Anotācija (ex-ante)

Lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, ar Ministru kabineta 2023. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 464 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” ir izveidota jauna darbības sfēra – ugunsdrošība. Tā veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros, izdalot ugunsdrošību kā atsevišķu projektēšanas sfēru. Līdz ar to netiek radīti jauni reglamentēti pienākumi būvniecības jomā, bet ugunsdrošība tiek atdalīta no citām darbības sfērām.
Pašreiz Noteikumos Nr. 500 ir noteikti būvprojekta daļas vadītāja pienākumi, kas izstrādāti pirms ugunsdrošības sfēras nodalīšanas un viena atbildīgā noteikšanas. Tādēļ nepieciešams precizēt regulējumu, nosakot ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un sadarbības kārtību starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.

Noteikumu projektā tiek papildināts 38. punkts, kurā noteikti būvprojekta daļas vadītāja pienākumi, paredzot pienākumus un atbildību saistībā ar ugunsdrošības sfēras ieviešanu.
Projektēšanas procesā būs būvprojekta ugunsdrošības pasākumu pārskata vadītājs, kurš atbildēs par kopējiem ugunsdrošības risinājumiem būvprojektā. Viņa uzdevums būs definēt ugunsdrošības prasības ugunsdrošības pasākumu pārskatā un būvprojekta izstrādes gaitā sekot līdzi šo prasību ievērošanai un pārbaudīt to izpildi citās būvprojekta daļās (AR, BK, AVK, UK u.c.). Tādējādi ugunsdrošības pasākumu pārskata vadītājs nosaka, kādas ugunsdrošības prasības jāievēro būvprojekta daļu izstrādātājiem, un pēc daļu izstrādes pārliecinās, vai noteiktās prasības ir izpildītas. Vienlaikus, kā līdz šim, par konkrētajiem tehniskajiem risinājumiem savas kompetences ietvaros atbild attiecīgās būvprojekta daļas vadītājs.
Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses noteikumi" 94.punktā ir paredzēts pārejas posms ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā. Pārejas periodā ugunsdrošības pasākumu pārskatu būs tiesīgs izstrādāt arī arhitekts vai projektētājs atbilstoši viņa sertifikātā norādītajai darbības sfērai. Pēc pārejas perioda beigām, būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būs tiesīgs izstrādāt tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Pašreizējais regulējums rada situāciju, kurā publiskajos iepirkumos tiek izvirzītas prasības atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei, taču būvspeciālistiem bez iepriekšējas pieredzes šajā amatā nav iespējas to iegūt. Tā kā viņi nekvalificējas publiskajos iepirkumos, praktiska pieredze atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu izpildē netiek uzkrāta. Rezultātā veidojas sistēmiska problēma – strādāt kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam nevar, jo nav pieredzes, bet pieredzi iegūt nevar, jo nav iespējas strādāt. 

Šī problēma īpaši izpaužas gadījumos, kad būvniecības uzņēmums vienlaikus veic darbus vairākos objektos, bet uzņēmumā ir tikai viens atbildīgais būvdarbu vadītājs ar attiecīgu pieredzi. Šādos gadījumos reālajā būvniecības procesā citos objektos faktiski pienākumus pilda citi kvalificēti būvspeciālisti. Vienīgā iespēja atbilstoši spēkā esošajam regulējumam šiem speciālistiem iegūt reģistrētu pieredzi ir strādāt objektos, kur pasūtītājs neprasa pieredzējušu atbildīgo būvdarbu vadītāju un galvenais būvdarbu veicējs var iecelt viņus šajā amatā.
  

Noteikumu projektā paredzēts, ka galvenais būvdarbu veicējs var iecelt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Šāda iespēja nav obligāta, bet dod papildu instrumentu kvalitatīvas būvdarbu vadības nodrošināšanai.

Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var būt tikai tāds būvspeciālists, kuram ir būvprakses sertifikāts tajā pašā darbības sfērā, kurā sertificēts attiecīgais atbildīgais būvdarbu vadītājs. Tas nodrošina, ka vietniekam ir atbilstoša profesionālā kvalifikācija, lai pilnvērtīgi iesaistītos būvdarbu vadībā.

Pienākumu un uzdevumu sadali nosaka atbildīgais būvdarbu vadītājs kopā ar vietnieku, un šī vienošanās obligāti fiksējama būvdarbu žurnālā. Tas nodrošina caurspīdīgu un dokumentētu pienākumu sadali, tostarp attiecībā uz aktu un žurnāla ierakstu parakstīšanu.

Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību pret pasūtītāju par visu būvobjektu un nevar atsaukties uz vietnieka kļūdām kā attaisnojumu pārkāpumiem būvdarbu procesā vai kvalitātē. Vienlaikus vietnieks ir līdzatbildīgs par visu būvobjektu un ja ir pieļauti pārkāpumi būvniecības procesā, par tiem profesionāli vienlīdz atbildīgi ir gan atbildīgais būvdarbu vadītājs, gan viņa vietnieks. Sūdzību gadījumā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, ņem vērā pienākumu sadalījumu starp būvspeciālistiem un to, kā abi būvspeciālisti ir veikuši savus atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus atbilstoši normatīvajam regulējumam. 

Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā īslaicīgas prombūtnes laikā, bet ne ilgāk kā 60 kalendāra dienas viena kalendāra gada ietvaros. Ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir ilgstošā prombūtnē vai pārtraucis darba tiesiskās attiecības, nepieciešams norīkot jaunu atbildīgo būvdarbu vadītāju, nevis turpināt aizvietošanu ar vietnieku.

Svarīgs ieguvums no vietnieka institūta ieviešanas ir iespēja būvspeciālistiem kontrolētā veidā uzkrāt praktisku pieredzi atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu izpildē un īstenot savu profesionālās pilnveides programmu. Pieredze, kas iegūta, pildot vietnieka pienākumus, ir pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei un to iespējams izmantot kā pierādījumu profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasību izpildei publiskajos iepirkumos. Tas vienlaikus arī risina līdzšinējo sistēmisko problēmu, ka būvspeciālisti bez pieredzes atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā nevarēja kvalificēties iepirkumos un līdz ar to arī praktiski iegūt šādu pieredzi.

Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku ieceļ galvenais būvdarbu veicējs pēc saviem ieskatiem – vietnieku var iecelt, bet tā iecelšana nav obligāta. Līdz ar to pasūtītājs publiskajos iepirkumos nav tiesīgs izvirzīt kvalifikācijas prasības vietniekam, jo kvalifikācijas prasības attiecas tikai uz atbildīgo būvdarbu vadītāju.
 

Pašreizējais regulējums nepietiekami ierobežo situācijas, kurās uzraugošās personas – būvuzraugs, autoruzraugs vai būveksperts – var būt nodarbinātas pie būvdarbu veicēja vai cita komersanta, kuru tās uzrauga vai kontrolē. Šāda prakse rada risku, ka uzraudzības funkcijas netiks veiktas objektīvi un neatkarīgi, jo speciālists var nonākt interešu konfliktā starp darba devēja komerciālajām interesēm un saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas apdraud būvniecības procesa uzraudzības kvalitāti, samazina sabiedrības uzticību uzraudzības mehānismiem un var radīt būtiskus riskus drošībai un normatīvo prasību ievērošanai.
Šobrīd būvniecības procesa dalībnieku (būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs) pienākumus un atbildību nosaka Būvniecības likuma 19.¹ un 19.² pants. Attiecībā uz būvdarbu veicēja un būvuzraudzības veicēja saistību Būvniecības likuma 19.² panta ceturtā un sestā daļa paredz, ka būvdarbu veicējs nav tiesīgs veikt būvdarbus, ja viņš un būvuzraudzības veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma  “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Tāds pats ierobežojums ir noteikts būvuzraudzības veicējam attiecībā pret būvdarbu veicēju. Būvniecības likums novērš interešu konfliktu starp juridiskām personām, bet nenovērš iespējamo konfliktu saistībā ar piesaistītajiem būvspeciālistiem.
 

Mērķis ir nodrošināt objektīvu un taisnīgu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, novēršot iespējamos interešu konfliktus. Tādējādi tiek garantēts, ka būvspeciālistu lēmumi un uzraudzības funkcijas tiek veiktas neatkarīgi, balstoties tikai uz profesionāliem apsvērumiem, nevis personīgām vai darba attiecību interesēm. Lai novērstu interešu konfliktu risku un nodrošinātu uzraugošo personu neatkarību, tiek noteikts, ka par būvuzraugu, autoruzraugu vai būvekspertu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kuru tā uzrauga vai kontrolē būvniecības procesā. Šāds regulējums nodrošinās, ka uzraudzības un kontroles funkcijas tiek veiktas objektīvi, nepieļaujot komerciālu interešu ietekmi uz speciālista profesionālajiem lēmumiem. Rezultātā tiks stiprināta būvniecības procesa kvalitāte un drošība, kā arī veicināta sabiedrības uzticēšanās būvniecības uzraudzības sistēmai.
 

Noteikumu Nr.500 93.punktā ir noteikti galvenā būvdarbu veicēja pienākumi. Tā 93.1.apakšpunktā ir noteikts pienākums organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam. Jānorāda, ka būvdarbos ir jāievēro arī citas prasības, kas noteiktas, piemēram, darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos, īpaši darbā ar azbestu. Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” nosaka darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību pret risku, kas rodas vai var rasties, darba vietā saskaroties ar azbesta vai azbestu saturoša materiāla putekļiem. Šie noteikumi nosaka, ka darba devējs nodrošina, lai darba procesā netiktu izmantots azbests vai azbestu saturoši materiāli, pēc iespējas aizstājot tos ar materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai. Noteikumi arī paredz, ka  būvdarbu veicējam ir pienākums pirms darbu sākšanas par to informēt Valsts darba inspekciju. Nereti šis pienākums netiek pildīts.
Eiropas Parlaments un Padome 2023.gada 22.novembrī pieņēma Direktīvu 2023/2668, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Direktīva 2023/2668 pastiprina darbu veicējiem ievērot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Lai gan Direktīvas 2023/2668 prasības nacionālajā līmenī tiks noteiktas darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos, galvenajam būvdarbu veicējam ir īpaši jāvērš uzmanība, ka darbā ar azbestu ir jāievēro normatīvie akti darba aizsardzības jomā.
 

Labklājības ministrija strādā pie Direktīvas 2023/2668 prasību pārņemšanas nacionālajā regulējumā, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumos Nr.852 „Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu”. Grozījumi paredzēs vairākas būtiskas prasības nodarbināto aizsardzībai un apmācībai, kā arī Valsts darba inspekcijas informēšanai. Lai veiktu darbu ar azbestu būvdarbu veicējam būs jāsaņem Valsts darba inspekcijas atļauja, kā arī jāapmāca darbinieki, kas veiks šādus darbus.
Noteikumu projektā tiek precizēts 93.1.apakšpunkts, nosakot, ka galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darbu veikšanas projektam un darba aizsardzības plānam, ievērojot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.