikta Ukrainā, stājoties augstākās izglītības iestādēs, varētu nebūt dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai Ukrainā. Turklāt daļai Ukrainas augstākās izglītības iestādēm bruņotā konflikta dēļ varētu nebūt piekļuves studējošo datiem, kas dotu apliecinājumu par viņu iepriekš iegūto izglītību. Divos gadījumos augstākās izglītības iestādei ir iespējams saņemt reflektanta pieteikumu, kurā augstākās izglītības iestāde nevar pati atzīt reflektanta iepriekš iegūto izglītību. Vienā gadījumā reflektanta iesniegtajiem izglītības dokumentiem nav iespējams pārbaudīt to autentiskumu Ukrainas diplomu reģistrā, savukārt otrā gadījumā reflektants ir iesniedzis pieteikumu studijām augstskolā bez pievienotiem izglītības dokumentiem.  Pirmajā gadījumā augstskolai ir jāvēršas pie AIC, lai tā veiktu ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 430 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs"[1] maksas pakalpojumu cenrādis" ārvalstīs iegūta akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīze vienai personai izmaksā 48,38 euro. Ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Ukraina ir ratificējušas Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību jeb plašāk zināmu kā Lisabonas atzīšanas konvenciju (1997), tad spēkā ir izglītības atzīšana starp valstīm arī gadījumos, ja nav dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai.  Lisabonas atzīšanas konvencijas 7. pants nosaka prasību katrai konvenciju ratificējušai pusei veikt visus iespējamos pasākumus, lai katrā konvenciju ratificējošā valstī saskaņā ar saviem konstitucionālajiem, tiesiskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem tiktu izstrādāta kārtība, kas taisnīgi un ātri varētu novērtēt, vai bēgļi, pārvietotās personas un bēgļu situācijā nonākušās personas atbilst prasībām, kādas izvirzītas, lai varētu stāties augstskolā un turpināt iegūt augstāko izglītību vai veikt profesionālo darbību arī tādos gadījumos, kad iepriekš iegūto kvalifikāciju nav iespējams pierādīt dokumentāri.[2]. Jāņem vērā, ka interesi par studijām Eiropas augstākās izglītības telpai piederīgajās valstīs ir izrādījuši Luhanskas un Doņeckas Tautas Republikās dzīvojošie iedzīvotāji, kuru izglītība tāpat kā valsts starptautiski netiek atzīta. Eiropas Padomes/UNESCO diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – ENIC) un Eiropas Savienības diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – NARIC) informatīvajos kanālos ir starp Eiropas Savienības valstīm ir izplatījušies brīdinājumi par iespējamiem iepriekš iegūtās izglītības viltojumiem vai augstākās izglītības iestāžu maldināšanu par iepriekš iegūtās izglītības dokumentāro pierādījumu neesamību, tādējādi cenšoties ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības valstu solidārā atbalsta iespējas augstākās izglītības iegūšanai. Finansēt iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu ir arī nacionālās drošības jautājums, lai izvairītos no izglītības dokumentu viltojumiem.  Ministrija prognozē, ka, vadoties pēc Akadēmiskā informācijas centra datiem, iepriekšējās izglītības atzīšana būs nepieciešama  26 personām jeb 10% no kopējā studējošo skaita. 

1. tabula. Iepriekšējās izglītības atzīšana Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā
 

Studentu skaits	Atbalsta mērķis	Izmaksas vienai personai, euro	Nepieciešamais finansējums 2023. gadā, euro
9	Iepriekšējās izglītības atzīšana bez dokumentāriem pierādījumiem	72,62[3]	654
17	Ārvalstīs iegūta akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīze	48,38	823
26			1477

[1] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 430 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis". https://likumi.lv/ta/id/333992

[2]Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1434

[3]Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā „Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” publicētie Akadēmiskā informācijas centra aprēķini. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/70d417f8-9f79-4fe6-88de-96b6451365be 
 

Nē

-