24-TA-27: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalības noteikumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu " 32.18 panta septīto daļu, 32.21 panta desmitās daļas 1., 2. un 6. punktu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta pirmo daļu, ņemot vērā citu ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ES ETS) darbību saistīto normu deleģējumu, lai pilnveidotu un precizētu šobrīd spēkā esošo nacionālo regulējumu (Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk - noteikumi Nr. 769)) attiecībā uz stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoru iesniegumu sagatavošanu, atļauju izsniegšanu, grozīšanu un atcelšanu.
Noteikumu projekta mērķis ir sakārtot un vienkāršot šobrīd spēkā esošo nacionālo regulējumu, nodrošinot tā pilnīgu saskaņotību ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, jo īpaši Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2066) un Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju (turpmāk – regula Nr. 2018/2067).
Ar noteikumu projektu paredzēts izslēgt no nacionālā regulējuma normas, kas dublē vai pārlieku detalizē regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067 jau noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot tās normas, kas ir nepieciešamas nacionālā līmenī, tostarp attiecībā uz iesniegumu iesniegšanas kārtību, institucionālajām kompetencēm, sabiedrības līdzdalību, atļauju izsniegšanas un grozīšanas procedūrām, kā arī informācijas iesniegšanas termiņiem.
Noteikumu projekts attiecas uz stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem, kuri veic darbības, kas minētas likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I. sadaļā, un kuriem ir pienākums saņemt siltumnīcefekta gāzu atļauju (turpmāk - SEG atļauju) saskaņā ar ES ETS regulējumu. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai sagatavotu skaidru, praksē piemērojamu un operatoriem saprotamu nacionālo procedūru regulējumu.
Noteikumu projekta mērķis ir sakārtot un vienkāršot šobrīd spēkā esošo nacionālo regulējumu, nodrošinot tā pilnīgu saskaņotību ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, jo īpaši Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2066) un Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju (turpmāk – regula Nr. 2018/2067).
Ar noteikumu projektu paredzēts izslēgt no nacionālā regulējuma normas, kas dublē vai pārlieku detalizē regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067 jau noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot tās normas, kas ir nepieciešamas nacionālā līmenī, tostarp attiecībā uz iesniegumu iesniegšanas kārtību, institucionālajām kompetencēm, sabiedrības līdzdalību, atļauju izsniegšanas un grozīšanas procedūrām, kā arī informācijas iesniegšanas termiņiem.
Noteikumu projekts attiecas uz stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem, kuri veic darbības, kas minētas likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I. sadaļā, un kuriem ir pienākums saņemt siltumnīcefekta gāzu atļauju (turpmāk - SEG atļauju) saskaņā ar ES ETS regulējumu. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai sagatavotu skaidru, praksē piemērojamu un operatoriem saprotamu nacionālo procedūru regulējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt un pilnveidot kārtību, kādā Latvijas stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatori iesniedz iesniegumus SEG atļaujas saņemšanai, kā arī SEG atļauju izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas nosacījumus ES ETS, nodrošinot nacionālā regulējuma saskaņotību ar tieši piemērojamo Eiropas Savienības regulu Nr. 2018/2066 un regulu Nr. 2018/2067, novēršot prasību dublēšanu un samazinot administratīvo slogu (novēršot lieku informācijas atkārtotu iesniegšanu).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ES ETS siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju regulē tieši piemērojamas Eiropas Komisijas īstenošanas regulas – Nr. 2018/2066 kas regulē siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu un regula Nr. 2018/2067, attiecināma uz datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju. Minētās regulas detalizēti nosaka operatoru pienākumus, tostarp monitoringa plāna sagatavošanu, atjaunošanu, analīžu veikšanu, laboratoriju izmantošanu, datu kvalitātes nodrošināšanu, kā arī emisiju ziņojumu verifikāciju.
Noteikumi Nr. 769 līdz šim papildus regulās noteiktajam ietvēra virkni detalizētu nosacījumu, kas pēc būtības atkārtoja vai pārlieku detalizēja regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067 jau tieši piemērojamās prasības. Tas radīja risku nacionālā regulējuma neatbilstībai gadījumos, kad Eiropas Savienības regulas tiek grozītas, kā arī palielināja administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm.
Vienlaikus praksē ir konstatētas neskaidrības attiecībā uz dažādu dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtību un izmantojamām informācijas sistēmām, jo atļaujas iesniegumi tiek iesniegti Valsts vides dienesta (turpmāk - dienests) informācijas sistēmā, savukārt monitoringa plāni, emisiju ziņojumi un ar tiem saistītā informācija – Eiropas Komisijas izveidotajā un uzturētajā ES ETS informācijas apmaiņas sistēmā (turpmāk - ETS Reporting sistēma). Spēkā esošais regulējums šo nošķīrumu ne vienmēr atspoguļoja pietiekami skaidri.
Ņemot vērā minēto, pastāvošais nacionālais regulējums prasa aktualizāciju, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, novērstu regulējuma dublēšanos un uzlabotu tā skaidrību un piemērojamību praksē, vienlaikus saglabājot nacionālā līmenī nepieciešamās procedūras atļauju izsniegšanai, grozīšanai un uzraudzībai.
Spēkā esošais nacionālais regulējums ES ETS nenosaka skaidru procedūru gadījumiem, kad operators pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma iesniegšanas vēlas noskaidrot iekārtas atbilstību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tvērumam saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I. sadaļu. Tas īpaši aktuāli kļūst saistībā ar ES ETS tvēruma paplašināšanu ar 2026. gada 1. janvāri, nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu un lemjot par iekārtas iekļaušanu ES ETS, jāsummē visu iekārtu sastāvā esošo tehnisko vienību nominālo ievadīto siltuma jaudu, kurās attiecīgajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais (tai skaitā vienības, kurās tiek sadedzināts tikai biomasas kurināmais).
Noteikumu projekts sākotnēji gatavots kā grozījumu projekts. Tomēr, lai gan regulējuma priekšmets un mērķis nemainās, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai kā piemērotākais risinājums tika izvēlēts jaunu noteikumu izdošana, nevis esošo grozīšana. Ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” ir zaudējušas spēku deleģējuma normas, uz kuru pamata izdoti noteikumi Nr. 769 (likuma “Par piesārņojumu 24.1 pants un 45. panta septītā un 7.2 daļa). Spēkā no deleģējuma normām joprojām ir likuma “Par piesārņojumu” 30. panta pirmā daļa, un 45. panta pirmā daļa (kuras nav ietvertas noteikumu projekta paredzētajā izdošanas pamatojuma norādē, jo nav tieši attiecināmas uz ES ETS), kā arī likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta pirmā daļa).
Ņemot vērā, ka izdošanas pamatojuma norāde grozījumu rezultātā tiek būtiski mainīta, kā arī likuma “Par piesārņojumu” pārejas noteikumu 81. punktu, kas paredz esošo noteikumu piemērošanu līdz jaunu noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā atbilstošs risinājums tika izvēlēts jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošana.
Noteikumi Nr. 769 līdz šim papildus regulās noteiktajam ietvēra virkni detalizētu nosacījumu, kas pēc būtības atkārtoja vai pārlieku detalizēja regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067 jau tieši piemērojamās prasības. Tas radīja risku nacionālā regulējuma neatbilstībai gadījumos, kad Eiropas Savienības regulas tiek grozītas, kā arī palielināja administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm.
Vienlaikus praksē ir konstatētas neskaidrības attiecībā uz dažādu dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtību un izmantojamām informācijas sistēmām, jo atļaujas iesniegumi tiek iesniegti Valsts vides dienesta (turpmāk - dienests) informācijas sistēmā, savukārt monitoringa plāni, emisiju ziņojumi un ar tiem saistītā informācija – Eiropas Komisijas izveidotajā un uzturētajā ES ETS informācijas apmaiņas sistēmā (turpmāk - ETS Reporting sistēma). Spēkā esošais regulējums šo nošķīrumu ne vienmēr atspoguļoja pietiekami skaidri.
Ņemot vērā minēto, pastāvošais nacionālais regulējums prasa aktualizāciju, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, novērstu regulējuma dublēšanos un uzlabotu tā skaidrību un piemērojamību praksē, vienlaikus saglabājot nacionālā līmenī nepieciešamās procedūras atļauju izsniegšanai, grozīšanai un uzraudzībai.
Spēkā esošais nacionālais regulējums ES ETS nenosaka skaidru procedūru gadījumiem, kad operators pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma iesniegšanas vēlas noskaidrot iekārtas atbilstību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tvērumam saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I. sadaļu. Tas īpaši aktuāli kļūst saistībā ar ES ETS tvēruma paplašināšanu ar 2026. gada 1. janvāri, nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu un lemjot par iekārtas iekļaušanu ES ETS, jāsummē visu iekārtu sastāvā esošo tehnisko vienību nominālo ievadīto siltuma jaudu, kurās attiecīgajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais (tai skaitā vienības, kurās tiek sadedzināts tikai biomasas kurināmais).
Noteikumu projekts sākotnēji gatavots kā grozījumu projekts. Tomēr, lai gan regulējuma priekšmets un mērķis nemainās, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai kā piemērotākais risinājums tika izvēlēts jaunu noteikumu izdošana, nevis esošo grozīšana. Ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” ir zaudējušas spēku deleģējuma normas, uz kuru pamata izdoti noteikumi Nr. 769 (likuma “Par piesārņojumu 24.1 pants un 45. panta septītā un 7.2 daļa). Spēkā no deleģējuma normām joprojām ir likuma “Par piesārņojumu” 30. panta pirmā daļa, un 45. panta pirmā daļa (kuras nav ietvertas noteikumu projekta paredzētajā izdošanas pamatojuma norādē, jo nav tieši attiecināmas uz ES ETS), kā arī likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta pirmā daļa).
Ņemot vērā, ka izdošanas pamatojuma norāde grozījumu rezultātā tiek būtiski mainīta, kā arī likuma “Par piesārņojumu” pārejas noteikumu 81. punktu, kas paredz esošo noteikumu piemērošanu līdz jaunu noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā atbilstošs risinājums tika izvēlēts jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Problēmu apraksts
1. Nacionālā regulējuma pārklāšanās ar tieši piemērojamām ES regulām.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā detalizēti regulē tieši piemērojamās regula Nr. 2018/2066 un regula 2018/2067. Noteikumi Nr. 769 līdz šim vietām ietver normas, kas pēc būtības atkārtoja vai pārlieku detalizēja minētajās regulās jau noteiktās prasības. Tas rada risku nacionālā regulējuma neatbilstībai gadījumos, kad Eiropas Savienības regulas tiek grozītas, kā arī palielina administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm.
2. Neskaidra dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtība un informācijas sistēmu nošķīrums.
Praksē iesniegumi SEG atļaujas saņemšanai tiek iesniegti dienesta informācijas sistēmā, savukārt, monitoringa plāni, emisiju ziņojumi, verifikācijas ziņojumi un ar tiem saistītā informācija tiek iesniegta Eiropas Komisijas izveidotajā un uzturētajā ES ETS Reporting informācijas apmaiņas sistēmā. Noteikumi Nr. 769 šo nošķīrumu ne vienmēr atspoguļo pietiekami skaidri, radot neskaidrības operatoriem par dokumentu iesniegšanas kārtību, tādējādi palielinot administratīvo slogu gan operatoriem, gan dienestam.
3. Monitoringa plāna lomas nepietiekama noteikšana atļaujas izsniegšanas procesā.
Lai gan monitoringa plāns ir centrālais dokuments emisiju monitoringa nodrošināšanai saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066, spēkā esošajos noteikumos tā iesniegšanas, izvērtēšanas un sasaistes ar atļaujas izsniegšanu un grozīšanu kārtība nav pietiekami skaidri un konsekventi nostiprināta nacionālā līmenī. Tas var apgrūtināt gan atļaujas pirmreizējo izsniegšanu, gan turpmāko uzraudzību, īpaši ja ES ETS tiek ietvertas jaunas iekārtas.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – direktīva 2023/959), cita starpā, paredz SEG atļaujā iekļaut norādi par saistībām nodot kvotas, kas līdzvērtīgas iekārtas kopējām emisijām attiecīgā kalendārā gada laikā, kuras ir verificētas saskaņā šīs direktīvas 15. pantu, ievērojot 12. panta 3. punktā noteikto termiņu.
Lai gan Latvijā ES ETS operatori praktiski pilda šīs saistības, ievērojot noteiktos termiņus, šāds prasību formulējums, kas jāiekļauj atļaujā, līdz šim nav bijis ietverts noteikums Nr. 769 attiecība uz SEG atļaujas saturu. Direktīvu 2023/959, kas nosaka jaunus pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz ES ETS regulējumu, līdz 2023. gada 31. decembrim bija jātransponē, tai skaitā, Latvijas tiesību aktos. Par laicīgu ES ETS normu netransponēšanu Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku ir uzsākusi pārkāpuma procedūru (INFR(2024)0096).
Direktīvā 2023/959 noteiktais laika termiņš emisijas kvotu nodošanai - 30. septembris ir transponēts likumā "Par piesārņojumu" ar 2025. gada 9. oktobrī pieņemto likumu "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (910/Lp14), tā 32.27 panta ceturtajā daļā, atsauce uz kuru tiks iekļauta noteikumu projekta 2. pielikumā.
5. Nacionālajā regulējumā trūkst skaidras kārtības sākotnējai izvērtēšanai gadījumos, kad iekārtas vēsturiski nav bijušas iekļautas ES ETS, bet no 2026. gada tām var rasties pienākums piedalīties sistēmā. Tāpat nav noteikta vienota pieeja situācijām, kad operators vēlas pierādīt, ka uz iekārtu attiecas likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I sadaļā paredzētie izņēmumi. Tas rada neskaidrības gan operatoriem, gan dienestam un palielina administratīvā sloga un atšķirīgas prakses risku.
6. Pēc atjaunojamo energoresursu regulējuma izmaiņām Eiropas Savienībā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk – RED3) stāšanās spēkā, praksē operatoriem, kuri stacionārajā iekārtā tiešai sadedzināšanai izmanto atkritumus vai atkritumu kurināmo vai jauktu kurināmo ar biomasas (biogēno) frakciju, rodas neskaidrības un būtisks administratīvais slogs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina sagatavošanu un iesniegšanu katrai plūsmai.
Daļai šādu plūsmu augšupējo posmu emisijas nav attiecināmas uz plūsmu kā atkritumiem, savukārt, pārstrādes un transportēšanas emisijas ir nenozīmīgas vai ir vērtējamas konservatīvi, tādēļ individuāla ietaupījuma aprēķina sagatavošana ne vienmēr nodrošina samērīgu ieguvumu uzraudzībai un verifikācijai. Vienlaikus jānodrošina, ka tiek konsekventi ņemtas vērā ne-CO₂ emisijas (piem., CH₄ un N₂O) un saglabāta pārbaudāmība emisiju ziņojumā.
Piemērs: atsevišķi izaicinājumi rodas operatoriem, kuri kā atkritumu kurināmo izmanto riepas vai riepu atkritumus un uzrāda plūsmā esošo biogēno frakciju. Šādos gadījumos praksē ir sarežģīti un resursu ietilpīgi sagatavot un verificēt atsevišķu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu katru gadu, lai gan, lai atvieglotu administratīvo slogu, ir iespējams piemērot konservatīvu, dienesta saskaņotu pieeju.
1. Nacionālā regulējuma pārklāšanās ar tieši piemērojamām ES regulām.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā detalizēti regulē tieši piemērojamās regula Nr. 2018/2066 un regula 2018/2067. Noteikumi Nr. 769 līdz šim vietām ietver normas, kas pēc būtības atkārtoja vai pārlieku detalizēja minētajās regulās jau noteiktās prasības. Tas rada risku nacionālā regulējuma neatbilstībai gadījumos, kad Eiropas Savienības regulas tiek grozītas, kā arī palielina administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm.
2. Neskaidra dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtība un informācijas sistēmu nošķīrums.
Praksē iesniegumi SEG atļaujas saņemšanai tiek iesniegti dienesta informācijas sistēmā, savukārt, monitoringa plāni, emisiju ziņojumi, verifikācijas ziņojumi un ar tiem saistītā informācija tiek iesniegta Eiropas Komisijas izveidotajā un uzturētajā ES ETS Reporting informācijas apmaiņas sistēmā. Noteikumi Nr. 769 šo nošķīrumu ne vienmēr atspoguļo pietiekami skaidri, radot neskaidrības operatoriem par dokumentu iesniegšanas kārtību, tādējādi palielinot administratīvo slogu gan operatoriem, gan dienestam.
3. Monitoringa plāna lomas nepietiekama noteikšana atļaujas izsniegšanas procesā.
Lai gan monitoringa plāns ir centrālais dokuments emisiju monitoringa nodrošināšanai saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066, spēkā esošajos noteikumos tā iesniegšanas, izvērtēšanas un sasaistes ar atļaujas izsniegšanu un grozīšanu kārtība nav pietiekami skaidri un konsekventi nostiprināta nacionālā līmenī. Tas var apgrūtināt gan atļaujas pirmreizējo izsniegšanu, gan turpmāko uzraudzību, īpaši ja ES ETS tiek ietvertas jaunas iekārtas.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – direktīva 2023/959), cita starpā, paredz SEG atļaujā iekļaut norādi par saistībām nodot kvotas, kas līdzvērtīgas iekārtas kopējām emisijām attiecīgā kalendārā gada laikā, kuras ir verificētas saskaņā šīs direktīvas 15. pantu, ievērojot 12. panta 3. punktā noteikto termiņu.
Lai gan Latvijā ES ETS operatori praktiski pilda šīs saistības, ievērojot noteiktos termiņus, šāds prasību formulējums, kas jāiekļauj atļaujā, līdz šim nav bijis ietverts noteikums Nr. 769 attiecība uz SEG atļaujas saturu. Direktīvu 2023/959, kas nosaka jaunus pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz ES ETS regulējumu, līdz 2023. gada 31. decembrim bija jātransponē, tai skaitā, Latvijas tiesību aktos. Par laicīgu ES ETS normu netransponēšanu Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku ir uzsākusi pārkāpuma procedūru (INFR(2024)0096).
Direktīvā 2023/959 noteiktais laika termiņš emisijas kvotu nodošanai - 30. septembris ir transponēts likumā "Par piesārņojumu" ar 2025. gada 9. oktobrī pieņemto likumu "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (910/Lp14), tā 32.27 panta ceturtajā daļā, atsauce uz kuru tiks iekļauta noteikumu projekta 2. pielikumā.
5. Nacionālajā regulējumā trūkst skaidras kārtības sākotnējai izvērtēšanai gadījumos, kad iekārtas vēsturiski nav bijušas iekļautas ES ETS, bet no 2026. gada tām var rasties pienākums piedalīties sistēmā. Tāpat nav noteikta vienota pieeja situācijām, kad operators vēlas pierādīt, ka uz iekārtu attiecas likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I sadaļā paredzētie izņēmumi. Tas rada neskaidrības gan operatoriem, gan dienestam un palielina administratīvā sloga un atšķirīgas prakses risku.
6. Pēc atjaunojamo energoresursu regulējuma izmaiņām Eiropas Savienībā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk – RED3) stāšanās spēkā, praksē operatoriem, kuri stacionārajā iekārtā tiešai sadedzināšanai izmanto atkritumus vai atkritumu kurināmo vai jauktu kurināmo ar biomasas (biogēno) frakciju, rodas neskaidrības un būtisks administratīvais slogs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina sagatavošanu un iesniegšanu katrai plūsmai.
Daļai šādu plūsmu augšupējo posmu emisijas nav attiecināmas uz plūsmu kā atkritumiem, savukārt, pārstrādes un transportēšanas emisijas ir nenozīmīgas vai ir vērtējamas konservatīvi, tādēļ individuāla ietaupījuma aprēķina sagatavošana ne vienmēr nodrošina samērīgu ieguvumu uzraudzībai un verifikācijai. Vienlaikus jānodrošina, ka tiek konsekventi ņemtas vērā ne-CO₂ emisijas (piem., CH₄ un N₂O) un saglabāta pārbaudāmība emisiju ziņojumā.
Piemērs: atsevišķi izaicinājumi rodas operatoriem, kuri kā atkritumu kurināmo izmanto riepas vai riepu atkritumus un uzrāda plūsmā esošo biogēno frakciju. Šādos gadījumos praksē ir sarežģīti un resursu ietilpīgi sagatavot un verificēt atsevišķu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu katru gadu, lai gan, lai atvieglotu administratīvo slogu, ir iespējams piemērot konservatīvu, dienesta saskaņotu pieeju.
Risinājuma apraksts
Risinājumu apraksts
1. Nacionālā regulējuma saskaņošana ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības regulām.
Lai novērstu nacionālā regulējuma dublēšanu ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, noteikumu projekts paredz pārskatīt un precizēt noteikumos Nr. 769 ietvertās normas, saglabājot tikai tās prasības, kas ir nepieciešamas procedūru un institucionālo kompetenču noteikšanai nacionālā līmenī. Gadījumos, kad prasības jau ir noteiktas regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067, nacionālajā regulējumā, kur tas ir lietderīgi, tiek izmantotas tiešas atsauces uz attiecīgajiem regulu pantiem, tādējādi nodrošinot regulējuma elastību un atbilstību turpmākiem Eiropas Savienības tiesību aktu grozījumiem.
2. Dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtības un informācijas sistēmu nošķīruma precizēšana.
Ar noteikumu projektu tiek skaidri noteikta dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtība, nošķirot gadījumus, kad iesniegumi par atļaujas izdošanu, tās grozījumiem un atcelšanu (attiecīgi noteikumu projekta 4., 36. un 50. punktā minētie iesniegumi) iesniedzami saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu, izmantojot noteikumu projektā 1. vai 2. pielikumā norādītās formas. Šobrīd visērtākais veids, lai dienestā iesniegtu minētos iesniegumus ir informācijas sistēmā "TULPE", kur uzņēmuma paraksttiesīgā persona var patstāvīgi iesniegt iesniegumu vai pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu uzņēmuma vārdā.
Noteikumu projekta 6. nodaļa nosaka Eiropas Komisijas izveidotas ES ETS informācijas sistēmas - ETS Reporting izmantošanu. Šo sistēmu Latvijas ES ETS operatori izmanto kopš tās pirmsākumiem - 2021. gada lai sagatavotu un iesniegtu monitoringa plānus un ikgadējo emisijas ziņojumu. Regula Nr. 2018/2066 nosaka minimālo monitoringa plāna un ikgadējā emisijas ziņojuma saturu, kas viens pret viens arī iestrādāts ES ETS ziņošanas sistēmā. ETS Reporting sistēma nodrošina vieglāku un ātrāku informācijas apmaiņu starp operatoru, verificētāju un dienestu. Monitoringa plāna un ikgadējo emisijas ziņojumu pārbaude, labojumu pieprasīšana, apstiprināšana tiek nodrošināta ETS Reporting sistēmā. Lai izveidotu piekļuvi ETS Reporting sistēmai, operatoram ir jāizveido EU Login (https://webgate.ec.europa.eu/cas/eim/external/register.cgi). EU Login ir Eiropas Komisijas lietotāju autentifikācijas pakalpojumus. Tas ļauj autorizētiem lietotājiem piekļūt dažādiem Eiropas Komisijas tīmekļa pakalpojumiem, izmantojot vienu e-pasta adresi un paroli.
Šāda pieeja ir pārbaudīta un operatoriem pierasta, tā nodrošina viennozīmīgu regulējuma piemērošanu praksē, mazina neskaidrības operatoriem un samazina administratīvo slogu gan operatoriem, gan kompetentajām iestādēm, uzlabojot datu apmaiņas procesu.
Pateicoties EU Login divpakāpju autentifikācijai, sistēmā tiek nodrošināta darbību, labojumu un apstiprinājumu izsekojamība. Līdz ar to dienestam nav nepieciešamība ikgadējo emisijas ziņojumu un darbības līmeņa ziņojumu apstiprināt sagatavot ikgadējus lēmumus (šobrīd, kopš 01.01.2026 - 37 iekārtas, tātad 37 lēmumi gadā), kas turpmāk ievērojami atvieglos administratīvo slogu. Tomēr augstāk minēto ziņojumu neapstiprināšanas gadījumā, dienestam lēmums būs jāsagatavo, iekļaujot tajā detalizētus iemeslus ziņojuma neapstiprināšanai.
Papildus ziņošanas prasības radušās centralizētās siltumapgādes operatoriem, kuri izstrādājuši un iesnieguši klimatneitralitātes plānu saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģētās Regulas(ES) 2019/331 ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (turpmāk - regula Nr. 2019/331) 22.b pantu, un tādējādi ir tiesīgi saņemt papildu 30% kvotas, ja tie plāna izpildi apliecina klimatneitralitātes ziņojumā. Klimatneitralitātes ziņojumu operatori iesniegs reizi piecos gados. Pirmais ziņojums kompetentai iestādei (t.i. Latvijā - dienestam) jāiesniedz līdz 2026. gada 31. martam (kā to nosaka Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas Regula (ES) 2019/1842 ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (turpmāk - regula Nr. 2019/1842) un nākošais iesniegšanas termiņš noteikumu projektā noteikts 2030. gada 15. marts (proti, vienlaicīgi ar ikgadējo emisiju ziņojumu), ziņojumu iesniedzot dienestā. Informāciju, kas jāiekļauj klimatnietralitātes ziņojuma iesniegšanai izstrādātajās Eiropas Komisijas publicētajās elektroniskajās veidnēs, atbilst regulas Nr. 2019/1842 II pielikumā norādītajai informācijai. Šī ziņojuma iesniegšanai šobrīd nav noteikts veids, proti, to var iesniegt dienestā, piemēram, e-pastā, apliecinot ar elektronisku parakstu. Prognozējams, ka Latvijā klimatneitralitātes ziņojumu iesniegs deviņi operatori. Tā kā šo ziņojumu šobrīd nav iespēja iesniegt un apstiprināt ETS Reporting sistēmā, paredzēts, ka dienests šī ziņojuma apstiprināšanai vai neapstiprināšanai sagatavo lēmumu.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, šobrīd paredzams, ka dienestam administratīvais slogs samazināsies, skaitliski samazinot ikgadējo lēmumu rakstīšanu.
3. Monitoringa plāna lomas noteikšana atļaujas izsniegšanas un grozīšanas procesā.
Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu emisiju monitoringu, ar noteikumu projektu monitoringa plāna loma tiek skaidri nostiprināta nacionālajā regulējumā kā būtiska atļaujas izsniegšanas un grozīšanas procesa sastāvdaļa. Noteikumu projektā tiek precizēta monitoringa plāna iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība, kā arī tā sasaite ar atļaujas izsniegšanu un turpmāko uzraudzību, tostarp gadījumos, kad ES ETS tiek ietvertas jaunas iekārtas.
4. Noteikumu projekta 2. pielikuma - SEG atļaujas satura papildināšana atbilstoši direktīvas 2023/959 prasībām.
Lai nodrošinātu direktīvas 2023/959 prasību izpildi un novērstu neatbilstības risku, ar noteikumu projektu tiek precizēts SEG atļaujas saturs, paredzot tajā norādi par operatora saistībām nodot emisijas kvotas apjomā, kas atbilst iekārtas kopējām verificētajām emisijām attiecīgajā kalendārajā gadā, ievērojot šajā direktīvā noteiktos termiņus. Tādējādi tiek nodrošināta pilnīga nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un mazināts pārkāpuma procedūras risks.
5. Saskaņā ar ETS direktīvas grozījumiem (direktīva 2023/959) attiecībā uz izmaiņām, kas skar operatoru ietveršanu ES ETS, jāņem vērā tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto tikai atjaunojamos energoresursus (pēc 2025. gada 31. decembra). Vienlaicīgi direktīvas 2023/959 norma nosaka, ka ja ka vairāk nekā 95% no iekārtas kopējām vidējām SEG emisijām laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam (vai jaunām iekārtām – kas uzsākušas darbību pēc 2024. gada 30. maija) rodas no tāda biomasas kurināmā sadedzināšanas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, šādas iekārtas nav ETS tvērumā.
Šo izmaiņu rezultātā (kas transponētas likumā "Par piesārņojumu", tā 2025. gada 17. oktobra grozījumos), noteikumu projektā ielikta iespēja veikt sākotnējo izvērtēšanu pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma iesniegšanas, paredzot skaidru procedūru informācijas un dokumentu iesniegšanai dienestā. Noteikumu projekts paredz iespēju operatoram nepieciešamības gadījumā pirms pieteikuma SEG atļaujai iesniegšanai, iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka ja vairāk nekā 95% no iekārtas kopējām vidējām SEG emisijām laika posmā no 2019. gada līdz 2024. gadam (vai jaunām iekārtām – kas uzsākušas darbību pēc 2024. gada 30. maija) rodas no tāda biomasas kurināmā sadedzināšanas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Enerģētikas likumā un Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 686). Vienlaicīgi noteikumu projekts paredz pārejas periodu - esošu iekārtu operatori attiecināmos dokumentus sākotnējo izvērtēšanai saskaņā ar šo noteikumu 4.1 punktu dienestā var iesniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Šāda kārtība atvieglos administratīvo slogu iekārtu operatoriem, kuriem nebūs jāsagatavo monitoringa plāns un iesniegums SEG atļaujas saņemšanai.
Tomēr dienestam 2026. gadā jāpārskata ievērojams skaits piesārņojošās atļaujas un jāidentificē potenciālie ETS operatori. Dienestam arī jāveic papildu kurināmā plūsmas izvērtējums gadījumā, ja piesārņojošo darbību atļauja tiek izsniegta jaunai iekārtai, kura atbilstoši jaudai atbilst likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I. sadaļai. Likumā “Par piesārņojumu” anotācijas 3. sadaļā ir norādīts, ka saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un dienesta sniegto informāciju, lai veiktu A un B piesārņojošo atļauju papildu pārbaudi un iespējamu, atsevišķu SEG atļauju izsniegšanu iespējamiem jauniem ETS operatoriem dienesta resorā būtu nepieciešamas līdz 600 darba stundām iepriekš minēto A un B piesārņojošo atļauju pārskatīšanai, lai novērtētu, vai iekārtu operatoram jāizsniedz SEG atļauja. Jauno pienākumu pildīšanai nav nepieciešams veidot jaunas amata vietas vai jaunas slodzes (vai pusslodzes), šos papildu pienākumus uzticot esošajiem darbiniekiem. 2025. gadā kopā 15 000 eiro, pēc tam – katru gadu 6000 eiro.
6. Ar noteikumu projektu tiek ieviesta skaidra nacionālā procedūra (7.2. punkts), kas ļauj operatoram procedūras aprakstā norādīt, ka konkrētai plūsmai atsevišķs siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins nav attiecināms, un paredz, ka dienests var atzīt šādu atvieglojumu, ja:
- plūsmai nav attiecināmas augšupējo posmu emisijas, un operatora iesniegtā emisiju ietaupījuma vērtība no atkritumu pārstrādes un transportēšanas emisijām ir nenozīmīgas un konservatīvi novērtēta, nepārsniedzot 80% (ne-CO₂ emisiju noteikšanai var izmantot dienesta saskaņotas atsauces vērtības vai Komisijas 2023. gada 10. februāra Deleģētās Regulas (ES) 2023/1185 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām 1. tabulā noteiktās vērtības);
- sadedzināšanā iegūtais siltums tiek izmantots produktu ražošanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautā stacionārā iekārtā, nevis , ja saražotā siltumenerģija tiek pārdota galalietotājiem kā siltumenerģija apkurei (arī izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmu, t.i. siltumenerģiju pārdod siltumapgādes sistēmas operatoram), t.i. rūpnieciskās iekārtas, kas darbojas kā siltumapgādes sistēmas dalībnieki.
- operators AER norāda informāciju, kas ļauj identificēt plūsmu un biomasas frakciju, kā arī izmantotās atsauces vērtības un norādi par piemēroto atvieglojumu.
Atvieglojums nemaina ETS emisiju uzskaites prasības, bet ir vērsts uz administratīvā sloga mazināšanu SEG ietaupījuma pierādīšanas daļā, vienlaikus saglabājot caurspīdīgumu un pārbaudāmību.
1. Nacionālā regulējuma saskaņošana ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības regulām.
Lai novērstu nacionālā regulējuma dublēšanu ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām, noteikumu projekts paredz pārskatīt un precizēt noteikumos Nr. 769 ietvertās normas, saglabājot tikai tās prasības, kas ir nepieciešamas procedūru un institucionālo kompetenču noteikšanai nacionālā līmenī. Gadījumos, kad prasības jau ir noteiktas regulā Nr. 2018/2066 un regulā Nr. 2018/2067, nacionālajā regulējumā, kur tas ir lietderīgi, tiek izmantotas tiešas atsauces uz attiecīgajiem regulu pantiem, tādējādi nodrošinot regulējuma elastību un atbilstību turpmākiem Eiropas Savienības tiesību aktu grozījumiem.
2. Dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtības un informācijas sistēmu nošķīruma precizēšana.
Ar noteikumu projektu tiek skaidri noteikta dokumentu un ziņojumu iesniegšanas kārtība, nošķirot gadījumus, kad iesniegumi par atļaujas izdošanu, tās grozījumiem un atcelšanu (attiecīgi noteikumu projekta 4., 36. un 50. punktā minētie iesniegumi) iesniedzami saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu, izmantojot noteikumu projektā 1. vai 2. pielikumā norādītās formas. Šobrīd visērtākais veids, lai dienestā iesniegtu minētos iesniegumus ir informācijas sistēmā "TULPE", kur uzņēmuma paraksttiesīgā persona var patstāvīgi iesniegt iesniegumu vai pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu uzņēmuma vārdā.
Noteikumu projekta 6. nodaļa nosaka Eiropas Komisijas izveidotas ES ETS informācijas sistēmas - ETS Reporting izmantošanu. Šo sistēmu Latvijas ES ETS operatori izmanto kopš tās pirmsākumiem - 2021. gada lai sagatavotu un iesniegtu monitoringa plānus un ikgadējo emisijas ziņojumu. Regula Nr. 2018/2066 nosaka minimālo monitoringa plāna un ikgadējā emisijas ziņojuma saturu, kas viens pret viens arī iestrādāts ES ETS ziņošanas sistēmā. ETS Reporting sistēma nodrošina vieglāku un ātrāku informācijas apmaiņu starp operatoru, verificētāju un dienestu. Monitoringa plāna un ikgadējo emisijas ziņojumu pārbaude, labojumu pieprasīšana, apstiprināšana tiek nodrošināta ETS Reporting sistēmā. Lai izveidotu piekļuvi ETS Reporting sistēmai, operatoram ir jāizveido EU Login (https://webgate.ec.europa.eu/cas/eim/external/register.cgi). EU Login ir Eiropas Komisijas lietotāju autentifikācijas pakalpojumus. Tas ļauj autorizētiem lietotājiem piekļūt dažādiem Eiropas Komisijas tīmekļa pakalpojumiem, izmantojot vienu e-pasta adresi un paroli.
Šāda pieeja ir pārbaudīta un operatoriem pierasta, tā nodrošina viennozīmīgu regulējuma piemērošanu praksē, mazina neskaidrības operatoriem un samazina administratīvo slogu gan operatoriem, gan kompetentajām iestādēm, uzlabojot datu apmaiņas procesu.
Pateicoties EU Login divpakāpju autentifikācijai, sistēmā tiek nodrošināta darbību, labojumu un apstiprinājumu izsekojamība. Līdz ar to dienestam nav nepieciešamība ikgadējo emisijas ziņojumu un darbības līmeņa ziņojumu apstiprināt sagatavot ikgadējus lēmumus (šobrīd, kopš 01.01.2026 - 37 iekārtas, tātad 37 lēmumi gadā), kas turpmāk ievērojami atvieglos administratīvo slogu. Tomēr augstāk minēto ziņojumu neapstiprināšanas gadījumā, dienestam lēmums būs jāsagatavo, iekļaujot tajā detalizētus iemeslus ziņojuma neapstiprināšanai.
Papildus ziņošanas prasības radušās centralizētās siltumapgādes operatoriem, kuri izstrādājuši un iesnieguši klimatneitralitātes plānu saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģētās Regulas(ES) 2019/331 ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (turpmāk - regula Nr. 2019/331) 22.b pantu, un tādējādi ir tiesīgi saņemt papildu 30% kvotas, ja tie plāna izpildi apliecina klimatneitralitātes ziņojumā. Klimatneitralitātes ziņojumu operatori iesniegs reizi piecos gados. Pirmais ziņojums kompetentai iestādei (t.i. Latvijā - dienestam) jāiesniedz līdz 2026. gada 31. martam (kā to nosaka Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas Regula (ES) 2019/1842 ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (turpmāk - regula Nr. 2019/1842) un nākošais iesniegšanas termiņš noteikumu projektā noteikts 2030. gada 15. marts (proti, vienlaicīgi ar ikgadējo emisiju ziņojumu), ziņojumu iesniedzot dienestā. Informāciju, kas jāiekļauj klimatnietralitātes ziņojuma iesniegšanai izstrādātajās Eiropas Komisijas publicētajās elektroniskajās veidnēs, atbilst regulas Nr. 2019/1842 II pielikumā norādītajai informācijai. Šī ziņojuma iesniegšanai šobrīd nav noteikts veids, proti, to var iesniegt dienestā, piemēram, e-pastā, apliecinot ar elektronisku parakstu. Prognozējams, ka Latvijā klimatneitralitātes ziņojumu iesniegs deviņi operatori. Tā kā šo ziņojumu šobrīd nav iespēja iesniegt un apstiprināt ETS Reporting sistēmā, paredzēts, ka dienests šī ziņojuma apstiprināšanai vai neapstiprināšanai sagatavo lēmumu.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, šobrīd paredzams, ka dienestam administratīvais slogs samazināsies, skaitliski samazinot ikgadējo lēmumu rakstīšanu.
3. Monitoringa plāna lomas noteikšana atļaujas izsniegšanas un grozīšanas procesā.
Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu emisiju monitoringu, ar noteikumu projektu monitoringa plāna loma tiek skaidri nostiprināta nacionālajā regulējumā kā būtiska atļaujas izsniegšanas un grozīšanas procesa sastāvdaļa. Noteikumu projektā tiek precizēta monitoringa plāna iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība, kā arī tā sasaite ar atļaujas izsniegšanu un turpmāko uzraudzību, tostarp gadījumos, kad ES ETS tiek ietvertas jaunas iekārtas.
4. Noteikumu projekta 2. pielikuma - SEG atļaujas satura papildināšana atbilstoši direktīvas 2023/959 prasībām.
Lai nodrošinātu direktīvas 2023/959 prasību izpildi un novērstu neatbilstības risku, ar noteikumu projektu tiek precizēts SEG atļaujas saturs, paredzot tajā norādi par operatora saistībām nodot emisijas kvotas apjomā, kas atbilst iekārtas kopējām verificētajām emisijām attiecīgajā kalendārajā gadā, ievērojot šajā direktīvā noteiktos termiņus. Tādējādi tiek nodrošināta pilnīga nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un mazināts pārkāpuma procedūras risks.
5. Saskaņā ar ETS direktīvas grozījumiem (direktīva 2023/959) attiecībā uz izmaiņām, kas skar operatoru ietveršanu ES ETS, jāņem vērā tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto tikai atjaunojamos energoresursus (pēc 2025. gada 31. decembra). Vienlaicīgi direktīvas 2023/959 norma nosaka, ka ja ka vairāk nekā 95% no iekārtas kopējām vidējām SEG emisijām laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam (vai jaunām iekārtām – kas uzsākušas darbību pēc 2024. gada 30. maija) rodas no tāda biomasas kurināmā sadedzināšanas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, šādas iekārtas nav ETS tvērumā.
Šo izmaiņu rezultātā (kas transponētas likumā "Par piesārņojumu", tā 2025. gada 17. oktobra grozījumos), noteikumu projektā ielikta iespēja veikt sākotnējo izvērtēšanu pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma iesniegšanas, paredzot skaidru procedūru informācijas un dokumentu iesniegšanai dienestā. Noteikumu projekts paredz iespēju operatoram nepieciešamības gadījumā pirms pieteikuma SEG atļaujai iesniegšanai, iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka ja vairāk nekā 95% no iekārtas kopējām vidējām SEG emisijām laika posmā no 2019. gada līdz 2024. gadam (vai jaunām iekārtām – kas uzsākušas darbību pēc 2024. gada 30. maija) rodas no tāda biomasas kurināmā sadedzināšanas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Enerģētikas likumā un Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 686). Vienlaicīgi noteikumu projekts paredz pārejas periodu - esošu iekārtu operatori attiecināmos dokumentus sākotnējo izvērtēšanai saskaņā ar šo noteikumu 4.1 punktu dienestā var iesniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Šāda kārtība atvieglos administratīvo slogu iekārtu operatoriem, kuriem nebūs jāsagatavo monitoringa plāns un iesniegums SEG atļaujas saņemšanai.
Tomēr dienestam 2026. gadā jāpārskata ievērojams skaits piesārņojošās atļaujas un jāidentificē potenciālie ETS operatori. Dienestam arī jāveic papildu kurināmā plūsmas izvērtējums gadījumā, ja piesārņojošo darbību atļauja tiek izsniegta jaunai iekārtai, kura atbilstoši jaudai atbilst likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I. sadaļai. Likumā “Par piesārņojumu” anotācijas 3. sadaļā ir norādīts, ka saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un dienesta sniegto informāciju, lai veiktu A un B piesārņojošo atļauju papildu pārbaudi un iespējamu, atsevišķu SEG atļauju izsniegšanu iespējamiem jauniem ETS operatoriem dienesta resorā būtu nepieciešamas līdz 600 darba stundām iepriekš minēto A un B piesārņojošo atļauju pārskatīšanai, lai novērtētu, vai iekārtu operatoram jāizsniedz SEG atļauja. Jauno pienākumu pildīšanai nav nepieciešams veidot jaunas amata vietas vai jaunas slodzes (vai pusslodzes), šos papildu pienākumus uzticot esošajiem darbiniekiem. 2025. gadā kopā 15 000 eiro, pēc tam – katru gadu 6000 eiro.
6. Ar noteikumu projektu tiek ieviesta skaidra nacionālā procedūra (7.2. punkts), kas ļauj operatoram procedūras aprakstā norādīt, ka konkrētai plūsmai atsevišķs siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins nav attiecināms, un paredz, ka dienests var atzīt šādu atvieglojumu, ja:
- plūsmai nav attiecināmas augšupējo posmu emisijas, un operatora iesniegtā emisiju ietaupījuma vērtība no atkritumu pārstrādes un transportēšanas emisijām ir nenozīmīgas un konservatīvi novērtēta, nepārsniedzot 80% (ne-CO₂ emisiju noteikšanai var izmantot dienesta saskaņotas atsauces vērtības vai Komisijas 2023. gada 10. februāra Deleģētās Regulas (ES) 2023/1185 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām 1. tabulā noteiktās vērtības);
- sadedzināšanā iegūtais siltums tiek izmantots produktu ražošanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautā stacionārā iekārtā, nevis , ja saražotā siltumenerģija tiek pārdota galalietotājiem kā siltumenerģija apkurei (arī izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmu, t.i. siltumenerģiju pārdod siltumapgādes sistēmas operatoram), t.i. rūpnieciskās iekārtas, kas darbojas kā siltumapgādes sistēmas dalībnieki.
- operators AER norāda informāciju, kas ļauj identificēt plūsmu un biomasas frakciju, kā arī izmantotās atsauces vērtības un norādi par piemēroto atvieglojumu.
Atvieglojums nemaina ETS emisiju uzskaites prasības, bet ir vērsts uz administratīvā sloga mazināšanu SEG ietaupījuma pierādīšanas daļā, vienlaikus saglabājot caurspīdīgumu un pārbaudāmību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav veikti atsevišķi pētījumi ārpus Eiropas Savienības regulējuma un Komisijas deleģēto aktu ietekmes izvērtējumiem. Noteikumu projekta nepieciešamību pamato ES ETS reformas analīze un likuma "Par piesārņojumu" grozījumi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- iekārtu operatori
- verificētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē ES ETS stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatorus (enerģētikas un rūpniecības nozares uzņēmumus), kuri veic likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma I sadaļā minētās darbības un ir saņēmuši SEG atļauju un tiem piesaistītajiem verificētājiem.
Noteikumu projekts tieši neietekmē emisiju apjomu vai emisijas kvotu piešķiršanas apmēru, bet precizē un pilnveido procedūras, kas saistītas ar emisiju monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un atļauju izsniegšanu, kuru operatori veic kopš 2013. gada. Tiek sagaidīts, ka regulējuma precizēšana un pārskatamāka dokumentu iesniegšanas kārtība samazinās administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību un vienotu regulējuma piemērošanu praksē.
Noteikumu projekta īstenošana neprasa papildu finanšu resursus no valsts budžeta, jo prasības balstās uz jau spēkā esošām tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām.
Iespēja veikt sākotnējo izvērtēšanu pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas iesniegšanas samazina administratīvo slogu operatoriem, jo atļaujas saņemšanas procedūra tiek uzsākta tikai tajos gadījumos, kad iekārta atbilst likumā noteiktajam ES ETS tvērumam.
Papildus ziņošanas prasības radušās centraizētās siltumapgādes operatoriem, kuri izstrādājuši un iesnieguši klimatneitralitātes plānu saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b pantu, un tādējādi ir tiesīgi saņemt papildu 30% kvotas, ja tie plāna izpildi apliecina klimatneitralitātes ziņojumā. Klimatneitralitātes ziņojumu operatori iesniegs ik pa 5 gadiem, līdz pilnīgai klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Tomēr regulas Nr. 2019/331 22b panta 3. daļā noteikts, ka, lai saņemtu papildu 30% kvotas 2025.-2030. gadu periodā, ievērojams emisiju samazinājums jāsasniedz līdz 2030. gadam. Līdz ar to pieņemts, ka atbilstoši šī brīža nosacījumiem, operatori savas saistības attiecībā uz kvotu saņemšanu būs nokārtojuši līdz 2030. gadam.
Noteikumu projekts tieši neietekmē emisiju apjomu vai emisijas kvotu piešķiršanas apmēru, bet precizē un pilnveido procedūras, kas saistītas ar emisiju monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un atļauju izsniegšanu, kuru operatori veic kopš 2013. gada. Tiek sagaidīts, ka regulējuma precizēšana un pārskatamāka dokumentu iesniegšanas kārtība samazinās administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību un vienotu regulējuma piemērošanu praksē.
Noteikumu projekta īstenošana neprasa papildu finanšu resursus no valsts budžeta, jo prasības balstās uz jau spēkā esošām tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām.
Iespēja veikt sākotnējo izvērtēšanu pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas iesniegšanas samazina administratīvo slogu operatoriem, jo atļaujas saņemšanas procedūra tiek uzsākta tikai tajos gadījumos, kad iekārta atbilst likumā noteiktajam ES ETS tvērumam.
Papildus ziņošanas prasības radušās centraizētās siltumapgādes operatoriem, kuri izstrādājuši un iesnieguši klimatneitralitātes plānu saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b pantu, un tādējādi ir tiesīgi saņemt papildu 30% kvotas, ja tie plāna izpildi apliecina klimatneitralitātes ziņojumā. Klimatneitralitātes ziņojumu operatori iesniegs ik pa 5 gadiem, līdz pilnīgai klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Tomēr regulas Nr. 2019/331 22b panta 3. daļā noteikts, ka, lai saņemtu papildu 30% kvotas 2025.-2030. gadu periodā, ievērojams emisiju samazinājums jāsasniedz līdz 2030. gadam. Līdz ar to pieņemts, ka atbilstoši šī brīža nosacījumiem, operatori savas saistības attiecībā uz kvotu saņemšanu būs nokārtojuši līdz 2030. gadam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
6 191,82
iekārtu operatori
palielinās
Vērtības nozīme:
15,86
euro
40,00
stundas
9
subjekti
1,0
reize
5 709,60
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts operatoriem, kuriem jāiesniedz klimatneitralitātes ziņojums, kurš jāiesniedz ik pa 5 gadiem. Nav paredzams tieši cik ilgi klimatnietralitātes ziņojums būs jāiesniedz, tas atkarīgs no katra operatora, kurš iesniedzis šo ziņojumu, klimatnietralitātes mērķa saniegšanas. Tāpēc šobrīd aprēķins tiek veikts, ņemot vērā, ka katram oparatoram, uz kurus attiecināma šī ziņojuma iesniegšana, līdz 2030. gada 15. martam būs jāiesniedz kopā 2 ziņojumi.
Klimatneitralitātes ziņojumu sagatavošana aprēķināta: C = (f x l) x b, kur C – ziņojuma sagatavošanas radītās izmaksas; f – stundas samaksas likme; b -ziņojumu skaits gadā.
aprēķinā tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē pieejamā informāciju par vidējo stundas likmi nozarē https://www.vid.gov.lv/lv/media/33131/download?attachment, Vides aizsardzības vecākie speciālisti), balstoties uz kuru ir veikts aptuvenais aprēķins.
Laika patēriņš, kas operatoram jāpavada sagatavojot informāciju – prognozētas 400 piecu gadu laikā abiem ziņojumiem, jeb 40 stundas gadā; b – 1 reizi gadā. Aprēķins: (15,86 x 40)x1= 634,4 euro/gadā, ja operators pats veic ziņojuma sagatavošanu, tad izmaksas ir atkarīgas no konkrētā darbinieka, kurš sagatavo minēto ziņojumu, stundas likmes.
Operatoru izmaksas ietvers arī: -klimatneitralitātes ziņojuma verifikāciju, ko veiks neatkarīgs akreditēts verificēšanas institūcija. Līdzšinējā pieredze ETS liecina, ka verificēšanas pakalpojumu līgumu summas ir individuālas un ļoti atkarīgas no darba apjoma un savstarpējās vienošanās starp operatoru un verificētāju. Minētās summas ir komercnoslēpums. Prognozējams, ka viena ziņojuma pārbaudes izmaksas varētu svārstīties 200 – 3000 eiro robežās.
verificētāji
palielinās
Vērtības nozīme:
8,93
euro
6,00
stundas
9
subjekti
1,0
reize
482,22
Pašreizējā praskes norāda, ka iekārtu operatoru ikgadējā emisijas ziņojumu verifikācija vidēji aizņem 8-10h. Lai noteiktu aptuveno stundas likmi jaunam verificētājam, tika pieņemts, ka vidēja sākuma līmeņa amata vietas alga ir 1500 eiro bruto. 5 gadu laikā jāverificē 2 klimatnietralitātes ziņojumi, tas nozīmē 30 stundas piecu gadu laikā, jeb 6 stundas gadā.
Kopā
6 191,82
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumā “Par piesārņojumu” anotācijas 3. sadaļā ir norādīts, ka "Saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un VVD sniegto informāciju, lai veiktu A un B piesārņojošo atļauju papildu pārbaudi un iespējamu, atsevišķu SEG atļauju izsniegšanu, iespējamiem jauniem ETS operatoriem saskaņā ar ETS direktīvas grozījumiem attiecībā uz izmaiņām, kas skar operatoru noteikšanu, ņemot vērā tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus pēc 2025. gada 31. decembra, jauno pienākumu pildīšanai. VVD resorā būtu nepieciešamas līdz 600 darba stundām augstāk minēto A un B piesārņojošo atļauju pārskatīšanai, lai novērtētu, vai iekārtu operatoram jāizsniedz SEG atļauja. Jauno pienākumu pildīšanai nav nepieciešams veidot jaunas amata vietas vai jaunas slodzes (vai pusslodzes), šos papildu pienākumus uzticot esošajiem darbiniekiem. 2025. gadā kopā 15 000 eiro, pēc tam – katru gadu 6000 eiro".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 „Kārtība, kādā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas nosacījumi”.
Pamatojums un apraksts
Noteikumu grozījumu projekts ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt nacionālā regulējuma saskaņotību ar tieši piemērojamām Eiropas Savienības tiesību normām ES ETS ietvaros, kā arī ar likuma “Par piesārņojumu” normām, kas regulē stacionāro tehnoloģisko iekārtu darbību. Grozījumi precizē procedūras un institucionālās kompetences attiecībā uz iesniegumu iesniegšanu, atļauju izsniegšanu, grozīšanu un atcelšanu, vienlaikus novēršot regulējuma dublēšanos un uzlabojot tā piemērojamību praksē.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L0959
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (direktīva 2023/959).
Apraksts
Ar direktīvu 2023/959 groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (direktīva 2023/959).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 9. punktā izteiktais 6. panta 2. punkta ”e” apakšpunkts
31. punkts un 2. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvība dalībvalstij nav paredzēta
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sadaļa tiks papildināta pēc publiskās apspriešanas beigām.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sadaļa tiks papildināta pēc publiskās apspriešanas beigām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Klimata un enerģētikas ministrija
neietekmē
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
neietekmē
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Valsts vides dienests
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Dienesta administratīvo izmaksu novērtējums A, B piesārņojošo atļauju pārskatīšanai dots Likumā “Par piesārņojumu” anotācijas 7.2. sadaļā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekts tieši nenosaka papildu prasības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, tomēr, precizējot emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas kārtību un stiprinot monitoringa plāna lomu atļaujas izsniegšanas un uzraudzības procesā, tas veicina uzticamu un salīdzināmu emisiju datu nodrošināšanu. Tas netieši sekmē efektīvāku klimata politikas īstenošanu un ilgtermiņā atbalsta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu Latvijā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekts tieši nenosaka papildu pienākumus attiecībā uz emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanu, tomēr, nodrošinot saskaņotu un skaidru emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas regulējumu, tas veicina uzticamu emisiju datu pieejamību un caurspīdīgumu. Tas ir priekšnoteikums efektīvai klimata politikas īstenošanai un ilgtermiņā atbalsta Latvijas virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulas (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ietvaros.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi