22-TA-4: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi paredz precizēt definīciju, kas ir pilnībā vakcinēta persona; noteikt, kas ir pabeigta primārā vakcinācija un balstvakcinācija; noteikt, kāds ieceļošanai Latvijā ir derīgs vakcinācijas sertifikāts; norādīt, cik ilgi ir jāuzglabā Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanas.
Lai pēc iespējas attālinātu Covid-19 infekcijas slimības celma omikrona izplatību Latvijas Republikā, ir izdarāmi attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi) attiecībā uz Personu uzraudzības informācijas sistēmas (covidpass.lv) aizpildīšanu.
Lai pēc iespējas attālinātu Covid-19 infekcijas slimības celma omikrona izplatību Latvijas Republikā, ir izdarāmi attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi) attiecībā uz Personu uzraudzības informācijas sistēmas (covidpass.lv) aizpildīšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt terminu definīcijas, kas ir saistītas ar vakcināciju; papildināt Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju; noteikt, kāds ieceļošanai Latvijā ir derīgs vakcinācijas sertifikāts; noteikt Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanas uzglabāšanas laiku ārstniecības iestādē; precizēt nosacījumus CVovid_pass aizpildīšanai
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu 2.16. apakšpunkts definē, kas ir pilnībā vakcinēta persona, proti – persona, kurai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un kurai ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, persona, kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 un ir ievadīta viena vakcīnas deva un no tās ievades ir pagājušas 14 dienas, vai persona, kurai ievadītas vakcīnu jauktas devas un kurai kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas.
Noteikumu nodaļā, kas regulē vispārīgos ieceļošanas nosacījumus valstī, ir noteikts, ka ieceļot Latvijā drīkst, ja ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts; vakcinācijas sertifikātam nav noteikts akceptēšanas standartperiods (jeb derīguma termiņš).
Noteikumi pašreiz paredz personai, kura ieceļo Latvijas Republikā, Personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv) minimāli sniedzamo ziņu apjomu - (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ceļošanas dokumenta dati), apliecinājumu par sadarbspējīgā sertifikāta par vakcinēšanos vai pārslimošanu esamību, kā arī tām personām, uz kurām piemērojami pašizolācijas nosacījumi, ziņas par šo personas ieceļošanas veidu un laiku Latvijas Republikā, valstis, kurās persona atradusies un personas kontaktinformācija, tajā skaitā arī dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijas Republikā. Šādā veidā ziņu sniegšanas prasības tika mērogotas atkarībā no tā, vai personai pēc ieceļošanas tiek noteikts pašizolācijas pienākums un sekojoši attiecīgu laika posmu uzkrāts vienīgi minimāli nepieciešamais informācijas apjoms.
Noteikumos ir norādīts, ka ārstniecības iestādes aizpilda Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu un uzglabā tās atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
Noteikumu nodaļā, kas regulē vispārīgos ieceļošanas nosacījumus valstī, ir noteikts, ka ieceļot Latvijā drīkst, ja ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts; vakcinācijas sertifikātam nav noteikts akceptēšanas standartperiods (jeb derīguma termiņš).
Noteikumi pašreiz paredz personai, kura ieceļo Latvijas Republikā, Personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv) minimāli sniedzamo ziņu apjomu - (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ceļošanas dokumenta dati), apliecinājumu par sadarbspējīgā sertifikāta par vakcinēšanos vai pārslimošanu esamību, kā arī tām personām, uz kurām piemērojami pašizolācijas nosacījumi, ziņas par šo personas ieceļošanas veidu un laiku Latvijas Republikā, valstis, kurās persona atradusies un personas kontaktinformācija, tajā skaitā arī dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijas Republikā. Šādā veidā ziņu sniegšanas prasības tika mērogotas atkarībā no tā, vai personai pēc ieceļošanas tiek noteikts pašizolācijas pienākums un sekojoši attiecīgu laika posmu uzkrāts vienīgi minimāli nepieciešamais informācijas apjoms.
Noteikumos ir norādīts, ka ārstniecības iestādes aizpilda Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu un uzglabā tās atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā liecina Apvienotajā Karalistē veikto pētījumu dati par vakcinācijas efektivitāti uz dažādiem SARS-CoV-2 variantiem, Vaxzevria divas devas pēc 25 nedēļām saglabā 40 % efektivitāti pret SARS-CoV-2 delta varianta izraisītu simptomātisku saslimšanu un 0 % pret omikrona varianta izraisītu saslimšanu. Saņemot balstvakcināciju ar Comirnaty vakcīnu, aizsardzība pret delta varianta simptomātisku saslimšanu pēc 10 nedēļām saglabājas 80 % apmērā, bet pret omikrona izraisītu saslimšanu – 40 % apmērā, savukārt saņemot balstvakcināciju ar Spikevax – attiecīgi pret delta variantu aizsardzība ir tuvu 100 % bet pret omikrona variantu – virs 60%. Ja primārā vakcinācija ir veikta ar Comirnaty vakcīnu, tad divu devu gadījumā pēc 25 nedēļām aizsardzība pret delta variantu saglabājas virs 60 %, bet pret omikrona variantu aizsardzība samazinās līdz 0, savukārt balstvakcinācijas gadījumā aizsardzība attiecīgi ir tuvu 100 % un virs 40 %, bet saņemot balstvakcināciju ar Spikevax aizsardzība pret omikrona variantu sasniedz vairāk kā 70 %.
Apvienotajā Karalistē veiktajā pētījumā, novērtējot jebkuras vakcīnas ietekmi uz stacionēšanas riska samazināšanu, var secināt, ka vakcīnas divu devu efektivitāte līdz 25 nedēļām ir ap 72 %, pēc 25 nedēļām samazinās līdz 52 %, bet balstvakcinācija paaugstina vakcinācijas efektivitāti līdz 88 %.
Ņemot vērā minēto, var secināt, ka vakcinācija pret Covid-19 joprojām sniedz aizsardzību pret saslimšanu ar smagu Covid-19 slimības formu, kuras gadījumā ir nepieciešama stacionēšana. Tādēļ īpaši būtiska ir riska grupu vakcinācija pret Covid-19. Tajā pat laikā balstvakcinācija arī pietiekami efektīvi aizsargā no saslimšanas ar simptomātiskām Covid-19 formām, tādēļ tā ir arī nozīmīga cilvēkiem darbspējīgā vecumā, jo ar balstvakcināciju tiek mazināti riski omikrona varianta izraisītai darba nespējai un tai sekojošiem uzņēmuma darbības nepārtrauktības riskiem.
2021. gada 4. oktobrī Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk – EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (turpmāk – komiteja) secināja, ka Comirnaty balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.
2021. gada 25. oktobrī minētā komiteja secināja, ka Spikevax balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.
Komiteja 2021. gada 15. decembrī secināja, ka Covid-19 Vaccine Janssen balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz divus mēnešus pēc vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.[1]
Vadoties no minētajām rekomendācijām Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) 2021. gada 24. novembrī publicēja operatīvo riska novērtējumu[2] par SARS-CoV-2 epidemioloģisko situāciju, prognozēm gada nogales svētku sezonai un stratēģijām, kā reaģēt uz SARS-CoV-2 izraisītajiem infekcijas gadījumiem. Ziņojumā tika atzīmēts, ka jaunākie pierādījumi liecina, ka pēc balstvakcinācijas saņemšanas īstermiņā visās vecuma grupās ir ievērojami palielinājusies aizsardzība pret SARS-CoV-2 izraisītu simptomātisku saslimšanu un smagu slimības formu. Saskaņā ar ECDC rekomendācijām, ES dalībvalstīm un EEZ valstīm būtu steidzami jāapsver balstvakcinācija prioritāri paredzot tām personām, kas ir sasniegušas 40 gadu vecumu, un tā ir jāparedz visneaizsargātākajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī valstīm tiek rekomendēts balstvakcināciju nodrošināt visiem pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem vismaz sešus mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas, lai palielinātu aizsardzību pret SARS-CoV-2 imūnās reakcijas samazināšanās dēļ, kas potenciāli varētu samazināt vīrusa pārnešanu populācijā un novērst papildu hospitalizāciju un nāves gadījumus.
2021. gada 15. decembra operatīvajā riska novērtējumā[3] ECDC atzīmēja, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem balstvakcinācija palielina aizsardzību pret smagu slimības gaitu, ko izraisa delta variants, un varētu palielināt aizsardzību pret omikrona variantu, ja balstvakcinācijas deva tiek ievadīta īsā laika posmā lielākajai daļai pieaugušo iedzīvotāju. Saskaņā ar ECDC, pašlaik pieejamie dati atbalsta drošu un efektīvu balstvakcinācijas devas ievadīšanu jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.
Vadoties no minētās informācijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju ceļošanai ES teritorijā, Eiropas Komisija ir pieņēmusi deleģēto regulu Nr. 2021/2288 (2021. gada 21. decembris; ar ko attiecībā uz ES digitālā Covid sertifikāta formātā izdoto vakcinācijas sertifikātu, kuri apliecina pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu, akceptēšanas periodu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/953 pielikumu), ar kuru ceļošanas nolūkā ir noteikts 270 dienu akceptēšanas standartperiods vakcinācijas sertifikātiem par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu (turpmāk - deleģētā regula).
Tādējādi aktuāls kļūst jautājums par to, kas ir pilnībā vakcinēta persona, kas ir primārā vakcinācija un kas ir balstvakcinācija. Pašreiz noteikumi nesniedz precīzu skaidrojumu visiem šiem terminiem deleģētās regulas izpratnē.
Ņemot vērā minēto, ir jāveic grozījumi noteikumos noteiktajiem nosacījumiem ieceļošanai Latvijā tos harmonizējot ar minētajiem grozījumiem regulā. Vienlaikus ir nepieciešams noteikt derīguma termiņus vakcinācijas sertifikātu izmantošanai valsts iekšienē. Vadoties no EZA rekomendācijām balstvakcinācijas nozīmēšanai mRNS vakcīnu gadījumā – 6 mēneši un Janssen vakcīnas gadījumā – 2 mēneši, var secināt, ka mRNS vakcīnu gadījumā augsta aizsardzība pret Covid-19 tiek nodrošināta apmēram 6 mēnešu garumā pēc primārās vakcinācijas saņemšanas, bet Janssen vakcīnas gadījumā – 2 mēnešu garumā. Tas nozīmē, ka attiecīgi pēc 6 vai 2 mēnešiem pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas var veikt balstvakcināciju un maksimālais termiņš balstvakcinācijas veikšanai ir 3 mēneši. Tādējādi visu vakcīnu gadījumā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu var noteikt 9 mēnešus (270 dienas), bet Janssen vakcīnas gadījumā – 5 mēnešus (150 dienas).
[1] (1) OJ L 211, 15.6.2021, p. 1.
[2] https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/rapid-risk-assessment-sars-cov-2-november-2021
[3] https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/covid-19-assessment-further-emergence-omicron-18th-risk-assessment
Atbilstoši deleģētajai regulai vakcinācijas sertifikātiem ceļošanas nolūkā ir noteikts 270 dienu akceptēšanas standartperiods par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu. Tādējādi sākot ar šī gada 1. februāri ir jāsāk piemērot deleģētā regula. Laika posms līdz 2022. gada 1. februārim ir dots dalībvalstīm, lai tehniski ieviestu vakcinācijas sertifikātu par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu akceptēšanas standartperiodu.
Pieaug ievesto Covid-19 gadījumu skaits. 2021.gada 52. nedēļā šie Covid-19 gadījumi sastādīja 358 gadījumus. Ievesto Covid-19 gadījumu sadalījums no 2021. gada 50. līdz 52. nedēļai ir 794 gadījumi. 50.- 52. nedēļā 54,7 % no ievestajiem gadījumiem bija saistīti ar 7 valstīm: Lielbritānija, Itālija, Zviedrija, Vācija, Spānija, Somija un Dānija. No statistikas datiem ir redzams arī tas, ka pieaug arī Covid-19 gadījumu skaits vakcinēto personu vidū. Šāds ievesto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums ir ļoti satraucošs SARS-CoV-2 vīrusa omikrona varianta izplatības ziņā.
Tādēļ arī Personu uzraudzības informācijas sistēmā ir būtiski iekļaut detalizētu informāciju par pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu personu, kurai nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi.
Ārstniecības iestādes nezina, cik ilgi ir nepieciešams uzglabāt aizpildītās Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu.
Apvienotajā Karalistē veiktajā pētījumā, novērtējot jebkuras vakcīnas ietekmi uz stacionēšanas riska samazināšanu, var secināt, ka vakcīnas divu devu efektivitāte līdz 25 nedēļām ir ap 72 %, pēc 25 nedēļām samazinās līdz 52 %, bet balstvakcinācija paaugstina vakcinācijas efektivitāti līdz 88 %.
Ņemot vērā minēto, var secināt, ka vakcinācija pret Covid-19 joprojām sniedz aizsardzību pret saslimšanu ar smagu Covid-19 slimības formu, kuras gadījumā ir nepieciešama stacionēšana. Tādēļ īpaši būtiska ir riska grupu vakcinācija pret Covid-19. Tajā pat laikā balstvakcinācija arī pietiekami efektīvi aizsargā no saslimšanas ar simptomātiskām Covid-19 formām, tādēļ tā ir arī nozīmīga cilvēkiem darbspējīgā vecumā, jo ar balstvakcināciju tiek mazināti riski omikrona varianta izraisītai darba nespējai un tai sekojošiem uzņēmuma darbības nepārtrauktības riskiem.
2021. gada 4. oktobrī Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk – EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (turpmāk – komiteja) secināja, ka Comirnaty balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.
2021. gada 25. oktobrī minētā komiteja secināja, ka Spikevax balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz sešus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.
Komiteja 2021. gada 15. decembrī secināja, ka Covid-19 Vaccine Janssen balstvakcinācija var tikt rekomendēta vismaz divus mēnešus pēc vakcīnas devas saņemšanas cilvēkiem no 18 gadu vecuma.[1]
Vadoties no minētajām rekomendācijām Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) 2021. gada 24. novembrī publicēja operatīvo riska novērtējumu[2] par SARS-CoV-2 epidemioloģisko situāciju, prognozēm gada nogales svētku sezonai un stratēģijām, kā reaģēt uz SARS-CoV-2 izraisītajiem infekcijas gadījumiem. Ziņojumā tika atzīmēts, ka jaunākie pierādījumi liecina, ka pēc balstvakcinācijas saņemšanas īstermiņā visās vecuma grupās ir ievērojami palielinājusies aizsardzība pret SARS-CoV-2 izraisītu simptomātisku saslimšanu un smagu slimības formu. Saskaņā ar ECDC rekomendācijām, ES dalībvalstīm un EEZ valstīm būtu steidzami jāapsver balstvakcinācija prioritāri paredzot tām personām, kas ir sasniegušas 40 gadu vecumu, un tā ir jāparedz visneaizsargātākajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī valstīm tiek rekomendēts balstvakcināciju nodrošināt visiem pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem vismaz sešus mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas, lai palielinātu aizsardzību pret SARS-CoV-2 imūnās reakcijas samazināšanās dēļ, kas potenciāli varētu samazināt vīrusa pārnešanu populācijā un novērst papildu hospitalizāciju un nāves gadījumus.
2021. gada 15. decembra operatīvajā riska novērtējumā[3] ECDC atzīmēja, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem balstvakcinācija palielina aizsardzību pret smagu slimības gaitu, ko izraisa delta variants, un varētu palielināt aizsardzību pret omikrona variantu, ja balstvakcinācijas deva tiek ievadīta īsā laika posmā lielākajai daļai pieaugušo iedzīvotāju. Saskaņā ar ECDC, pašlaik pieejamie dati atbalsta drošu un efektīvu balstvakcinācijas devas ievadīšanu jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.
Vadoties no minētās informācijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju ceļošanai ES teritorijā, Eiropas Komisija ir pieņēmusi deleģēto regulu Nr. 2021/2288 (2021. gada 21. decembris; ar ko attiecībā uz ES digitālā Covid sertifikāta formātā izdoto vakcinācijas sertifikātu, kuri apliecina pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu, akceptēšanas periodu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/953 pielikumu), ar kuru ceļošanas nolūkā ir noteikts 270 dienu akceptēšanas standartperiods vakcinācijas sertifikātiem par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu (turpmāk - deleģētā regula).
Tādējādi aktuāls kļūst jautājums par to, kas ir pilnībā vakcinēta persona, kas ir primārā vakcinācija un kas ir balstvakcinācija. Pašreiz noteikumi nesniedz precīzu skaidrojumu visiem šiem terminiem deleģētās regulas izpratnē.
Ņemot vērā minēto, ir jāveic grozījumi noteikumos noteiktajiem nosacījumiem ieceļošanai Latvijā tos harmonizējot ar minētajiem grozījumiem regulā. Vienlaikus ir nepieciešams noteikt derīguma termiņus vakcinācijas sertifikātu izmantošanai valsts iekšienē. Vadoties no EZA rekomendācijām balstvakcinācijas nozīmēšanai mRNS vakcīnu gadījumā – 6 mēneši un Janssen vakcīnas gadījumā – 2 mēneši, var secināt, ka mRNS vakcīnu gadījumā augsta aizsardzība pret Covid-19 tiek nodrošināta apmēram 6 mēnešu garumā pēc primārās vakcinācijas saņemšanas, bet Janssen vakcīnas gadījumā – 2 mēnešu garumā. Tas nozīmē, ka attiecīgi pēc 6 vai 2 mēnešiem pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas var veikt balstvakcināciju un maksimālais termiņš balstvakcinācijas veikšanai ir 3 mēneši. Tādējādi visu vakcīnu gadījumā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu var noteikt 9 mēnešus (270 dienas), bet Janssen vakcīnas gadījumā – 5 mēnešus (150 dienas).
[1] (1) OJ L 211, 15.6.2021, p. 1.
[2] https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/rapid-risk-assessment-sars-cov-2-november-2021
[3] https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/covid-19-assessment-further-emergence-omicron-18th-risk-assessment
Atbilstoši deleģētajai regulai vakcinācijas sertifikātiem ceļošanas nolūkā ir noteikts 270 dienu akceptēšanas standartperiods par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu. Tādējādi sākot ar šī gada 1. februāri ir jāsāk piemērot deleģētā regula. Laika posms līdz 2022. gada 1. februārim ir dots dalībvalstīm, lai tehniski ieviestu vakcinācijas sertifikātu par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu akceptēšanas standartperiodu.
Pieaug ievesto Covid-19 gadījumu skaits. 2021.gada 52. nedēļā šie Covid-19 gadījumi sastādīja 358 gadījumus. Ievesto Covid-19 gadījumu sadalījums no 2021. gada 50. līdz 52. nedēļai ir 794 gadījumi. 50.- 52. nedēļā 54,7 % no ievestajiem gadījumiem bija saistīti ar 7 valstīm: Lielbritānija, Itālija, Zviedrija, Vācija, Spānija, Somija un Dānija. No statistikas datiem ir redzams arī tas, ka pieaug arī Covid-19 gadījumu skaits vakcinēto personu vidū. Šāds ievesto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums ir ļoti satraucošs SARS-CoV-2 vīrusa omikrona varianta izplatības ziņā.
Tādēļ arī Personu uzraudzības informācijas sistēmā ir būtiski iekļaut detalizētu informāciju par pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu personu, kurai nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi.
Ārstniecības iestādes nezina, cik ilgi ir nepieciešams uzglabāt aizpildītās Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu.
Risinājuma apraksts
Tādējādi noteikumu projekts tiek papildināts ar definīciju, kas nosaka pabeigtu primāro vakcināciju un balstvakcināciju, kā arī tiek precizēts, ka pilnībā vakcinēta persona ir ar pabeigtu primāro vakcināciju līdz 270.dienai vai Janssen vakcīnas gadījumā līdz 150.dienai.
Tādējādi minētie nosacījumi attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr attiecībā uz darba pienākumu veikšanu tiks attiecināta prasība, lai cilvēkam būtu pabeigta primārā vakcinācija, bet balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.
Savukārt attiecībā uz ieceļošanu Latvijā tiek piemēroti deleģētās regulas nosacījumi, proti, vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš – 270 dienas jebkuru vakcīnu gadījumā, lai Latvijas valsts piederīgajiem nodrošinātu vienotu pieeju ceļošanai ES teritorijā.
Tā kā bērniem līdz 18 gadu vecumam šobrīd nav pieejama balstvakcinācija, vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiks attiecināts uz bērniem.
Nosacījumi vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņam, ieceļošanai Latvijas Republikā stājas spēkā no 01.02.2022., atbilstoši ES regulas nosacījumiem, bet sertifikāta derīguma termiņam to izmantošanai valsts iekšienē – no 15.02.2022.
Atbilstoši deleģētajai regulai termins “balstvakcinācija” ietver arī papildu devu ievadīšanu indivīdiem, kuriem pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas uzrādās nepietiekama imūnreakcija. Nepieciešamība nošķirt šādas papildu devas no balstdevām radītu risku, ka netīši tiek atklāts šādu neaizsargātu grupu veselības stāvoklis.
Ņemot vērā to, ka aktualizētā pilnībā vakcinētas personas definīcija tiek attiecināta tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu, tiek precizēta definīcija epidemioloģiski drošai videi, pasakot, ka prasība attiecas uz pilnībā vakcinētiem pakalpojuma saņēmējiem vai pasākuma apmeklētājiem, bet pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators (noteikumu izpratnē tā ir jebkurš darbinieks, amatpersona, individuālais uzņēmējs, pasākuma organizatora darbinieks u. tml., kas nonāk tiešā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju vai pasākuma apmeklētāju).
Noteikumu nodaļas, kas regulē vispārīgos ieceļošanas nosacījumus valstī, izpratnē derīgs vakcinācijas sertifikāts apliecina, ka personai ir pabeigta primārā vakcinācija un kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 270 dienas vai to, ka persona ir saņēmusi balstvakcināciju.
Pilnībā vakcinētai vai pārslimojušai personai, uz kuru, ieceļojot Latvijā, nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi Personu uzraudzības informācijas sistēmā ir jānorāda informācija par ieceļošanas datumu un laiku, ieceļošanas veidu, par uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī, personas kontaktinformācija. Ņemot vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai minēto sistēmu pielāgotu plānotajām izmaiņām, attiecīgais noteikumu projekta punkts stāsies spēkā 2022.gada 17. janvārī.
Ir nepieciešams ārstniecības iestādēm precīzi norādīt, cik ilgi ir nepieciešams uzglabāt aizpildītās Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu. Tādējādi tiek noteikts, ka minētajām veidlapām ir tāds pats uzglabāšanas termiņš ārstniecības iestādēs kā ambulatorā pacienta medicīniskajām kartēm.
Norma par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu klātienē precizēta, nosakot, ka sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikāts uzrādāms pirms pakalpojuma sniegšanas vai pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma. Tāpat noteikumi papildināti arī ar regulējumu par pedagoga privātprakses pakalpojumu, nosakot, ka to sniedz persona, kurai ir sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, kuru uzrāda pirms pakalpojuma sniegšanas un iesniedzot iesniegumu pedagoga privātprakses uzsākšanas sertificēšanai vai pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.
Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojums personai tikt nodarbinātai valsts un pašvaldību iestādēs bez sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta, t. sk. pedagogiem valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kā arī izglītības iestādēs neatkarīgi no dibinātāja klātienes izglītības procesa nodrošināšanā, ievērojami pieaudzis interesentu skaits, kas vēlas saņemt pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikātu, lai interešu izglītības programmas ietvaros nodrošinātu izglītojamajiem gan vispārējās izglītības programmu atsevišķu mācību priekšmetu satura apguvi, gan logopēdiskos pakalpojumus, gan citus interešu izglītības tematus. Ņemot vērā Izglītības likuma 36. panta trešajā daļā noteikto, ka izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos, ir nepieciešams sagatavot regulējumu, lai arī pedagoga privātprakses pakalpojuma laikā tiktu nodrošināta epidemioloģiski droša vide.
Ar projektu ir pilnveidots regulējums par izglītojamo un nodarbināto testēšanu. Jāņem vērā, ka testu veidi un to veikšanas biežums ir ietverts Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – centrs) izstrādātajā Covid-19 testēšanas algoritmā, un tas periodiski tiek aktualizēts. Līdz ar to, noteikumos ietverta atsauce, ka izglītojamo testēšana notiek atbilstoši centra algoritmam. Attiecībā uz citām personām, tostarp izglītības iestādē nodarbinātajiem, projekts paredz, ka testēšana veicama gadījumā, ja to paredz centra algoritms.
Ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums Nr. 720) ietverto pienākumu darbiniekiem (amatpersonām) vakcinēties, tostarp rīkojuma Nr. 720 19. un 19.1 punktā noteikto pārejas regulējumu, projekts paredz, ka izglītības procesā un tā nodrošināšanā (tostarp attālinātajā darbā, t. sk. tālmācībā) piedalās personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikāts, un kuras to uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Savukārt pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības) izglītojamie izglītības procesā piedalās ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru tie uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai, un izglītojamie bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Izglītības procesā piedalās arī izglītojamie, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, tostarp izglītojamie, kurus testē izlases veidā atbilstoši centra algoritmam. Minētajiem izglītojamiem, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nav plānots mainīt testēšanas kārtību un tehnoloģiju, jo daudzos gadījumos testēšanas iespējas tiek pielāgotas konkrēta izglītojamā individuālajai situācijai.
Ņemot vērā to, ka privātajās izglītības iestādēs attiecībā uz tām personām, kuras iesaistītas izglītības procesā un tā nodrošināšanā, strādā attālināti (it īpaši tālmācības izglītības programmās), nav bijis noteikts vakcinēšanās pienākums, no projekta 104. punkta ievaddaļas, kurā vairs nav minēts uzsvars uz klātienes izglītības procesu, izriet, ka arī šīs personas ir tiesīgas strādāt tikai ar
sertifikātu, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikātu, kā tas ir noteikts arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (tai skaitā tālmācības izglītības programmās). Papildus vēršama uzmanība, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, t. sk. izglītojamajiem, kas izglītību iegūst neklātienes vai tālmācības formā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 288 “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā” izglītības programmu īstenošanai neklātienes un tālmācības formā ir noteiktas izglītojamo tiesības saņemt klātienes konsultācijas mācību priekšmetos, kas īr īpaši būtiski šādu izglītības programmu apguvē, kuras orientētas uz patstāvīgu mācību satura apguvi. Kvalitatīva mācību satura apguvē ir būtiski, lai klātienes konsultāciju nodrošinātu tas pats pedagogs, kas nodrošina tiešsaistes mācību stundas, mācību stundu videoierakstus un citus patstāvīgo mācību materiālus, kā arī veiks sasniegto rezultātu vērtēšanu. Līdz ar to pedagogiem, kas nodrošina izglītības procesu neklātienes un tālmācības programmās, ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģisko drošību un būt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vīrusa izplatības novēršanai. Pārejas regulējums paredz, ka no 2022. gada 7. marta privātajās izglītības iestādēs attālināti nodarbinātās personas, kuras iesaistītas izglītības procesā un tā nodrošināšanā, savus darba pienākumus veic ar sertifikātu, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikātu.
Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības) izglītojamie (izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē) piedalās izglītības procesa īstenošanā klātienē, veicot Covid-19 antigēna skrīninga testu vai RNS testu atbilstoši centra algoritmam. Ņemot vērā, ka atbilstoši centra algoritmam antigēna paštestus ir plānots noteiktām klašu grupām veikt arī mājās, projekts paredz, ka pilngadīgajiem izglītojamiem ir pienākums ārpus izglītības iestādes veikt Covid-19 antigēna skrīninga testu, nepilngadīgo izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem ir pienākums ārpus izglītības iestādes nodrošināt izglītojamo Covid-19 antigēna skrīninga testu veikšanu un par rezultātu informēt izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā. Ja izglītojamā Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, izglītojamais izglītības iestādē atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, izglītības iestādei ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā tā tiek informēta par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu (piemēram, izmantojot pakalpojumu E-klase). Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir tiesīgs pieņemt ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par testa veikšanu izglītības iestādē, ja centra algoritms paredz testa veikšanu ārpus izglītības iestādes.
Tāpat projekts paredz, ka arī citām noteikumu 104. punktā minētajām personām (piemēram, izglītības iestādēs nodarbinātajiem) ir pienākums veikt Covid-19 antigēna skrīninga testu vai RNS testu, ja to paredz centra algoritms. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē darba devēju, izglītības iestādi vai izglītības programmas īstenotāju tā noteiktajā kārtībā. Ja personas Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, persona izglītības procesā vai tā nodrošināšanā atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda atbildīgajai personai.
Tāpat, ņemot vērā to, ka šobrīd vēl turpinās arī izglītojamo testēšana sadarbībā ar laboratorijām, pilnveidota, bet saglabāta norma noteikumu 105. punktā par izglītojamo testēšanu izglītības iestādē sadarbībā ar laboratoriju.
Projekts paredz pilnveidot noteikumu 107. punktu, nosakot, ja izglītojamie (izņemot 107. punktā norādītos izņēmumus) atgriežas izglītības iestādē un nav iekļāvušies izglītības iestādes grafikā, viņi iepriekšējā dienā pirms ierašanās izglītības iestādē veic Covid-19 antigēna skrīninga testu un atgriežas izglītības iestādē, ja tā rezultāts ir negatīvs. Ja izglītojamā Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, izglītojamais izglītības iestādē atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā (t. i., piemēram, E-klasē).
Pilnveidota un pārstrukturēta norma par izglītības iestādes pienākumu iekšējās kontroles sistēmā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai noteikt kārtību par dažādiem jautājumiem. Vēršama uzmanība, ka par katru no normā (113. punkts) uzskaitītajiem jautājumiem nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu dokumentu, bet to visu var apvienot vienā dokumentā.
Precizēts regulējums par gadījumiem, kādos attālināto mācību laikā valsts budžeta dotācija izglītojamo brīvpusdienām un speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija var tikt izlietota arī gatavā ēdiena un pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai.
Tādējādi minētie nosacījumi attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr attiecībā uz darba pienākumu veikšanu tiks attiecināta prasība, lai cilvēkam būtu pabeigta primārā vakcinācija, bet balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.
Savukārt attiecībā uz ieceļošanu Latvijā tiek piemēroti deleģētās regulas nosacījumi, proti, vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš – 270 dienas jebkuru vakcīnu gadījumā, lai Latvijas valsts piederīgajiem nodrošinātu vienotu pieeju ceļošanai ES teritorijā.
Tā kā bērniem līdz 18 gadu vecumam šobrīd nav pieejama balstvakcinācija, vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiks attiecināts uz bērniem.
Nosacījumi vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņam, ieceļošanai Latvijas Republikā stājas spēkā no 01.02.2022., atbilstoši ES regulas nosacījumiem, bet sertifikāta derīguma termiņam to izmantošanai valsts iekšienē – no 15.02.2022.
Atbilstoši deleģētajai regulai termins “balstvakcinācija” ietver arī papildu devu ievadīšanu indivīdiem, kuriem pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas uzrādās nepietiekama imūnreakcija. Nepieciešamība nošķirt šādas papildu devas no balstdevām radītu risku, ka netīši tiek atklāts šādu neaizsargātu grupu veselības stāvoklis.
Ņemot vērā to, ka aktualizētā pilnībā vakcinētas personas definīcija tiek attiecināta tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu, tiek precizēta definīcija epidemioloģiski drošai videi, pasakot, ka prasība attiecas uz pilnībā vakcinētiem pakalpojuma saņēmējiem vai pasākuma apmeklētājiem, bet pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators (noteikumu izpratnē tā ir jebkurš darbinieks, amatpersona, individuālais uzņēmējs, pasākuma organizatora darbinieks u. tml., kas nonāk tiešā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju vai pasākuma apmeklētāju).
Noteikumu nodaļas, kas regulē vispārīgos ieceļošanas nosacījumus valstī, izpratnē derīgs vakcinācijas sertifikāts apliecina, ka personai ir pabeigta primārā vakcinācija un kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 270 dienas vai to, ka persona ir saņēmusi balstvakcināciju.
Pilnībā vakcinētai vai pārslimojušai personai, uz kuru, ieceļojot Latvijā, nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi Personu uzraudzības informācijas sistēmā ir jānorāda informācija par ieceļošanas datumu un laiku, ieceļošanas veidu, par uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī, personas kontaktinformācija. Ņemot vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai minēto sistēmu pielāgotu plānotajām izmaiņām, attiecīgais noteikumu projekta punkts stāsies spēkā 2022.gada 17. janvārī.
Ir nepieciešams ārstniecības iestādēm precīzi norādīt, cik ilgi ir nepieciešams uzglabāt aizpildītās Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanu. Tādējādi tiek noteikts, ka minētajām veidlapām ir tāds pats uzglabāšanas termiņš ārstniecības iestādēs kā ambulatorā pacienta medicīniskajām kartēm.
Norma par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu klātienē precizēta, nosakot, ka sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikāts uzrādāms pirms pakalpojuma sniegšanas vai pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma. Tāpat noteikumi papildināti arī ar regulējumu par pedagoga privātprakses pakalpojumu, nosakot, ka to sniedz persona, kurai ir sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, kuru uzrāda pirms pakalpojuma sniegšanas un iesniedzot iesniegumu pedagoga privātprakses uzsākšanas sertificēšanai vai pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.
Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojums personai tikt nodarbinātai valsts un pašvaldību iestādēs bez sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta, t. sk. pedagogiem valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kā arī izglītības iestādēs neatkarīgi no dibinātāja klātienes izglītības procesa nodrošināšanā, ievērojami pieaudzis interesentu skaits, kas vēlas saņemt pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikātu, lai interešu izglītības programmas ietvaros nodrošinātu izglītojamajiem gan vispārējās izglītības programmu atsevišķu mācību priekšmetu satura apguvi, gan logopēdiskos pakalpojumus, gan citus interešu izglītības tematus. Ņemot vērā Izglītības likuma 36. panta trešajā daļā noteikto, ka izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos, ir nepieciešams sagatavot regulējumu, lai arī pedagoga privātprakses pakalpojuma laikā tiktu nodrošināta epidemioloģiski droša vide.
Ar projektu ir pilnveidots regulējums par izglītojamo un nodarbināto testēšanu. Jāņem vērā, ka testu veidi un to veikšanas biežums ir ietverts Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – centrs) izstrādātajā Covid-19 testēšanas algoritmā, un tas periodiski tiek aktualizēts. Līdz ar to, noteikumos ietverta atsauce, ka izglītojamo testēšana notiek atbilstoši centra algoritmam. Attiecībā uz citām personām, tostarp izglītības iestādē nodarbinātajiem, projekts paredz, ka testēšana veicama gadījumā, ja to paredz centra algoritms.
Ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums Nr. 720) ietverto pienākumu darbiniekiem (amatpersonām) vakcinēties, tostarp rīkojuma Nr. 720 19. un 19.1 punktā noteikto pārejas regulējumu, projekts paredz, ka izglītības procesā un tā nodrošināšanā (tostarp attālinātajā darbā, t. sk. tālmācībā) piedalās personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikāts, un kuras to uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Savukārt pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības) izglītojamie izglītības procesā piedalās ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru tie uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai, un izglītojamie bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Izglītības procesā piedalās arī izglītojamie, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, tostarp izglītojamie, kurus testē izlases veidā atbilstoši centra algoritmam. Minētajiem izglītojamiem, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nav plānots mainīt testēšanas kārtību un tehnoloģiju, jo daudzos gadījumos testēšanas iespējas tiek pielāgotas konkrēta izglītojamā individuālajai situācijai.
Ņemot vērā to, ka privātajās izglītības iestādēs attiecībā uz tām personām, kuras iesaistītas izglītības procesā un tā nodrošināšanā, strādā attālināti (it īpaši tālmācības izglītības programmās), nav bijis noteikts vakcinēšanās pienākums, no projekta 104. punkta ievaddaļas, kurā vairs nav minēts uzsvars uz klātienes izglītības procesu, izriet, ka arī šīs personas ir tiesīgas strādāt tikai ar
sertifikātu, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikātu, kā tas ir noteikts arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (tai skaitā tālmācības izglītības programmās). Papildus vēršama uzmanība, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, t. sk. izglītojamajiem, kas izglītību iegūst neklātienes vai tālmācības formā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 288 “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā” izglītības programmu īstenošanai neklātienes un tālmācības formā ir noteiktas izglītojamo tiesības saņemt klātienes konsultācijas mācību priekšmetos, kas īr īpaši būtiski šādu izglītības programmu apguvē, kuras orientētas uz patstāvīgu mācību satura apguvi. Kvalitatīva mācību satura apguvē ir būtiski, lai klātienes konsultāciju nodrošinātu tas pats pedagogs, kas nodrošina tiešsaistes mācību stundas, mācību stundu videoierakstus un citus patstāvīgo mācību materiālus, kā arī veiks sasniegto rezultātu vērtēšanu. Līdz ar to pedagogiem, kas nodrošina izglītības procesu neklātienes un tālmācības programmās, ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģisko drošību un būt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vīrusa izplatības novēršanai. Pārejas regulējums paredz, ka no 2022. gada 7. marta privātajās izglītības iestādēs attālināti nodarbinātās personas, kuras iesaistītas izglītības procesā un tā nodrošināšanā, savus darba pienākumus veic ar sertifikātu, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikātu.
Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības) izglītojamie (izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē) piedalās izglītības procesa īstenošanā klātienē, veicot Covid-19 antigēna skrīninga testu vai RNS testu atbilstoši centra algoritmam. Ņemot vērā, ka atbilstoši centra algoritmam antigēna paštestus ir plānots noteiktām klašu grupām veikt arī mājās, projekts paredz, ka pilngadīgajiem izglītojamiem ir pienākums ārpus izglītības iestādes veikt Covid-19 antigēna skrīninga testu, nepilngadīgo izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem ir pienākums ārpus izglītības iestādes nodrošināt izglītojamo Covid-19 antigēna skrīninga testu veikšanu un par rezultātu informēt izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā. Ja izglītojamā Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, izglītojamais izglītības iestādē atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, izglītības iestādei ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā tā tiek informēta par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu (piemēram, izmantojot pakalpojumu E-klase). Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir tiesīgs pieņemt ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par testa veikšanu izglītības iestādē, ja centra algoritms paredz testa veikšanu ārpus izglītības iestādes.
Tāpat projekts paredz, ka arī citām noteikumu 104. punktā minētajām personām (piemēram, izglītības iestādēs nodarbinātajiem) ir pienākums veikt Covid-19 antigēna skrīninga testu vai RNS testu, ja to paredz centra algoritms. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē darba devēju, izglītības iestādi vai izglītības programmas īstenotāju tā noteiktajā kārtībā. Ja personas Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, persona izglītības procesā vai tā nodrošināšanā atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda atbildīgajai personai.
Tāpat, ņemot vērā to, ka šobrīd vēl turpinās arī izglītojamo testēšana sadarbībā ar laboratorijām, pilnveidota, bet saglabāta norma noteikumu 105. punktā par izglītojamo testēšanu izglītības iestādē sadarbībā ar laboratoriju.
Projekts paredz pilnveidot noteikumu 107. punktu, nosakot, ja izglītojamie (izņemot 107. punktā norādītos izņēmumus) atgriežas izglītības iestādē un nav iekļāvušies izglītības iestādes grafikā, viņi iepriekšējā dienā pirms ierašanās izglītības iestādē veic Covid-19 antigēna skrīninga testu un atgriežas izglītības iestādē, ja tā rezultāts ir negatīvs. Ja izglītojamā Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, izglītojamais izglītības iestādē atgriežas ar negatīvu laboratorijā veiktu RNS testa rezultātu, kuru uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai. Par pozitīvu Covid-19 antigēna skrīninga testa rezultātu nekavējoties informē izglītības iestādi tās noteiktajā kārtībā (t. i., piemēram, E-klasē).
Pilnveidota un pārstrukturēta norma par izglītības iestādes pienākumu iekšējās kontroles sistēmā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai noteikt kārtību par dažādiem jautājumiem. Vēršama uzmanība, ka par katru no normā (113. punkts) uzskaitītajiem jautājumiem nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu dokumentu, bet to visu var apvienot vienā dokumentā.
Precizēts regulējums par gadījumiem, kādos attālināto mācību laikā valsts budžeta dotācija izglītojamo brīvpusdienām un speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija var tikt izlietota arī gatavā ēdiena un pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju ārvalstīs saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības celma omikrona izplatību, Veselības ministrija un Slimības profilakses un kontroles centrs ir konstatējis nepieciešamību epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu organizēšanas nolūkā iegūt plašāku ziņu apjomu arī no personām, kuras ir pilnībā vakcinējušās vai pārslimojušas, un kuras ieceļo Latvijas Republikā un kuras pēdējo 10 dienu laikā ir uzturējušās augsta un īpaši augsta riska valstīs. Ņemot vērā Veselības ministrijas un Slimības profilakses un kontroles centra pausto nepieciešamību, noteikumos ir paplašināms tas personu loks, kuriem ieceļojot Latvijas Republikā personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv) ir norādāmas ziņas arī par personas ieceļošanu Latvijas Republikā, par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī (valstīs) pēdējo 10 dienu laikā un par personas kontaktinformāciju.
Risinājuma apraksts
Ievērojot norādīto, ir izstrādāti attiecīgi grozījumi noteikumos, paredzot, ka personai, kura ieceļo Latvijas Republikā un kura pēdējo 10 dienu laikā ir uzturējusies augsta un īpaši augsta riska valstī, ir pienākums personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv) iekļaut ziņas arī par personas ieceļošanu Latvijas Republikā (ieceļošanas datums un laiks, ieceļošanas veids (gaisa kuģis, kuģošanas līdzeklis, autobuss, vilciens vai cits), par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī (valstīs) pēdējo 10 dienu laikā (valsts nosaukums, datums, kad persona izceļojusi no minētās valsts) un par personas kontaktinformāciju (tālrunis, elektroniskā pasta adrese, dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts ir izvērtēts Operatīvās vadības grupā un jautājums ir izskatīts Koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Persona, kura ieceļo no Latvijas Republikā un kura pēdējo 10 dienu laikā ir uzturējusies augsta un īpaši augsta riska valstī.
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos ierobežojumus, noteikumu projekts skar visu sabiedrību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos ierobežojumus, noteikumu projekts skar visu sabiedrību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 598
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 598
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 598
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 598
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 598
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) izmaiņu veikšanai Personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv), lai apliecinājuma anketā ietvertu plašākas ziņas par personām, kuras ir pilnībā vakcinējušās vai pārslimojušas, un kuras ieceļo Latvijas Republikā un kuras pēdējo 10 dienu laikā ir uzturējušās augsta un īpaši augsta riska valstīs, nepieciešams finansējums 1 598 euro apmērā (ar PVN).
Aprēķins:
Nepieciešams veikt izmaiņas Personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv).
Izmaiņu veikšanai nepieciešamas 44 cilvēkstundas x 36,30 euro stundā = 1597,20 euro (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis 277,20 euro) (izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 5140 “Nemateriālo ieguldījumu izveidošana”).
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nepieciešamos izdevumus 1 598 euro apmērā segs Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” plānotā finansējuma ietvaros.
Aprēķins:
Nepieciešams veikt izmaiņas Personu uzraudzības informācijas sistēmā (covidpass.lv).
Izmaiņu veikšanai nepieciešamas 44 cilvēkstundas x 36,30 euro stundā = 1597,20 euro (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis 277,20 euro) (izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 5140 “Nemateriālo ieguldījumu izveidošana”).
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nepieciešamos izdevumus 1 598 euro apmērā segs Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība” plānotā finansējuma ietvaros.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek veiktas.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, tādēļ sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta, projekta izstrādē netika iesaistītas nevalstiskās institūcijas.
Noteikumu projekts ir izvērtēts Operatīvās vadības grupā un jautājums ir izskatīts Koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Noteikumu projekts ir izvērtēts Operatīvās vadības grupā un jautājums ir izskatīts Koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts skar sabiedrības veselības jautājumus.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi