22-TA-143: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts paredz 1) masku lietošanas un izolācijas un mājas karantīnas nosacījumus omikron izplatības apstākļos;
2) atsevišķus tehniskus precizējumus, lai salāgotu ar iepriekš veiktiem grozījumiem šajā rīkojumā un noteikumos Nr.662;
3) nodrošināt iespēju pašvaldībām izmantot Nacionālā veselības dienesta nodotu kontaktinformāciju un pašvaldības rīcībā esošos personu datus (kontaktinformāciju), lai informētu visas attiecīgajā pašvaldībā deklarētās personas par iespēju uzsākt vakcināciju vai saņemt balstvakcīnu savas pašvaldības teritorijā;
4) ļaut darba devējam nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem,
5) papildināt projektu ar normu par parastā virsstundu darba attiecināšanu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi;
6) pieļaut atkāpes no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteiktā nedēļas atpūtas laika septiņu dienu periodā, lai tiktu saglabāta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā.
2) atsevišķus tehniskus precizējumus, lai salāgotu ar iepriekš veiktiem grozījumiem šajā rīkojumā un noteikumos Nr.662;
3) nodrošināt iespēju pašvaldībām izmantot Nacionālā veselības dienesta nodotu kontaktinformāciju un pašvaldības rīcībā esošos personu datus (kontaktinformāciju), lai informētu visas attiecīgajā pašvaldībā deklarētās personas par iespēju uzsākt vakcināciju vai saņemt balstvakcīnu savas pašvaldības teritorijā;
4) ļaut darba devējam nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem,
5) papildināt projektu ar normu par parastā virsstundu darba attiecināšanu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi;
6) pieļaut atkāpes no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteiktā nedēļas atpūtas laika septiņu dienu periodā, lai tiktu saglabāta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt regulējumu masku lietošanas un izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem omikron izplatības apstākļos, kā arī tiesisko regulējumu, lai saglabātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Šobrīd novērojams straujš Covid-19 saslimšanas gadījumu pieaugums. Uz 16.01.2022. Covid-19 saslimšanas gadījumu 14 dienu kumulatīvais rādītājs sasniedz 1426,6, un salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu saslimstība ir pieaugusi gandrīz par 100%. Straujais saslimstības pieaugums ir saistīts ar jaunā SARS-CoV-2 paveida Omikrona izplatību, kas šobrīd ir saistīts ar lielāko daļu saslimšanas gadījumu. Ņemot vērā to, ka jaunais vīrusa paveids rada vieglākas slimības formas, tomēr ļoti plaši izplatās, strauji pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, ar Covid-19 stacionēto cilvēku skaits palielinās lēnāk, nekā tas bija SARS-CoV Delta paveida izraisītā uzliesmojuma laikā.
Tajā pat laikā jāņem vērā, ka, ļoti strauji palielinoties inficēto cilvēku skaitam, būs daudz cilvēku ar Covid-19 izraisītu darba nespēju, būs liels cilvēku skaits, kam būs jāievēro izolācijas un mājas karantīnas pasākumi. Ļoti strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībai. Šādi piemēri ir novērojami valstīs, kur jau ir ļoti plaša jaunā SARS-CoV-2 paveida izplatība, piemēram Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā utml. Tādēļ, lai novērstu šādus riskus valstij svarīgu funkciju nodrošināšanai un tautsaimniecībai, ir jāparedz samazināts laiks izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai, vadoties no maksimāli pieļaujamā riska, lai novērstu plašus uzliesmojumus uzņēmumos, un ir jāparedz arī papildus drošības pasākumi, piemēram Covid-19 testu veikšana un FFP2 respiratoru lietošana.
Tā kā minētā problēma ir aktuāla visās Eiropas Savienības valstīs, Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) arī ir sniedzis rekomendācijas izolācijas un mājas karantīnas pasākumu noteikšanai (https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/prevention-and-control/quarantine-and-isolation), vadoties no esošās epidemioloģiskās situācijas - paredzot pasākumus standarta situācijā, situācijās, kad ir augsta slodze uz veselības sektoru un ekstremālās situācijās. Atsevišķa pieeja mājas karantīnas un izolācijas noteikšanai ir paredzēta vakcinētām un nevakcinētām personām. Jāņem vērā, ka šīs rekomendācijas nav balstītas uz epidemioloģiskās drošības pierādījumiem, bet tas ir maksimāli pieļaujamais risks, lai līdzsvarotu risku uzņēmumu darbībai situācijā, kad liels skaits darbinieku saslimst ar Covid-19.
Papildus minētajam Apvienotajā Karalistē, vadoties no pieredzes augstas jaunā SARS-CoV-2 Omikrona izplatības laikā, ir veikts riska novērtējums izolācijas pasākumu saīsināšanai (https://ukhsalibrary.koha-ptfs.co.uk/wp-content/uploads/sites/40/2022/01/20220110_Self-isolation_Scientific-Summary_Final-clean.pdf). Minētais riska novērtējums paredz to, ka, pārtraucot izolāciju 5. dienā pēc inficēšanās, risks, ka persona vēl būs inficēta, ir 30%, 10 dienu izolācijas gadījumā (vai ja ir viens negatīvs Covid-19 tests 7. dienā pēc inficēšanās) risks ir - 6,2%, bet, pārtraucot izolāciju 14. dienā (vai veicot divus negatīvus testus kopš 6. inficēšanās dienas), risks ir - 4,1%.
Ņemot vērā minēto informāciju, ECDC rekomendācijas ir pielāgojamas situācijai Latvijā, ņemot vērā šādus aspektus:
-visi darbinieki, kas strādā klātienē un kuru darba nespēju ietekmē izolācijas vai mājas karantīnas ievērošana, ir tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu,
-ekstremālās situācijās ir jānodrošina to pakalpojumu sniedzēju darbība, kas sniedz sabiedrībai kritiski svarīgas funkcijas.
Tādēļ ECDC rekomendācijas kritiskām situācijām ir piemērojamas sabiedrībai kritiski svarīgu uzņēmumu un iestāžu darbībai, un jāņem vērā, ka krīzes situācijā, kad būs kritiski augsts Covid-19 inficēto skaits, laboratoriju kapacitāte nebūs pieejama, tādēļ ECDC rekomendācijas, kur izolācijas un mājas karantīnas pārtraukšana balstīta krīzes situācijās un laboratoriskās testēšanas rezultāti nav reāli nodrošināmi plašākai sabiedrībai, bet tikai sabiedrībai kritiski svarīgiem uzņēmumiem un organizācijām. Papildus arī jāņem vērā Apvienotajā Karalistē veiktā riska novērtējumā minētais, ka pārtraucot izolāciju 5. dienā pēc inficēšanās, risks, ka cilvēks vēl joprojām ir inficēts, ir 30%, tādēļ, pārtraucot izolāciju pirms 5 dienas, noteikti ir jāparedz papildus drošības pasākumi, kā laboratoriskā testēšana uz Covid-19 un ne zemākas klases kā FPP2 respiratoru bez vārsta lietošana.
Izolācija un mājas karantīna ir svarīgi pretepidēmijas pasākumi, lai novērstu infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, tai skaitā saslimušās personas vai kontaktpersonas darba vietā. Tādēļ pasākumiem ir jābūt līdzsvarotiem, jo jāņem vērā, ka jo ātrāk inficētā persona atsāks darbu klātienē, jo lielāks risks, ka tiks inficēti pārējie. Tāpat jāņem vērā, ka omikron izplatības gadījumā ir maza iespēja, ka kontaktpersona neinficēsies. Nosakot izolācijas vai mājas karantīnas pasākumus, arī ir jāņem vērā, ka cilvēkam, kam ir konstatēta inficēšanās, jau ir sasniegta vīrusa slodzes augstākā pakāpe un notiek vīrusa slodzes samazināšanās līdz cilvēks vairs nav infekciozs, savukārt personai pēc kontakta ar inficēto notiek vīrusa vairošanās organismā, kamēr inkubācijas perioda laikā (7-10 dienu laikā) sasniedz maksimumu, kad cilvēks kļūst infekciozs un tikai tad notiek vīrusu skaita samazināšanās. Tādēļ ir svarīgi, ka kontaktpersonas neveido kontaktus ārpus mājsaimniecības, ka tiek veikta kontaktpersonu kontroles testēšana inkubācijas laikā, ka kontaktpersonas ievēro piesardzības pasākumus, kā FFP2 respiratoru bez vārsta lietošana, izvairīšanās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta neizmantošana, ja tās tomēr dodas ārpus mājas.
Un arī ir jāņem vērā, ka sadarbspējīga pārslimošanas sertifikāta ceļošanai un sabiedrisku vietu apmeklēšanai izdošanas termiņi ir saskaņā ar ES regulējumu, kas paredz, ka pārslimošanas fakts tiek apstiprināts pēc 10 dienām pēc inficēšanās laboratoriskās apstiprināšanas. Tas atbilst Apvienotajā Karalistē veiktajā riska novērtējumā identificētajam, ka pēc 10 dienām risks, ka cilvēks vēl ir inficēt, ir 6,2 %, kas ir sabiedrībai pieņemams risks.
Satversmes 111.pants paredz: valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 111. panta tvērumu, ir atzinusi, ka no minētā panta izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās personas tiesībās un brīvībās - tātad jāatturas arī no tādām darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā. Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.1. punktu, 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 16.punktu). Tādējādi valsts pienākums ir gan nodrošināt apstākļus, kas ļauj katram indivīdam rūpēties par savu veselību, gan veikt pasākumus, tostarp epidemioloģiskus aizsardzības pasākumus, kas aizsargā sabiedrības veselību kopumā.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 1.panta trešā daļa paredz principus, kas piemērojami, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, un viens no šiem principiem ir sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana — proti, saskaņā ar šā likuma 1.panta trešās daļas 2.punktu piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus. Infekcijas izplatības mazināšana kā primārais epidemioloģisko pasākumu mērķis izriet arī no Epidemioloģiskās drošības likuma, kura 18.panta trešā daļa paredz, ka personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam. Savukārt minētā likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka personas, kuras tiek nodarbinātas ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos, šādos darbos (arī mācību prakses laikā) aizliegts nodarbināt, ja radušās aizdomas par personas inficēšanos ar infekcijas slimību, bet bīstamas infekcijas slimības gadījumā ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos aizliegts nodarbināt arī personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, vai personas, kuras Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs ir noteicis kā kontaktpersonas.
Līdz ar to epidemioloģisko pasākumu noteikšanā izšķirošs priekšnoteikums ir šo pasākumu mērķis mazināt Covid-19 infekcijas izplatības draudus.
Ievērojot minēto, rīkojumā paredzētajam regulējumam jāspēj nodrošināt gan personas individuālās iespējas aizsargāt savu veselību un tiesības uz epidemioloģiski drošu vidi, gan jāaizsargā sabiedrības epidemioloģiskā drošība kopumā. Veselības nozares pārslodzes un novēršamas mirstības mazināšanai, kā arī svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktībai paredzētie pasākumi nedrīkst radīt risku personas un sabiedrības veselībai vai arī riskam jābūt minimālam. Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka šādi izņēmumi būtu uzskatāmi par nesamērīgiem un Satversmes 111.pantam, kā arī Epidemioloģiskās drošības likumam neatbilstošiem.
2.Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 28. pants nosaka, ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.
Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 29. pantu, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Ja amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.
Vienlaikus Dienesta gaitas likuma 30. panta ceturtā daļa paredz atkāpes no pārtraukumu ievērošanas, proti, ja, ņemot vērā dienesta nepieciešamību vai dienesta pienākumu raksturu, nav iespējams piešķirt pārtraukumu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona pārtraukumu var nepiešķirt. Šādā gadījumā nodrošina amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi iespēju paēst dienesta pienākumu izpildes laikā.
Attiecībā uz amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu kopumu ir attiecināmas arī 2003.gada 4.novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem prasības (turpmāk - Direktīva 2003/88/EK).
Direktīva 2003/88/EK cita starpā nosaka nodarbinātā tiesību uz ikdienas atpūtas, pārtraukumu un nedēļas atpūtas laika vispārējās prasības (3., 4., 5. un 17. pants), kā arī nosaka maksimālo nedēļas darba laiku (6. pants). Vienlaikus Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 5. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka nekādā gadījumā iknedēļas darba stundu skaits nepārsniedz vidēji 52 stundas.
Saskaņā ar Direktīvas 2003/88/EK preambulas 16. punktu dažiem noteikumiem var būt atkāpes, kuras attiecīgi īsteno dalībvalstis vai darba devēji un darba ņēmēji. Šādu atkāpju gadījumā attiecīgajiem darba ņēmējiem parasti jāpiešķir līdzvērtīgs kompensējošs atpūtas laikposms. Attiecīgi Direktīvas 2003/88/EK 17. pants nosaka atkāpes no dažiem noteikumiem. Proti, Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkta g) apakšpunkts nosaka, ka var tikt pieļautas atkāpes no Direktīvas 3., 4., 5., 8. un 16. panta negadījumos vai ja negadījums var radīt būtisku kaitējumu. Iekšlietu ministrijas ieskatā termina “negadījums, kas var radīt būtisku kaitējumu” tvērumā ietveras arī plānotais straujais saslimstības pieaugums ar Covid-19 infekcijas slimību, kas var ietekmēt tostarp Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi attiecīgu laiku posmu. Direktīvā 2003/88/EK paredzētās atkāpes kā izņēmumi no Savienības tiesiskā regulējuma darba laika organizēšanas jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas joma ir attiecināma tikai uz to, kas ir nepieciešams to interešu nodrošināšanai, kuru aizsardzību šīs atkāpes padara iespējamu (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2010. gada 14. oktobra sprieduma lietā C-428/09 40. punktu, Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. C-254/18 36. punktu). Tomēr vienlaikus ir uzsverams, ka Direktīvas 2003/88/EK mērķis ir pienācīgi aizsargāt darbinieka veselību un drošību, vienlaicīgi atstājot dalībvalstīm zināmu elastību tās paredzēto noteikumu piemērošanā (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2017. gada 9. novembra sprieduma lietā C-306/16 46. punktu).
Vienlaikus ir norādāms, ka Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkts paredz atkāpes attiecībā uz nodarbinātā tiesībām uz ikdienas atpūtu, pārtraukumiem, nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz nakts darba ilguma un bāzes laikposmu vispārējām prasībām (Direktīva 2003/88/EK pieļauj arī iespēju pagarināt vidējā darba laika aprēķina posmu jeb bāzes uzskaites periodu, tādējādi krīzes situācijas pārvarēšanai iegūstot lielāku darba laiku, ko ir iespējams koncentrēt tās pārvarēšanai). Līdz ar to negadījumā, kas var radīt būtisku kaitējumu, nav pieļaujamas atkāpes no noteiktā maksimāli pieļaujamā vidējā darba laika katrā septiņu darba dienu laikposmā (17. panta 2. un 3. punkts, kopsakarā ar 6. pantu un 17 panta 5. punktu), proti, 52 stundas. Atkāpes no maksimāli pieļaujamā vidējā darba laika netiek pieļautas pat tad, ja negadījums var radīt būtisku kaitējumu (17. panta 3. punkta g) apakšpunkts).
Ievērojot norādīto, ir izstrādājams attiecīgs tiesiskais regulējums, kas piešķir zināmu elastību (darba laika koncentrēšanu noteiktā laika periodā) Direktīvas 2003/88/EK 6. panta b) apakšpunkta piemērošanai, lai jebkāda maksimālā nedēļas darba laika pārsniegšana noteiktos bāzes laikposma brīžos varētu tikt kompensēta ar atbilstošiem samazinājumiem citos laikposma brīžos. Tādējādi netiek prasīta darba stundu skaita vienāda sadalīšana visā bāzes laikposmā. Vidējais nedēļas darba laiks var tikt aprēķināts, pamatojoties nevis uz septiņu dienu laikposmu, bet pamatojoties uz laikposmiem, kas tiek dēvēti par “bāzes” laikposmiem un kas var sasniegt četrus mēnešus atbilstoši kopējam tiesiskajam regulējumam un sešus mēnešus atbilstoši atkāpes tiesiskajam regulējumam (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. C-254/18 23. punktu).
Tajā pat laikā jāņem vērā, ka, ļoti strauji palielinoties inficēto cilvēku skaitam, būs daudz cilvēku ar Covid-19 izraisītu darba nespēju, būs liels cilvēku skaits, kam būs jāievēro izolācijas un mājas karantīnas pasākumi. Ļoti strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībai. Šādi piemēri ir novērojami valstīs, kur jau ir ļoti plaša jaunā SARS-CoV-2 paveida izplatība, piemēram Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā utml. Tādēļ, lai novērstu šādus riskus valstij svarīgu funkciju nodrošināšanai un tautsaimniecībai, ir jāparedz samazināts laiks izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai, vadoties no maksimāli pieļaujamā riska, lai novērstu plašus uzliesmojumus uzņēmumos, un ir jāparedz arī papildus drošības pasākumi, piemēram Covid-19 testu veikšana un FFP2 respiratoru lietošana.
Tā kā minētā problēma ir aktuāla visās Eiropas Savienības valstīs, Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) arī ir sniedzis rekomendācijas izolācijas un mājas karantīnas pasākumu noteikšanai (https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/prevention-and-control/quarantine-and-isolation), vadoties no esošās epidemioloģiskās situācijas - paredzot pasākumus standarta situācijā, situācijās, kad ir augsta slodze uz veselības sektoru un ekstremālās situācijās. Atsevišķa pieeja mājas karantīnas un izolācijas noteikšanai ir paredzēta vakcinētām un nevakcinētām personām. Jāņem vērā, ka šīs rekomendācijas nav balstītas uz epidemioloģiskās drošības pierādījumiem, bet tas ir maksimāli pieļaujamais risks, lai līdzsvarotu risku uzņēmumu darbībai situācijā, kad liels skaits darbinieku saslimst ar Covid-19.
Papildus minētajam Apvienotajā Karalistē, vadoties no pieredzes augstas jaunā SARS-CoV-2 Omikrona izplatības laikā, ir veikts riska novērtējums izolācijas pasākumu saīsināšanai (https://ukhsalibrary.koha-ptfs.co.uk/wp-content/uploads/sites/40/2022/01/20220110_Self-isolation_Scientific-Summary_Final-clean.pdf). Minētais riska novērtējums paredz to, ka, pārtraucot izolāciju 5. dienā pēc inficēšanās, risks, ka persona vēl būs inficēta, ir 30%, 10 dienu izolācijas gadījumā (vai ja ir viens negatīvs Covid-19 tests 7. dienā pēc inficēšanās) risks ir - 6,2%, bet, pārtraucot izolāciju 14. dienā (vai veicot divus negatīvus testus kopš 6. inficēšanās dienas), risks ir - 4,1%.
Ņemot vērā minēto informāciju, ECDC rekomendācijas ir pielāgojamas situācijai Latvijā, ņemot vērā šādus aspektus:
-visi darbinieki, kas strādā klātienē un kuru darba nespēju ietekmē izolācijas vai mājas karantīnas ievērošana, ir tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu,
-ekstremālās situācijās ir jānodrošina to pakalpojumu sniedzēju darbība, kas sniedz sabiedrībai kritiski svarīgas funkcijas.
Tādēļ ECDC rekomendācijas kritiskām situācijām ir piemērojamas sabiedrībai kritiski svarīgu uzņēmumu un iestāžu darbībai, un jāņem vērā, ka krīzes situācijā, kad būs kritiski augsts Covid-19 inficēto skaits, laboratoriju kapacitāte nebūs pieejama, tādēļ ECDC rekomendācijas, kur izolācijas un mājas karantīnas pārtraukšana balstīta krīzes situācijās un laboratoriskās testēšanas rezultāti nav reāli nodrošināmi plašākai sabiedrībai, bet tikai sabiedrībai kritiski svarīgiem uzņēmumiem un organizācijām. Papildus arī jāņem vērā Apvienotajā Karalistē veiktā riska novērtējumā minētais, ka pārtraucot izolāciju 5. dienā pēc inficēšanās, risks, ka cilvēks vēl joprojām ir inficēts, ir 30%, tādēļ, pārtraucot izolāciju pirms 5 dienas, noteikti ir jāparedz papildus drošības pasākumi, kā laboratoriskā testēšana uz Covid-19 un ne zemākas klases kā FPP2 respiratoru bez vārsta lietošana.
Izolācija un mājas karantīna ir svarīgi pretepidēmijas pasākumi, lai novērstu infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, tai skaitā saslimušās personas vai kontaktpersonas darba vietā. Tādēļ pasākumiem ir jābūt līdzsvarotiem, jo jāņem vērā, ka jo ātrāk inficētā persona atsāks darbu klātienē, jo lielāks risks, ka tiks inficēti pārējie. Tāpat jāņem vērā, ka omikron izplatības gadījumā ir maza iespēja, ka kontaktpersona neinficēsies. Nosakot izolācijas vai mājas karantīnas pasākumus, arī ir jāņem vērā, ka cilvēkam, kam ir konstatēta inficēšanās, jau ir sasniegta vīrusa slodzes augstākā pakāpe un notiek vīrusa slodzes samazināšanās līdz cilvēks vairs nav infekciozs, savukārt personai pēc kontakta ar inficēto notiek vīrusa vairošanās organismā, kamēr inkubācijas perioda laikā (7-10 dienu laikā) sasniedz maksimumu, kad cilvēks kļūst infekciozs un tikai tad notiek vīrusu skaita samazināšanās. Tādēļ ir svarīgi, ka kontaktpersonas neveido kontaktus ārpus mājsaimniecības, ka tiek veikta kontaktpersonu kontroles testēšana inkubācijas laikā, ka kontaktpersonas ievēro piesardzības pasākumus, kā FFP2 respiratoru bez vārsta lietošana, izvairīšanās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta neizmantošana, ja tās tomēr dodas ārpus mājas.
Un arī ir jāņem vērā, ka sadarbspējīga pārslimošanas sertifikāta ceļošanai un sabiedrisku vietu apmeklēšanai izdošanas termiņi ir saskaņā ar ES regulējumu, kas paredz, ka pārslimošanas fakts tiek apstiprināts pēc 10 dienām pēc inficēšanās laboratoriskās apstiprināšanas. Tas atbilst Apvienotajā Karalistē veiktajā riska novērtējumā identificētajam, ka pēc 10 dienām risks, ka cilvēks vēl ir inficēt, ir 6,2 %, kas ir sabiedrībai pieņemams risks.
Satversmes 111.pants paredz: valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 111. panta tvērumu, ir atzinusi, ka no minētā panta izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās personas tiesībās un brīvībās - tātad jāatturas arī no tādām darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā. Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.1. punktu, 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 16.punktu). Tādējādi valsts pienākums ir gan nodrošināt apstākļus, kas ļauj katram indivīdam rūpēties par savu veselību, gan veikt pasākumus, tostarp epidemioloģiskus aizsardzības pasākumus, kas aizsargā sabiedrības veselību kopumā.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 1.panta trešā daļa paredz principus, kas piemērojami, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, un viens no šiem principiem ir sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana — proti, saskaņā ar šā likuma 1.panta trešās daļas 2.punktu piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus. Infekcijas izplatības mazināšana kā primārais epidemioloģisko pasākumu mērķis izriet arī no Epidemioloģiskās drošības likuma, kura 18.panta trešā daļa paredz, ka personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam. Savukārt minētā likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka personas, kuras tiek nodarbinātas ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos, šādos darbos (arī mācību prakses laikā) aizliegts nodarbināt, ja radušās aizdomas par personas inficēšanos ar infekcijas slimību, bet bīstamas infekcijas slimības gadījumā ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos aizliegts nodarbināt arī personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, vai personas, kuras Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs ir noteicis kā kontaktpersonas.
Līdz ar to epidemioloģisko pasākumu noteikšanā izšķirošs priekšnoteikums ir šo pasākumu mērķis mazināt Covid-19 infekcijas izplatības draudus.
Ievērojot minēto, rīkojumā paredzētajam regulējumam jāspēj nodrošināt gan personas individuālās iespējas aizsargāt savu veselību un tiesības uz epidemioloģiski drošu vidi, gan jāaizsargā sabiedrības epidemioloģiskā drošība kopumā. Veselības nozares pārslodzes un novēršamas mirstības mazināšanai, kā arī svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktībai paredzētie pasākumi nedrīkst radīt risku personas un sabiedrības veselībai vai arī riskam jābūt minimālam. Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka šādi izņēmumi būtu uzskatāmi par nesamērīgiem un Satversmes 111.pantam, kā arī Epidemioloģiskās drošības likumam neatbilstošiem.
2.Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 28. pants nosaka, ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.
Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 29. pantu, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Ja amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.
Vienlaikus Dienesta gaitas likuma 30. panta ceturtā daļa paredz atkāpes no pārtraukumu ievērošanas, proti, ja, ņemot vērā dienesta nepieciešamību vai dienesta pienākumu raksturu, nav iespējams piešķirt pārtraukumu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona pārtraukumu var nepiešķirt. Šādā gadījumā nodrošina amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi iespēju paēst dienesta pienākumu izpildes laikā.
Attiecībā uz amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu kopumu ir attiecināmas arī 2003.gada 4.novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem prasības (turpmāk - Direktīva 2003/88/EK).
Direktīva 2003/88/EK cita starpā nosaka nodarbinātā tiesību uz ikdienas atpūtas, pārtraukumu un nedēļas atpūtas laika vispārējās prasības (3., 4., 5. un 17. pants), kā arī nosaka maksimālo nedēļas darba laiku (6. pants). Vienlaikus Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 5. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka nekādā gadījumā iknedēļas darba stundu skaits nepārsniedz vidēji 52 stundas.
Saskaņā ar Direktīvas 2003/88/EK preambulas 16. punktu dažiem noteikumiem var būt atkāpes, kuras attiecīgi īsteno dalībvalstis vai darba devēji un darba ņēmēji. Šādu atkāpju gadījumā attiecīgajiem darba ņēmējiem parasti jāpiešķir līdzvērtīgs kompensējošs atpūtas laikposms. Attiecīgi Direktīvas 2003/88/EK 17. pants nosaka atkāpes no dažiem noteikumiem. Proti, Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkta g) apakšpunkts nosaka, ka var tikt pieļautas atkāpes no Direktīvas 3., 4., 5., 8. un 16. panta negadījumos vai ja negadījums var radīt būtisku kaitējumu. Iekšlietu ministrijas ieskatā termina “negadījums, kas var radīt būtisku kaitējumu” tvērumā ietveras arī plānotais straujais saslimstības pieaugums ar Covid-19 infekcijas slimību, kas var ietekmēt tostarp Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi attiecīgu laiku posmu. Direktīvā 2003/88/EK paredzētās atkāpes kā izņēmumi no Savienības tiesiskā regulējuma darba laika organizēšanas jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas joma ir attiecināma tikai uz to, kas ir nepieciešams to interešu nodrošināšanai, kuru aizsardzību šīs atkāpes padara iespējamu (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2010. gada 14. oktobra sprieduma lietā C-428/09 40. punktu, Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. C-254/18 36. punktu). Tomēr vienlaikus ir uzsverams, ka Direktīvas 2003/88/EK mērķis ir pienācīgi aizsargāt darbinieka veselību un drošību, vienlaicīgi atstājot dalībvalstīm zināmu elastību tās paredzēto noteikumu piemērošanā (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2017. gada 9. novembra sprieduma lietā C-306/16 46. punktu).
Vienlaikus ir norādāms, ka Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkts paredz atkāpes attiecībā uz nodarbinātā tiesībām uz ikdienas atpūtu, pārtraukumiem, nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz nakts darba ilguma un bāzes laikposmu vispārējām prasībām (Direktīva 2003/88/EK pieļauj arī iespēju pagarināt vidējā darba laika aprēķina posmu jeb bāzes uzskaites periodu, tādējādi krīzes situācijas pārvarēšanai iegūstot lielāku darba laiku, ko ir iespējams koncentrēt tās pārvarēšanai). Līdz ar to negadījumā, kas var radīt būtisku kaitējumu, nav pieļaujamas atkāpes no noteiktā maksimāli pieļaujamā vidējā darba laika katrā septiņu darba dienu laikposmā (17. panta 2. un 3. punkts, kopsakarā ar 6. pantu un 17 panta 5. punktu), proti, 52 stundas. Atkāpes no maksimāli pieļaujamā vidējā darba laika netiek pieļautas pat tad, ja negadījums var radīt būtisku kaitējumu (17. panta 3. punkta g) apakšpunkts).
Ievērojot norādīto, ir izstrādājams attiecīgs tiesiskais regulējums, kas piešķir zināmu elastību (darba laika koncentrēšanu noteiktā laika periodā) Direktīvas 2003/88/EK 6. panta b) apakšpunkta piemērošanai, lai jebkāda maksimālā nedēļas darba laika pārsniegšana noteiktos bāzes laikposma brīžos varētu tikt kompensēta ar atbilstošiem samazinājumiem citos laikposma brīžos. Tādējādi netiek prasīta darba stundu skaita vienāda sadalīšana visā bāzes laikposmā. Vidējais nedēļas darba laiks var tikt aprēķināts, pamatojoties nevis uz septiņu dienu laikposmu, bet pamatojoties uz laikposmiem, kas tiek dēvēti par “bāzes” laikposmiem un kas var sasniegt četrus mēnešus atbilstoši kopējam tiesiskajam regulējumam un sešus mēnešus atbilstoši atkāpes tiesiskajam regulējumam (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. C-254/18 23. punktu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ļoti strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībai.
Risinājuma apraksts
1. Rīkojuma projekts paredz to, ka krīzes situācijā darbinieki (amatpersonas) mājas karantīnu var aizstāt ar testa veikšanu uzreiz pēc informācijas saņemšanas par kontaktu ar inficēto personu (personai inficēšanās ir apstiprināta laboratoriski ar RNS testu) vai personu, kurai ir apstiprinātas aizdomas par inficēšanos (personai ir pozitīvs antigēna tests vai darba vietā skrīninga ietvarā veikts paštests). Tas nozīmē, ka personai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Veicot testu laboratorijā, testa rezultātu var saņemt pēc 24 stundām, bet veicot antigēna testu kādā antigēna testa veikšanas punktā, tai skaita aptiekā, rezultātu var saņemt 15 minūšu laikā un par to var saņemt testēšanas sertifikātu. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc 3-5 dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā. Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, tad inkubācijas perioda laikā 10 dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nelieto sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus. Tāpat joprojām darba devējam ir iespēja šādiem darbiniekiem aizstāt mājas karantīnu ar paštestu veikšanu darba vietā pirms darba pienākumu veikšanas 7 dienu ietvarā kopš pēdējā kontakta ar inficēto personu.
Ja cilvēks ir inficēts, tad regulējums paredz iespēju izolāciju pārtraukt 7. dienā pēc inficēšanās apstiprināšanas, un nosacījums ir, ka pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas akūtas slimības pazīmes, kā drudzis, sāpes, klepus utml. Atbilstoši Apvienotajā Karalistē veiktajam riska novērtējumam, ir vairāk kā 15% risks, ka cilvēks pēc 7 dienām būs vēl inficēts, kas radīs papildus riskus uzņēmumā izplatīties Covid-19 infekcijai, tādēļ ir jāievēro papildus piesardzības pasākumi, kā FFP2 respiratoru bez vārsta lietošana un izvairīšanās no sabiedriskām vietām.
Rīkojuma projekts arī paredz izņēmuma situācijas darbiniekiem (amatpersonām), kas iesaistītas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanā un kuru darba pienākumu pārtraukšana būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, piemēram, tie ir veselības aprūpes iestāžu darbinieki, kas sniedz pakalpojumus pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu darbinieki, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, telekomunikāciju un enerģētikas uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki, plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kuri nodrošina mediju darbības nepārtrauktību klātienē, aizsardzības nozarē nodarbinātās personas, kritisko tirgus uzraudzības iestāžu darbinieki, darbinieki, kas nodrošina kritisko publisko pakalpojumu sniegšanu un avāriju novēršanu, pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki, kritisku ārpolitisko vai drošības interešu aizsardzībai, transporta un autoceļu uzturēšanas uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki.
Atbilstoši rīkojuma projektam minētie kritiski svarīgie darbinieki pēc kontakta ar inficēto personu vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka persona ir inficēta, mājas karantīnu var aizstāt ar FFP2 respiratora bez vārsta lietošanu visu inkubācijas perioda laiku, kā arī kontroles testa veikšanu 5.dienā pēc kontakta ar inficēto.
Savukārt inficēšanās gadījumā persona ievēro izolāciju 3 dienas un, ja šo 3 dienu laikā nav slimības pazīmju, var doties veikt darba pienākumus, ja ir veikts Covid-19 RNS tests laboratorijā vai antigēna tests kādā no antigēna testa veikšanas punktiem, tai skaitā aptiekā, un testa rezultāts ir negatīvs. Jāņem vērā, ka šādās situācijās risks, ka persona joprojām ir inficēta, ir ļoti augsts (pārsniedz 30%), tādēļ ir jāievēro arī papildus aizsardzības pasākumi kā FFP2 respiratora lietošana un jāizvairās no sabiedrisku vietu, tai skaitā sabiedriskā transporta lietošanas.
Situācijās, kad sabiedrībai kritiski svarīgā iestādē ir darba nespējīgi visi darbinieki un arī izņēmuma risinājums nenodrošina iespēju funkciju nepārtrauktībai, var tikt ieviesti individuāli risinājumi, organizējot darbu pēc burbuļa principa, nodalot inficēto darbinieku plūsmu no neinficētajiem un novēršot inficēto darbinieku saskari ar klientiem, par kuriem nav informācijas, ka viņi ir vai nav inficēti, vai kuri nav inficēti. Šādi var organizēt darbu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, ārstniecības iestādēs utml.
Vienlaicīgi darba devējam jāņem vērā, ka saīsinot izolācijas vai mājas karantīnas laiku, tiek palielināta iespēja, ka persona, kas ierodas darba vietā klātienē ir infekcioza un tādejādi riskam tiek pakļauti pārējie darbinieki un/vai pakalpojuma saņēmēji. Tādēļ darba devējam ir jāsabalansē riski starp paaugstinātu risku infekcijas izplatībai darba kolektīvā un citu cilvēku pakļaušanai inficēšanās riskam un uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, un izolācijas vai karantīnas saīsināšana ir jāizmanto situācijās, kad tas ir reāli nepieciešams uzņēmuma darbībai. Tāpat ir svarīgi šādās situācijās inficēšanās risku mazināšanai izmantot pietiekami efektīvus drošības pasākumus, kā ne zemākas klases kā FFP2 respiratora bez vārsta lietošana, iespēju robežās potenciāli inficēto darbinieku nodalīšana no pārējiem, kā arī šādi darbinieki neapmeklē sabiedriskās vietas un neizmanto sabiedrisko transportu. Ņemot vērā minēto, darba devējam darbiniekam ir jānodrošina transports nokļūšanai uz darba vietu un FFP2 respiratoru pieejamība, ja tiek piemērots saīsinātais izolācijas vai mājas karantīnas režīms.
Gadījumos, ja darba devējs darbiniekam mājas karantīnu aizvieto ar paštestu veikšanu katru dienu pirms darba pienākumu veikšanas 7 dienu ietvarā, tad nosacījumi epidemioloģiskās drošības pasākumiem netiek mainīti, proti nav prasības lietot FFP2 respiratoru bez vārsta un netiek piemērots nosacījums, ka netiek lietots sabiedriskais transports.
Lai novērstu to, ka ļoti strauji izplatoties Covid-19, tiek ierobežotas iespējas nodrošināt bērniem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumu izolācijas vai mājas karantīnas nosacījumu dēļ, kas var ietekmēt iespējas bērnu vecākiem veikt savus darba pienākumus, kā arī lai novērstu to, ka bērniem tiek ierobežotas iespējas saņem klātienes izglītības pakalpojumus izolācijas vai karantīnas nosacījumu dēļ un novērstu pastiprināto pieprasījumu pēc laboratoriskās testēšanas bērnam pēc izolācijas vai mājas karantīnas atgriežoties izglītības iestādē, uz ārkārtējās situācijas laiku tiek mazināts mājas karantīnas un izolācijas laiks, kā arī tiek paredzēta iespēja bērniem atgriezties izglītības iestādē bez testa veikšanas vai ārsta izziņas. Rīkojuma projekts paredz arī izņēmuma iespējas bērniem inficēšanās gadījumā - 7. dienā bez testa un ārsta izziņas apmeklēt izglītības iestādi, ja vecāki apliecina, ka bērnam pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas slimības pazīmes, kā arī pēc kontakta ar inficēto 10. dienā bez testa apmeklēt izglītības iestādi.
Ja cilvēks ir inficēts, tad regulējums paredz iespēju izolāciju pārtraukt 7. dienā pēc inficēšanās apstiprināšanas, un nosacījums ir, ka pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas akūtas slimības pazīmes, kā drudzis, sāpes, klepus utml. Atbilstoši Apvienotajā Karalistē veiktajam riska novērtējumam, ir vairāk kā 15% risks, ka cilvēks pēc 7 dienām būs vēl inficēts, kas radīs papildus riskus uzņēmumā izplatīties Covid-19 infekcijai, tādēļ ir jāievēro papildus piesardzības pasākumi, kā FFP2 respiratoru bez vārsta lietošana un izvairīšanās no sabiedriskām vietām.
Rīkojuma projekts arī paredz izņēmuma situācijas darbiniekiem (amatpersonām), kas iesaistītas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanā un kuru darba pienākumu pārtraukšana būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, piemēram, tie ir veselības aprūpes iestāžu darbinieki, kas sniedz pakalpojumus pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes iestāžu darbinieki, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, telekomunikāciju un enerģētikas uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki, plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kuri nodrošina mediju darbības nepārtrauktību klātienē, aizsardzības nozarē nodarbinātās personas, kritisko tirgus uzraudzības iestāžu darbinieki, darbinieki, kas nodrošina kritisko publisko pakalpojumu sniegšanu un avāriju novēršanu, pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki, kritisku ārpolitisko vai drošības interešu aizsardzībai, transporta un autoceļu uzturēšanas uzņēmumu kritiski svarīgie darbinieki.
Atbilstoši rīkojuma projektam minētie kritiski svarīgie darbinieki pēc kontakta ar inficēto personu vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka persona ir inficēta, mājas karantīnu var aizstāt ar FFP2 respiratora bez vārsta lietošanu visu inkubācijas perioda laiku, kā arī kontroles testa veikšanu 5.dienā pēc kontakta ar inficēto.
Savukārt inficēšanās gadījumā persona ievēro izolāciju 3 dienas un, ja šo 3 dienu laikā nav slimības pazīmju, var doties veikt darba pienākumus, ja ir veikts Covid-19 RNS tests laboratorijā vai antigēna tests kādā no antigēna testa veikšanas punktiem, tai skaitā aptiekā, un testa rezultāts ir negatīvs. Jāņem vērā, ka šādās situācijās risks, ka persona joprojām ir inficēta, ir ļoti augsts (pārsniedz 30%), tādēļ ir jāievēro arī papildus aizsardzības pasākumi kā FFP2 respiratora lietošana un jāizvairās no sabiedrisku vietu, tai skaitā sabiedriskā transporta lietošanas.
Situācijās, kad sabiedrībai kritiski svarīgā iestādē ir darba nespējīgi visi darbinieki un arī izņēmuma risinājums nenodrošina iespēju funkciju nepārtrauktībai, var tikt ieviesti individuāli risinājumi, organizējot darbu pēc burbuļa principa, nodalot inficēto darbinieku plūsmu no neinficētajiem un novēršot inficēto darbinieku saskari ar klientiem, par kuriem nav informācijas, ka viņi ir vai nav inficēti, vai kuri nav inficēti. Šādi var organizēt darbu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, ārstniecības iestādēs utml.
Vienlaicīgi darba devējam jāņem vērā, ka saīsinot izolācijas vai mājas karantīnas laiku, tiek palielināta iespēja, ka persona, kas ierodas darba vietā klātienē ir infekcioza un tādejādi riskam tiek pakļauti pārējie darbinieki un/vai pakalpojuma saņēmēji. Tādēļ darba devējam ir jāsabalansē riski starp paaugstinātu risku infekcijas izplatībai darba kolektīvā un citu cilvēku pakļaušanai inficēšanās riskam un uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, un izolācijas vai karantīnas saīsināšana ir jāizmanto situācijās, kad tas ir reāli nepieciešams uzņēmuma darbībai. Tāpat ir svarīgi šādās situācijās inficēšanās risku mazināšanai izmantot pietiekami efektīvus drošības pasākumus, kā ne zemākas klases kā FFP2 respiratora bez vārsta lietošana, iespēju robežās potenciāli inficēto darbinieku nodalīšana no pārējiem, kā arī šādi darbinieki neapmeklē sabiedriskās vietas un neizmanto sabiedrisko transportu. Ņemot vērā minēto, darba devējam darbiniekam ir jānodrošina transports nokļūšanai uz darba vietu un FFP2 respiratoru pieejamība, ja tiek piemērots saīsinātais izolācijas vai mājas karantīnas režīms.
Gadījumos, ja darba devējs darbiniekam mājas karantīnu aizvieto ar paštestu veikšanu katru dienu pirms darba pienākumu veikšanas 7 dienu ietvarā, tad nosacījumi epidemioloģiskās drošības pasākumiem netiek mainīti, proti nav prasības lietot FFP2 respiratoru bez vārsta un netiek piemērots nosacījums, ka netiek lietots sabiedriskais transports.
Lai novērstu to, ka ļoti strauji izplatoties Covid-19, tiek ierobežotas iespējas nodrošināt bērniem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumu izolācijas vai mājas karantīnas nosacījumu dēļ, kas var ietekmēt iespējas bērnu vecākiem veikt savus darba pienākumus, kā arī lai novērstu to, ka bērniem tiek ierobežotas iespējas saņem klātienes izglītības pakalpojumus izolācijas vai karantīnas nosacījumu dēļ un novērstu pastiprināto pieprasījumu pēc laboratoriskās testēšanas bērnam pēc izolācijas vai mājas karantīnas atgriežoties izglītības iestādē, uz ārkārtējās situācijas laiku tiek mazināts mājas karantīnas un izolācijas laiks, kā arī tiek paredzēta iespēja bērniem atgriezties izglītības iestādē bez testa veikšanas vai ārsta izziņas. Rīkojuma projekts paredz arī izņēmuma iespējas bērniem inficēšanās gadījumā - 7. dienā bez testa un ārsta izziņas apmeklēt izglītības iestādi, ja vecāki apliecina, ka bērnam pēdējo 24 stundu laikā nav bijušas slimības pazīmes, kā arī pēc kontakta ar inficēto 10. dienā bez testa apmeklēt izglītības iestādi.
Problēmas apraksts
2. Rīkojuma 5.7.1 apakšpunkts nosaka, ka no 2021. gada 15. decembra darbiniekiem, tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri nav minēti šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā un kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, taču rīkojuma 5.7. apakšpunkts ir svītrots, tādēļ 5.71.apakšpunktā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu.
Risinājuma apraksts
2. Projekts paredz svītrot atsauci atbilstoši aktuālajai rīkojuma redakcijai. Tādējādi 5.7.1 apakšpunkts saglabā nosacījumu darbiniekiem, tai skaitā brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri nav minēti šā rīkojuma 5.3. apakšpunktā un kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams uzrādīt primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tādējādi pēc būtības netiek mainīts nosacījums, ka visām personām, kuras strādā klātienē, un amatpersonām ir jābūt saņēmušām primārās vakcinācijas vai balstvakcinācijas, vai pārslimošanas sertifikātu.
Problēmas apraksts
3. Laikā, kad strauji izplatās jaunais Covid-19 infekcijas paveids (Omikron) un būtiski pieaug arī jaunu Covid-19 inficēto personu skaits, būtu lietderīgi paredzēt normu, kas ļauj darba devējam nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem. Šāds regulējums samazinātu kontaktu skaitu personām, apmeklējot ārstniecības iestādes, lai veiktu obligāto veselības pārbaudi.
Risinājuma apraksts
3. Minētais izņēmums būtu paredzams uz ārkārtējās situācijas laiku, kā arī saprātīgu laika periodu (2 mēneši) pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās, kad personas varētu veikt iepriekš neveiktās obligātās veselības pārbaudes.
Satura ziņā līdzīgi risinājumi tika īstenoti jau iepriekš un ir noteikti arī šobrīd spēkā esošajā regulējumā attiecībā uz ārstniecības personām.
Vienlaikus, lai nodrošinātu nodarbināto drošības un veselības aizsardzību, kā arī, lai nepieļautu iespējamus riskus citām personām, minētais izņēmums nodarbināšanai bez obligātās veselības pārbaudes, nebūtu attiecināms uz jebkuru pirmreizējo un ārpuskārtas veselības pārbaudi, kā arī uz periodisko veselības pārbaudi personām, kuras nodarbinātas darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.
Satura ziņā līdzīgi risinājumi tika īstenoti jau iepriekš un ir noteikti arī šobrīd spēkā esošajā regulējumā attiecībā uz ārstniecības personām.
Vienlaikus, lai nodrošinātu nodarbināto drošības un veselības aizsardzību, kā arī, lai nepieļautu iespējamus riskus citām personām, minētais izņēmums nodarbināšanai bez obligātās veselības pārbaudes, nebūtu attiecināms uz jebkuru pirmreizējo un ārpuskārtas veselības pārbaudi, kā arī uz periodisko veselības pārbaudi personām, kuras nodarbinātas darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.
Problēmas apraksts
4. Rīkojuma 5.21. apakšpunktā noteikts, ka uz ieslodzījuma vietām neattiecas šā rīkojuma 5.1., 5.2. un 5.4. apakšpunkta nosacījumi, taču 5.4. apakšpunkts no rīkojuma ir svītrots.
Risinājuma apraksts
4. Projekts paredz svītrot atsauci uz rīkojuma 5.4. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
5. Rīkojuma 5.49.1 apakšpunkts nosaka, ka pilnībā vakcinētie vai pārslimojušie darbinieki (amatpersonas), izglītojamie un izglītojamo asistenti, kas ir identificēti kā kontaktpersonas, var neievērot mājas karantīnu, lai veiktu darba (amata) pienākumus vai piedalītos izglītības procesā klātienē, ja darba devējs vai iestādes vadītājs organizē šo kontaktpersonu skrīninga testēšanu darba devēja vai iestādes vadītāja norīkotas atbildīgās personas uzraudzībā ar antigēna testiem katru reizi pirms darba dienas vai maiņas, vai klātienes mācību dienas uzsākšanas septiņu kalendāra dienu laikā pēc kontakta ar inficēto personu.
Risinājuma apraksts
5. Tā kā ar šo projektu tiek noteikti citi nosacījumi mājas karantīnas ievērošanai un testēšanai, projekts paredz svītrot rīkojuma 5.49.1 apakšpunktu.
Problēmas apraksts
6. Šobrīd Ministru kabineta rīkojuma Nr.720 5.53. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests ir tiesīgs nodot pašvaldībai datus par attiecīgajā pašvaldībā deklarētajām personām vecumā no 60 gadiem, kuras nav vakcinētas pret Covid-19 (vārds, uzvārds un tālruņa numurs), lai pašvaldība, izmantojot Nacionālā veselības dienesta nodotos datus un pašvaldību rīcībā esošos personu datus (kontaktinformāciju), nodrošinātu saziņu ar minētajām personām un aicinātu tās uzsākt vakcināciju pret Covid-19.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, lai informētu (uzrunātu) personas veikt balstvakcināciju, jo balstvakcinācija īstermiņā samazina saslimstību visās vecuma grupās, ne tikai personām vecumā no 60 gadiem, kā arī ilgtermiņā būtiski samazina hospitalizācijas risku atsevišķās vecuma grupās līdz 60 gadiem, nepieciešams nodrošināt pašvaldībām iespēju sazināties ar visām attiecīgajā pašvaldībā deklarētajām personām. Laika periodā no 2021. gada 1. septembra no 156000 apstiprinātajām infekcijām vairāk nekā 55% no inficēšanas gadījumiem ir atklāti starp pilngadīgajiem iedzīvotājiem vecumā zem 60 gadiem. Savukārt uz 2022. gada 14. janvāri vairāk nekā 500 iedzīvotāji vecumā līdz 60 gadiem ir miruši Covid-19 infekcijas rezultātā.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, lai informētu (uzrunātu) personas veikt balstvakcināciju, jo balstvakcinācija īstermiņā samazina saslimstību visās vecuma grupās, ne tikai personām vecumā no 60 gadiem, kā arī ilgtermiņā būtiski samazina hospitalizācijas risku atsevišķās vecuma grupās līdz 60 gadiem, nepieciešams nodrošināt pašvaldībām iespēju sazināties ar visām attiecīgajā pašvaldībā deklarētajām personām. Laika periodā no 2021. gada 1. septembra no 156000 apstiprinātajām infekcijām vairāk nekā 55% no inficēšanas gadījumiem ir atklāti starp pilngadīgajiem iedzīvotājiem vecumā zem 60 gadiem. Savukārt uz 2022. gada 14. janvāri vairāk nekā 500 iedzīvotāji vecumā līdz 60 gadiem ir miruši Covid-19 infekcijas rezultātā.
Risinājuma apraksts
6. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt iespēju pašvaldībām izmantot Nacionālā veselības dienesta nodotu kontaktinformāciju un pašvaldības rīcībā esošos personu datus (kontaktinformāciju), lai informētu attiecīgajā pašvaldībā deklarētās personas, tai skaitā iedzīvotājus vecumā līdz 60 gadiem, par iespēju uzsākt vakcināciju vai saņemt balstvakcīnu savas pašvaldības teritorijā.
Problēmas apraksts
7. Ar rīkojuma 8.punktu atļauts Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles inspektoriem, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Izglītības un zinātnes ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Zemkopības ministrijai, Labklājības ministrijai un Valsts kancelejai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Risinājuma apraksts
7. Ņemot vērā prognozējamo Covid-19 infekcijas izraisītāja omikrona paveida izplatību un tā sagaidāmo ietekmi un darba spēka saslimšanu, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu ieslodzījuma vietu darbību.
Problēmas apraksts
8. Lai gan Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 3. punkts paredz atkāpes attiecībā uz nedēļas atpūtas laiku, tomēr Dienesta gaitas likums šādas atkāpes nepieļauj, līdz ar to ierobežojot iespēju koncentrēt darba resursus krīzes situācijas pārvarēšanai.
Ņemot vērā minēto un veselības jomas speciālistu prognozēto epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības celma “Omicron” izplatību, lai saglabātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā, ir nepieciešams attiecīgs grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Ņemot vērā minēto un veselības jomas speciālistu prognozēto epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības celma “Omicron” izplatību, lai saglabātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā, ir nepieciešams attiecīgs grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Risinājuma apraksts
8.Ievērojot norādīto, ir izstrādāts attiecīgs grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, paredzot, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ ir apdraudēta attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga, noteikt īsāku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteikto nedēļas atpūtas laiku. Nosakot īsāku nedēļas atpūtas laiku, ņem vērā dienesta pienākumu izpildes raksturu un nepieciešamību mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu.
Norādāms, ka ar šo tiesisko regulējumu netiek mainīts bāzes laikposms un maksimālais nedēļas darba laiks, bet nepieciešamības gadījumā darbu stundu skaits tiks koncentrēts attiecīgajā laika periodā.
Lai gan izstrādātais grozījums pieļauj atkāpes attiecīgajā gadījumā no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteiktā, tomēr ir uzsverams, ka projekta 8.1 punktā tiesiskā regulējuma piemērošana ir izraugāms kā viens no galējiem instrumentiem, proti, ja, veicot darba organizāciju, tomēr nav iespējams nodrošināt attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes uzdevumu izpildi augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā. Tāpat ir norādāms, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai, īstenojot projekta 8.1 punktā noteiktās tiesības, saskaņā ar Direktīvu 2003/88/EK ir nodrošināma atbilstība darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības principiem, proti, darba devējam ir pienākums nodrošināt darba ņēmēja tiesības uz piemērotu atpūtas laiku, kam ir jābūt gan efektīvam, ļaujot attiecīgajām personām atgūties no noguruma, kas radies viņu darba laikā, gan arī preventīvam, lai pēc iespējas novērstu visus riskus attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselību. Tāpat ir ņemams vērā ir arī veicamo dienesta pienākumu izpildes raksturs un nepieciešamība mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu (proti, pamatojums nepieciešamībai dienesta pienākumu izpildē iesaistīt attiecīgo amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi). Līdz ar to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai, organizējot darbu augstas saslimstības apstākļos un attiecīgi mazāku darba resursu pieejamības apstākļos, ir jāņem vērā konkrētā nodarbinātā noslodze gan dienesta laika ziņā, gan pildāmo dienesta pienākumu ziņā un attiecīgi jānodrošina nodarbinātajam iespēja atpūsties un mazināt dienesta pienākumu izpildē gūto nogurumu.
Vienlaikus projektā ir ietverts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas īstenošanas mehānisms, proti, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras saistībā ar Covid-19 infekcijas saslimstību, nodrošina attiecīgās iestādes darbības nepārtrauktību, samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika izmaksā (ņemot vērā virsstundu skaitu attiecīgajā kalendārajā mēnesī, ievērojot, ka dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši un netiek pārsniegtas 144 stundas šajā četru mēnešu periodā) reizi mēnesī atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes. Projekts paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar piemaksu par virsstundu darbu, Iekšlietu ministrija pieprasīs no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Norādāms, ka ar šo tiesisko regulējumu netiek mainīts bāzes laikposms un maksimālais nedēļas darba laiks, bet nepieciešamības gadījumā darbu stundu skaits tiks koncentrēts attiecīgajā laika periodā.
Lai gan izstrādātais grozījums pieļauj atkāpes attiecīgajā gadījumā no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteiktā, tomēr ir uzsverams, ka projekta 8.1 punktā tiesiskā regulējuma piemērošana ir izraugāms kā viens no galējiem instrumentiem, proti, ja, veicot darba organizāciju, tomēr nav iespējams nodrošināt attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes uzdevumu izpildi augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā. Tāpat ir norādāms, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai, īstenojot projekta 8.1 punktā noteiktās tiesības, saskaņā ar Direktīvu 2003/88/EK ir nodrošināma atbilstība darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības principiem, proti, darba devējam ir pienākums nodrošināt darba ņēmēja tiesības uz piemērotu atpūtas laiku, kam ir jābūt gan efektīvam, ļaujot attiecīgajām personām atgūties no noguruma, kas radies viņu darba laikā, gan arī preventīvam, lai pēc iespējas novērstu visus riskus attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselību. Tāpat ir ņemams vērā ir arī veicamo dienesta pienākumu izpildes raksturs un nepieciešamība mazināt dienesta pienākumu izpildes radīto nogurumu (proti, pamatojums nepieciešamībai dienesta pienākumu izpildē iesaistīt attiecīgo amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi). Līdz ar to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai amatpersonai, organizējot darbu augstas saslimstības apstākļos un attiecīgi mazāku darba resursu pieejamības apstākļos, ir jāņem vērā konkrētā nodarbinātā noslodze gan dienesta laika ziņā, gan pildāmo dienesta pienākumu ziņā un attiecīgi jānodrošina nodarbinātajam iespēja atpūsties un mazināt dienesta pienākumu izpildē gūto nogurumu.
Vienlaikus projektā ir ietverts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas īstenošanas mehānisms, proti, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras saistībā ar Covid-19 infekcijas saslimstību, nodrošina attiecīgās iestādes darbības nepārtrauktību, samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika izmaksā (ņemot vērā virsstundu skaitu attiecīgajā kalendārajā mēnesī, ievērojot, ka dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši un netiek pārsniegtas 144 stundas šajā četru mēnešu periodā) reizi mēnesī atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes. Projekts paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar piemaksu par virsstundu darbu, Iekšlietu ministrija pieprasīs no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Izskatīts 2022.gada 13. un 17.janvāra Operatīvās vadības grupas sanāksmē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta nosacījumi skar Covid-19 inficētos un kontaktpersonas. Projekta nosacījumi skar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm -tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša darba samaksa par dienesta pienākumu izpildi virsstundu darbā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta nosacījumi skar darba devējus, izglītības iestādes.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Budžeta izdevumi un finansiālā ietekme nav precīzi aprēķināmi.
Indikatīvie aprēķini par nepieciešamo finansējumu samaksai par virsstundu darbu, ja strauji pieaug prombūtnē esošo amatpersonu skaits saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ, kā rezultātā ir apdraudēta attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, ir veikti trīs scenārijiem:
1. scenārijs – prombūtnē ir 30% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 1 614 050 euro / koriģētais* – 807 025 euro
Valsts robežsardzei - 1 136 474 euro / koriģētais* – 568 237 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 916 838 euro /
koriģētais* – 458 419 euro
KOPĀ - 3 667 362 euro / koriģētais* – 1 833 681 euro
2. scenārijs – ja prombūtnē ir 45% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 4 842 148 euro / koriģētais* – 2 394 348 euro
Valsts robežsardzei - 2 008 588 euro / koriģētais* – 1 004 294 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 2 755 033 euro /
koriģētais* – 1 377 516 euro
KOPĀ - 9 605 769 euro / koriģētais* – 4 776 158 euro
3. scenārijs – ja saslimst 60% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 5 164 959 euro / koriģētais* –1 901 226 euro
Valsts robežsardzei - 2 595 753 euro / koriģētais* – 1 297 877 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 2 931 761 euro /
koriģētais* – 1 465 881 euro
KOPĀ - 10 692 473 euro / koriģētais* – 4 664 984 euro
*korekcija veikta situācijai, ja no pirmās darbnespējas dienas prombūtnē esošai amatpersonai ir B darbnespējas lapa.
Detalizētus indikatīvos aprēķinus, kas balstīti uz pieņēmumiem, skatīt anotācijas pielikumā.
Ja iestāsies konkrēta situācija, iestādes veiks aprēķinus par faktiski nepieciešamo finansējumu un, ja netiks rasta iespēja nepieciešamo finansējumu segt no iestāžu budžeta līdzekļiem, tiks sagatavots pieprasījums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Indikatīvie aprēķini par nepieciešamo finansējumu samaksai par virsstundu darbu, ja strauji pieaug prombūtnē esošo amatpersonu skaits saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ, kā rezultātā ir apdraudēta attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, ir veikti trīs scenārijiem:
1. scenārijs – prombūtnē ir 30% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 1 614 050 euro / koriģētais* – 807 025 euro
Valsts robežsardzei - 1 136 474 euro / koriģētais* – 568 237 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 916 838 euro /
koriģētais* – 458 419 euro
KOPĀ - 3 667 362 euro / koriģētais* – 1 833 681 euro
2. scenārijs – ja prombūtnē ir 45% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 4 842 148 euro / koriģētais* – 2 394 348 euro
Valsts robežsardzei - 2 008 588 euro / koriģētais* – 1 004 294 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 2 755 033 euro /
koriģētais* – 1 377 516 euro
KOPĀ - 9 605 769 euro / koriģētais* – 4 776 158 euro
3. scenārijs – ja saslimst 60% no vitāli svarīgām amatpersonām
Nepieciešamais finansējums (EKK 1000 Atlīdzība) mēnesī
Valsts policijai - 5 164 959 euro / koriģētais* –1 901 226 euro
Valsts robežsardzei - 2 595 753 euro / koriģētais* – 1 297 877 euro
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 2 931 761 euro /
koriģētais* – 1 465 881 euro
KOPĀ - 10 692 473 euro / koriģētais* – 4 664 984 euro
*korekcija veikta situācijai, ja no pirmās darbnespējas dienas prombūtnē esošai amatpersonai ir B darbnespējas lapa.
Detalizētus indikatīvos aprēķinus, kas balstīti uz pieņēmumiem, skatīt anotācijas pielikumā.
Ja iestāsies konkrēta situācija, iestādes veiks aprēķinus par faktiski nepieciešamo finansējumu un, ja netiks rasta iespēja nepieciešamo finansējumu segt no iestāžu budžeta līdzekļiem, tiks sagatavots pieprasījums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Budžeta izdevumi un finansiālā ietekme nav precīzi aprēķināmi.
Strauji pieaugot prombūtnē esošo amatpersonu skaitam saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ Iekšlietu ministrijai, ja netiks rasta iespēja nepieciešamo finansējumu segt no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) budžeta līdzekļiem, būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Strauji pieaugot prombūtnē esošo amatpersonu skaitam saslimstības ar Covid-19 infekciju dēļ Iekšlietu ministrijai, ja netiks rasta iespēja nepieciešamo finansējumu segt no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) budžeta līdzekļiem, būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Direktīva 2003/88/EK.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta. Rīkojuma projektā skartie jautājumi ir diskutēti Operatīvās vadības grupā. Izskatīts 2021.gada 17.janvāra Operatīvās vadības grupas sanāksmē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Finanšu ministrija
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projektā noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas skar sabiedrības veselību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi