Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" 11.punktu pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) ir pienākums veikt (pasūtīt) būves ekspertīzi, ja tas nepiekrīt atbildīgā būvdarbu vadītāja iebildumiem attiecībā uz defektu aktā iekļautajiem izpildīto būvdarbu apjomiem vai defektiem būves konstrukcijās. Attiecīgi, vismaz līdz ekspertīzes slēdziena saņemšanai, pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs) neveic samaksu būvdarbu veicējam par tā izpildītājiem un pasūtītājam nododamajiem darbiem. 

Maksājuma apturēšana par faktiski izpildītājiem darbiem uzliek būvdarbu izpildītājam finanšu slogu, jo lielāks ir apstrīdēto būvdarbu apjoms, jo lielāks būs finanšu slogs būvdarbu veicējam, kas, citā starpā, apgrūtina būvdarbu veicēja iespējas laikus un pietiekamā apjomā izpildīt savas saistības pret valsti (nomaksāt nodokļus), saviem darbiniekiem un apakšuzņēmējiem.

Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmēju, savukārt, negatīvi ietekmē tā spējas tālāk izpildīt savas saistības, t.sk. pret saviem darbiniekiem un valsti. Šādi apstākļi būtiski pasliktina uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un, līdz ar to, traucē būvniecības nozares attīstību.
Normatīvie aktu būvniecības jomā jau šobrīd nosaka būves ekspertīzi kā instrumentu strīdus risināšanai starp pasūtītāju (būvniecības ierosinātāju) un būvdarbu veicēju par būvdarbu kvalitāti.

Saskaņā Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 41.punktu būves ekspertīzi var veikt no būvdarbu veicēja neatkarīgs būvekspertīzes veicējs. Tāpat šo noteikumu 45.punkts paredz, ka obligātās būvekspertīzes gadījumā līgumu par būvekspertīzi slēdz būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs). Šāda regulējuma mērķis ir veicināt būvekspertīzes veicēja neietekmējamību un būvekspertīzes objektivitāti. 

Tādējādi strīdus gadījumā starp pasūtītāju (būvniecības ierosinātāju) un būvdarbu veicēju, t.i. gadījumā, ja abas puses savstarpējo sarunu procesā nespēj vienoties par izpildīto būvdarbu pieņemšanu iespējams neatbilstošo apjomu vai nepietiekamās kvalitātes dēļ, strīda risināšanas procesa vadību uzņemas pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs), pasūtot būvekspertīzi. Normatīvais regulējums neparedz tiesības būvdarbu veicējam uzņemties strīdus risināšanas procesa organizēšanu. 

Ņemot vērā strīda būtisku negatīvu ietekmi ne tikai uz konkrētas būvniecības ieceres īstenošanas procesu, bet arī uz būvniecības nozares kopējām attīstības tendencēm, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pēc iespējas ātrāku būves ekspertīzes procesu. 

Saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta trešo daļu un 6¹.panta ceturto daļu būvekspertīze ir reglamentētā jomu, būvekspertīzes pakalpojumu var sniegt tikai sertificētais būvspeciālists, kuram Būvniecības valsts kontroles birojs ir piešķīris patstāvīgās prakses tiesības attiecīgajā sfērā. 

Eiropas Savienības vienotais publisko iepirkumu regulējums (piemēram,  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK) nosaka obligāti piemērojamo publiskā iepirkuma procedūru iepirkumiem, kas pārsniedz Eiropas noteiktās līgumcenas robežvērtības. Eiropas Savienības dalībvalsts ir tiesīga noteikt izņēmumus no publiskā iepirkuma procedūras iepirkumiem, kas nesasniedz noteiktās līgumcenu robežvērtības. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr. 105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" 2.punktu līgumcenas robežvērtība publiskiem pakalpojuma līgumiem ir 140 000 eiro. 

Likumprojekts paredz tiesības pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām (EUR 140 000) un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām.