23-TA-256: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma “Zariņi”, Burtnieku pagastā, Valmieras novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Zariņi”, Burtnieku pagastā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Zariņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9648 001 0108) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9648 001 0108) 20,6 ha platībā - Burtnieku pagastā, Valmieras novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Burtnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.284 (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar 28.06.2022.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.1956R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 25.11.2019. lēmumu Nr. 6-12/140744. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Burtnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.284 (lēmums 21.08.2022.).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9648 001 0108) 20,6 ha platībā, lietošanas mērķis: 0101 – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 15 977 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 20,1600 ha, tai skaitā pļavu platība 20,1600 ha, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 20,1600 ha;
2) Ūdens objektu zeme 0,4400 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0,4400 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija, platība 20.6000 ha;
2) ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, platība 0.8000 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap liela diametra kolektoru, platība 0.8200 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap liela diametra kolektoru, platība 0.4500 ha.
Valmieras novada pašvaldība ar 16.08.2022. vēstuli Nr.4.1.8.3/22/6567 informē, ka:
1) zemes vienības atļautais izmantošanas veids saskaņā ar spēkā esošo Burtnieku novada teritorijas plānojumu 2019.-2024.gadam (turpmāk – TIAN) ir Lauksaimniecības zemes. Saskaņā ar TIAN grafisko daļu, zemes vienība atrodas augstvērtīgo lauksaimniecības zemju teritorijā. Atbilstoši TIAN Augstvērtīgas lauksaimniecības teritorijas pamatizmantošana:
1.1. dārzeņkopība, augļkopība, puķkopība, sēņkopība, zemstiklu kultūru audzēšana, biškopība u.c;
1.2. viensēta, kurā atļautas sekojošas būves un ēkas:
a. dzīvojamā māja (vienģimenes vai divģimeņu);
b. saimniecības ēkas- kūts, klēts, šķūnis, nojume, pirts, pagrabs, noliktava, tehnikas glabāšana un remonts darbnīca -amatnieka, galdniecības, individuālā darba veikšanai u.c; c. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums - saimniecībā saražotās produkcijas pārstrādei.
2) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
5) zemes vienībai ir nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Silzemnieki-Sūknētava” puses (zemes vienības kadastra apzīmējums 9648 001 0070).
Dabas aizsardzības pārvalde 05.08.2022. vēstulē Nr.7.13/4267/2022-N informē, ka saskaņā ar likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 1. un 2. pielikumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā regulē Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumi Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas neparedz ierobežojumus atsavināt zemes īpašumus Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās, kuras attiecībā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu nosaka šīs daļas 3.punkts “dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās”.
Ņemot vērā, ka atsavināšanai paredzētā zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, uz tās atsavināšanu nav attiecināmi likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Uz zemes vienības atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 281.pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta otrajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lauku atbalsta dienests 06.09.2022. vēstulē Nr. 10.6.4-15/22/3188-e sniedz informāciju, ka Nekustamajā īpašumā ietilpstošo lauksaimniecības zemi platību maksājumiem 2022.gadā piesaka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērzlauks” (turpmāk – SIA Bērzlauks) un ka iestādes rīcībā ir nomas līgums, ar ko Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks ir iznomājis Nekustamo īpašumu SIA “Bērzlauks” līdz 10.03.2029.
Lauku atbalsta dienests ar 22.11.2022 vēstuli Nr. 10.6.4-15/22/4143-e ir iesniedzis tās rīcībā esošo 10.03.2017. Zemes nomas līgumu par Nekustamo īpašumu, saskaņā ar kuru Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zariņu zeme” ir iznomājusi Nekustamo īpašumu SIA “Bērzlauks” līdz 10.03.2029.
Noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto, ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām. Līdz ar to VNĪ ir izvērtējusi un secinājusi, ka noslēgtais nomas līgums ar SIA “Bērzlauks” valstij Finanšu minstrijas personā un VNĪ nav saistošs un nolēmusi to nepārņemt.
Tā kā Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zariņu zeme”, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra 25.11.2019. lēmumu Nr.6-12/140744 ir likvidēta, noslēgtais nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu arī, ievērojot Civillikuma 2168.pantā noteikto (Nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu).
Ievērojot iepriekš minēto, VNĪ 20.12.2022. vēstulē Nr.4/3-2/10721 ir informējusi SIA “Bērzlauks”, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks šobrīd ir valsts Finanšu ministrijas personā, kā arī par 10.03.2017. Zemes nomas līguma spēkā neesamību.
Vienlaikus VNĪ ar 21.12.2022. vēstuli Nr.4/3-2/10764 ir informējusi arī Lauku atbalsta dienestu par minētā nomas līguma spēkā neesamību.
Ņemot vērā, ka 10.03.2017. Zemes nomas līgums uzskatāms par spēkā neesošu un izbeigtu, ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešo daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot vienīgi Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes iestāžu darbības nodrošināšanai un līdz ar to ir atbalstāma tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Ņemot vērā, ka līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz Nekustamo īpašumu, 10.03.2017. Zemes nomas līgums nav pārņemts un uzskatāms par spēkā neesošu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija, ka Nekustamais īpašums nav iznomāts.
VNĪ tīmekļvietnē https://sludinajumi.vni.lv/advertisements/rent/2901 ir publicēts sludinājums par Nekustamā īpašuma iznomāšanu līdz atsavināšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Ņemot vērā sludinājumā publicēto nomas līguma termiņu (līdz atsavināšanai), kā arī faktu, ka ar nomas līgums ar potenciālo Nekustamā īpašuma nomnieku netiks ierakstīts zemesgrāmatā, atsavinot Nekustamo īpašumu potenciālajam nomniekam nebūs pirmpirkuma tiesību. VNĪ 20.12.2022. vēstulē Nr.4/3-2/10721 ir informējis arī Nekustamā īpašuma iepriekšējo nomnieku SIA “Bērzlauks” par tiesībām piedalīties nomas tiesību izsolē.
Saskaņā ar 28.06.2022.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.1956R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 25.11.2019. lēmumu Nr. 6-12/140744. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Burtnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.284 (lēmums 21.08.2022.).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9648 001 0108) 20,6 ha platībā, lietošanas mērķis: 0101 – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 15 977 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 20,1600 ha, tai skaitā pļavu platība 20,1600 ha, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 20,1600 ha;
2) Ūdens objektu zeme 0,4400 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0,4400 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija, platība 20.6000 ha;
2) ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, platība 0.8000 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap liela diametra kolektoru, platība 0.8200 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap liela diametra kolektoru, platība 0.4500 ha.
Valmieras novada pašvaldība ar 16.08.2022. vēstuli Nr.4.1.8.3/22/6567 informē, ka:
1) zemes vienības atļautais izmantošanas veids saskaņā ar spēkā esošo Burtnieku novada teritorijas plānojumu 2019.-2024.gadam (turpmāk – TIAN) ir Lauksaimniecības zemes. Saskaņā ar TIAN grafisko daļu, zemes vienība atrodas augstvērtīgo lauksaimniecības zemju teritorijā. Atbilstoši TIAN Augstvērtīgas lauksaimniecības teritorijas pamatizmantošana:
1.1. dārzeņkopība, augļkopība, puķkopība, sēņkopība, zemstiklu kultūru audzēšana, biškopība u.c;
1.2. viensēta, kurā atļautas sekojošas būves un ēkas:
a. dzīvojamā māja (vienģimenes vai divģimeņu);
b. saimniecības ēkas- kūts, klēts, šķūnis, nojume, pirts, pagrabs, noliktava, tehnikas glabāšana un remonts darbnīca -amatnieka, galdniecības, individuālā darba veikšanai u.c; c. lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums - saimniecībā saražotās produkcijas pārstrādei.
2) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
5) zemes vienībai ir nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Silzemnieki-Sūknētava” puses (zemes vienības kadastra apzīmējums 9648 001 0070).
Dabas aizsardzības pārvalde 05.08.2022. vēstulē Nr.7.13/4267/2022-N informē, ka saskaņā ar likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 1. un 2. pielikumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā regulē Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumi Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas neparedz ierobežojumus atsavināt zemes īpašumus Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās, kuras attiecībā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu nosaka šīs daļas 3.punkts “dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās”.
Ņemot vērā, ka atsavināšanai paredzētā zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, uz tās atsavināšanu nav attiecināmi likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Uz zemes vienības atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 281.pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta otrajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lauku atbalsta dienests 06.09.2022. vēstulē Nr. 10.6.4-15/22/3188-e sniedz informāciju, ka Nekustamajā īpašumā ietilpstošo lauksaimniecības zemi platību maksājumiem 2022.gadā piesaka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērzlauks” (turpmāk – SIA Bērzlauks) un ka iestādes rīcībā ir nomas līgums, ar ko Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks ir iznomājis Nekustamo īpašumu SIA “Bērzlauks” līdz 10.03.2029.
Lauku atbalsta dienests ar 22.11.2022 vēstuli Nr. 10.6.4-15/22/4143-e ir iesniedzis tās rīcībā esošo 10.03.2017. Zemes nomas līgumu par Nekustamo īpašumu, saskaņā ar kuru Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zariņu zeme” ir iznomājusi Nekustamo īpašumu SIA “Bērzlauks” līdz 10.03.2029.
Noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto, ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām. Līdz ar to VNĪ ir izvērtējusi un secinājusi, ka noslēgtais nomas līgums ar SIA “Bērzlauks” valstij Finanšu minstrijas personā un VNĪ nav saistošs un nolēmusi to nepārņemt.
Tā kā Nekustamā īpašuma iepriekšējais īpašnieks sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zariņu zeme”, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra 25.11.2019. lēmumu Nr.6-12/140744 ir likvidēta, noslēgtais nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu arī, ievērojot Civillikuma 2168.pantā noteikto (Nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu).
Ievērojot iepriekš minēto, VNĪ 20.12.2022. vēstulē Nr.4/3-2/10721 ir informējusi SIA “Bērzlauks”, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks šobrīd ir valsts Finanšu ministrijas personā, kā arī par 10.03.2017. Zemes nomas līguma spēkā neesamību.
Vienlaikus VNĪ ar 21.12.2022. vēstuli Nr.4/3-2/10764 ir informējusi arī Lauku atbalsta dienestu par minētā nomas līguma spēkā neesamību.
Ņemot vērā, ka 10.03.2017. Zemes nomas līgums uzskatāms par spēkā neesošu un izbeigtu, ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešo daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot vienīgi Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes iestāžu darbības nodrošināšanai un līdz ar to ir atbalstāma tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos pārējos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Ņemot vērā, ka līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz Nekustamo īpašumu, 10.03.2017. Zemes nomas līgums nav pārņemts un uzskatāms par spēkā neesošu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija, ka Nekustamais īpašums nav iznomāts.
VNĪ tīmekļvietnē https://sludinajumi.vni.lv/advertisements/rent/2901 ir publicēts sludinājums par Nekustamā īpašuma iznomāšanu līdz atsavināšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Ņemot vērā sludinājumā publicēto nomas līguma termiņu (līdz atsavināšanai), kā arī faktu, ka ar nomas līgums ar potenciālo Nekustamā īpašuma nomnieku netiks ierakstīts zemesgrāmatā, atsavinot Nekustamo īpašumu potenciālajam nomniekam nebūs pirmpirkuma tiesību. VNĪ 20.12.2022. vēstulē Nr.4/3-2/10721 ir informējis arī Nekustamā īpašuma iepriekšējo nomnieku SIA “Bērzlauks” par tiesībām piedalīties nomas tiesību izsolē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Nekustamais īpašums tiks atsavināts, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Nekustamais īpašums tiks atsavināts, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kura atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantam, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu. Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kura atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantam, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu. Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi