Anotācija

Publiskas personas kapitālsabiedrībām ir būtiska loma ne tikai tirgus nepilnību novēršanā un stratēģiski svarīgu preču, pakalpojumu un īpašumu pārvaldībā, bet tām ir arī jāveicina tautsaimniecības attīstību. Spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj publiskai personai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībās tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus, tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.
VPIL 88. panta pirmajā daļā ietvertais attiecībā uz publisko personu iesaisti komercdarbībā rada diskusijas par publisku personu kapitālsabiedrībām uzticētā publiskā (finansējuma ieguldījuma)  kapitāla vērtības pienācīgu saglabāšanu, jo attīstība un izaugsme mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir būtiski vērtības pieaugumā. Tādēļ tiek precizēti nosacījumi publisku personu līdzdalībai kapitālsabiedrībās, nodrošinot izaugsmi, ieguldījumus inovācijās un eksportspējīgos produktos, kā arī stabilus un augošus dividenžu maksājumus.
VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertās prasības izdot Noteikumus vai Saistošos noteikumus stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, tomēr praksē ir izveidojusies situācija, ka attiecīgi normatīvi akti netiek pieņemti. Valsts kapitālsabiedrību dibināšanas un līdzdalības iegūšanas gadījumā Ministru kabinets izdod attiecīgus konkrētus rīkojumus, bet atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību dibināšana vai līdzdalības iegūšana tiek īstenota ar pašvaldības domju lēmumiem. Tikai dažas pašvaldības ir izdevušas Saistošos noteikumus, nosakot tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus, vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, norādot publiskas personas funkcijas un konkrētus komercdarbības veidus, kādos šīs funkcijas tiks pildītas, lai sasniegtu VPIL 88.panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.  Citas pašvaldības ir izdevušas gan Saistošos noteikumus, gan pieņēmušas dibināšanas vai līdzdalības saglabāšanas lēmumus attiecībā uz individuālām kapitālsabiedrībām, rezultātā lēmumā dublējot normatīvā akta risinājumu.
Vienlaikus VPIL 88.panta  trešās un ceturtās daļas neizpildei nav tiešu juridisku seku - kapitālsabiedrību dibināšana un līdzdalības iegūšana, kas īstenota, nepiemērojot VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normas, ir spēkā un nav apstrīdama. Līdz ar norādīto veidojas neviendabīga tiesību normu piemērošanas prakse, kas iespējami var radīt strīdīgas situācijas nākotnē.
VPIL 88.panta septītajā daļā vispārēji noteikts, ka Publiska persona pārvērtē līdzdalību kapitālsabiedrībā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Panta septītās daļas gramatiskā izteiksme praksē rada neskaidrības par ārējā normatīvā akta izdošanas nepieciešamību līdzdalības pārvērtēšanas gadījumā.
Papildus norādītajam jāatzīmē, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pantā noteiktajā publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas kapitālsabiedrības dibināšanas rīkojumā vai lēmumā ietveramajā minimālajā informācijas sastāvā šobrīd nav prasīts norādīt VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumus, atbilstoši kuriem kapitālsabiedrība tiek dibināta, kā arī nav prasīts norādīt VPIL 88.panta sestajā daļā prasīto informāciju - attiecīgās publiskās personas funkcijas un konkrētus komercdarbības veidus, kādos attiecīgā kapitālsabiedrība šīs funkcijas pildīs, lai sasniegtu šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, tādēļ šo tiesību aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos un tiem pievienotajos izvērtējumos ne vienmēr tiek atspoguļoti visi VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētie aspekti.
Tāpat kapitāla daļu turētāji ir norādījuši uz problemātiku attiecībā uz pienākumu līdzdalības izvērtēšanas procesa ietvaros konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem (VPIL 88. panta otrās daļas 2. teikums). Lai arī šāda procesa ietvaros saņemtajiem atzinumiem ir konsultatīvs raksturs, tajos tiek norādīts uz dažādiem riskiem jaunu komercdarbības veidu uzsākšanā, kas kapitālsabiedrības kavē noteikt ambiciozus mērķus un uzņemties atbilstošus riskus, tādējādi, iespējams, bremzējot kapitālsabiedrību attīstību. Atbilstoši Konkurences padomes sniegtajai informācijai (2024. gada 17. jūnija vēstule Nr. 1.7-1/633 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai) laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam Konkurences padome līdzdalības pārvērtēšanas procesa ietvaros ir sniegusi aptuveni 400 atzinumus, tādējādi secināms, ka atzinuma sniegšanas process arī atzinuma sniedzēja pusē prasa pietiekami lielus resursus.  Vienlaikus gan Konkurences padome, gan nevalstiskās organizācijas atzinumus par sagatavotajiem līdzdalības izvērtējumiem sniedz vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”.
Papildus var minēt, ka saskaņā ar Konkurences likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 1.janvārī, Konkurences likums tika papildināts ar 14.¹ un 14.² pantiem, kas nosaka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm kā arī kapitālsabiedrībām, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Minētā regulējuma neievērošanas gadījumā ir paredzēta gan korektīvo darbību veikšana, gan sankciju mehānisms, ko īsteno Konkurences padome. Tādējādi ir izveidots tiesiskais mehānisms privātpersonu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad publiskas personas iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Vienlaikus jānorāda, ka atšķirībā no citiem konkurences tiesību pārkāpumiem iepriekš minētais mehānisms neparedz tiesības privātpersonai par neatbilstību Konkurences likuma 14.¹ pantam vērsties tiesā, prasot pārkāpuma izbeigšanu un zaudējumu atlīdzību. Tāpat atbilstoši Konkurences padomes sniegtajai informācijai saskaņā ar Konkurences likuma 22. panta pirmo daļu lietu par Konkurences likuma pārkāpumu Konkurences padome ierosina pēc savas iniciatīvas, ievērojot noteiktās prioritātes, iespējamā pārkāpuma ietekmi uz konkurenci un būtiskām sabiedrības interesēm, kā arī iestādes resursus. Līdz ar to jāsecina, ka tiesiskais mehānisms privātpersonu tiesību aizsardzībai ir ierobežots gan iepriekšminēto iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka Konkurences padome par Konkurences likuma 14.¹ panta pārkāpumu var uzlikt tiesisko pienākumu un piemērot naudas sodu tikai kapitālsabiedrībām, kad pārkāpumu nav izdevies novērst pārrunu ceļā.
Attiecībā komercdarbības atbalsta kontroles tiesiskā regulējuma ievērošanu, jānorāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus, tādējādi VPIL 88. otrajā daļā noteiktais pienākums līdzdalības izvērtēšanas procesā  ievērot komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības, dublē Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3. panta otrajā daļā noteikto.

Lai VPIL 88.panta pirmajā daļā noteiktie spēkā esošie nosacījumi neierobežotu publiskas personas kapitālsabiedrību iespējas apgūt jaunus eksporta tirgus un īstenot inovācijas, nepieciešams precizēt publiskas personas iesaistes tiesisko pamatu komercsabiedrībās, paredzot ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no VPIL 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Vienlaikus VPIL 88.pantu nepieciešams papildināt ar 1¹  daļu, nosakot pienākumu publiskas personas dibinātai kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai, kur publiska persona ir ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, arī uzsākot citas jaunas un papildu darbības, arī izstrādājot inovācijas, vai izejot un darbojoties eksporta tirgos, savā darbībā ievēro vispārējos stratēģiskos mērķus, kā arī brīvu un godīgu konkurenci, tai skaitā, Konkurences likumu un konkurences neitralitātes principus.
Lai novērstu iespējamu 1¹ daļā minēto subjektu rīcības neatbilstību prasībām –  VPIL 88.pants papildināms ar 1² daļu, kas nosaka šo lietu izskatīšanas piekritību Konkurences padomei.
VPIL 88.panta normas tika iekļautas likuma redakcijā 2015.gadā (stājās spēkā 2016.gadā), un to mērķis bija ieviest publiskās līdzdalības iespēju kapitālsabiedrību dibināšanas procesā, lai veicinātu publiskā kapitāla izmantošanas atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem, tai skaitā novērstu neattaisnotu iejaukšanos konkurences tirgū. 
Paredzētais tiesiskais mehānisms līdz šim nav izmantots. 2020.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likuma 14.¹ un 14.² pantu normas, kas nosaka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām aizliegumu ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kā arī paredz atbildību par noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Līdz ar norādīto normu ieviešanu Konkurences likumā,  konkurences neitralitātes nodrošināšanas mehānisms un iespēja konkurences tirgus dalībniekiem aizsargāt savas intereses tirgū ir ieviesta publisko kapitālsabiedrību operatīvās darbības uzraudzības līmenī, tādēļ mazinājusies VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normu nozīmība konkurences tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanā.
Savukārt praksē kapitālsabiedrību dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas pamats un tā atbilstība VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumiem augstākās lēmējinstitūcijas līmenī var tikt izvērtēti konkrētās kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas un pārvērtēšanas rīkojumu vai lēmuma pieņemšanas laikā. Ņemot vērā, ka VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde veido augstākās lēmējinstitūcijas rīkojuma vai lēmuma leģitīmo pamatu, jau šobrīd, pieņemot tiesību aktus par kapitālsabiedrību dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu vai izmaiņām kapitālsabiedrībā, augstākai lēmējinstitūcijai tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu pareizi norādīt tos apstākļus, kas atbilstoši VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumiem pamato objektīvo nepieciešamību valsts kapitāla iesaistei komercdarbībā,  attiecīgās publiskās personas kompetenci šāda risinājuma virzīšanai, kā arī šādas darbības atļautās robežas un stratēģisko mērķi.
Vadoties no iepriekš norādītā, tiek rosināts izslēgt no VPIL 88.panta prasību publiskas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā izdot ārēju normatīvu aktu, vienlaicīgi veicot grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un iekļaujot tajā regulējumu, kas papildina augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumā vai lēmumā par kapitālsabiedrības dibināšanu un līdzdalības jautājumu izvērtēšanu vērtējamos apstākļus. VPIL 88.panta trešā daļa, kas paredzēja valsts kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā Ministru kabineta noteikumus, tiek izteikta jaunā redakcijā, norādot, ka publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas, līdzdalības iegūšanas un izbeigšanas kārtība noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, savukārt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pants papildināts ar prasībām ietvert publisku personu augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumā (atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā) par kapitālsabiedrības dibināšanu šobrīd VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto saturu.
Tā kā atsevišķas pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus par kapitālsabiedrību dibināšanu, lai nodrošinātu šādu saistošo noteikumu spēkā esamību pēc grozījumu pieņemšanas, panta ceturtajā daļā tiek dzēsta obligātā prasība, bet atstāta izvēles iespēja pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus, vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai. 
Šāds risinājums sistēmiski nošķir VPIL normas par publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanas pamatu, no publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanas procesuālās kārtības, kas tiek noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Ņemot vērā, ka VPIL 88.panta otrajā daļā paredzētā izvērtējuma sagatavotājs ne vienmēr ir publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, un dzēšot no regulējuma neefektīvās normas par ārējo normatīvo aktu (noteikumu) izstrādes obligātu nepieciešamību, vienlaikus ir nepieciešams saglabāt publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas nepastarpinātu iesaisti VPIL 88.panta pirmās un otrās daļas nosacījumu izvērtēšanā, tādēļ Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā tiek paredzēts, ka augstākās lēmējinstitūcijas rīkojuma vai lēmuma izstrādes gaitā obligāti izvērtējami kapitālsabiedrības dibināšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pants), līdzdalības iegūšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5.pants), saglabāšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.pants) vai līdzdalības apjoma izmaiņu nosacījumi atbilstoši VPIL 88.panta otrās daļas regulējumam, tai skaitā publiskas personas funkcijas, kuru izpildes nodrošināšanai nepieciešama līdzdalība kapitālsabiedrībā.
Ņemot vērā atteikšanos no ārējā normatīvā akta izdošanas prasības, VPIL 88. panta piektā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, atbilstoši precizējot atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, kapitālsabiedrības dibināšanas pamatu.
VPIL 88.panta sesto un septīto daļu paredzēts izslēgt saistībā ar šo normu prasību integrāciju Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Likumprojekts paredz svītrot VPIL 88. panta otrās daļas otro teikumu un tajā ietverto pienākumu  publiskai personai līdzdalības izvērtēšanas procesā konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, tai pat laikā nosakot pašvaldībām pienākumu pēc šā panta otrajā daļā minētā izvērtējuma veikšanas, rīkot publisko apspriešanu , tās ietvaros konsultējoties ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem un pēc nepieciešamības ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā. Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7. pantam lēmumu par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā pieņem augstākā lēmējinstitūcija. Valsts līdzdalības gadījumā tiek pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kura saskaņošanas, iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”. Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 52.2.5. punktam, ja projekts ir saistīts ar konkurences aizsardzības un attīstības jautājumiem, nepieciešams saņemt atzinumu (projekta saskaņojumu) no Konkurences padomes. Tāpat arī ir paredzēta iespēja sniegt atzinumu arī tad, ja institūcija sākotnēji nav norādīta kā atzinuma sniedzēja. Visu Ministru kabineta lēmumu izstrāde, sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, saskaņošana tiek veikta vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portāls) un atbilstoši līdzšinējai praksei Konkurences padome, kā arī komersantos pārstāvošās biedrības un nodibinājumi sniedz atzinumus par sagatavotajiem līdzdalības izvērtēšanas lēmumiem TAP portālā, tādējādi, svītrojot konsultēšanās pienākumu no VPIL 88. panta, tiks nodrošināta Konkurences padomes un komersantus pārstāvošo biedrību un nodibinājumu iesaiste valsts līdzdalības izvērtēšanas procesā. Savukārt, pašvaldības domei noteikts, ka pēc VPIL 88.panta otrajā daļā minētā izvērtējuma veikšanas, tā rīko publisko apspriešanu, tās ietvaros konsultējoties ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem un pēc nepieciešamības ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā. Normas, kas reglamentē publisko apspriešanu ir noteiktas Pašvaldību likuma 54. un 55.pantā un pašvaldības nolikumā (Pašvaldību likuma 49.panta pirmās daļas 7.punkts). Publiskās apspriešanas ilgums ir vismaz 30 dienas, publiskās apspriešanas dalībniekam ir tiesības mutvārdos vai rakstveidā paust savu viedokli par apspriešanai nodoto jautājumu, savukārt pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un sagatavot kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, norādot arī vērā neņemto viedokļu noraidīšanas iemeslus. Dome vai tās pilnvarota pašvaldības institūcija apstiprina kopsavilkumu un triju darbdienu laikā to publisko šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā un mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas dome lemj par publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu. Ņemot vērā minēto, tiks uzklausītas iedzīvotāju, komersantus pārstāvošo biedrību vai nodibinājumu un pēc nepieciešamības arī  kompetento institūciju konkurences aizsardzības jomā intereses.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3. panta otrajai daļai šajā likumā paredzētās darbības (tai skaitā lēmuma pieņemšanu par līdzdalību) veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus, arī turpmāk publiskām personām saglabājas pienākums līdzdalības izvērtēšanas procesā ievērot komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.