23-TA-1087: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk - MK noteikumi) 6.2. sadaļa par īpašiem līdzekļu pieprasīšanas nosacījumiem pašvaldībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Jēkabpils novada pašvaldībai nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai segtu izdevumus par 2023. gada janvāra plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jēkabpils novada pašvaldība 2023. gada 24. martā (vēstules Nr. 2.5-11/23/265) iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) pieprasījumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus par 2023. gada janvāra plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanau Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā. Papildu Jēkabpils novada pašvaldība lūdza izskatīt iespēju un ierosināt Ministru kabinetam lemt par pieprasījumu iesniegšanu finansējuma saņemšanai pa daļām.
Kā pirmo daļu no kopējā pieprasījuma Jēkabpils novada pašvaldība sagatavoja pieprasījumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 898 613 euro apmērā par 2023. gada janvāra plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Attiecībā uz pieprasījuma otro daļu, Jēkabpils novada pašvaldība norāda, ka pagaidām nav iespējas iesniegt korektas tāmes par plūdos cietušajām/bojātajām Jēkabpils pilsētas deviņām ielām, jo nav pabeigti līgumdarbi par faktisko tehniskā stāvokļa novērtēšanu pirms ielu remonta plūdu seku likvidācijai ceļu daļai un lietus ūdens kanalizācijas inženiertīklu sistēmai, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Pieprasījuma otro daļu pašvaldība plāno iesniegt VARAM, tiklīdz sertificētie speciālisti būs veikuši ielu tehnisko novērtējumu, sastādījuši atjaunošanas, remonta izmaksu tāmes un iesnieguši Jēkabpils novada pašvaldībai. Jēkabpils novada pašvaldība paredz, ka provizoriski šo deviņu ielu remonta/atjaunošanas izmaksas varētu sasniegt no 1 000 000 euro līdz 1 400 000 euro.
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk – MK noteikumi) 47. punkts paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.
Pamatojoties uz Jēkabpils novada domes 2023. gada 28. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.3 “Par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2023.gadam”, Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada konsolidētā pamatbudžeta izdevumi sastāda 82 798 891 euro, tātad divi procenti no Jēkabpils novada pašvaldības budžeta izdevumiem ir 1 655 977,82 euro.
2023. gada 28. martā VARAM nosūtīja valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) pieprasījumu sniegt informāciju par laikapstākļu raksturojumu un/vai novērojumiem Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā 2023. gada janvārī. LVĢMC 2023. gada 5. aprīlī iesniedza VARAM izziņu Nr.4-6/606 par hidrometeoroloģisko apstākļu vispārīgu raksturojumu Jēkabpilij 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī no meteoroloģisko novērojumu stacijas Zīlāni un informāciju par hidroloģisko novērojumu stacijas Jēkabpils operatīvajiem datiem. Novērojumu stacijā Jēkabpils 2023. gada 14. janvārī plkst.: 9:01 tika fiksēts otrs augstākais ūdenslīmenis novērojumu stacijas vēsturē: 8,92 m virs stacijas “0” jeb 83,61 m virs jūras līmeņa Latvijas augstuma sistēmā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. martā reģistrētā rekorda 8,97 m virs stacijas “0” jeb 83,66 m virs jūras līmeņa.
Saskaņā ar LVĢMC sniegto informāciju, 2022. gada decembrī Daugavas upē veidojās ledus, atsevišķos posmos izveidojās ledus sega, bet pie Jēkabpils gar krastiem izveidojās piesalas un upē ilgstoši gāja vižņi. 2022. gada decembra nogalē un šā gada janvāra sākumā iestājās atkusnis. Janvāra pirmās dienas bija siltas un nokrišņiem bagātas. Savukārt janvāra pirmās dekādes beigās uz dažām dienām Daugavas baseinā iestājās stiprs sals, kas veicināja biezu vižņu veidošanos. Sākotnēji vižņi krājās Pļaviņu ūdenskrātuvē līdz ar to krasi svārstījās ūdenslīmenis, applūda teritorijas Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Ledus sablīvējums radīja strauju ūdenslīmeņa kāpumu ūdenskrātuves augšpusē pie Zeļķiem. Applūda plašākas teritorijas Jēkabpils novadā. Vižņu blīvēšanās turpinājās jau lejpus Jēkabpilij un plaši applūda Sakas sala, turpinot pagarināties vižņu sablīvējumam, plūdu apdraudētās teritorijas pārvirzījās pakāpeniski augšpus pa upi, līdz apdraudēta bija arī Jēkabpils pilsēta.
Tā kā šā gada 12.-13. janvārī un naktī uz 14. janvāri pie Jēkabpils intensīvi blīvējās vižņi, ūdenslīmenis strauji paaugstinājās. Ūdens pietece upē bija salīdzinoši liela ziemas apstākļiem, bet upes spēja aizvadīt ūdeni bija apgrūtināta, sākās plaša teritoriju applūšana Jēkabpils pilsētā un teritorijās augšpus tai. Ūdenslīmenis sāka stabilizēties un lēni pazemināties 14. janvāra pēcpusdienā, jo ledus iešana pie Jēkabpils kļuva lēnāka. Lai arī upē ūdenslīmenis sāka pazemināties, tomēr applūdušās teritorijas bija ilgstoši zem ūdens, jo daudzviet ūdeni bija nepieciešams atsūknēt.
2023. gada 17. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldība iesniedza precizētu informāciju (vēstules Nr. 2.5-11/23/329), papildus elektroniski arī 19. aprīlī, pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai (izskaloto novada (ārpus pilsētas) ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem).
Ņemot vērā iepriekš minēto VARAM 2023. gada 6. aprīlī nosūtīja Finanšu ministrijai (turpmāk – FM) vēstuli (Nr. 1-132/2027) ar aicinājumu sniegt viedokli, vai FM atbalsta Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iesniegšanu divās daļās, un vai šajā gadījumā FM atbalstītu piemērot nosacījumu, ka Jēkabpils pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā.
FM 2023. gada 12. aprīlī sniedza atbildi (vēstules Nr. 3.2-22/13-2/1214), ka Jēkabpils novadā plūdu radītie postījumi var tikt klasificēti kā liels stihisks nelaimes gadījums, saskaņā ar MK noteikumu 47. punktu un Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem, tai skaitā lemt arī par pašvaldības samazinātu līdzfinansējuma apmēru. Papildus FM norādīja, ka ņemot vērā apjomīgos plūdu radītos postījumus, VARAM ir jānodrošina optimālākais variants Ministru kabineta rīkojumu virzīšanai, lai pēc iespējas operatīvāk nodrošinātu valsts budžeta līdzekļus Jēkabpils novada pašvaldībai plūdu radīto postījumu segšanai, vienlaikus stingri ievērojot MK noteikumos noteiktos nosacījumus.
Izvērtējot Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada 24. martā iesniegto pirmā pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” daļai pievienotos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatētas nepilnības/neprecizitātes. Līdz ar to 2023. gada 5. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldības atbildīgās amatpersonas tika aicinātas iesniegt VARAM precizētu informāciju.
2023. gada 17. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldība iesniedza precizētu informāciju (vēstules Nr. 2.5-11/23/329), papildus elektroniski arī 19. aprīlī, pieprasījuma pirmajai daļai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto 2023. gada 23. janvārī sagatavoto atzinumu Nr. 01/23 par hidrologa pakalpojumiem ārkārtas ziemas plūdu novēršanai un plūdu seku likvidācijai Jēkabpils novadā (pamatojoties uz 2023. gada 13. janvārī noslēgto līgumu Nr. 2.3-6/23/24-1 ar SIA “Zvidze” (reģ. Nr. 45403018630)), veikti sekojoši darbi (notikumu secība):
1) Kāpjot ūdenslīmenim Daugavā 2023. gada 13. janvārī tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, papildus piesaistot hidrotehniķus (Latvijas Melioratoru biedrības pārstāvjus). Apsekota plūdu skartā teritorija, apsekots aizsargdambis labajā un kreisajā Daugavas krastā, konstatētas atsevišķas, lokālas deformācijas – nogāzes noslīdējumi aizsargdambja sausajā pusē, sufozījas sekas aizsargdambja slapjajā un sausajā nogāzē, aizsargdambja virmas nevienmērīgi nosēdumi, dzelzsbetona konstrukcijas deformācijas – nelielas plaisas, vertikalitātes nobīdes, deformācijas šuvju nobīde un dzelzsbetona drupšana līdz armatūras atsegšanai. Visbīstamākā situācija ar aizsargdambja noturību veidojās Daugavas kreisā krastā posmā no Filozofu ielas līdz Leona Paegles ielai, kur nekavējoties tika norīkoti atbildīgie dienesti un glābšanas darbu veicēji. Tika pieņemts lēmums uzsākt dambja avārijas nostiprināšanas darbus, atbilstoši iespējamajam operatīvi veicamajam tehniskajam risinājumam, lai novērstu dambja pilnīgu sabrukšanu.
2) 2023. gada 14. janvārī, turpinot kāpt ūdenslīmenim Daugavā, sasaukta ārkārtas sēde, piedaloties Jēkabpils novada pašvaldībai un pieaicinātajiem saistošo nozaru speciālistiem. Situācijai pasliktinoties, dienas beigās tika pieaicināti hidrologi/hidrotehniķi operatīvās situācijas izvērtēšanai un risinājumu meklēšanai.
3) Tika pieņemti lēmumi krīzes situācijas turpmākai risināšanai un noteikti prioritārie tehniskie uzdevumi plūdu mazināšanai:
- Aizsargdambja noturības nodrošināšanu, lai novērstu dambja deformācijas un tā pilnīgu sabrukšanu.
- 2023. gada 15. janvārī tika veikti kamerālie izpētes darbi un lauka darbi. Veikti apjomīgi kontrolmērījumi un teritorijas apsekošana gan augšteces, gan lejteces no tilta pār Daugavai. Apsekota pilsētas teritorija, veikti kontrolmērījumi ūdenslīmeņiem, vizuāli apsekotas applūstošās teritorijas un hidrotehniskās, melioratīvās būves.
- Veikta datu apstrāde, izstrādāti pirmie applūdušo teritoriju un potenciāli applūstošo teritoriju modelēšana uz kartogrāfiskā materiāla. Noteikta applūdušās teritorijas un potenciāli applūstošās teritorijas sateces baseinu savstarpējā ūdenslīmeņu starpība, kā rezultātā tiek veikta melioratīvās sistēmas un inženiertehnisko tīklu darbības principa padziļināta izpēte, lai noteiktu to mijiedarbību.
Tika noteiktas prioritātes potenciāli veicamajiem darbiem, lai mazinātu plūdu ietekmi:
- prioritāte tiek noteikta esošā dambja darbības funkcionalitātes nodrošināšana,
- potenciāli applūstošo teritoriju aizsargāšana no applūšanas,
- ūdenslīmeņa samazināšana Daugavā, norīkojot ekskavatorus ledus sastrēguma mazināšanai, caurplūduma atjaunošanu, maksimāli efektīvākajās vietās.
4) Tika ierobežota ūdenslīmeņa celšanās applūdušajās teritorijās. Veikta Neretas un Bebru ielas caurteku noslēgšana (aiztamponēšana ar Big-Bag smilšu maisiem un grunti) un tuneļa noslēgšana Pļaviņu ielā (aizsargvaļņa izveidošana no Big-Bag maisiem, plēves un grunts), lai ierobežotu pilsētas centra un rietumu kvartālu applūšanu, novērstu aizsargdambja pilnīgu sabrukšanu un būtu iespējams nodrošināt avārijas glābšanas darbus dambja sausajā pusē.
5) Tika izstrādāti vairāki risinājumi applūstošo teritoriju ūdenslīmeņa samazināšanai un Daugavas caurplūdes palielināšanai.
6) 16. janvārī plūdu skartajās teritorijās tika ierīkotas ūdenslīmeņa fiksēšanas mērlatas un piesaistītas absolūtajām augstuma atzīmēm, tādējādi sekojot līdzi ūdenslīmeņa svārstībām pilsētā. Latas tika regulāri apsekotas un ūdenslīmeņi fiksēti divas reizes dienā. Tika veikti papildus mērījumi applūstošajās teritorijās, lai noteiktu plūdu mazināšanas darbību atbilstību izstrādātajam plānam.
7) Tika apzināta potenciāli applūstošā teritorija, gadījumā, ja ūdenslīmenis Daugavā sasniegs kritisko līmeni 83,6 m (Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS-2000,5)), pārsniedzot aizsargdambja virsmas augstumu un aktualizēts rīcības plāns cilvēku evakuācijai.
8) Tika veikti ekskavācijas darbi un ūdenslīmeņu monitorings (Sakas, Mazās Daugavas) darbības vietās, lai noteiktu darbību efektivitāti un veiktu operatīvās korekcijas, darbu izvērtējumu.
9) Ūdenslīmenim Daugavā krītoties, tika veikti pastiprināti ūdens atsūknēšanas darbi pilsētas teritorijā, atbilstoši sniegtajiem hidrotehniķa norādījumiem. Izstrādāts sūkņu atrašanās vietu plāns, ar sastādītu sūkņu saraksts, to jaudām un atrašanās vietām. Veikti operatīvie kamerālie inženierizpētes darbi. Veicot teritoriju atsūknēšanu no palu ūdeņiem, tika mainītas sūkņu atrašanās vietas, lai optimāli izmantotu sūkņu jaudas atbilstoši monitoringa datiem (ūdenslīmeņiem).
10) Tika veikti ūdens pārvades darbi starp savienotajiem baseiniem, no Tvaika ielas, Bebru ielas, Neretas ielas, Vienības ielas, Filozofu ielas un Plaviņu ielas Jēkabpilī, lai nodrošinātu ūdens atsūknēšanu maksimāli īsā posmā uz Daugavu. Šis risinājums ļāva izmantot sūkņus ar maksimālo jaudu. Paralēli tika nodrošināta Tvaika ielas zemāko vietu dambēšana no Ābeļu rajona (lielas lauksaimniecības un meža zemes teritorijas, pie maksimālā teritorijas applūšanas ūdens līmeņa 83,6 m applūda teritorijas 669 829m² platībā, pie augstuma atzīmes 83,45 m, atsūknējamā teritorija 597 492m²), lai pilsētā neieplūst lielas ūdens masas).
11) Paralēli tika veikti lokālo bojājumu, kas radušies plūdu dēļ apsekošana un remontdarbi, ar konkrētajā brīdī iespējamajām metodēm un risinājumiem.
12) Tika saņemti dažādi resursi no citām pašvaldībām un uzņēmējiem, kā arī brīvprātīgajiem – lieljaudas ūdens sūkņi, smilšu maisi u.c., kas nekavējoties tika izmantoti plūdu seku mazināšanai.
13) Tika veikts monitorings dambja noturībai, atsūknēšanas darbiem, ūdenslīmeņiem, applūdušajām teritorijām, ledus kustībai Daugavā augšpus un lejpus tiltam pār Daugavu.
14) Ūdens līmenim Daugavā samazinoties, tika atjaunota lietus kanalizācijas darbība. 16. janvārī tika atcelta evakuācija Daugavas labajā krastā un 17. janvārī – Daugavas kreisajā krastā.
Kā pirmo daļu no kopējā pieprasījuma Jēkabpils novada pašvaldība sagatavoja pieprasījumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 898 613 euro apmērā par 2023. gada janvāra plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Attiecībā uz pieprasījuma otro daļu, Jēkabpils novada pašvaldība norāda, ka pagaidām nav iespējas iesniegt korektas tāmes par plūdos cietušajām/bojātajām Jēkabpils pilsētas deviņām ielām, jo nav pabeigti līgumdarbi par faktisko tehniskā stāvokļa novērtēšanu pirms ielu remonta plūdu seku likvidācijai ceļu daļai un lietus ūdens kanalizācijas inženiertīklu sistēmai, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Pieprasījuma otro daļu pašvaldība plāno iesniegt VARAM, tiklīdz sertificētie speciālisti būs veikuši ielu tehnisko novērtējumu, sastādījuši atjaunošanas, remonta izmaksu tāmes un iesnieguši Jēkabpils novada pašvaldībai. Jēkabpils novada pašvaldība paredz, ka provizoriski šo deviņu ielu remonta/atjaunošanas izmaksas varētu sasniegt no 1 000 000 euro līdz 1 400 000 euro.
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk – MK noteikumi) 47. punkts paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.
Pamatojoties uz Jēkabpils novada domes 2023. gada 28. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.3 “Par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2023.gadam”, Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada konsolidētā pamatbudžeta izdevumi sastāda 82 798 891 euro, tātad divi procenti no Jēkabpils novada pašvaldības budžeta izdevumiem ir 1 655 977,82 euro.
2023. gada 28. martā VARAM nosūtīja valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) pieprasījumu sniegt informāciju par laikapstākļu raksturojumu un/vai novērojumiem Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā 2023. gada janvārī. LVĢMC 2023. gada 5. aprīlī iesniedza VARAM izziņu Nr.4-6/606 par hidrometeoroloģisko apstākļu vispārīgu raksturojumu Jēkabpilij 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī no meteoroloģisko novērojumu stacijas Zīlāni un informāciju par hidroloģisko novērojumu stacijas Jēkabpils operatīvajiem datiem. Novērojumu stacijā Jēkabpils 2023. gada 14. janvārī plkst.: 9:01 tika fiksēts otrs augstākais ūdenslīmenis novērojumu stacijas vēsturē: 8,92 m virs stacijas “0” jeb 83,61 m virs jūras līmeņa Latvijas augstuma sistēmā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. martā reģistrētā rekorda 8,97 m virs stacijas “0” jeb 83,66 m virs jūras līmeņa.
Saskaņā ar LVĢMC sniegto informāciju, 2022. gada decembrī Daugavas upē veidojās ledus, atsevišķos posmos izveidojās ledus sega, bet pie Jēkabpils gar krastiem izveidojās piesalas un upē ilgstoši gāja vižņi. 2022. gada decembra nogalē un šā gada janvāra sākumā iestājās atkusnis. Janvāra pirmās dienas bija siltas un nokrišņiem bagātas. Savukārt janvāra pirmās dekādes beigās uz dažām dienām Daugavas baseinā iestājās stiprs sals, kas veicināja biezu vižņu veidošanos. Sākotnēji vižņi krājās Pļaviņu ūdenskrātuvē līdz ar to krasi svārstījās ūdenslīmenis, applūda teritorijas Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Ledus sablīvējums radīja strauju ūdenslīmeņa kāpumu ūdenskrātuves augšpusē pie Zeļķiem. Applūda plašākas teritorijas Jēkabpils novadā. Vižņu blīvēšanās turpinājās jau lejpus Jēkabpilij un plaši applūda Sakas sala, turpinot pagarināties vižņu sablīvējumam, plūdu apdraudētās teritorijas pārvirzījās pakāpeniski augšpus pa upi, līdz apdraudēta bija arī Jēkabpils pilsēta.
Tā kā šā gada 12.-13. janvārī un naktī uz 14. janvāri pie Jēkabpils intensīvi blīvējās vižņi, ūdenslīmenis strauji paaugstinājās. Ūdens pietece upē bija salīdzinoši liela ziemas apstākļiem, bet upes spēja aizvadīt ūdeni bija apgrūtināta, sākās plaša teritoriju applūšana Jēkabpils pilsētā un teritorijās augšpus tai. Ūdenslīmenis sāka stabilizēties un lēni pazemināties 14. janvāra pēcpusdienā, jo ledus iešana pie Jēkabpils kļuva lēnāka. Lai arī upē ūdenslīmenis sāka pazemināties, tomēr applūdušās teritorijas bija ilgstoši zem ūdens, jo daudzviet ūdeni bija nepieciešams atsūknēt.
2023. gada 17. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldība iesniedza precizētu informāciju (vēstules Nr. 2.5-11/23/329), papildus elektroniski arī 19. aprīlī, pieprasījumam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai (izskaloto novada (ārpus pilsētas) ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem).
Ņemot vērā iepriekš minēto VARAM 2023. gada 6. aprīlī nosūtīja Finanšu ministrijai (turpmāk – FM) vēstuli (Nr. 1-132/2027) ar aicinājumu sniegt viedokli, vai FM atbalsta Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iesniegšanu divās daļās, un vai šajā gadījumā FM atbalstītu piemērot nosacījumu, ka Jēkabpils pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā.
FM 2023. gada 12. aprīlī sniedza atbildi (vēstules Nr. 3.2-22/13-2/1214), ka Jēkabpils novadā plūdu radītie postījumi var tikt klasificēti kā liels stihisks nelaimes gadījums, saskaņā ar MK noteikumu 47. punktu un Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem, tai skaitā lemt arī par pašvaldības samazinātu līdzfinansējuma apmēru. Papildus FM norādīja, ka ņemot vērā apjomīgos plūdu radītos postījumus, VARAM ir jānodrošina optimālākais variants Ministru kabineta rīkojumu virzīšanai, lai pēc iespējas operatīvāk nodrošinātu valsts budžeta līdzekļus Jēkabpils novada pašvaldībai plūdu radīto postījumu segšanai, vienlaikus stingri ievērojot MK noteikumos noteiktos nosacījumus.
Izvērtējot Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada 24. martā iesniegto pirmā pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” daļai pievienotos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatētas nepilnības/neprecizitātes. Līdz ar to 2023. gada 5. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldības atbildīgās amatpersonas tika aicinātas iesniegt VARAM precizētu informāciju.
2023. gada 17. aprīlī Jēkabpils novada pašvaldība iesniedza precizētu informāciju (vēstules Nr. 2.5-11/23/329), papildus elektroniski arī 19. aprīlī, pieprasījuma pirmajai daļai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto 2023. gada 23. janvārī sagatavoto atzinumu Nr. 01/23 par hidrologa pakalpojumiem ārkārtas ziemas plūdu novēršanai un plūdu seku likvidācijai Jēkabpils novadā (pamatojoties uz 2023. gada 13. janvārī noslēgto līgumu Nr. 2.3-6/23/24-1 ar SIA “Zvidze” (reģ. Nr. 45403018630)), veikti sekojoši darbi (notikumu secība):
1) Kāpjot ūdenslīmenim Daugavā 2023. gada 13. janvārī tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, papildus piesaistot hidrotehniķus (Latvijas Melioratoru biedrības pārstāvjus). Apsekota plūdu skartā teritorija, apsekots aizsargdambis labajā un kreisajā Daugavas krastā, konstatētas atsevišķas, lokālas deformācijas – nogāzes noslīdējumi aizsargdambja sausajā pusē, sufozījas sekas aizsargdambja slapjajā un sausajā nogāzē, aizsargdambja virmas nevienmērīgi nosēdumi, dzelzsbetona konstrukcijas deformācijas – nelielas plaisas, vertikalitātes nobīdes, deformācijas šuvju nobīde un dzelzsbetona drupšana līdz armatūras atsegšanai. Visbīstamākā situācija ar aizsargdambja noturību veidojās Daugavas kreisā krastā posmā no Filozofu ielas līdz Leona Paegles ielai, kur nekavējoties tika norīkoti atbildīgie dienesti un glābšanas darbu veicēji. Tika pieņemts lēmums uzsākt dambja avārijas nostiprināšanas darbus, atbilstoši iespējamajam operatīvi veicamajam tehniskajam risinājumam, lai novērstu dambja pilnīgu sabrukšanu.
2) 2023. gada 14. janvārī, turpinot kāpt ūdenslīmenim Daugavā, sasaukta ārkārtas sēde, piedaloties Jēkabpils novada pašvaldībai un pieaicinātajiem saistošo nozaru speciālistiem. Situācijai pasliktinoties, dienas beigās tika pieaicināti hidrologi/hidrotehniķi operatīvās situācijas izvērtēšanai un risinājumu meklēšanai.
3) Tika pieņemti lēmumi krīzes situācijas turpmākai risināšanai un noteikti prioritārie tehniskie uzdevumi plūdu mazināšanai:
- Aizsargdambja noturības nodrošināšanu, lai novērstu dambja deformācijas un tā pilnīgu sabrukšanu.
- 2023. gada 15. janvārī tika veikti kamerālie izpētes darbi un lauka darbi. Veikti apjomīgi kontrolmērījumi un teritorijas apsekošana gan augšteces, gan lejteces no tilta pār Daugavai. Apsekota pilsētas teritorija, veikti kontrolmērījumi ūdenslīmeņiem, vizuāli apsekotas applūstošās teritorijas un hidrotehniskās, melioratīvās būves.
- Veikta datu apstrāde, izstrādāti pirmie applūdušo teritoriju un potenciāli applūstošo teritoriju modelēšana uz kartogrāfiskā materiāla. Noteikta applūdušās teritorijas un potenciāli applūstošās teritorijas sateces baseinu savstarpējā ūdenslīmeņu starpība, kā rezultātā tiek veikta melioratīvās sistēmas un inženiertehnisko tīklu darbības principa padziļināta izpēte, lai noteiktu to mijiedarbību.
Tika noteiktas prioritātes potenciāli veicamajiem darbiem, lai mazinātu plūdu ietekmi:
- prioritāte tiek noteikta esošā dambja darbības funkcionalitātes nodrošināšana,
- potenciāli applūstošo teritoriju aizsargāšana no applūšanas,
- ūdenslīmeņa samazināšana Daugavā, norīkojot ekskavatorus ledus sastrēguma mazināšanai, caurplūduma atjaunošanu, maksimāli efektīvākajās vietās.
4) Tika ierobežota ūdenslīmeņa celšanās applūdušajās teritorijās. Veikta Neretas un Bebru ielas caurteku noslēgšana (aiztamponēšana ar Big-Bag smilšu maisiem un grunti) un tuneļa noslēgšana Pļaviņu ielā (aizsargvaļņa izveidošana no Big-Bag maisiem, plēves un grunts), lai ierobežotu pilsētas centra un rietumu kvartālu applūšanu, novērstu aizsargdambja pilnīgu sabrukšanu un būtu iespējams nodrošināt avārijas glābšanas darbus dambja sausajā pusē.
5) Tika izstrādāti vairāki risinājumi applūstošo teritoriju ūdenslīmeņa samazināšanai un Daugavas caurplūdes palielināšanai.
6) 16. janvārī plūdu skartajās teritorijās tika ierīkotas ūdenslīmeņa fiksēšanas mērlatas un piesaistītas absolūtajām augstuma atzīmēm, tādējādi sekojot līdzi ūdenslīmeņa svārstībām pilsētā. Latas tika regulāri apsekotas un ūdenslīmeņi fiksēti divas reizes dienā. Tika veikti papildus mērījumi applūstošajās teritorijās, lai noteiktu plūdu mazināšanas darbību atbilstību izstrādātajam plānam.
7) Tika apzināta potenciāli applūstošā teritorija, gadījumā, ja ūdenslīmenis Daugavā sasniegs kritisko līmeni 83,6 m (Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS-2000,5)), pārsniedzot aizsargdambja virsmas augstumu un aktualizēts rīcības plāns cilvēku evakuācijai.
8) Tika veikti ekskavācijas darbi un ūdenslīmeņu monitorings (Sakas, Mazās Daugavas) darbības vietās, lai noteiktu darbību efektivitāti un veiktu operatīvās korekcijas, darbu izvērtējumu.
9) Ūdenslīmenim Daugavā krītoties, tika veikti pastiprināti ūdens atsūknēšanas darbi pilsētas teritorijā, atbilstoši sniegtajiem hidrotehniķa norādījumiem. Izstrādāts sūkņu atrašanās vietu plāns, ar sastādītu sūkņu saraksts, to jaudām un atrašanās vietām. Veikti operatīvie kamerālie inženierizpētes darbi. Veicot teritoriju atsūknēšanu no palu ūdeņiem, tika mainītas sūkņu atrašanās vietas, lai optimāli izmantotu sūkņu jaudas atbilstoši monitoringa datiem (ūdenslīmeņiem).
10) Tika veikti ūdens pārvades darbi starp savienotajiem baseiniem, no Tvaika ielas, Bebru ielas, Neretas ielas, Vienības ielas, Filozofu ielas un Plaviņu ielas Jēkabpilī, lai nodrošinātu ūdens atsūknēšanu maksimāli īsā posmā uz Daugavu. Šis risinājums ļāva izmantot sūkņus ar maksimālo jaudu. Paralēli tika nodrošināta Tvaika ielas zemāko vietu dambēšana no Ābeļu rajona (lielas lauksaimniecības un meža zemes teritorijas, pie maksimālā teritorijas applūšanas ūdens līmeņa 83,6 m applūda teritorijas 669 829m² platībā, pie augstuma atzīmes 83,45 m, atsūknējamā teritorija 597 492m²), lai pilsētā neieplūst lielas ūdens masas).
11) Paralēli tika veikti lokālo bojājumu, kas radušies plūdu dēļ apsekošana un remontdarbi, ar konkrētajā brīdī iespējamajām metodēm un risinājumiem.
12) Tika saņemti dažādi resursi no citām pašvaldībām un uzņēmējiem, kā arī brīvprātīgajiem – lieljaudas ūdens sūkņi, smilšu maisi u.c., kas nekavējoties tika izmantoti plūdu seku mazināšanai.
13) Tika veikts monitorings dambja noturībai, atsūknēšanas darbiem, ūdenslīmeņiem, applūdušajām teritorijām, ledus kustībai Daugavā augšpus un lejpus tiltam pār Daugavu.
14) Ūdens līmenim Daugavā samazinoties, tika atjaunota lietus kanalizācijas darbība. 16. janvārī tika atcelta evakuācija Daugavas labajā krastā un 17. janvārī – Daugavas kreisajā krastā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto informāciju 2023. gada janvāra plūdu radīto postījumu rezultātā Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā:
- operatīvi tika veikti Daugavas kreisā krasta aizsargdambja krīzes laikā avārijas stiprināšanas darbi un primārie pasākumi plūdu seku novēršanai;
- jāveic Sporta nama, Brīvības ielā 2J, Jēkabpilī cietušo iekštelpu atjaunošanas remontdarbus, kā arī jāatjauno ventilācijas sistēmu;
- jāveic Vienības ielas, Jēkabpilī caurtekas remontu;
- uz ceļa Droškāni – Jaunbrēķi (0,68 – 0,69 km) caurtekas, Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānodrošina transporta kustības atjaunošanu;
- Daugavsalā, Jēkabpilī uz izskalotā ceļa jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzi;
- jāveic administratīvās ēkas, Brīvības ielā 126, Jēkabpilī kāpņu telpas un pagrabtelpas atjaunošanas remontdarbus;
- jāveic Neretas ielas Jēkabpilī caurtekas remontu;
- uz ceļa Randoti – Līgotnes (2,15 – 2,20 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus;
- jāveic administratīvās ēkas, Rīgas ielā 150A, Jēkabpilī pagrabtelpu atjaunošanas remontdarbus (objekts bija apdrošināts un izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 6393,10 euro apmērā);
- uz ceļa Skudras – Leicāni (1,49 – 1,52 km) Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus;
- uz izskalotā ceļa Skudras – Leicāni (1,52 – 1,68 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzes;
- tika veikti ceļa Skudras – Leicāni (1,88 – 1,94 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā atjaunošanas darbi;
- īpašumā “Krustpils saliņa”, Jēkabpilī (kas sastāv no zemes un ēkām/būvēm: administratīvā ēka, estrāde, tualete, deju laukums) veikts kanalizācijas sistēmas remonts, atjaunotas apgaismojuma sadalnes un elektrības stabi, nepieciešams veikt teritorijas labiekārtojuma atjaunošanu (izskaloto taciņu, žoga, informācijas stenda un soliņu atjaunošanu), ēku telpu atjaunošanas remontdarbus (objekts bija apdrošināts un izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 3356,72 euro apmērā).
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem (tāmēm, rēķiniem, u.c.) par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai (izskaloto novada (ārpus pilsētas) ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem), kā arī plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai Jēkabpils novada teritorijā nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā.
- operatīvi tika veikti Daugavas kreisā krasta aizsargdambja krīzes laikā avārijas stiprināšanas darbi un primārie pasākumi plūdu seku novēršanai;
- jāveic Sporta nama, Brīvības ielā 2J, Jēkabpilī cietušo iekštelpu atjaunošanas remontdarbus, kā arī jāatjauno ventilācijas sistēmu;
- jāveic Vienības ielas, Jēkabpilī caurtekas remontu;
- uz ceļa Droškāni – Jaunbrēķi (0,68 – 0,69 km) caurtekas, Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānodrošina transporta kustības atjaunošanu;
- Daugavsalā, Jēkabpilī uz izskalotā ceļa jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzi;
- jāveic administratīvās ēkas, Brīvības ielā 126, Jēkabpilī kāpņu telpas un pagrabtelpas atjaunošanas remontdarbus;
- jāveic Neretas ielas Jēkabpilī caurtekas remontu;
- uz ceļa Randoti – Līgotnes (2,15 – 2,20 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus;
- jāveic administratīvās ēkas, Rīgas ielā 150A, Jēkabpilī pagrabtelpu atjaunošanas remontdarbus (objekts bija apdrošināts un izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 6393,10 euro apmērā);
- uz ceļa Skudras – Leicāni (1,49 – 1,52 km) Salas pagasts, Jēkabpils novadā jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus;
- uz izskalotā ceļa Skudras – Leicāni (1,52 – 1,68 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzes;
- tika veikti ceļa Skudras – Leicāni (1,88 – 1,94 km), Salas pagasts, Jēkabpils novadā atjaunošanas darbi;
- īpašumā “Krustpils saliņa”, Jēkabpilī (kas sastāv no zemes un ēkām/būvēm: administratīvā ēka, estrāde, tualete, deju laukums) veikts kanalizācijas sistēmas remonts, atjaunotas apgaismojuma sadalnes un elektrības stabi, nepieciešams veikt teritorijas labiekārtojuma atjaunošanu (izskaloto taciņu, žoga, informācijas stenda un soliņu atjaunošanu), ēku telpu atjaunošanas remontdarbus (objekts bija apdrošināts un izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 3356,72 euro apmērā).
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem (tāmēm, rēķiniem, u.c.) par plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai (izskaloto novada (ārpus pilsētas) ceļu, pārgāžņu un caurteku labošanai, ūdens atsūknēšanai no applūdušajām teritorijām un citiem glābšanas darbiem), kā arī plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai Jēkabpils novada teritorijā nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Kā jau tika minēts MK noteikumu 47. punkts paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.
Attiecīgi ņemot vērā Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto informāciju, LVĢMC sniegto informāciju, kā arī FM izteikto viedokli, 2023. gada janvāra plūdi Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā uzskatāmi par lielu stihisku nelaimi un tādējādi VARAM ieskatā būtu piemērojams, ka Jēkabpils novada pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, kā to nosaka MK noteikumi. Minētais nosacījums par līdzfinansējuma nenodrošināšanu ir attiecināms uz abām Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma daļām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" par pirmo pieprasījuma daļu, kas paredz piešķirt Jēkabpils novada pašvaldībai finanšu līdzekļus 898 613 euro apmērā un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virza to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Attiecīgi ņemot vērā Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto informāciju, LVĢMC sniegto informāciju, kā arī FM izteikto viedokli, 2023. gada janvāra plūdi Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā uzskatāmi par lielu stihisku nelaimi un tādējādi VARAM ieskatā būtu piemērojams, ka Jēkabpils novada pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, kā to nosaka MK noteikumi. Minētais nosacījums par līdzfinansējuma nenodrošināšanu ir attiecināms uz abām Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma daļām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" par pirmo pieprasījuma daļu, kas paredz piešķirt Jēkabpils novada pašvaldībai finanšu līdzekļus 898 613 euro apmērā un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virza to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jēkabpils novada pašvaldības iedzīvotāji.
Ietekmes apraksts
Plūdos cietušie infrastruktūras objekti ietekmē Jēkabpils novada pašvaldības iedzīvotāju ikdienas gaitas, piemēram bojātās transporta infrastruktūras dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā.
Juridiskās personas
- Jēkabpils novada pašvaldība.
Ietekmes apraksts
Jēkabpils novada pašvaldībai jāapzina plūdu radītos postījumus, jāveic primāros pasākumus plūdu seku novēršanai, kā arī jāatjauno plūdos cietušos infrastruktūras objektus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
898 613
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
898 613
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-898 613
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-898 613
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
898 613
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ekonomiskās klasifikācijas kods 7460 “Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām”, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
Pieprasītā finansējuma aprēķina pamatojums pievienots anotācijas papildu dokumentos.
| Nr. p. k. | Cietušais infrastruktūras objekts | Nepieciešamie atjaunošanas darbi | Nepieciešamais finansējums, euro | Piezīmes |
| 1. | Daugavas kreisā krasta aizsargdambis, Jēkabpilī | Krīzes laikā veiktie dambja avārijas stiprināšanas darbi un primārie pasākumi plūdu seku novēršanai | 691 794 | |
| 2. | Sporta nams, Brīvības ielā 2J, Jēkabpilī | Iekštelpu atjaunošanas remontdarbi, kā arī ventilācijas sistēmu atjaunošana | 25 500,12 | |
| 3. | Vienības ielas caurteka, Jēkabpilī | Caurtekas remonts | 20 738,60 | |
| 4. | Droškāni - Jaunbrēķi (caurteka) 0,68 – 0,69 km, Salas pagasts, Jēkabpils novadā | Jānodrošina transporta kustības atjaunošana | 350,90 | |
| 5. | Brauktuve Daugavsalā, Jēkabpilī | Jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzi | 1 181,95 | |
| 6. | Administratīvā ēka, Brīvības ielā 126, Jēkabpilī | Kāpņu telpas un pagrabtelpas atjaunošanas remontdarbi | 25 554,21 | Saņemts atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo gadījums neatbilst apdrošināšanas polisē noteiktajiem apdrošināšanas riskiem - apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, kas radušies saistībā ar gruntsūdeņu vai notekūdeņu līmeņa celšanos |
| 7. | Neretas ielas caurteka, Jēkabpilī | Caurtekas remonts | 16 539,80 | |
| 8. | Randoti - Līgotnes (betona pārgāzne) 2,15 – 2,20 km, Salas pagasts, Jēkabpils novadā | Jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus | 1 016,40 | |
| 9. | Administratīvā ēka, Rīgas ielā 150A, Jēkabpilī | Pagrabtelpu atjaunošanas remontdarbi | 25 106,36 | Zaudējumi kopā 31 499,46 euro atņemta izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 6 393,10 euro |
| 10. | Skudras - Leicāni (betona pārgāzne) 1,49 – 1,52 km Salas pagasts, Jēkabpils novadā | Jānostiprina betona pārgāznes malu un ceļa pieslēgumus | 750,20 | |
| 11. | Skudras - Leicāni (ceļš) 1,52 – 1,68 km, Salas pagasts, Jēkabpils novadā | Jāsalabo brauktuves segumu un jānostiprina ceļa nogāzes | 3 848,28 | |
| 12. | Skudras - Leicāni (ceļš) 1,88 – 1,94 km, Salas pagasts, Jēkabpils novadā | Ceļa atjaunošanas darbi | 50 631,34 | |
| 13. | Krustpils saliņa (Deju laukums, estrāde, administratīvā ēka), "Krustpils saliņa", Jēkabpils, Jēkabpils novadā | Veikts kanalizācijas sistēmas remonts, atjaunotas apgaismojuma sadalnes un elektrības stabi, nepieciešams veikt teritorijas labiekārtojuma atjaunošanu (izskaloto taciņu, žoga, informācijas stenda un soliņu atjaunošanu), ēku telpu atjaunošanas remontdarbus | 35 600,96 | Zaudējumi kopā 38 957,68 euro atņemta izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 3 356,72 euro |
| KOPĀ: | 898 613,12 |
Pieprasītā finansējuma aprēķina pamatojums pievienots anotācijas papildu dokumentos.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pirmajai daļai par 2023. gada janvāra plūdu krīzes laikā veiktiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primāriem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanu Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā nepieciešami finanšu līdzekļi 898 613 euro apmērā.
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto informāciju, papildus deviņu ielu remonta/atjaunošanas izmaksas sasniegs no 1 000 000 euro līdz 1 400 000 euro.
Pamatojoties uz Jēkabpils novada domes 2023. gada 28. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.3 “Par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2023.gadam”, Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada konsolidētā pamatbudžeta izdevumi sastāda 82 798 891 euro, tātad divi procenti no Jēkabpils novada pašvaldības budžeta izdevumiem ir 1 655 977,82 euro.
Līdz ar to kopīgais plūdu seku novēršanai nepieciešamais līdzekļu apjoms pārsniegs divus procentus no Jēkabpils novada pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā.
VARAM ieskatā piemērojams, ka Jēkabpils novada pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, kā to nosaka MK noteikumi. Minētais nosacījums par līdzfinansējuma nenodrošināšanu ir attiecināms uz abām Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma daļām.
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto informāciju, papildus deviņu ielu remonta/atjaunošanas izmaksas sasniegs no 1 000 000 euro līdz 1 400 000 euro.
Pamatojoties uz Jēkabpils novada domes 2023. gada 28. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.3 “Par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2023.gadam”, Jēkabpils novada pašvaldības 2023. gada konsolidētā pamatbudžeta izdevumi sastāda 82 798 891 euro, tātad divi procenti no Jēkabpils novada pašvaldības budžeta izdevumiem ir 1 655 977,82 euro.
Līdz ar to kopīgais plūdu seku novēršanai nepieciešamais līdzekļu apjoms pārsniegs divus procentus no Jēkabpils novada pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā.
VARAM ieskatā piemērojams, ka Jēkabpils novada pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, kā to nosaka MK noteikumi. Minētais nosacījums par līdzfinansējuma nenodrošināšanu ir attiecināms uz abām Jēkabpils novada pašvaldības pieprasījuma daļām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktu, Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" neparedz būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un neparedz ieviest jaunas politiskas iniciatīvas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Jēkabpils novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi