24-TA-1731: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15, 55.§, 2. un 3.punkts) (24-TA-763) doto uzdevumu, izskatot Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdē informatīvo ziņojumu “Konkurences padomes 2023. gada darbības pārskats” (turpmāk – IZ).
Likumprojekts paredz:
1) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu;
2) precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem (preču sortimenta vienpusēju grozīšanu);
3) pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu;
4) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz:
a) noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju;
b) aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas;
c) svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.
Likumprojekts paredz:
1) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu;
2) precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem (preču sortimenta vienpusēju grozīšanu);
3) pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu;
4) papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz:
a) noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju;
b) aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas;
c) svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana
Vēsturiskā un pašlaik spēkā esošā regulējuma tvērums:
1) 2001.gada 4.oktobrī pieņemts un 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likums (turpmāk – KL), kura 13.pantā noteikts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, kas vēl aizvien ir regulēts KL šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ietver vienlīdzīgas attieksmes prasību;
2) 2008.gada 13.martā pieņemts un 2008.gada 16.aprīlī stājās spēkā likums “Grozījumi Konkurences likumā”, papildinot KL ar 13.panta otro daļu un ieviešot jaunu tiesību institūtu – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā;
3) 2015.gada 21.maijā pieņemts un 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NMPAL), attiecīgi KL 13.panta otrā daļa zaudēja spēku;
4) ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva), 2021.gada 7.aprīlī tika pieņemts NTPAL (tā pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka NMPAL zaudē spēku ar šī likuma (NTPAL) spēkā stāšanos).
NTPAL 5.panta pirmajā daļā ietverta ģenerālklauzula, kas paredz aizliegumu pircējam īstenot darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Tomēr Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā[1] (turpmāk – tirgus uzraudzība) konstatēts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Turklāt, līdzīgi kā citu negodīgas tirdzniecības prakses izpausmju gadījumā, lai lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs īstenotu nevienlīdzīgu attieksmi, izvirzot atšķirīgus nosacījumus salīdzināmos darījumos, tam nav noteikti jāatrodas dominējošā stāvoklī. Proti, saskaņā ar Direktīvas preambulas 9.apsvērumu: “Tirgus dalībnieku skaits un lielums dažādos lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos ir atšķirīgs. Atšķirīga spēja aizstāvēt savas intereses, kas atbilst piegādātāja ekonomiskajai atkarībai no pircēja, var izraisīt to, ka lielākie tirgus dalībnieki uzspiež negodīgu tirdzniecības praksi mazākajiem tirgus dalībniekiem.” Papildus Senāts atzinis, ka ne vien Eiropas Komisijas 15.07.2014. paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Negodīgas tirdzniecības prakses novēršana uzņēmumu savstarpējā pārtikas apgādes ķēdē”, bet arī pirms tam spēkā esošajā regulējumā ietverts apsvērums, ka mazumtirgotājiem, jo īpaši pārtikas preču ķēdē, pastāv iepirkuma vara[2]. Līdz ar to no iepriekš rakstītā secināms, ka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos tirgus dalībnieku starpā pastāv nevienlīdzīgas varas attiecības. Tomēr tas nemazina regulējuma būtību - aizsargāt tos tirgus dalībniekus, kuriem ir mazāka spēja aizstāvēt savas intereses, pat gadījumos, kad tirgus dalībnieks, kuram piemīt Direktīvā minētā pārākā vara, neatrodas dominējošā stāvoklī.
Šobrīd spēkā esošais NTPAL regulējums neierobežo lauksaimniecības un pārtikas preču pircējus īstenot atšķirīgu attieksmi salīdzināmos darījumos vai diskriminēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju vai piegādātāju grupu.
Lai gan Direktīva tiešā veidā neparedz vienlīdzības vai nediskriminācijas principa ievērošanu darījumos ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, vienlaicīgi tā ļauj dalībvalstīm noteikt arī stingrākus sadarbības nosacījumus, ievērojot katras dalībvalsts specifisko situāciju. Vienlīdzības principu negodīgas tirdzniecības regulējumā ir ietvērušas arī citas Eiropas Savienības (turpmāk -ES) dalībvalstis, piemēram, Čehijā noteikts aizliegums pircējam piemērot nevienlīdzīgu attieksmi pret piegādātāju, kas bez attaisnojoša iemesla ir saistīta ar sarunām vai atšķirīgu līguma nosacījumu piemērošanu lauksaimniecības vai pārtikas produktu iegādei vai pārdošanai, vai saistītu pakalpojumu sniegšanai ar salīdzināmu izpildi (unequal treatment of a supplier consisting in negotiating or applying different contractual conditions for the purchase or sale of agricultural or food products or for the provision of associated services for comparable performance, without fair reason), tāpat Itālijā noteikts aizliegums pircējiem - objektīvi atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgām piegādēm (The application of objectively different conditions to equivalent supplies (Article 5(1)(e))).
Tāpat norādāms, ka atsevišķās ES dalībvalstis negodīgas tirdzniecības prakses regulējumos ietvertas norādes arī uz diskriminācijas terminu. Piemēram, Austrijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts, ka aizliegts diskriminēt piegādātājus, ja starp piegādātāju un pircēju pastāv ekonomiska nelīdzsvarotība (not to discriminate between suppliers in a situation of economic imbalance between supplier and buyer). Savukārt Slovēnijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts specifiskāks regulējums, kas aizliedz pircējam diskriminēt vai iekasēt nesamērīgu kompensāciju par piegādāto preču izkraušanu (the discriminatory or disproportionate charging of compensation for the unloading of goods supplied).
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
Direktīvas 21.apsvērumā noteikts, ka stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums.
KP tirgus uzraudzībā secināts, ka pircēji, nereti vienpusēji pieņem lēmumu izņemt no preču sortimenta daļu no piegādātāja precēm, par to neinformējot piegādātāju un piegādātājus negatīvi ietekmē sadarbības pārtraukšana vai preču izslēgšana no sortimenta lielākajās Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Pēc tirgus uzraudzības noslēgšanās, KP izsūtīja prevencijas vēstules lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, kurās cita starpā tika vērsta uzmanība uz sadarbības nosacījumu pārskatīšanu, lai tie būtu saderīgi ar NTPAL 5. panta pirmajā daļā noteikto. KP ierasta prakse gadījumos, kad tirgus uzraudzības noslēgumā tiek izsūtītas prevencijas vēstules, pēc kāda laika (ierasti nākamajā kalendārā gadā pēc konkrētās tirgus uzraudzības noslēgšanas) ir veikt tirgus uzraudzības pēcuzraudzību, kuras laikā tiek izvērtēts, vai KP ieteikumi un aicinājumi ir ņemti vērā, un gadījumā, ja nav ņemti vērā, tiek vērtēti to iemesli.
Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze
NTPAL pašreiz nav noteikts, kas ir saprotams ar jēdzienu “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze”, vienlaikus jēdziena interpretācija ir būtiska saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma izpratni, lai nepārprotami piemērotu atsevišķu negodīgas tirdzniecības prakšu aizliegumu. Pārtikas ražotāji ir norādījuši, ka katra līgumslēdzēja puse bieži šo jēdzienu interpretē dažādi, kas apgrūtina lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju savstarpējo sadarbību, jo īpaši lauksaimniecības un pārtikas preču nepiegādes vai nepasūtīšanas gadījumos.
Sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem
NTPAL 5.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pircējam ir aizliegts noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu. Tomēr pārtikas ražotāji norāda, ka sankcijas tiek noteiktas vienpusēji, t.i., sankcijas tiek paredzētas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam, bet savukārt pircējam par līguma noteikumu pārkāpumiem sankcijas netiek noteiktas vai arī tiek noteiktas daudz mazākā apjomā. Tāpat šobrīd nav atrunāti sankciju piemērošanas nosacījumi preču nepiegādes vai nepasūtīšanas gadījumos.
Samaksas termiņš par regulāriem svaigu dārzeņu un ogu piegādēm
NTPAL 5.panta piektā daļa aizliedz lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību, piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, — ilgākus par 20 dienām pēc to piegādes, ja vien lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību nav rakstveidā vienojušies par citu norēķinu termiņu, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturtās daļas prasībām: ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm — ilgākus par 30 dienām, bet precēm, kas nav ātrbojīgas, — ilgākus par 60 dienām. Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju sniegtā informācija liecina, ka vienošanās noslēgšana par garākiem samaksas termiņiem bieži ir obligāta prasība sadarbības uzsākšanai.
Atbildība par NTPAL pārkāpumu īstenošanu
Saskaņā ar KP sniegto informāciju lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji nevēršas konkurences uzraudzības iestādē ar sūdzībām par pircēju īstenoto negodīgo tirdzniecības praksi, t.i., par īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem. Vienlaikus Zemkopības ministrija un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas norāda, ka praksē piegādātāji savā sadarbībā ar pircējiem tomēr mēdz novērot arī negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes un uz to papildus norāda arī KP veikto ikgadējo aptauju dati (https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-piegadataji-nejutas-aizsargati-no-negodigas-tirdzniecibas-prakses-ko-isteno-iepirceji). Nevēršanās KP, lai iesniegtu sūdzību par pircēja īstenoto tirdzniecības praksi, tiek skaidrota ar piegādātāja bailēm no iespējamās prognozējamās pircēja rīcības šādā situācijā, kur pircējs, izmantojot savu tirgus varu, var, piemēram, pārskatīt sadarbības nosacījumus ar attiecīgu piegādātāju (tos pasliktinot), vai lemt par turpmākas sadarbības pārtraukšanu, kas savukārt piegādātājam nākotnē palielina saražotās produkcijas realizācijas riskus attiecīgajā preču tirgū.
Saskaņā ar NTPAL 8.panta otrajā daļā noteikto šobrīd KP ir tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro, vai citu vienlīdz efektīvu sodu.
Norādāms, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs, nosakot atbildību par Direktīvā noteikto prasību ievērošanu, tiek piemērota atšķirīga prakse, kur, piemēram, nosakot atbildību, piemērojot to tirgus dalībnieka apgrozījumam, maksimālais pieļaujamais naudas soda apmērs ir noteikts no 0,2% (Latvija) līdz pat 10% (Čehija, Ungārija, Itālija, Nīderlande)[3] no tirgus dalībnieka apgrozījuma.
[1] KP Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumi: (1) I daļa – piena produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment (2) II daļa – maize un graudu produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment (3) III daļa – gaļas, olu un zivju produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/12174/download?attachment.
[2] 01.02.2022. LR Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. A43007118, SKA-54/2022. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/konkurences-tiesibas
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52024SC0106
Vēsturiskā un pašlaik spēkā esošā regulējuma tvērums:
1) 2001.gada 4.oktobrī pieņemts un 2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likums (turpmāk – KL), kura 13.pantā noteikts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, kas vēl aizvien ir regulēts KL šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ietver vienlīdzīgas attieksmes prasību;
2) 2008.gada 13.martā pieņemts un 2008.gada 16.aprīlī stājās spēkā likums “Grozījumi Konkurences likumā”, papildinot KL ar 13.panta otro daļu un ieviešot jaunu tiesību institūtu – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā;
3) 2015.gada 21.maijā pieņemts un 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NMPAL), attiecīgi KL 13.panta otrā daļa zaudēja spēku;
4) ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva), 2021.gada 7.aprīlī tika pieņemts NTPAL (tā pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka NMPAL zaudē spēku ar šī likuma (NTPAL) spēkā stāšanos).
NTPAL 5.panta pirmajā daļā ietverta ģenerālklauzula, kas paredz aizliegumu pircējam īstenot darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Tomēr Konkurences padomes (turpmāk – KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā[1] (turpmāk – tirgus uzraudzība) konstatēts, ka 50% no tirgus uzraudzībā apskatītajām precēm, vidēji 17 mēnešu periodā, apmēram trešdaļa no tirgus uzraudzībā ietvertiem mazumtirgotājiem Latvijā ražotām precēm piemēroja vidēji lielākus uzcenojumus salīdzinot ar citās valstīs ražotām līdzvērtīgām precēm, kā arī novērotas būtiskas uzcenojuma atšķirības starp privāto preču zīmolu precēm un ražotāju zīmolu precēm.
Turklāt, līdzīgi kā citu negodīgas tirdzniecības prakses izpausmju gadījumā, lai lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs īstenotu nevienlīdzīgu attieksmi, izvirzot atšķirīgus nosacījumus salīdzināmos darījumos, tam nav noteikti jāatrodas dominējošā stāvoklī. Proti, saskaņā ar Direktīvas preambulas 9.apsvērumu: “Tirgus dalībnieku skaits un lielums dažādos lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos ir atšķirīgs. Atšķirīga spēja aizstāvēt savas intereses, kas atbilst piegādātāja ekonomiskajai atkarībai no pircēja, var izraisīt to, ka lielākie tirgus dalībnieki uzspiež negodīgu tirdzniecības praksi mazākajiem tirgus dalībniekiem.” Papildus Senāts atzinis, ka ne vien Eiropas Komisijas 15.07.2014. paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Negodīgas tirdzniecības prakses novēršana uzņēmumu savstarpējā pārtikas apgādes ķēdē”, bet arī pirms tam spēkā esošajā regulējumā ietverts apsvērums, ka mazumtirgotājiem, jo īpaši pārtikas preču ķēdē, pastāv iepirkuma vara[2]. Līdz ar to no iepriekš rakstītā secināms, ka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos tirgus dalībnieku starpā pastāv nevienlīdzīgas varas attiecības. Tomēr tas nemazina regulējuma būtību - aizsargāt tos tirgus dalībniekus, kuriem ir mazāka spēja aizstāvēt savas intereses, pat gadījumos, kad tirgus dalībnieks, kuram piemīt Direktīvā minētā pārākā vara, neatrodas dominējošā stāvoklī.
Šobrīd spēkā esošais NTPAL regulējums neierobežo lauksaimniecības un pārtikas preču pircējus īstenot atšķirīgu attieksmi salīdzināmos darījumos vai diskriminēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju vai piegādātāju grupu.
Lai gan Direktīva tiešā veidā neparedz vienlīdzības vai nediskriminācijas principa ievērošanu darījumos ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, vienlaicīgi tā ļauj dalībvalstīm noteikt arī stingrākus sadarbības nosacījumus, ievērojot katras dalībvalsts specifisko situāciju. Vienlīdzības principu negodīgas tirdzniecības regulējumā ir ietvērušas arī citas Eiropas Savienības (turpmāk -ES) dalībvalstis, piemēram, Čehijā noteikts aizliegums pircējam piemērot nevienlīdzīgu attieksmi pret piegādātāju, kas bez attaisnojoša iemesla ir saistīta ar sarunām vai atšķirīgu līguma nosacījumu piemērošanu lauksaimniecības vai pārtikas produktu iegādei vai pārdošanai, vai saistītu pakalpojumu sniegšanai ar salīdzināmu izpildi (unequal treatment of a supplier consisting in negotiating or applying different contractual conditions for the purchase or sale of agricultural or food products or for the provision of associated services for comparable performance, without fair reason), tāpat Itālijā noteikts aizliegums pircējiem - objektīvi atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgām piegādēm (The application of objectively different conditions to equivalent supplies (Article 5(1)(e))).
Tāpat norādāms, ka atsevišķās ES dalībvalstis negodīgas tirdzniecības prakses regulējumos ietvertas norādes arī uz diskriminācijas terminu. Piemēram, Austrijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts, ka aizliegts diskriminēt piegādātājus, ja starp piegādātāju un pircēju pastāv ekonomiska nelīdzsvarotība (not to discriminate between suppliers in a situation of economic imbalance between supplier and buyer). Savukārt Slovēnijas regulējumā pie melnās prakses (black practice) norādīts specifiskāks regulējums, kas aizliedz pircējam diskriminēt vai iekasēt nesamērīgu kompensāciju par piegādāto preču izkraušanu (the discriminatory or disproportionate charging of compensation for the unloading of goods supplied).
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
Direktīvas 21.apsvērumā noteikts, ka stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums.
KP tirgus uzraudzībā secināts, ka pircēji, nereti vienpusēji pieņem lēmumu izņemt no preču sortimenta daļu no piegādātāja precēm, par to neinformējot piegādātāju un piegādātājus negatīvi ietekmē sadarbības pārtraukšana vai preču izslēgšana no sortimenta lielākajās Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Pēc tirgus uzraudzības noslēgšanās, KP izsūtīja prevencijas vēstules lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, kurās cita starpā tika vērsta uzmanība uz sadarbības nosacījumu pārskatīšanu, lai tie būtu saderīgi ar NTPAL 5. panta pirmajā daļā noteikto. KP ierasta prakse gadījumos, kad tirgus uzraudzības noslēgumā tiek izsūtītas prevencijas vēstules, pēc kāda laika (ierasti nākamajā kalendārā gadā pēc konkrētās tirgus uzraudzības noslēgšanas) ir veikt tirgus uzraudzības pēcuzraudzību, kuras laikā tiek izvērtēts, vai KP ieteikumi un aicinājumi ir ņemti vērā, un gadījumā, ja nav ņemti vērā, tiek vērtēti to iemesli.
Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze
NTPAL pašreiz nav noteikts, kas ir saprotams ar jēdzienu “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze”, vienlaikus jēdziena interpretācija ir būtiska saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma izpratni, lai nepārprotami piemērotu atsevišķu negodīgas tirdzniecības prakšu aizliegumu. Pārtikas ražotāji ir norādījuši, ka katra līgumslēdzēja puse bieži šo jēdzienu interpretē dažādi, kas apgrūtina lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju savstarpējo sadarbību, jo īpaši lauksaimniecības un pārtikas preču nepiegādes vai nepasūtīšanas gadījumos.
Sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem
NTPAL 5.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka pircējam ir aizliegts noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu. Tomēr pārtikas ražotāji norāda, ka sankcijas tiek noteiktas vienpusēji, t.i., sankcijas tiek paredzētas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam, bet savukārt pircējam par līguma noteikumu pārkāpumiem sankcijas netiek noteiktas vai arī tiek noteiktas daudz mazākā apjomā. Tāpat šobrīd nav atrunāti sankciju piemērošanas nosacījumi preču nepiegādes vai nepasūtīšanas gadījumos.
Samaksas termiņš par regulāriem svaigu dārzeņu un ogu piegādēm
NTPAL 5.panta piektā daļa aizliedz lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību, piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, — ilgākus par 20 dienām pēc to piegādes, ja vien lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību nav rakstveidā vienojušies par citu norēķinu termiņu, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturtās daļas prasībām: ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm — ilgākus par 30 dienām, bet precēm, kas nav ātrbojīgas, — ilgākus par 60 dienām. Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju sniegtā informācija liecina, ka vienošanās noslēgšana par garākiem samaksas termiņiem bieži ir obligāta prasība sadarbības uzsākšanai.
Atbildība par NTPAL pārkāpumu īstenošanu
Saskaņā ar KP sniegto informāciju lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji nevēršas konkurences uzraudzības iestādē ar sūdzībām par pircēju īstenoto negodīgo tirdzniecības praksi, t.i., par īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem. Vienlaikus Zemkopības ministrija un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas norāda, ka praksē piegādātāji savā sadarbībā ar pircējiem tomēr mēdz novērot arī negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes un uz to papildus norāda arī KP veikto ikgadējo aptauju dati (https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-piegadataji-nejutas-aizsargati-no-negodigas-tirdzniecibas-prakses-ko-isteno-iepirceji). Nevēršanās KP, lai iesniegtu sūdzību par pircēja īstenoto tirdzniecības praksi, tiek skaidrota ar piegādātāja bailēm no iespējamās prognozējamās pircēja rīcības šādā situācijā, kur pircējs, izmantojot savu tirgus varu, var, piemēram, pārskatīt sadarbības nosacījumus ar attiecīgu piegādātāju (tos pasliktinot), vai lemt par turpmākas sadarbības pārtraukšanu, kas savukārt piegādātājam nākotnē palielina saražotās produkcijas realizācijas riskus attiecīgajā preču tirgū.
Saskaņā ar NTPAL 8.panta otrajā daļā noteikto šobrīd KP ir tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro, vai citu vienlīdz efektīvu sodu.
Norādāms, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs, nosakot atbildību par Direktīvā noteikto prasību ievērošanu, tiek piemērota atšķirīga prakse, kur, piemēram, nosakot atbildību, piemērojot to tirgus dalībnieka apgrozījumam, maksimālais pieļaujamais naudas soda apmērs ir noteikts no 0,2% (Latvija) līdz pat 10% (Čehija, Ungārija, Itālija, Nīderlande)[3] no tirgus dalībnieka apgrozījuma.
[1] KP Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumi: (1) I daļa – piena produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment (2) II daļa – maize un graudu produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment (3) III daļa – gaļas, olu un zivju produkti. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/12174/download?attachment.
[2] 01.02.2022. LR Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. A43007118, SKA-54/2022. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/administrativo-lietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/konkurences-tiesibas
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52024SC0106
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienlīdzīga attieksme, nediskriminēšana
Tirgus uzraudzībā secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm.
Neraugoties uz to, ka paši pircēji (mazumtirgotāji) norāda, ka uzcenojumus neveido precēm atkarībā no to izcelsmes valsts, KP īstenotajā tirgus uzraudzībā konstatēts, ka 50% no apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm.
Ņemot vērā KP īstenotās padziļinātās tirgus uzraudzības ietvaros izdarītos secinājumus, Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15 55.§., 2. un 3.punkts) (24-TA-763) ir dots uzdevums KP sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm un veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, savukārt ekonomikas ministram attiecīgo normatīvo aktu projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tirgus uzraudzībā secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm.
Neraugoties uz to, ka paši pircēji (mazumtirgotāji) norāda, ka uzcenojumus neveido precēm atkarībā no to izcelsmes valsts, KP īstenotajā tirgus uzraudzībā konstatēts, ka 50% no apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm.
Ņemot vērā KP īstenotās padziļinātās tirgus uzraudzības ietvaros izdarītos secinājumus, Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.15 55.§., 2. un 3.punkts) (24-TA-763) ir dots uzdevums KP sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm un veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, savukārt ekonomikas ministram attiecīgo normatīvo aktu projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.panta pirmo daļu ar 17.punktu, kas paredz ierobežot pircēju īstenot nevienlīdzīgu un diskriminējošu rīcību pret piegādātājiem. Ar Likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.
Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.
Mazie lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāji bieži saskaras ar grūtībām, lai noslēgtu līgumus ar lielajiem lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem. Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir palīdzēt mazajiem piegādātājiem iekļūt plašākos tirgos, ļaujot tiem konkurēt ar citiem piegādātājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Pircējiem, īstenojot vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem, var tikt veicināta lauksaimniecības un pārtikas nozares daudzveidība. Diskriminācijas aizliegums veicinātu pircējus iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem, tostarp maziem vietējiem ražotājiem. Līdz ar to patērētājiem būtu pieejams plašāks preču izvēles klāsts. Tas veicinātu patērētāju izvēli un ļautu tiem atbalstīt tos piegādātājus, kuru vērtības saskan ar viņu pašu vērtībām (piemēram, vietējos mazos ražotājus).
Vienlaicīgi saskatāms ieguvums arī stabilākiem piegādes ķēdes posmiem, sadalot riskus starp dažādiem piegādātājiem.
Saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto aizliegtās prakses attiecas uz pircējiem, ja to pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 euro. Līdz ar to attiecībā uz tirdzniecības kooperāciju biedriem kā pircējiem, kas darbojas zem viena mazumtirdzniecības zīmola, tiktu vērtēts katrs gadījums individuāli, proti, ja preču iepirkums tiktu īstenots caur tirdzniecības kooperāciju (t.i. preču iepircējs no piegādātāja tiesiski būtu kooperācija), tad tiktu vērtēts kooperācijas kopējais apgrozījums, taču gadījumos, kad iepirkumu no piegādātāja īstenotu kooperācijas biedrs individuāli (t.i., preču iepircējs no piegādātāja tiesiski būtu kooperācijas biedrs individuāli), tad tiktu ņemts vērā konkrētā kooperācijas biedra pēdējā finanšu gada neto apgrozījums.
Norādāms, ka tiesību normas interpretācija attiecībā uz atšķirīgiem sadarbības un tirdzniecības nosacījumiem aptver plašu pircēja sadarbībā ar piegādātājiem piemēroto pakalpojumu un nosacījumu loku.
Piemērošanas piemēri:
reklāmas ieguldījumi: ja konkrētam piegādātājam tiek noteikta lielāka maksa par līdzvērtīgu reklāmas pakalpojumu nekā citiem piegādātājiem;
loģistikas maksas: ja loģistikas izmaksas tiek piemērotas atšķirīgi līdzvērtīgos apstākļos;
sankciju piemērošana: ja pie vienādiem apstākļiem pircējs dažādi piemēro sankcijas (kādam piegādātājam piemēro līgumā pielīgtās sankcijas, bet citam tādos pašos apstākļos nepiemēro vai piemēro būtiski atšķirīgā apmērā).
produktu uzcenojumi: būtiski atšķirīgu uzcenojumu noteikšana līdzīgiem produktiem salīdzināmos darījumos no dažādiem piegādātājiem, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Aizliegums piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus ir attiecināms uz salīdzināmiem darījumiem. Lai novērtētu, vai darījums ir salīdzināms, vērtējums jāveic pēc vairākiem kritērijiem, kam jābūt objektīviem, pārbaudāmiem, turklāt šiem kritērijiem jāaptver darījuma dažādie aspekti, lai varētu pieņemt, ka darījumi ir salīdzināmi. Kā kritērijus, kam būtu obligāti jāizpildās, var minēt:
1) darbības sfēru (saražotās/piegādātās produkcijas grupa);
2) piegādātāja piegādes apjomu un sortimentu (vai piegādes apjoms un sortiments ir salīdzināmi/līdzvērtīgi);
3) piegādes veidu, regularitāti (piegādes biežums (iknedēļas, mēneša vai sezonālas piegādes), piegādes veidu (uz centrālo noliktavu vai uz katru veikalu), arī vērtējams, vai vienreizējs darījums vai ilgtermiņa līguma nosacījumi);
4) produkta īpašības un kvalitāti, tirgus segmentāciju (kvalitātes līmenis, sertifikācijas (piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts)), produkta pozicionējums tirgū/cenu līmenis (ekonomiskais, vidējais, premium).
Kritēriji tiktu noteikti Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijās, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem normas piemērošanu.
Lai faktiski tiktu piemērota minētā tiesību norma, tiks īstenoti šādi soļi līdz pārkāpuma konstatēšanai:
1. Salīdzināmo darījumu identificēšana: tiks vērtēts, vai darījumi starp pircēju un dažādiem piegādātājiem ir salīdzināmi, balstoties uz iepriekš anotācijā norādītiem kritērijiem, kas ietver piegādātās produkcijas raksturojumu (kvalitāte, sertifikācija, īpašības), piegādes nosacījumus (apjomi, biežums, veids, loģistikas izmaksas) u.c.
2. Faktu vākšana un analīze: tiks pieprasīta informācija no iesaistītajām pusēm, piemēram, līgumi, rēķini, loģistikas izmaksas un reklāmas izdevumi, lai identificētu iespējamās būtiskās atšķirības, tiks izvērtēti arī tirgus apstākļi un specifika, kas var ietekmēt darījumus;
3. Objektivitātes pārbaude: ja tiks konstatētas būtiskas atšķirības darījumu nosacījumos, tiks vērtēts, vai tās ir objektīvi pamatotas (piemēram, balstītas uz piegādes efektivitāti, produkta kvalitāti vai tirgus pieprasījuma specifiku). Atšķirību būtiskums tiks vērtēts katrā konkrētajā gadījumā ievērojot Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktos pamatprincipus (t.sk., samērīgums, taisnīgums);
4. Atšķirīgās attieksmes izvērtēšana: ja atšķirīgā attieksme netiek objektīvi pamatota un rada piegādātājam nelabvēlīgākus konkurences apstākļus, tā tiktu uzskatīta par pārkāpumu.
Lai nodrošinātu tiesību normas skaidru piemērošanu, Konkurences padome sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izstrādās vadlīnijas, tostarp ietverot:
- skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu situācijās, kad piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir lielāks par pircēja apgrozījumu;
- izvērstu skaidrojumu par kritērijiem un metodiku darījumu salīdzināšanai, iekļaujot praktiskus piemērus;
- izvērstu skaidrojumu par to, kādas atšķirības ir uzskatāmas par būtiskām, iekļaujot praktiskus piemērus.
Tiesību norma stāsies spēkā no 2026.gada 1.jūlija (gadu pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā), lai nodrošinātu, ka Konkurences padomei sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir atvēlēts laiks iepriekš minēto vadlīniju izstrādei, kurās tiek izskaidroti tiesību normas piemērošanas dažādie aspekti, kā arī nodrošināts samērīgs laika periods pircējiem, lai sagatavotos tiesību normā noteikto prasību ieviešanai.
Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.
Mazie lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāji bieži saskaras ar grūtībām, lai noslēgtu līgumus ar lielajiem lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem. Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir palīdzēt mazajiem piegādātājiem iekļūt plašākos tirgos, ļaujot tiem konkurēt ar citiem piegādātājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Pircējiem, īstenojot vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem, var tikt veicināta lauksaimniecības un pārtikas nozares daudzveidība. Diskriminācijas aizliegums veicinātu pircējus iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem, tostarp maziem vietējiem ražotājiem. Līdz ar to patērētājiem būtu pieejams plašāks preču izvēles klāsts. Tas veicinātu patērētāju izvēli un ļautu tiem atbalstīt tos piegādātājus, kuru vērtības saskan ar viņu pašu vērtībām (piemēram, vietējos mazos ražotājus).
Vienlaicīgi saskatāms ieguvums arī stabilākiem piegādes ķēdes posmiem, sadalot riskus starp dažādiem piegādātājiem.
Saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto aizliegtās prakses attiecas uz pircējiem, ja to pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 euro. Līdz ar to attiecībā uz tirdzniecības kooperāciju biedriem kā pircējiem, kas darbojas zem viena mazumtirdzniecības zīmola, tiktu vērtēts katrs gadījums individuāli, proti, ja preču iepirkums tiktu īstenots caur tirdzniecības kooperāciju (t.i. preču iepircējs no piegādātāja tiesiski būtu kooperācija), tad tiktu vērtēts kooperācijas kopējais apgrozījums, taču gadījumos, kad iepirkumu no piegādātāja īstenotu kooperācijas biedrs individuāli (t.i., preču iepircējs no piegādātāja tiesiski būtu kooperācijas biedrs individuāli), tad tiktu ņemts vērā konkrētā kooperācijas biedra pēdējā finanšu gada neto apgrozījums.
Norādāms, ka tiesību normas interpretācija attiecībā uz atšķirīgiem sadarbības un tirdzniecības nosacījumiem aptver plašu pircēja sadarbībā ar piegādātājiem piemēroto pakalpojumu un nosacījumu loku.
Piemērošanas piemēri:
reklāmas ieguldījumi: ja konkrētam piegādātājam tiek noteikta lielāka maksa par līdzvērtīgu reklāmas pakalpojumu nekā citiem piegādātājiem;
loģistikas maksas: ja loģistikas izmaksas tiek piemērotas atšķirīgi līdzvērtīgos apstākļos;
sankciju piemērošana: ja pie vienādiem apstākļiem pircējs dažādi piemēro sankcijas (kādam piegādātājam piemēro līgumā pielīgtās sankcijas, bet citam tādos pašos apstākļos nepiemēro vai piemēro būtiski atšķirīgā apmērā).
produktu uzcenojumi: būtiski atšķirīgu uzcenojumu noteikšana līdzīgiem produktiem salīdzināmos darījumos no dažādiem piegādātājiem, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Aizliegums piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus ir attiecināms uz salīdzināmiem darījumiem. Lai novērtētu, vai darījums ir salīdzināms, vērtējums jāveic pēc vairākiem kritērijiem, kam jābūt objektīviem, pārbaudāmiem, turklāt šiem kritērijiem jāaptver darījuma dažādie aspekti, lai varētu pieņemt, ka darījumi ir salīdzināmi. Kā kritērijus, kam būtu obligāti jāizpildās, var minēt:
1) darbības sfēru (saražotās/piegādātās produkcijas grupa);
2) piegādātāja piegādes apjomu un sortimentu (vai piegādes apjoms un sortiments ir salīdzināmi/līdzvērtīgi);
3) piegādes veidu, regularitāti (piegādes biežums (iknedēļas, mēneša vai sezonālas piegādes), piegādes veidu (uz centrālo noliktavu vai uz katru veikalu), arī vērtējams, vai vienreizējs darījums vai ilgtermiņa līguma nosacījumi);
4) produkta īpašības un kvalitāti, tirgus segmentāciju (kvalitātes līmenis, sertifikācijas (piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts)), produkta pozicionējums tirgū/cenu līmenis (ekonomiskais, vidējais, premium).
Kritēriji tiktu noteikti Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijās, lai atvieglotu tirgus dalībniekiem normas piemērošanu.
Lai faktiski tiktu piemērota minētā tiesību norma, tiks īstenoti šādi soļi līdz pārkāpuma konstatēšanai:
1. Salīdzināmo darījumu identificēšana: tiks vērtēts, vai darījumi starp pircēju un dažādiem piegādātājiem ir salīdzināmi, balstoties uz iepriekš anotācijā norādītiem kritērijiem, kas ietver piegādātās produkcijas raksturojumu (kvalitāte, sertifikācija, īpašības), piegādes nosacījumus (apjomi, biežums, veids, loģistikas izmaksas) u.c.
2. Faktu vākšana un analīze: tiks pieprasīta informācija no iesaistītajām pusēm, piemēram, līgumi, rēķini, loģistikas izmaksas un reklāmas izdevumi, lai identificētu iespējamās būtiskās atšķirības, tiks izvērtēti arī tirgus apstākļi un specifika, kas var ietekmēt darījumus;
3. Objektivitātes pārbaude: ja tiks konstatētas būtiskas atšķirības darījumu nosacījumos, tiks vērtēts, vai tās ir objektīvi pamatotas (piemēram, balstītas uz piegādes efektivitāti, produkta kvalitāti vai tirgus pieprasījuma specifiku). Atšķirību būtiskums tiks vērtēts katrā konkrētajā gadījumā ievērojot Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktos pamatprincipus (t.sk., samērīgums, taisnīgums);
4. Atšķirīgās attieksmes izvērtēšana: ja atšķirīgā attieksme netiek objektīvi pamatota un rada piegādātājam nelabvēlīgākus konkurences apstākļus, tā tiktu uzskatīta par pārkāpumu.
Lai nodrošinātu tiesību normas skaidru piemērošanu, Konkurences padome sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izstrādās vadlīnijas, tostarp ietverot:
- skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu situācijās, kad piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir lielāks par pircēja apgrozījumu;
- izvērstu skaidrojumu par kritērijiem un metodiku darījumu salīdzināšanai, iekļaujot praktiskus piemērus;
- izvērstu skaidrojumu par to, kādas atšķirības ir uzskatāmas par būtiskām, iekļaujot praktiskus piemērus.
Tiesību norma stāsies spēkā no 2026.gada 1.jūlija (gadu pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā), lai nodrošinātu, ka Konkurences padomei sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir atvēlēts laiks iepriekš minēto vadlīniju izstrādei, kurās tiek izskaidroti tiesību normas piemērošanas dažādie aspekti, kā arī nodrošināts samērīgs laika periods pircējiem, lai sagatavotos tiesību normā noteikto prasību ieviešanai.
Problēmas apraksts
Vienpusēji līguma grozījumi
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
NTPAL šobrīd neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana). Tomēr, tā kā praksē novērots, ka pircēji (mazumtirgotāji) atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preci no sortimenta, pastāv nepieciešamība precizēt NTPAL, skaidri paredzot šādu ierobežojumu.
NTPAL 5.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka aizliegumu pircējam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.
NTPAL šobrīd neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana). Tomēr, tā kā praksē novērots, ka pircēji (mazumtirgotāji) atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preci no sortimenta, pastāv nepieciešamība precizēt NTPAL, skaidri paredzot šādu ierobežojumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.panta pirmo daļu ar 18.punktu, nosakot, ka pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Problēmas apraksts
Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze
Pircējs veic ilgtermiņa piegādes prognozi, kas ir saistoša piegādātājam, bet nav saistoša mazumtirgotājam. Attiecīgi piegādātājs nodrošina preču ražošanu, tomēr faktiskajai piegādei nereti tiek pieprasīts ievērojami mazāks apjoms. Tas nozīmē, ka piegādātajam veidojas liels apjoms saražotas preces, ko tas nevar realizēt saprātīgos termiņos un arī nevar pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse pilda savu apņemšanos. Tādējādi rodas nepieciešamība noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, lai regulētu piegādātāja un mazumtirgotāja savstarpēji piemērojamos sankciju nosacījumus.
Pircējs veic ilgtermiņa piegādes prognozi, kas ir saistoša piegādātājam, bet nav saistoša mazumtirgotājam. Attiecīgi piegādātājs nodrošina preču ražošanu, tomēr faktiskajai piegādei nereti tiek pieprasīts ievērojami mazāks apjoms. Tas nozīmē, ka piegādātajam veidojas liels apjoms saražotas preces, ko tas nevar realizēt saprātīgos termiņos un arī nevar pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse pilda savu apņemšanos. Tādējādi rodas nepieciešamība noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, lai regulētu piegādātāja un mazumtirgotāja savstarpēji piemērojamos sankciju nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 1.pantu ar 3.1 punktu, kurā noteikta lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma definīcija. Tādējādi tiks nodrošināts, ka NTPAL visas puses vienādi sapratīs doto jēdzienu. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu attiecībā uz NTPAL 5.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto negodīgo tirdzniecības prakses aizliegumu, kā arī attiecībā uz gadījumiem, kuros pircējam un lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam būs aizliegts piemērot sankcijas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātajam.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 1.pantu ar 3.1 punktu, kurā noteikta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīcija. Tādējādi tiks nodrošināts, ka NTPAL visas puses vienādi sapratīs doto jēdzienu. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju un kurš nav savstarpēji saskaņots. Ņemot vērā, ka atbilstoši NTPAL 5.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajam termiņš pasūtījuma atcelšanai ir uzskatāms par īsu visos gadījumos, kad tas ir mazāks par 30 dienām, arī definīcijā jāietver, ka ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienas, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 1.pantu ar 3.1 punktu, kurā noteikta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīcija. Tādējādi tiks nodrošināts, ka NTPAL visas puses vienādi sapratīs doto jēdzienu. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju un kurš nav savstarpēji saskaņots. Ņemot vērā, ka atbilstoši NTPAL 5.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajam termiņš pasūtījuma atcelšanai ir uzskatāms par īsu visos gadījumos, kad tas ir mazāks par 30 dienām, arī definīcijā jāietver, ka ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienas, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.
Problēmas apraksts
Sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem
Daudzos gadījumos sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem tiek noteiktas tikai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tādējādi pamatā tiek radīta situācija, kur pircējs var brīvi neievērot līguma nosacījumus un nenest atbildību par līguma pārkāpumiem. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka soda sankcijas nevar būt vienpusējas un vērstas tikai uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju.
Daudzos gadījumos sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem tiek noteiktas tikai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tādējādi pamatā tiek radīta situācija, kur pircējs var brīvi neievērot līguma nosacījumus un nenest atbildību par līguma pārkāpumiem. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka soda sankcijas nevar būt vienpusējas un vērstas tikai uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt 5.panta pirmās daļas 6.punktu ar nosacījumu, ka ir aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi. Attiecīgi sankcijas ir piemērojamas ne tikai piegādātājiem, bet arī pircējiem, ja tie neizpilda savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības.
Sankcijas kalpo kā papildus instruments līgumā atrunāto saistību izpildei un tās nevar tikt uzskatītas par godīgām un samērīgam, ja tās kalpo kā kādas puses ieņēmumu gūšanas avots. Tādēļ piedāvātais risinājums nodrošinās skaidrākus pircēja un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja sadarbības nosacījumus, nosakot pienākumu pusēm, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.pantu ar septīto un astoto daļu, kurās noteikts, ka sankcijas lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs nepiemēro, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nepiemēro sankcijas, ja lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Jaunā tiesību norma ierobežos lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāja tirgus varas izpausmes, aizsargājot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju no sankcijām gadījumos, kad ir konstatētas nebūtiskas lauksaimniecības un pārtikas preču nepiegādes, t.i., ja nepiegādāto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Preču piegāde 90 procentu apmērā no kopējā piegādes daudzuma neliedz pircējam veikt pilnvērtīgu pārtikas preču tirdzniecību un nevar traucēt pārtikas preču apriti mazumtirdzniecības vietās, tādēļ šādos gadījumos sankcijas nebūtu piemērojamas. Turklāt puses netiek ierobežotas vienoties par nepiegādāto preču papildus piegādi.
Vienlaikus ir nepieciešams pasargāt arī lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāju no nebūtiskām neprecizitātēm lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes veikšanā, kur nepasūtīto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtība nepārsniedz10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības, pieņemot, ka nelielam apjomam nepasūtītu preču piegādātājs spēj atrast alternatīvus pārdošanas kanālus.
Sankcijas kalpo kā papildus instruments līgumā atrunāto saistību izpildei un tās nevar tikt uzskatītas par godīgām un samērīgam, ja tās kalpo kā kādas puses ieņēmumu gūšanas avots. Tādēļ piedāvātais risinājums nodrošinās skaidrākus pircēja un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja sadarbības nosacījumus, nosakot pienākumu pusēm, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām.
Likumprojekts paredz papildināt NTPAL 5.pantu ar septīto un astoto daļu, kurās noteikts, ka sankcijas lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs nepiemēro, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nepiemēro sankcijas, ja lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Jaunā tiesību norma ierobežos lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāja tirgus varas izpausmes, aizsargājot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju no sankcijām gadījumos, kad ir konstatētas nebūtiskas lauksaimniecības un pārtikas preču nepiegādes, t.i., ja nepiegādāto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Preču piegāde 90 procentu apmērā no kopējā piegādes daudzuma neliedz pircējam veikt pilnvērtīgu pārtikas preču tirdzniecību un nevar traucēt pārtikas preču apriti mazumtirdzniecības vietās, tādēļ šādos gadījumos sankcijas nebūtu piemērojamas. Turklāt puses netiek ierobežotas vienoties par nepiegādāto preču papildus piegādi.
Vienlaikus ir nepieciešams pasargāt arī lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāju no nebūtiskām neprecizitātēm lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes veikšanā, kur nepasūtīto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtība nepārsniedz10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības, pieņemot, ka nelielam apjomam nepasūtītu preču piegādātājs spēj atrast alternatīvus pārdošanas kanālus.
Problēmas apraksts
Samaksas termiņš par regulāriem svaigu dārzeņu un ogu piegādēm
Lai pasargātu regulāros svaigu dārzeņu un ogu piegādātājus no iespējas piespiedu kārtā slēgt vienošanās, ka tie piekrīt samaksas termiņam, kas ir garāks par 20 dienām, ir nepieciešams precizēt 5.panta piekto daļu, nosakot, ka jebkurā gadījumā par svaigu dārzeņu un ogu piegādi ir jānorēķinās 20 dienu laikā. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
Lai pasargātu regulāros svaigu dārzeņu un ogu piegādātājus no iespējas piespiedu kārtā slēgt vienošanās, ka tie piekrīt samaksas termiņam, kas ir garāks par 20 dienām, ir nepieciešams precizēt 5.panta piekto daļu, nosakot, ka jebkurā gadījumā par svaigu dārzeņu un ogu piegādi ir jānorēķinās 20 dienu laikā. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz 5.panta piektajā daļā svītrot nosacījumu, ka svaigu dārzeņu un ogu piegādātājs un pircējs var vienoties par samaksas termiņu, kas ir garāks par 20 dienām. Piedāvātais risinājums nodrošinās, ka tie svaigu dārzeņu un ogu piegādātāji, kas piegādā preces vismaz trīs reizes nedēļā visos gadījumos saņems samaksu 20 dienās par piegādāto produkciju. Šāds nosacījums mazinās lauksaimniecības un pārtikas precu mazumtirgotāja tirgus varas izpausmes, kad svaigu dārzeņu un ogu piegādātājs sadarbības līguma noslēgšanas nodrošināšanai ir spiests piekrist garākam samaksas termiņam.
Problēmas apraksts
Atbildība par NTPAL pārkāpumu īstenošanu
Saskaņā ar KP sniegto informāciju lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji nevēršas konkurences uzraudzības iestādē ar sūdzībām par pircēju īstenoto negodīgo tirdzniecības praksi, t.i., par īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem. Vienlaikus Zemkopības ministrija un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas norāda, ka praksē piegādātāji savā sadarbībā ar pircējiem tomēr mēdz novērot arī negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes. Nevēršanās KP, lai iesniegtu sūdzību par pircēja īstenoto tirdzniecības praksi, tiek skaidrota ar piegādātāja bailēm no iespējamās prognozējamās pircēja uzvedības šādā situācijā, kur pircējs, izmantojot savu tirgus varu, var, piemēram, pārskatīt sadarbības nosacījumus ar attiecīgu piegādātāju (tos pasliktinot), vai lemt par turpmākas sadarbības pārtraukšanu, kas savukārt piegādātājam nākotnē palielina saražotās produkcijas realizācijas riskus attiecīgajā preču tirgū.
Norādāms, ka KP pēdējos divus gadus ir veikusi lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju aptauju ar mērķi novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, ko KP ir īstenojusi, kā arī novērtēt likuma darbību faktiskajās piegādātāja un pircēja attiecībās. 2024.gada aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (89%) ir biedrs kādā no asociācijām vai biedrībām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Rezultāti liecināja, ka respondenti izjūt negodīgu tirdzniecības praksi no sadarbības partneriem – vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kur 47% respondentu norāda, ka nejūtas aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno iepircēji.
Neraugoties uz KP īstenotās aptaujas ietvaros saņemtajām respondentu atbildēm, kopš NTPAL stāšanās spēkā KP tomēr nav saņēmusi nevienu oficiālu sūdzību no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem par pircēju īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka piegādātājiem piemīt “baiļu faktors” dēļ maza un atpazīstama tirgus.
Tādēļ, lai arī NTPAL 5.panta pirmās daļas 9.punkts jau paredz piegādātāja aizsardzību situācijās, kad tas vērstos ar sūdzību KP par pircēja īstenoto negodprātīgo tirdzniecības praksi, arī papildus preventīvu pasākumu īstenošana t.sk. atbildības apmēra pārskatīšana būtu nepieciešama, lai vēl vairāk atturētu pircēju no nodoma īstenot negodīgu tirdzniecības praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju.
Šobrīd NTPAL noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar KP sniegto informāciju lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji nevēršas konkurences uzraudzības iestādē ar sūdzībām par pircēju īstenoto negodīgo tirdzniecības praksi, t.i., par īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem. Vienlaikus Zemkopības ministrija un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas norāda, ka praksē piegādātāji savā sadarbībā ar pircējiem tomēr mēdz novērot arī negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes. Nevēršanās KP, lai iesniegtu sūdzību par pircēja īstenoto tirdzniecības praksi, tiek skaidrota ar piegādātāja bailēm no iespējamās prognozējamās pircēja uzvedības šādā situācijā, kur pircējs, izmantojot savu tirgus varu, var, piemēram, pārskatīt sadarbības nosacījumus ar attiecīgu piegādātāju (tos pasliktinot), vai lemt par turpmākas sadarbības pārtraukšanu, kas savukārt piegādātājam nākotnē palielina saražotās produkcijas realizācijas riskus attiecīgajā preču tirgū.
Norādāms, ka KP pēdējos divus gadus ir veikusi lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju aptauju ar mērķi novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, ko KP ir īstenojusi, kā arī novērtēt likuma darbību faktiskajās piegādātāja un pircēja attiecībās. 2024.gada aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (89%) ir biedrs kādā no asociācijām vai biedrībām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Rezultāti liecināja, ka respondenti izjūt negodīgu tirdzniecības praksi no sadarbības partneriem – vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kur 47% respondentu norāda, ka nejūtas aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno iepircēji.
Neraugoties uz KP īstenotās aptaujas ietvaros saņemtajām respondentu atbildēm, kopš NTPAL stāšanās spēkā KP tomēr nav saņēmusi nevienu oficiālu sūdzību no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem par pircēju īstenotajiem NTPAL pārkāpumiem, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka piegādātājiem piemīt “baiļu faktors” dēļ maza un atpazīstama tirgus.
Tādēļ, lai arī NTPAL 5.panta pirmās daļas 9.punkts jau paredz piegādātāja aizsardzību situācijās, kad tas vērstos ar sūdzību KP par pircēja īstenoto negodprātīgo tirdzniecības praksi, arī papildus preventīvu pasākumu īstenošana t.sk. atbildības apmēra pārskatīšana būtu nepieciešama, lai vēl vairāk atturētu pircēju no nodoma īstenot negodīgu tirdzniecības praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju.
Šobrīd NTPAL noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām ES dalībvalstīm.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz pārskatīt NTPAL 8.panta otrajā daļā atbildību par NTPAL noteikto prasību neievērošanu, nosakot, ka turpmāk KP būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz četriem procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 euro. Attiecīgi priekšlikuma mērķis ir tādējādi preventīvi nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja kā mazākaizsargātās puses aizsardzību pret pircēja iespējamo negodīgo tirdzniecības praksi.
KP īsteno “Konsultē vispirms” principu. Proti, šī principa mērķis ir uzlabot sadarbību starp KP un tirgus dalībniekiem, lai veicinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildi un skaidrus darbības nosacījumus, nevis pirmām kārtām sodīšanu par to pārkāpšanu. Attiecīgi šī principa ietvaros KP primāri ir ieinteresēta preventīvā tirgus dalībnieku rīcībā, kas izpaustos konsultācijās ar KP, ja tirgus dalībniekam ir jautājumi par tā rīcības atbilstību NTPAL normām.
Tā kā NTPAL 8.panta otrās daļas konstrukcija netiek mainīta, bet palielināts tiek tikai piemērojamās atbildības maksimālais apmērs (no 0,2% līdz 4% no pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā), arī turpmāk, nosakot naudas soda apmēru, tiks ņemts vērā taisnīguma princips un soda mērķis. Proti, par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods, ņemot vērā, ka naudas soda mērķis ir sodīt uzņēmumu par prettiesiskām darbībām, kā arī atturēt gan attiecīgo uzņēmumu, gan citus no iespējamajiem pārkāpumiem. Lai noteiktu naudas soda apmēru Konkurences padome izvērtē pārkāpumu atbilstoši 29.03.2016. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu” (turpmāk – Noteikumi). Atbilstoši Noteikumiem, nosakot naudas soda apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma smagums, ilgums, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Piemēram, saskaņā ar Noteikumu 21. punktu, Konkurences padome var samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, kā, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā. Līdz ar to naudas soda apmērs tiek noteikts katrā gadījumā individuāli un var būt no 700 euro līdz 4% no pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā. Papildus Konkurences padome, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, ir tiesīga aizstāt lēmumu par naudas sodu ar brīdinājumu. Līdz ar to KP pirmsšķietami izvērtējot pārkāpuma sastāva pazīmju esamību, kā arī lietderību konkrētas lietas izmeklēšanā, var brīdināt uzņēmumu, neuzliekot naudas sodu. Kā arī KP, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu un tiesisko pienākumu uzlikšanu, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Tajā skaitā pastāv iespēja noslēgt administratīvo līgumu.
Savukārt pirms lietas ierosināšanas, ir jāņem vērā, ka KP ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt nepieciešamību vērsties pret iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu, kas nozīmē arī izvērtēt, vai konkurences aizsardzībai ir lietderīgi iestādes resursus ieguldīt konkrētās situācijas izmeklēšanā.[1]
Jauno atbildības apmēru paredzēts piemērot no 2026.gada 1.jūlija (gadu pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā) vienlaikus ar Likumprojektā paredzētā NTPAL 5.panta pirmās daļas 17.punkta spēkā stāšanos. Līdz normas spēkā stāšanās brīdim nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos.
[1] Augstākās tiesas 20.01.2014. spriedums lietā SKA-13/2014, ZAOO, 7.punkts
KP īsteno “Konsultē vispirms” principu. Proti, šī principa mērķis ir uzlabot sadarbību starp KP un tirgus dalībniekiem, lai veicinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildi un skaidrus darbības nosacījumus, nevis pirmām kārtām sodīšanu par to pārkāpšanu. Attiecīgi šī principa ietvaros KP primāri ir ieinteresēta preventīvā tirgus dalībnieku rīcībā, kas izpaustos konsultācijās ar KP, ja tirgus dalībniekam ir jautājumi par tā rīcības atbilstību NTPAL normām.
Tā kā NTPAL 8.panta otrās daļas konstrukcija netiek mainīta, bet palielināts tiek tikai piemērojamās atbildības maksimālais apmērs (no 0,2% līdz 4% no pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā), arī turpmāk, nosakot naudas soda apmēru, tiks ņemts vērā taisnīguma princips un soda mērķis. Proti, par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods, ņemot vērā, ka naudas soda mērķis ir sodīt uzņēmumu par prettiesiskām darbībām, kā arī atturēt gan attiecīgo uzņēmumu, gan citus no iespējamajiem pārkāpumiem. Lai noteiktu naudas soda apmēru Konkurences padome izvērtē pārkāpumu atbilstoši 29.03.2016. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu” (turpmāk – Noteikumi). Atbilstoši Noteikumiem, nosakot naudas soda apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma smagums, ilgums, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Piemēram, saskaņā ar Noteikumu 21. punktu, Konkurences padome var samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, kā, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā. Līdz ar to naudas soda apmērs tiek noteikts katrā gadījumā individuāli un var būt no 700 euro līdz 4% no pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā. Papildus Konkurences padome, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, ir tiesīga aizstāt lēmumu par naudas sodu ar brīdinājumu. Līdz ar to KP pirmsšķietami izvērtējot pārkāpuma sastāva pazīmju esamību, kā arī lietderību konkrētas lietas izmeklēšanā, var brīdināt uzņēmumu, neuzliekot naudas sodu. Kā arī KP, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu un tiesisko pienākumu uzlikšanu, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Tajā skaitā pastāv iespēja noslēgt administratīvo līgumu.
Savukārt pirms lietas ierosināšanas, ir jāņem vērā, ka KP ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt nepieciešamību vērsties pret iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu, kas nozīmē arī izvērtēt, vai konkurences aizsardzībai ir lietderīgi iestādes resursus ieguldīt konkrētās situācijas izmeklēšanā.[1]
Jauno atbildības apmēru paredzēts piemērot no 2026.gada 1.jūlija (gadu pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā) vienlaikus ar Likumprojektā paredzētā NTPAL 5.panta pirmās daļas 17.punkta spēkā stāšanos. Līdz normas spēkā stāšanās brīdim nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos.
[1] Augstākās tiesas 20.01.2014. spriedums lietā SKA-13/2014, ZAOO, 7.punkts
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Likumprojekta vienlīdzības un nediskriminēšanas priekšlikumam alternatīvie risinājumi ir saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju brīvprātīgo iniciatīvu (piemēram, (1) pircēju apņemšanās iesniegt regulāru/ikgadēju atskaiti KP par faktiski veiktajām darbībām, kas nodrošina vienlīdzīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus; (2) pircēju parakstītas labās gribas apņemšanās).
Vienlaikus jāņem vērā, ka brīvprātīgai iniciatīvai, kas nav noteikta ar tiesību normu, pastāv risks to neievērot un tādā gadījumā nav tiesisku līdzekļu, kas uzliek par pienākumu pircējiem rīkoties atbilstoši apņemšanās nosacījumiem, t.i., šādā gadījumā notiek paļaušanās uz tirgus pašregulāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka brīvprātīgai iniciatīvai, kas nav noteikta ar tiesību normu, pastāv risks to neievērot un tādā gadījumā nav tiesisku līdzekļu, kas uzliek par pienākumu pircējiem rīkoties atbilstoši apņemšanās nosacījumiem, t.i., šādā gadījumā notiek paļaušanās uz tirgus pašregulāciju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pēc Likumprojekta spēkā stāšanās KP plāno pēc 3 gadiem tirgus uzraudzības ietvaros veikt izvērtējumu, lai noskaidrotu, kā regulējums darbojies, kādi ir ieguvumi un trūkumi, kā arī vai regulējums būtu maināms.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
KP
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Vismaz 2/3 no KP īstenotās aptaujas ietvaros apzinātajiem piegādātājiem pozitīvi ir novērtējuši ieviestās izmaiņas NTPAL.
Rādītājs
Novērtējums varētu ietvert cenu datu analīzi tirgus uzraudzības ietvaros atsevišķās pārtikas preču grupās, piegādātāju apzināšanu par attieksmi no pircējiem, vai vērojamas izmaiņas.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības un pārtikas preču pircēji
Ietekmes apraksts
Likumprojektam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību, jo ar likumprojektu paredzēts noregulēt vienlīdzīgāku un nediskriminējošāku attieksmi pret piegādātājiem un rīcību ar lauksaimniecības un pārtikas precēm pēc to iegādes, kas veicinātu arī mazo piegādātāju iespējas nokļūt mazumtirgotāju tirdzniecības plauktos, kā arī tiktu paplašināta preču daudzveidība patērētāju interesēs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz precizēt negodīgas tirdzniecības prakses veidu uzskaitījumu
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Aizliedzot pircējiem īstenot nevienlīdzīgu un diskriminējošo attieksmi, mazajiem uzņēmumiem (piegādātājiem) pastāv lielākas iespējas nokļūt pircēju sadarbības partneru klāstā ar līdzvērtīgiem sadarbības un tirdzniecības nosacījumiem kā lielajiem piegādātājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz konkurētspējas uzlabošanos starp horizontāli esošiem tirgus dalībniekiem (piegādātājiem), ievērojot, ka sadarbības nosacījumi būtu noteikti līdzvērtīgi un katru tirgus dalībnieku (piegādātāju) mudinātu vairāk uzlabot produkta kvalitāti un konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu”
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu”, lai pārskatītu un precizētu kārtību, kādā nosakāms naudas soda apmērs par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem, ņemot vērā, ka Likumprojektā pārskatīts (palielināts) tiek maksimāli piemērojamais naudas soda apmērs par NTPAL noteikto prasību neievērošanu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
KPNevalstiskās organizācijas
Ražotāju un piegādātāju asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, KP Konsultatīvās padomes biedri (t.sk., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija).Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība Likumprojekta izstrādē tiks nodrošināta:
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot KP konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 38.punktu.
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot KP konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 38.punktu.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts tika nodots publiskajai apspriešanai TAP portālā 2024.gada 25.jūlijā, viedokļu sniegšanas termiņš tika noteikts līdz 2024.gada 7.augustam. Papildus tam, Ekonomikas ministrija nosūtīja nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Tirgotāju asociācijai, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei) vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu.
Atzinumi tika saņemti no tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajā organizācijām un MAXIMA Latvija, SIA. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un MAXIMA Latvija, SIA, uzskata, ka Likumprojekts ierobežo mazumtirgotāju tiesības neatkarīgi izvēlēties savus uzņēmējdarbības principus un mehānismus tirgū un tajā ietvertie priekšlikumi ir nepamatoti un var radīt kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai, pārtikas ražotājiem un sabiedrībai, tādējādi iebilstot pret tajā ietvertajiem priekšlikumiem, kas paredz pircēja pienākumu nodrošināt vienlīdzīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem salīdzināmos darījumos, nostiprina likumā aizliegumu pircējam izdarīt vienpusējus līguma grozījumus attiecībā uz preču izslēgšanu no sortimenta, kā arī paredz pārskatīt (saīsināt) norēķinu termiņus par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirgotāju asociācija kopumā atbalsta Likumprojekta virzību, vienlaikus aicinot nevirzīt priekšlikumu par norēķinu termiņu pārskatīšanu.
Papildus norādāms, ka Likumprojekta izstrādes procesā KP nosūtīja tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai) elektronisko vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu. Publiskās apspriešanas ietvaros tika saņemta atgriezeniskā saite no Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, kura neatbalsta Likumprojekta tālāku virzību, norādot uz turpmāk minēto negatīvo seku iestāšanos:
1)Latvijas ražotāji kļūs par neizdevīgu un riskantu sadarbības partneri. Kontekstā ar sarūkošo pircēju patriotismu var veidoties situācija, ka riski, ko rada sadarbība ar Latvijas ražotājiem, kļūst pārāk lieli un pārsniedz ieguvumus, tādējādi mazumtirgotājiem var zust motivācija sadarboties ar vietējiem ražotājiem;
2)apgrūtinot līgumu slēgšanas brīvību, neizbēgami kāps produktu cenas;
3)nesamērīgi apgrūtinājumi uzņēmējdarbībai vēl vairāk mazinās Latvijas tirgus pievilcību investoru acīs, mazinot izredzes uz dinamiskāku konkurences situāciju mazumtirdzniecības tirgū nākotnē.
Papildus tika saņemta atgriezeniskā saite no MAXIMA Latvija, SIA, kas norāda, ka Likumprojekta priekšlikums par nevienlīdzīgās attieksmes un nediskriminēšanas normas ieviešanu ir nesavienojams ar brīvu konkurenci un patērētāju interesi uz pieejamu cenu, savu viedokli pamatojot ar turpmāk minētajiem argumentiem:
1)tiek ierobežota ražotāju interese veikt investīcijas jaunos un/vai inovatīvos produktos, kā arī tirgotāju interese veicināt jaunu, inovatīvu produktu iepirkšanu. Cenu regulācija ir rupja iejaukšanās privātpersonu tiesībās uz īpašumu, kas paredzētas Satversmes 105. pantā un ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir uzskatāma par samērīgu;
2)tirgotāji varētu palielināt uzcenojumu precēm, kam tas šobrīd ir zemāks (nevis samazināt to kādām noteiktām precēm), jo šobrīd būtiskai daļai pirmās nepieciešamības preču tiek piemērots minimāls uzcenojums, ar ko tiek nodrošināta zema cena patērētājam, kas nesedz pašizmaksu;
3)piedāvātais priekšlikums praktiski ir salīdzināms ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzēto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. KP izstrādātais priekšlikums faktiski izslēdz nepieciešamību konstatēt dominējošu stāvokli un par regulējuma subjektu atzīst jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kurš iepērk pārtikas un lauksaimniecības preces un kura pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir pārsniedzis 2 000 000 EUR.
KP 2024.gada 12.jūnijā ir notikušas konsultācijas arī ar Zemkopības ministriju un ražotāju un piegādātāju asociācijām (Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, k/s Baltijas dārzeņi, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome) un saņemts konceptuāls atbalsts sagatavotajiem priekšlikumiem NTPAL grozījumiem.
Diskusijas par Likumprojektu 2024.gada 19.jūnijā ir notikušas arī KP Konsultatīvajā padomē, atbalstot pēc būtības tā turpmāku virzību, t.i., iesniegšanu Ekonomikas ministrijā turpmākai sabiedrības līdzdalības un projekta saskaņošanas nodrošināšanai TAP portālā, kā arī iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Atzinumi tika saņemti no tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajā organizācijām un MAXIMA Latvija, SIA. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un MAXIMA Latvija, SIA, uzskata, ka Likumprojekts ierobežo mazumtirgotāju tiesības neatkarīgi izvēlēties savus uzņēmējdarbības principus un mehānismus tirgū un tajā ietvertie priekšlikumi ir nepamatoti un var radīt kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai, pārtikas ražotājiem un sabiedrībai, tādējādi iebilstot pret tajā ietvertajiem priekšlikumiem, kas paredz pircēja pienākumu nodrošināt vienlīdzīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem salīdzināmos darījumos, nostiprina likumā aizliegumu pircējam izdarīt vienpusējus līguma grozījumus attiecībā uz preču izslēgšanu no sortimenta, kā arī paredz pārskatīt (saīsināt) norēķinu termiņus par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirgotāju asociācija kopumā atbalsta Likumprojekta virzību, vienlaikus aicinot nevirzīt priekšlikumu par norēķinu termiņu pārskatīšanu.
Papildus norādāms, ka Likumprojekta izstrādes procesā KP nosūtīja tirdzniecības nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai) elektronisko vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Likumprojektu. Publiskās apspriešanas ietvaros tika saņemta atgriezeniskā saite no Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, kura neatbalsta Likumprojekta tālāku virzību, norādot uz turpmāk minēto negatīvo seku iestāšanos:
1)Latvijas ražotāji kļūs par neizdevīgu un riskantu sadarbības partneri. Kontekstā ar sarūkošo pircēju patriotismu var veidoties situācija, ka riski, ko rada sadarbība ar Latvijas ražotājiem, kļūst pārāk lieli un pārsniedz ieguvumus, tādējādi mazumtirgotājiem var zust motivācija sadarboties ar vietējiem ražotājiem;
2)apgrūtinot līgumu slēgšanas brīvību, neizbēgami kāps produktu cenas;
3)nesamērīgi apgrūtinājumi uzņēmējdarbībai vēl vairāk mazinās Latvijas tirgus pievilcību investoru acīs, mazinot izredzes uz dinamiskāku konkurences situāciju mazumtirdzniecības tirgū nākotnē.
Papildus tika saņemta atgriezeniskā saite no MAXIMA Latvija, SIA, kas norāda, ka Likumprojekta priekšlikums par nevienlīdzīgās attieksmes un nediskriminēšanas normas ieviešanu ir nesavienojams ar brīvu konkurenci un patērētāju interesi uz pieejamu cenu, savu viedokli pamatojot ar turpmāk minētajiem argumentiem:
1)tiek ierobežota ražotāju interese veikt investīcijas jaunos un/vai inovatīvos produktos, kā arī tirgotāju interese veicināt jaunu, inovatīvu produktu iepirkšanu. Cenu regulācija ir rupja iejaukšanās privātpersonu tiesībās uz īpašumu, kas paredzētas Satversmes 105. pantā un ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja ir uzskatāma par samērīgu;
2)tirgotāji varētu palielināt uzcenojumu precēm, kam tas šobrīd ir zemāks (nevis samazināt to kādām noteiktām precēm), jo šobrīd būtiskai daļai pirmās nepieciešamības preču tiek piemērots minimāls uzcenojums, ar ko tiek nodrošināta zema cena patērētājam, kas nesedz pašizmaksu;
3)piedāvātais priekšlikums praktiski ir salīdzināms ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā paredzēto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. KP izstrādātais priekšlikums faktiski izslēdz nepieciešamību konstatēt dominējošu stāvokli un par regulējuma subjektu atzīst jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kurš iepērk pārtikas un lauksaimniecības preces un kura pēdējā finanšu gada neto apgrozījums ir pārsniedzis 2 000 000 EUR.
KP 2024.gada 12.jūnijā ir notikušas konsultācijas arī ar Zemkopības ministriju un ražotāju un piegādātāju asociācijām (Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, k/s Baltijas dārzeņi, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome) un saņemts konceptuāls atbalsts sagatavotajiem priekšlikumiem NTPAL grozījumiem.
Diskusijas par Likumprojektu 2024.gada 19.jūnijā ir notikušas arī KP Konsultatīvajā padomē, atbalstot pēc būtības tā turpmāku virzību, t.i., iesniegšanu Ekonomikas ministrijā turpmākai sabiedrības līdzdalības un projekta saskaņošanas nodrošināšanai TAP portālā, kā arī iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Konkurences padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
KP uzdevumi tiks paplašināti ar jaunu negodīgas tirdzniecības prakses veida uzraudzību attiecībā uz pircēja vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes ievērošanu pret piegādātājiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi