Anotācija (ex-ante)

Šāda prasība rada nepamatotu slogu veselības aprūpes sektoram, kuram ir pienākums šādas personas ar pozitīviem testa rezultātiem nogādāt dzīvesvietā, uzturēšanās vietā, tūrisma mītnē vai ārstniecības iestādē. Tādējādi šāda prasība, kas pārslogo veselības aprūpes resursus, no noteikumiem ir svītrojama.

Ņemot vērā, ka normatīvais regulējums tika radīts, lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa delta varianta ievešanu Latvijā pa sauszemes robežu, tagad šāds normatīvais regulējums nav nepieciešams, jo visās dalībvalstīs jau ir izplatījies vīrusa omikrona variants un ārstniecības iestāžu resursi ir novirzāmi ārstniecības pakalpojumu sniegšanai (ir zināms, ka vīrusa omikrona variants izplatās daudz ātrāk par delta variantu un Latvijā omikrona gadījumu īpatsvars jau sastāda 48,1 %). No noteikumu projekta tiek svītrots 161. punkts, lai veselības aprūpes resursus (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta resursus) atslogotu no pienākuma personas, kuras šķērsojot robežu, ar pozitīvu testu, nogādātu dzīvesvietā, uzturēšanās vietā, tūrisma mītnē vai ārstniecības iestādē obligātās izolācijas ievērošanai.

Pašlaik Eiropas Savienībā esošā epidemioloģiskā situācija ļauj pārskatīt līdz šim noteiktos personu pārvietošanās ierobežojumus, ja tiek ievēroti ar šo pārvietošanos saistīti ieteikumi.
Lai nodrošinātu saskaņotu rīcību un atvieglotu administratīvo slogu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, ņemot vērā, ka lielākajā daļā gadījumu jaunuzņēmuma dibinātājiem nav uzaicinātāja, un jāapliecina tā atbilstība ieceļošanas ierobežojumu izņēmumiem, balstoties uz noteikumu 171. punktu, kā arī virzītos uz ekonomikas atlabšanu no Covid-19 izraisītās krīzes, nepieciešams pārskatīt esošā regulējuma un ieceļošanas ierobežojumu ietekmi uz ārzemniekiem, kuru ierašanās saistīta ar jaunuzņēmuma dibināšanu Latvijā. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, jaunuzņēmumu pārstāvju, kas Latvijā plāno dibināt jaunuzņēmumu atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktam, nevar ieceļot Latvijā, jo pēc būtības neatbilst nevienai no noteikumu Nr. 662 171. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šāds regulējums jaunuzņēmumu dibinātājiem, kas pēc būtības atbilst Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktam, neļauj apstiprināt atbilstību noteikumu 171. punkta prasībām, kas savukārt rada papildu šķēršļus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai un ieceļošanai Latvijā.
Jāmin arī, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 32. panta piekto daļu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto lēmumu derīguma termiņā netika ieskaitīts laika periods no 2020. gada 12. marta līdz 2021.gada 30.jūnijam, taču pēc minētā datuma izsniegto lēmumu derīguma termiņš ir trīs mēneši kopš saņemšanas brīža. Tā kā liela daļa jaunuzņēmumu dibinātāju nav ieceļojusi un nespēj ieceļot noteiktajā lēmuma derīguma termiņā dēļ augstāk minētajiem iemesliem, tiem pēc lēmuma derīguma termiņa beigām ir atkārtoti jāpiesakās termiņuzturēšanās atļaujai, kas apgrūtina kopējo uzņēmējdarbības attīstību, starptautisko investīciju un talantu piesaisti, kā arī būtiski palēnina inovatīvu, ar augstu pievienoto, tostarp tehnoloģisko vērtību, produktu un pakalpojumu attīstības veicināšanu Latvijā. 
Tā kā nav paredzama epidemioloģiskās situācijas turpmākā gaita un pārskatāmā laika periodā nav plānots mazināt līdz šim noteiktos personu pārvietošanās ierobežojumus, jaunuzņēmumu dibinātājus kā ekonomikas atlabšanai būtisku sabiedrības grupu, vēlams iekļaut kā vienu no grupām, kas drīkst ieceļot Latvijas republikā.
Lai gan jaunuzņēmumu dibinātāji ir būtiska sabiedrības grupa ekonomikas atlabšanai un turpmākai ekonomikas attīstībai, tā ir samērā neliela personu grupa, kas ieceļo Latvijā, tādējādi nerada būtiskus riskus epidemioloģiskajai situācijai. Personu skaits, kas saņem termiņuzturēšanās atļaujas atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktam vidēji mēnesī nepārsniedz 15 personas.
Ievērojot epidemioloģiskās situācijas izmaiņas gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs, kā arī ievērojot pieaugošo vakcinācijas aptveri, līdzšinējais regulējums par ieceļošanu Latvijā tiek pārskatīts, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti tikai nepieciešamie un pamatotie ierobežojumi. Ārzemniekiem jāievēro pulcēšanās ierobežojumi, karantīnas pasākumi un citi saistošie noteikumi saskaņā ar valsts pieņemto risku novērtējumu un Covid-19 situāciju valstī.

Noteikumos pēc būtības tiek veikti sekojoši grozījumi:
- tiek grozīta 168. punkta redakcija, kas ir papildināta ar personu loku, uz kuriem neattiecas noteikumu 168. punktā minētais aizliegums - ārzemniekiem, kuriem ir derīgs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai reģistrēšanu, kurā norādītais uzturēšanās tiesības apliecinošā dokumenta derīguma termiņš nav beidzies;
- noteikumi tiek papildināti ar atsevišķu personu kategoriju - ārzemniekiem, kuru ierašanās saistīta ar jaunuzņēmuma dibinātāju termiņuzturēšanas atļaujas saņemšanu, kuru atbilstību Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktam apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegts lēmums.