Anotācija (ex-ante)

Ievērojot pēdējo gadu notikumus globālajā enerģētikas tirgū, izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un ģeopolitisko situāciju kopumā, valsts pašpietiekamība pēdējos gadus ir kļuvusi īpaši svarīga. Minētais arīdzan ir īpaši būtiski attiecībā uz drošības rezervju pieejamību, kas pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota to ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas preču apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus; naftas produktu nepieejamības dēļ ir ierobežotas sabiedrības locekļu autonomas pārvietošanās iespējas, u.c.).

Turklāt Latvija ir uzaicināta kļūt par SEA biedru. Latvijas dalība SEA ir arī svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo SEA darbojas arī kā organizācija, kas koordinē reaģēšanas pasākumus ārkārtas situācijās. Viens no iestāšanās SEA nosacījumiem ir nodrošināt, ka valstī ir pietiekami drošības rezervju krājumi, tādējādi Latvija ir apņēmusies izveidot drošības rezervju krājumus noteiktos apjomus pēc iespējas īsākos termiņos.

Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas ietver noteiktas procedūras un informācijas sniegšanas prasības, kuras pasūtītājam ir jāievēro tādu preču un pakalpojumu iegādei, uz kurām ir piemērojams attiecīgais likums.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu drošības rezervju izveides, uzturēšanas un rotācijas ietvaros, ir konstatējami būtiski riski drošai un savlaicīgai drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, tostarp:

[1] Ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likumu ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (turpmāk - Direktīva 2009/81/EK).

Lai arī kopumā Direktīvas 2009/81/EK normas un attiecīgi arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas ietver dažādus konfidencialitātes aspektus, kas var tikt ievēroti, organizējot publiskos iepirkumus, tomēr pat Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ietvertie informācijas aizsardzības nosacījumi nenodrošina tāda veida informācijas aizsardzību, kas sniegtu pārliecību, ka pie aktuālajām izmaiņām starptautiskajā drošības vidē un kopumā ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu pie esošā tiesiskā regulējuma tiktu aizsargātas būtiskas valsts drošības intereses enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.

Minētais izriet no Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 2. panta 1. punkta, kas nosaka, ka minētā likuma viens no pieņemšanas mērķiem ir nodrošināt iepirkuma atklātumu. Tāpat, piemēram, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 6. panta ceturto daļu pasūtītājs, organizējot konkursa dialogu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicē paziņojumu par līgumu. Tādējādi, lai arī paziņojumā par līgumu pasūtītājs ir tiesīgs neietvert informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt sabiedrības interesēm, tomēr ir pamatoti uzskatīt, ka iespējamajam agresoram ir pietiekami augstas zināšanas, intelektuālās spējas un resursi, lai tas spētu pat pie fragmentāras informācijas pilnībā modelēt visu ar drošības rezervju pārvaldību saistīto informāciju un identificēt iespējamās kāda procesa ķēdes vājās vietas un izmantot to, lai vājinātu gan Latvijas, gan kopumā SEA dalībvalstu aizsargspēju.

Tādējādi, neatkarīgi no tā, ka Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas paredz dažādus konfidencialitātes izņēmumus, kopumā jebkurai informācijas neatklāšanai ir noteiktas stingras un pietiekami konkrētas robežas un definētā izņēmumu piemērošanas gadījumi. Piemēram,  Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 6. panta sestā daļa paredz gadījumus, kādos pasūtītājam ir tiesības piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu. Kā arī vienlaikus šā likuma 53. pantā ir noteikti īpaši jeb papildu noteikumi (piemēram, atruna par atsevišķu izslēgšanas noteikumu nepiemērošanu) attiecībā uz sarunu procedūras piemērošanu nepublicējot paziņojumu par līgumu.  

Ievērojot minēto, piemēram, publicējot paziņojumu par līgumu (pat ar vispārīgu informāciju) iespējama agresora rīcībā nonāk pietiekama informācija, lai tas varētu izsecināt visu informāciju par drošības rezervju pārvaldības procesa organizāciju pilnā tā ciklā (tostarp, iegūt informāciju par preču un pakalpojumu iepirkšanas faktu, preču un pakalpojumu iegādes organizāciju, prognozēt to pārvadāšanas laiku un veidu, izsecināt to glabāšanas vietu un veidu, u.t.t.).

Tādējādi, pārskatot kopējos drošības rezervju sistēmas atklātības aspektus aktuālās starptautiskās drošības vides kontekstā, kā arī ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, preventīvi būtu pārskatāmi publiski pieejamās informācijas apjoms un raksturs attiecībā uz drošības rezervju veidošanu un ar to saistītajiem organizatoriskajiem aspektiem, kas tieši ietekmē valsts drošību iespējama valsts apdraudējuma gadījumā.

[2] Papildus atzīmējams, ka naftas produkti ir prece, kas ir pakļauta straujām cenu svārstībām. Tādējādi, lai cenu svārstību rezultātā netiktu radīti zaudējumi, pastāv iespēja, ka cenu svārstības risks tiek iecenots piedāvājuma cenā un publiskā iepirkuma rezultātā tiek piedāvāta cena, kas ir augstāka par tā brīža tirgus cenu, jo publiskais iepirkums šādā aspektā nenodrošina iespēju ātri un efektīvi reaģēt uz aktuālo situāciju tirgū. Tādējādi minētais process kopumā ir neefektīvs un rada pamatotu iespējamību, ka valstij ir jāpārmaksā par drošības rezervju izveidi, kas savukārt paaugstinātu drošības rezervju pārvaldības izmaksas, pakalpojuma maksas likmi un mazumtirdzniecības degvielas cenas, kā arī kopumā radītu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

Turklāt, ja pārvaldītājam ir iespēja ātri reaģēt uz tirgus situāciju gadījumos, kad naftas produktu cenas krītas, tas dod iespēju iepirkt iespējami lielākus drošības rezervju apjomus. Šāda rīcība atbilstu valsts drošības interesēm – tiktu nodrošināts lielāks drošības rezervju apjoms iespējami īsākā periodā.

[3] Lai arī Ministru kabinets ar Rīkojumu Nr. 361 ir devis atļauju drošības rezervju iegādes, uzturēšanas un rotācijas iepirkumam nepiemērot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, tomēr Rīkojums Nr. 361 neparedz pastāvīgu risinājumu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai tādā veidā, lai pastāvīgi tiktu aizsargātas būtiskas valsts drošības intereses, kas, cita starpā, aptver tautsaimniecības un sabiedrības drošības intereses, enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina noteikta apjoma drošības rezerves pastāvīgi, iepirkumi, kas saistīti ar drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju ir jāveic katru gadu. 

Tādējādi, pirms katra iepirkuma veikšanas, kas saistīts drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 4. panta ceturtās daļas piemērošana radītu nesamērīgu administratīvo slogu gan Ministru kabinetam, gan Valsts kancelejai, gan arī Ministru kabineta izstrādē un saskaņošanā iesaistītajām ministrijām. Kā arī katrā gadījumā lūgt Ministru kabinetam atļauju pirms iepirkumu organizēšanas būtiski aizkavētu drošības rezervju izveides, uzturēšanas un rotācijas veikšanu, kā arī nedotu iespēju Possessor savlaicīgi ilgtermiņā plānot un īstenot Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus. 

Tādējādi Likumprojekta mērķis ir noteikt pastāvīgu tiesisko regulējumu drošības rezervju izveidei (piemēram, drošības rezervju iegāde valsts īpašumā, naftas produktu pārvadāšanas (transportēšanas) pakalpojumi, pārejas perioda ietvaros – drošības rezervju pakalpojuma iegāde drošības rezervju izveidei, u.c.), uzturēšanai (piemēram, termināļu nomāšana drošības rezervju uzglabāšanai, u.c.) un rotācijai (piemēram, naftas produktu rotācijas veikšana saskaņā ar naftas produktu kvalitātes (derīguma termiņa) testa rezultātiem, kā arī naftas produktu kvalitātes pārbaudes veikšana, u.c.), kā arī izslēgt prasību pēc Ministru kabineta atļaujas saņemšanas publiskā iepirkuma nepiemērošanai pirms katra iepirkuma veikšanas, kas saistīts drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

[1] Likumprojekta 1. pants paredz Enerģētikas likuma 72. pantu papildināt ar jaunu 2.¹ daļu šādā redakcijā: "Līgumus par drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā".

[1.1] Direktīva 2009/81/EK un attiecīgi arīdzan Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums paredz drošības rezervju izveides gadījumā piemērot atsevišķus konfidencialitātes aspektus. Tomēr šī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā “Problēmas” ir sniegts izvērtējums, ka, neraugoties uz iespēju neatklāt atsevišķus konfidencialitātes aspektus, Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma normas neaizsargā informācijas aizsardzību tādā veidā, lai tā piemērošanas gadījumā valsts spētu nodrošināt tās nacionālās drošības interešu aizsardzību.

Nacionālās drošības likuma 1. pants nosaka, ka nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

Ievērojot minēto, tas ir valsts pamatpienākums īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu nodrošināta nacionālā drošība pret iespējamiem vai faktiskiem apdraudējumiem. 

Naftas produkti ir paaugstinātas bīstamības produkts, kura pieejamība sabiedrībai enerģētiskās krīzes degvielas apgādē laikā ir vitāli būtiska sabiedrības drošības nodrošināšanai, tostarp:
1) sabiedrībai primāri nepieciešamo preču piegādei;
2) degvielu sabiedrības vajadzībām (tostarp, lai nepieciešamības gadījumā sabiedrībai būtu iespējams arī autonomi pārvietoties no iespējami apdraudētas vietas);
3) kā lai radītu sabiedrībai drošības sajūtu arī miera apstākļos, ka valsts ir sagādājusi drošības rezerves iespējamas enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.

Tādējādi Drošības rezervju iegāde un droša to aizsardzība tiešā veidā ir saistīta ar valsts nacionālās drošības interesēm.

Arīdzan Direktīvas 2009/119/EK 8. apsvērumā ir noteikts, ka drošības rezervju pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir Eiropas Kopienas un dalībvalstu būtiska valsts drošības sastāvdaļa.

Turklāt Direktīvas 2009/119/EK 13.panta a) punkts paredz īpašus izņēmumus, kādos dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot direktīvu. Proti, tas attiecas uz līgumiem, saistībā ar kuriem šīs direktīvas noteikumu piemērošana liktu dalībvalstīm sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskatīta par pretēju savām drošības pamatinteresēm. Minētais izņēmums ir pārņemts ADJIL 4.panta ceturtajā daļā. Tomēr, lai atkārtoti šī paša satura jautājums Ministru kabinetam nebūtu jālemj pirms katra iepirkuma, izņēmumu nepieciešams iestrādāt likumā, un tas ir pieļaujams atbilstoši Direktīvas 2009/119/EK 13. panta a)apakšpunktam.

Tāpat ir pamats izdarīt secinājumu, ka iespējamo agresoru rīcībā esoša informācija par drošības rezervju iepirkuma veikšanu, naftas produktu piegādātājiem un glabātājiem, piegādes veidiem, naftas produktu glabāšanas vietām eventuāli var tik izmantota, lai vājinātu valsts nacionālo drošību. Kā arī tik paaugstinātas bīstamības produktam kā naftas produkti nonākot iespējama agresorā rīcībā, var tikt nodarīti neatgriezeniski zaudējumi Latvijas infrastruktūrai (tostarp, kritiskai infrastruktūrai) un sabiedrībai kopumā.

Tādējādi kopumā visi ar drošības rezervju izveidi saistītie jautājumi ir uzskatāmi par īpaši sensitīviem un aizsargājamiem un izņēmums no publisko iepirkumu piemērošanas ir saistīts ar leģitīmu interešu aizsardzību – ar sabiedrības drošību, kas ir uzskatāma par būtiskām nacionālās drošības interesēm. Kā arī šī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā “Problēmas” ir sniegts izvērtējums apliecina, ka pat Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma īpašie nosacījumi nav pietiekami, lai aizsargātu Latvijas svarīgākās drošības intereses, kuru noteikšana ir tikai pašas valsts ziņā.

Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek paredzēts risinājums drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, nepiemērot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā.

[1.2] Vienlaikus jānorāda, ka drošības rezervju nodrošināšana ietver ne tikai pašu naftas produktu iegādi, uzturēšanu un rotāciju šaurākā nozīmē, bet var ietvert arī atsevišķu saistītu pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, naftas produktu pārvadāšanas (transportēšanas) pakalpojumus, kas nesaraujami saistīti ar iegādi, un naftas produktu kvalitātes pārbaudes (laboratoriju) pakalpojumus, kas saistīti ar uzturēšanas pakalpojumu. Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, par valsts drošības interesēm un informācijas aizsardzību, ir secināms, ka visas šīs nepieciešamās iegādes un pakalpojumi drošības rezervju nodrošināšanai ir vērtējami kā viens jautājums (jautājumu kopums). Turklāt, pat ja uz kādu no priekšmeta daļām (pēc rakstura) vairāk attiektos Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā ietvertais izņēmums (kas arī attiecas uz valsts drošības interešu aizsardzību un kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu, un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK noteikto publisko iepirkumu regulējuma izņēmumu), nav izšķirošas nozīmes definēt konkrēto normatīvo aktu, jo abos gadījumos (ADJIL un Publisko iepirkumu likums) šādu vajadzību nodrošināšana būtu paredzama, piemērojot publisko iepirkumu regulējuma izņēmumu, un tiem ir ļoti līdzīgs saturs.

Tāpat ir būtiski norādīt, ka, neskatoties uz izņēmuma no publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu, slēdzot līgumus par drošības rezervju nodrošināšanu,Possessor ir jānodrošina labas pārvaldības un pasūtītāja finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas principu (kas ietver arī saimnieciskā izdevīguma un lietderības aspektus) ievērošana.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu sekmīgu un drošu pārvaldītājam nodoto uzdevumu izpildi, Enerģētikas likuma regulējums jāpapildina ar normu, kas paredz pārvaldītājam tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, pamatojoties uz būtisku valsts interešu aizsardzību. Līdz ar to likumprojekts paredz, ka, līgumi, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju, tiek slēgti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

[1.3] Vienlaikus, lai kopumā tiktu aizsargātas sabiedrības intereses, Possessor, īstenojot minēto valsts pārvaldes uzdevumu, ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, tostarp minētā likuma 3. pantu, kas nosaka, ka rīcībai ar publiskas personas mantu ir jābūt lietderīgai.  

Kā arī, lai tiktu nodrošināta caurskatām pārraudzība, vai  Possessor, īstenojot minēto valsts pārvaldes uzdevumu, ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, tostarp minētā likuma 3. pantu, kas nosaka, ka rīcībai ar publiskas personas mantu ir jābūt lietderīgai, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 4. punkts paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai pēc likumprojekta spēkā stāšanās katru gadu līdz 31. maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” Enerģētikas likuma 72. panta pirmajā daļā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā kalendārajā gadā.

[2] Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrās daļas 3. un 4. punkts nosaka, ka drošības rezervju pakalpojuma maksu par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu tonnu maksā komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai un speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai.

Likumprojekta 2. pants paredz veikt tehnisku precizējumu, salāgojot Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrās daļas 3. un 4. punktā lietoto licenču nosaukumiem  ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču kārtība” 10. un 12. pielikumā norādīto licenču nosaukumiem: "Speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai” un “Speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai”.