Anotācija

Ministrijas / iestādes iniciatīva

1. Ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verifikācija
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) regulāri saņem sūdzības par inspicēšanas institūciju negodprātīgo rīcību veicot ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu par derīgiem atzīstot nederīgus skaitītājus un personām, kuras uzstāda ūdens patēriņa skaitītājus, ka skaitītāji netiek nomainīti pilnā apjomā, bet tikai nomainīts tiek uzskaites mehānisms, tādēļ 2024.gadā PTAC veica "kontrolpirkumus" inspicēšanas institūcijās un uzraudzības pārbaudes dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos lielākoties tiek uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, kuriem veikta EEK tipa apstiprināšana un EEK pirmreizējā verificēšana (ražoti sākot no 1997.gada), apliecinot to ar EEK tipa apstiprinājuma zīmi un EEK pirmreizējo verificēšanas atzīmi un, ir skaitītāji, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. 
Rezultātā, no akreditēto laboratoriju salīdzinošās testēšanas izriet, ka: 
1) Latvijā esošās inspicēšanas institūcijas lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par derīgiem lietošanā, līdz ar to pie skaitītāju lietotājiem nonāk prasībām neatbilstoši skaitītāji;
2) visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;
3) pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;
4) inspicēšanas institūcijas neievēro Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.

Pamatojoties uz inspicēšanas institūciju sniegtajiem datiem par atkārtoti verificētājiem ūdens patēriņa skaitītājiem, laika posmā no 2020. - 2023.gadam atkārtotā verificēšana veikta 975 809 ūdens patēriņa skaitītājiem, līdz ar to nederīgu skaitītāju atzīšana par derīgiem atstāj būtisku ietekmi gan uz ūdens pakalpojuma saņēmējiem, gan uz pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat projekta ietvaros konstatētas neatbilstības lietošanā esošajiem skaitītājiem - bojāti vai nav uzstādīti metroloģiskie aizsargzīmogojumi, līdz ar to skaitītājiem nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu, kā arī ir aizdomas, ka skaitītājiem ir nomainīti tikai uzskaites mehānismu korpusi. Kā arī pārbaudēs skaitītājiem nebija iespējams identificēt aizsargzīmogojumu un noteikt tā atbilstību Noteikumu Nr. 981 noteiktajām normām. No pārbaudītajiem 62% bija A tipa (uzskaite no 60 l/h), 16% – B tipa (uzskaite no 30 l/h), un tikai 22% skaitītāju bija ar zemu jutību (uzskaite no 15 l/h) līdz ar to dzīvokļos tiek izmantoti skaitītāji ar zemu jutību pie maza ūdens patēriņa.
Tāpat pārbaudēs konstatēts, ka ir uzstādīti skaitītāji neatbilstoši ražotāju instrukcijai. Tāpat dzīvokļos tika konstatēts, ka 236 skaitītājiem jeb 73%, pēc to uzstādīšanas nav noplombēts kāds no pieslēguzgriežņiem vai filtra kontrējošā skrūve, tādējādi nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu.
Nederīgu ŪPS atzīšana par derīgiem atstāj būtisku ietekmi gan attiecībā uz ūdens pakalpojuma saņēmējiem, gan sniedzējiem. Pētījumā secināts, ka neatbilstošo ŪPS vietā komersantiem un patērētājiem būtu jāiegādājas jauni ŪPS, kas ražoti saskaņā ar Direktīvu 2014/32/ES. PTAC ieskatā atkārtotās verificēšanas process dzīvokļu ŪPS ir neefektīvs un atceļams pie nosacījuma, ja tiek uzstādīti jauni ŪPS, kuri tiek lietoti saskaņā ar ražotāja noteiktajiem lietošanas nosacījumiem, tostarp ražotāja norādītajās resursu robežās, kas vidēji ir 10 gadi. Līdz ar to būtu jānosaka, ka tiek uzstādīti jauni Direktīvā 2014/32/ES noteiktā tipa ŪPS, kurus nomaina pēc ražotāja noteiktā resursa beigām, sākot no uzstādīšanas dienas.
Patērētājs varētu saprast, ka ūdens patēriņa skaitītājs sāk uzskaitīt nekorekti tad, kad būtiski izmainās to rādījumi, pieņemot, ka ūdens patēriņš nav būtiski mainījies. Tāpat noteikti vizuāla apskate, kad nav izveidojies kondensāts, visi aizsargzīmogojumi ir turpat, kur uzstādīšanas brīdī. Pārvaldnieka pārbaudes, kur konstatē plombu esamību un to, ka skaitītāji griežas varētu garantēt zināmu pārliecību, ka skaitītāji uzskaita ūdens patēriņu.
Praksē namu apsaimniekotājs dzīvokļos regulāri veic skaitītāju monitoringu, salīdzina iesniegtos rādījumus, pārbauda vai skaitītājiem ir veikta atkārtotā verificēšana un, vai skaitītāji uzskaita ūdens plūsmu. Apsaimniekotājs nekonstatē neatbilstības, ja bojāts metroloģiskais aizsargzīmogojums, nav noplombēta skaitītāja filtra kontrējošā skrūve vai abi pieslēguzgriežņi, kā arī nepievērš uzmanību stikla korpusa bojājumiem.
Plašāk par pētījuma rezultātiem var lasīt grozījumu projektā Ministru kabineta 2024. gada 14. maijanoteikumiem Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (25-TA-532). 

Tādēļ vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" (25-TA-510) un Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu (25-TA-532), nosakot, ka turpmāk dzīvokļos neuzstāda atkārtoti verificētus skaitītājus, bet jaunus skaitītājus ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu ražotāja norādītajās resursu robežās, un, ja nav norādīti dati, tad termiņš ir 10 gadi, sākot no uzstādīšanas dienas. Tāpat vienlaikus izstrādāti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (25-TA-515), pārvaldīšanas darbības papildinot ar uzdevumu nodrošināt saņemto pakalpojumu uzskaiti un aprēķināt katra dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2. Rēķina pieejamība, rēķinā iekļaujamā informācija

2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 18. un 20. pantos noteikts par minimālajām prasībām attiecībā ar enerģiju saistītiem rēķiniem, tajā skaitā uz rēķina informāciju, kas dzīvojamai mājai tiek izrakstīts par mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu, un piekļuvi rēķiniem. Direktīvas 2023/1791 20. pants precizē tiesības uz bez papildus maksas piekļuvi rēķiniem un rēķinu informācijai par enerģijas patēriņu,  līdz ar to jābūt pamatotām izmaksām par attiecīgas informācijas sagatavošanu, ja šo pienākumu uztic trešajai personai.

Paralēli Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.  876)   sagatavoti grozījumi (24-TA-372). Grozījumu projektā precizēts par pienākumu pakalpojumu piegādātājam lietotājiem adresētajos rēķinos iekļaut vai kopā ar tiem sniegt noteikta apmēra informāciju, un citi pienākumi saistībā ar rēķiniem (36.¹,36.³,36.⁴ punkti), kas noteikti Direktīvā 2023/1791.

3. paziņošanas kārtība
Dzīvokļu īpašuma likumā 2024. gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi, kas papildina dzīvokļa īpašnieka pienākumus, nosakot, ka viņam jānorāda sava kontaktinformācija saziņai ar pārvaldnieku (10. panta ceturtā un piektā daļa). Līdz ar to Noteikumu grozījumu projektā nepieciešams veikt precizējumus par informācijas saņemšanu un paziņošanas kārtību atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likumā noteiktajam.