25-TA-745: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akts paredz:
1. precizē atsevišķas normas nodokļa piemērošanai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un plastmasa glāzēm un to vāciņiem;
2. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK tiek precizēta likumā izmantotā terminoloģija, proti, no teksta tiek izslēgts jēdziens "elektriskais akumulators" un visā tekstā tiek lietots jēdziens "baterijas";
3. Paplašināt videi kaitīgu preču nodokļa objektu "eļļas filti" iekļaujot tajā ar degvielas filtrus. Papildus mainot nodokļa aprēķinu no euro/gab. uz euro/kg;
4. precizēta norma par savstarpējo datu un informācijas apmaiņu starp VAS Ceļu satiksnmes drošības direkciju (turpmāk - CSDD) un Valsts vides dienestu (turpmāk - VVD);
5. precizēts regulējums par nodokļa piemērošanu stacionārām enerģiju uzkrājošām bateriju sistēmām (turpmāk - BESS);
6. atbilstoši VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (turpmāk - LVĢMC) priekšlikumam likuma 1. pielikumā tiek apvienoti dabas resursu ieguves nodokļa objekti "smilts" un "smilts-grants".
1. precizē atsevišķas normas nodokļa piemērošanai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un plastmasa glāzēm un to vāciņiem;
2. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK tiek precizēta likumā izmantotā terminoloģija, proti, no teksta tiek izslēgts jēdziens "elektriskais akumulators" un visā tekstā tiek lietots jēdziens "baterijas";
3. Paplašināt videi kaitīgu preču nodokļa objektu "eļļas filti" iekļaujot tajā ar degvielas filtrus. Papildus mainot nodokļa aprēķinu no euro/gab. uz euro/kg;
4. precizēta norma par savstarpējo datu un informācijas apmaiņu starp VAS Ceļu satiksnmes drošības direkciju (turpmāk - CSDD) un Valsts vides dienestu (turpmāk - VVD);
5. precizēts regulējums par nodokļa piemērošanu stacionārām enerģiju uzkrājošām bateriju sistēmām (turpmāk - BESS);
6. atbilstoši VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (turpmāk - LVĢMC) priekšlikumam likuma 1. pielikumā tiek apvienoti dabas resursu ieguves nodokļa objekti "smilts" un "smilts-grants".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt normatīvo regulējumu dabas resursu nodokļa (turpmāk - nodoklis) aprēķināšanas un piemērošanas nosacījumos un novērst vides piesārņojuma riskus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojektā ietverās normas paredzēts, ka stājas spējā no 2026.gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabas resursu nodokļa likums šobrīd nosaka, ka nodokļa maksātājs, kas realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestus plastmasu saturošus zvejas rīkus ir pienākums iesaistīties esošā vai pašam izveidot RAS. Gadījumā, ja tas netiek darīts, plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājam ir pienākums maksāt nodokli par katru zvejas rīka svara vienību. KEM ir vērsušies piejūras zvejniecības komersanti un informējuši, ka zvejas rīki mēdz būt lieli un smagi, bet reālais plastmasu saturošo detaļu daudzums un svars ir neliels, tāpēc šobrīd noteiktā norma ir neadekvāti liela, ja nodoklis ir maksājam par visu zvejas rīka svaru.
No Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.1 daļas spēkā esošās un precizētās redakcijas izriet, ka vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas. Līdz ar to šo glāžu ražotājs un tirgotājas nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Turpretim Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 8. pantā noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka attiecībā uz vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 8. panta pirmās daļas 4. punkts ir pretrunā ar Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.1 daļu.
DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Mainot riepas un pērkot jaunas vai lietotas, uz tām tiek attiecināta vispārējā DRN likme par riepām neatkarīgi no to stāvokļa vai ir jaunas, atjaunotas vai lietotas. Savukārt 07.12.2023. pieņemtie grozījumi par tām riepām, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai (tas ir smagie kravas auto, autobusi, mopēdi, motocikli, piekabes un puspiekabes) pie pirmreizējās reģistrācijas paredzēja CSDD administrēs šo riepu DRN apmaksu un veikt uzskaiti par transportlīdzekļu skaitu, to kategorijām un samaksāto nodokli.
Šobrīd CSDD VVD nodod kopējos datus, kas nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par personām un to saimniecisko darbību, kā arī riepu apjomiem kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai pie pirmreizējās reģistrācijas. Grozījuma mērķis ir precizēt CSDD iesniedzamo informāciju VVD, lai pilnveidotu uzraudzību un datu kvalitāti identificējot personas un riepu apjomus, kuri ir noslēguši līgumu ar rašotāja atbildības sistēmu. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas vai ieved tās Latvijā, lai izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošina nolietoto riepu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tāpat, persona var pati veikt minētos pasākumus vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par DRN slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu. Mērķis ir maksimālā apjomā veicināt riepu apsaimniekošanu attiecīgi par to uzņemoties atbildību.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. -2028. gadam (apstiprināts 2021. gada 22. janvārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 45 (prot. Nr. 8 20. §) paredzēti pasākumi saistībā ar DRN piemērošanas efektivitātes izvērtēšanu. Plānā paredzēts jauns stratēģisks uzdevums - materiālu atgūšana no atkritumu plūsmas, kas pārvirza pārvaldības uzsvaru uz atkritumu apjoma samazināšanu un rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādes un tai nepieciešamo priekšnosacījumu (t.sk. bīstamu vielu ierobežošanas produktos un dalītas savākšanas sistēmas) attīstību ar mērķi samazināt atkritumu poligonos nodoto atkritumu daudzumu. Šobrīd DRN nodokļa objekts ir eļļas filtri par kuriem nodoklis tiek aprēķins par vienību. Kā norāda atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvji, tas nav samērīgi, jo eļļas filtru izmēri atšķiras dažādiem transporta līdzekļiem. Līdz ar to nodokļa likmi piemērot par svara vienību būtu daudz atbilstošāk. Papildus nozares pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka līdz šim nav noteiktas vides (atkritumu apsaimniekošanas) prasības transportlīdzekļu degvielas filtriem un degvielas filtru daudzums ir pielīdzinām eļļās filtru daudzumam, līdz ar to tos ir būtiski iekļaut apsaimniekojamo videi kaitīgo preču klāstā. Tāpēc tiek rosināts precizēt nodokļa objektu eļļas filtri.
Smilts un grants plaši sastopama Latvijas kvartāra nogulumos. Latvijā visvairāk izplatītas ir smilts-grants un smilts atradnes, kurās sastopami abi derīgie izrakteņi. Smilts-grants un smilts derīgā izrakteņa izdalīšana bieži vien ir resursietilpīgs process, kā arī tā ir atkarīga no izstrādņu ierīkošanas veida. Līdz ar to vietās, kur tiek izdalīta smilts ar paaugstinātu grants frakciju daudzumu, atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumiem Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" (turpmāk - MK noteikumiem Nr.570), tas varētu būt arī izraktenis “smilts-grants”, ja izstrādne tiktu ierīkota ar skatrakumu. Veicot ieguvi uz lauka, šie abi izrakteņi šādos gadījumos ir grūti nošķirami. Ņemot vērā, ka materiāls bieži vien tiek arī realizēts pēc tā apstrādes, nav lietderīgi izdalīt šos derīgos izrakteņus pēc to dabiskā sagulumā noteiktajām īpašībām, ja vien ieguvējs pats to nevēlas. Izsakot derīgo izrakteņu veidu un DRN objektu kā “smilts, smilts-grants”, tas dod iespēju ieguvējam smilti un granti neizdalīt atsevišķi un veikt DRN maksājumu kā par vienu nodokļa objektu.
Atbilstoši PSO ziņojumam par 2024.gadu, Latvijā līdz 2034.gadam paredzēts ieviest 500 MW akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas - BESS), jeb masas vienībās ap 9 000 tonnas, no kuriem 170 MW jeb ap 3 060 tonnas tiks uzstādīti līdz 2025.gada beigām. Latvijas Enerģētikas stratēģijā līdz 2050.gadam (projekts) prognozētā BESS iekārtu jauda uz 2035.gadu ir 512 MW. Ņemot vērā atjaunojamo energoresursu projektu hibridizāciju efektīvākai pārvades tīkla izmantošanai līdz 2040.gadam BESS jauda varētu sasniegt līdz pat 900 MW.
Latvijai, kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ir saistoši vērienīgi mērķi attiecībā uz klimata neitralitāti un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu elektroenerģijas ražošanā. Vienlaikus, ņemot vērā notikušo Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, ir būtiski nodrošināt stabilu, uzticamu un elastīgu elektroenerģijas piegādi.
BESS attīstība Latvijā ir būtiska, lai:
- nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un drošumu, īpaši pēc sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. BESS nodrošina ātri aktivizējamas frekvences regulēšanas rezerves, kas ir nepieciešamas sinhronai darbībai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Šīs rezerves ļauj efektīvi līdzsvarot elektroenerģijas ražošanu un patēriņu, īpaši brīžos, kad sistēmā notiek straujas izmaiņas. Bateriju stacijas tiek veidotas, lai nodrošinātu balansu starp ražošanu un patēriņu elektroapgādes sistēmā par iespējami zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot tik ļoti nepieciešamās ātrdarbīgās automātiskās rezerves frekvences regulēšanai;
- integrētu atjaunojamos energoresursus, samazinātu elektroenerģijas cenu svārstības un veicinātu tirgus efektivitāti. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu jaudas Baltijas valstīs varētu pieaugt līdz 6,6–7 GW, no kuriem Latvijā paredzēti ap 2 GW. Ja šis jaudu kāpums netiks papildināts ar efektīviem enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, elektroenerģijas tirgū var rasties būtiskas cenu svārstības — tostarp negatīvas cenas laikā, kad atjaunojamo energoresursu ražošana pārsniedz patēriņu. Tas savukārt var apdraudēt jaunu atjaunojamo energoresursu projektu dzīvotspēju, jo nepietiekami ieņēmumi no saražotās enerģijas apgrūtinātu investīciju atdevi.
BESS ražotājs piedāvā bateriju dzīves ciklu līdz pat 20 gadiem, bet tas paredz pakāpenisku degradācijas faktoru un iekārtu uzturēšanu pēc ražotāja standartiem. Industrijā pieņemama prakse ir ap 7. līdz 20. gadu nomainīt daļu no BESS šūnu skapjiem, lai kompensētu zaudēto nolietojumu. Taču tas galu galā ir īpašnieka komerclēmums un nav obligāts. No iepriekš minētā secināms, ka pirmās BESS nolietotās baterijas (bateriju atkritumi) varētu rasties ne ātrāk kā ap 2030.-2035.gadu.
Pašreizējā sistēma Latvijā rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā, īpaši, ja to salīdzina ar Lietuvu. Par BESS iekārtu ievešanu Latvijā tiek piemērots salīdzinoši augsts DRN. Pēc pieejamās informācijas, Lietuvas Republikas likuma Par vides piesārņojuma nodokli 3. pielikums nosaka, ka likme par akumulatoriem ir 222,00 EUR/tonna (vai pārrēķinot 0,22 EUR/kg), kas ir būtiski zemāka, kas padara investīcijas BESS projektos Lietuvā konkurētspējīgākas.
No Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.1 daļas spēkā esošās un precizētās redakcijas izriet, ka vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas. Līdz ar to šo glāžu ražotājs un tirgotājas nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Turpretim Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 8. pantā noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka attiecībā uz vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 8. panta pirmās daļas 4. punkts ir pretrunā ar Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.1 daļu.
DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Mainot riepas un pērkot jaunas vai lietotas, uz tām tiek attiecināta vispārējā DRN likme par riepām neatkarīgi no to stāvokļa vai ir jaunas, atjaunotas vai lietotas. Savukārt 07.12.2023. pieņemtie grozījumi par tām riepām, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai (tas ir smagie kravas auto, autobusi, mopēdi, motocikli, piekabes un puspiekabes) pie pirmreizējās reģistrācijas paredzēja CSDD administrēs šo riepu DRN apmaksu un veikt uzskaiti par transportlīdzekļu skaitu, to kategorijām un samaksāto nodokli.
Šobrīd CSDD VVD nodod kopējos datus, kas nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par personām un to saimniecisko darbību, kā arī riepu apjomiem kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai pie pirmreizējās reģistrācijas. Grozījuma mērķis ir precizēt CSDD iesniedzamo informāciju VVD, lai pilnveidotu uzraudzību un datu kvalitāti identificējot personas un riepu apjomus, kuri ir noslēguši līgumu ar rašotāja atbildības sistēmu. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas vai ieved tās Latvijā, lai izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošina nolietoto riepu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tāpat, persona var pati veikt minētos pasākumus vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par DRN slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, organizē un koordinē nolietoto riepu apsaimniekošanu. Mērķis ir maksimālā apjomā veicināt riepu apsaimniekošanu attiecīgi par to uzņemoties atbildību.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. -2028. gadam (apstiprināts 2021. gada 22. janvārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 45 (prot. Nr. 8 20. §) paredzēti pasākumi saistībā ar DRN piemērošanas efektivitātes izvērtēšanu. Plānā paredzēts jauns stratēģisks uzdevums - materiālu atgūšana no atkritumu plūsmas, kas pārvirza pārvaldības uzsvaru uz atkritumu apjoma samazināšanu un rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādes un tai nepieciešamo priekšnosacījumu (t.sk. bīstamu vielu ierobežošanas produktos un dalītas savākšanas sistēmas) attīstību ar mērķi samazināt atkritumu poligonos nodoto atkritumu daudzumu. Šobrīd DRN nodokļa objekts ir eļļas filtri par kuriem nodoklis tiek aprēķins par vienību. Kā norāda atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvji, tas nav samērīgi, jo eļļas filtru izmēri atšķiras dažādiem transporta līdzekļiem. Līdz ar to nodokļa likmi piemērot par svara vienību būtu daudz atbilstošāk. Papildus nozares pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka līdz šim nav noteiktas vides (atkritumu apsaimniekošanas) prasības transportlīdzekļu degvielas filtriem un degvielas filtru daudzums ir pielīdzinām eļļās filtru daudzumam, līdz ar to tos ir būtiski iekļaut apsaimniekojamo videi kaitīgo preču klāstā. Tāpēc tiek rosināts precizēt nodokļa objektu eļļas filtri.
Smilts un grants plaši sastopama Latvijas kvartāra nogulumos. Latvijā visvairāk izplatītas ir smilts-grants un smilts atradnes, kurās sastopami abi derīgie izrakteņi. Smilts-grants un smilts derīgā izrakteņa izdalīšana bieži vien ir resursietilpīgs process, kā arī tā ir atkarīga no izstrādņu ierīkošanas veida. Līdz ar to vietās, kur tiek izdalīta smilts ar paaugstinātu grants frakciju daudzumu, atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumiem Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" (turpmāk - MK noteikumiem Nr.570), tas varētu būt arī izraktenis “smilts-grants”, ja izstrādne tiktu ierīkota ar skatrakumu. Veicot ieguvi uz lauka, šie abi izrakteņi šādos gadījumos ir grūti nošķirami. Ņemot vērā, ka materiāls bieži vien tiek arī realizēts pēc tā apstrādes, nav lietderīgi izdalīt šos derīgos izrakteņus pēc to dabiskā sagulumā noteiktajām īpašībām, ja vien ieguvējs pats to nevēlas. Izsakot derīgo izrakteņu veidu un DRN objektu kā “smilts, smilts-grants”, tas dod iespēju ieguvējam smilti un granti neizdalīt atsevišķi un veikt DRN maksājumu kā par vienu nodokļa objektu.
Atbilstoši PSO ziņojumam par 2024.gadu, Latvijā līdz 2034.gadam paredzēts ieviest 500 MW akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas - BESS), jeb masas vienībās ap 9 000 tonnas, no kuriem 170 MW jeb ap 3 060 tonnas tiks uzstādīti līdz 2025.gada beigām. Latvijas Enerģētikas stratēģijā līdz 2050.gadam (projekts) prognozētā BESS iekārtu jauda uz 2035.gadu ir 512 MW. Ņemot vērā atjaunojamo energoresursu projektu hibridizāciju efektīvākai pārvades tīkla izmantošanai līdz 2040.gadam BESS jauda varētu sasniegt līdz pat 900 MW.
Latvijai, kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ir saistoši vērienīgi mērķi attiecībā uz klimata neitralitāti un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu elektroenerģijas ražošanā. Vienlaikus, ņemot vērā notikušo Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, ir būtiski nodrošināt stabilu, uzticamu un elastīgu elektroenerģijas piegādi.
BESS attīstība Latvijā ir būtiska, lai:
- nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un drošumu, īpaši pēc sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. BESS nodrošina ātri aktivizējamas frekvences regulēšanas rezerves, kas ir nepieciešamas sinhronai darbībai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Šīs rezerves ļauj efektīvi līdzsvarot elektroenerģijas ražošanu un patēriņu, īpaši brīžos, kad sistēmā notiek straujas izmaiņas. Bateriju stacijas tiek veidotas, lai nodrošinātu balansu starp ražošanu un patēriņu elektroapgādes sistēmā par iespējami zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot tik ļoti nepieciešamās ātrdarbīgās automātiskās rezerves frekvences regulēšanai;
- integrētu atjaunojamos energoresursus, samazinātu elektroenerģijas cenu svārstības un veicinātu tirgus efektivitāti. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu jaudas Baltijas valstīs varētu pieaugt līdz 6,6–7 GW, no kuriem Latvijā paredzēti ap 2 GW. Ja šis jaudu kāpums netiks papildināts ar efektīviem enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, elektroenerģijas tirgū var rasties būtiskas cenu svārstības — tostarp negatīvas cenas laikā, kad atjaunojamo energoresursu ražošana pārsniedz patēriņu. Tas savukārt var apdraudēt jaunu atjaunojamo energoresursu projektu dzīvotspēju, jo nepietiekami ieņēmumi no saražotās enerģijas apgrūtinātu investīciju atdevi.
BESS ražotājs piedāvā bateriju dzīves ciklu līdz pat 20 gadiem, bet tas paredz pakāpenisku degradācijas faktoru un iekārtu uzturēšanu pēc ražotāja standartiem. Industrijā pieņemama prakse ir ap 7. līdz 20. gadu nomainīt daļu no BESS šūnu skapjiem, lai kompensētu zaudēto nolietojumu. Taču tas galu galā ir īpašnieka komerclēmums un nav obligāts. No iepriekš minētā secināms, ka pirmās BESS nolietotās baterijas (bateriju atkritumi) varētu rasties ne ātrāk kā ap 2030.-2035.gadu.
Pašreizējā sistēma Latvijā rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā, īpaši, ja to salīdzina ar Lietuvu. Par BESS iekārtu ievešanu Latvijā tiek piemērots salīdzinoši augsts DRN. Pēc pieejamās informācijas, Lietuvas Republikas likuma Par vides piesārņojuma nodokli 3. pielikums nosaka, ka likme par akumulatoriem ir 222,00 EUR/tonna (vai pārrēķinot 0,22 EUR/kg), kas ir būtiski zemāka, kas padara investīcijas BESS projektos Lietuvā konkurētspējīgākas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 8. panta pirmās daļas 4. punkts ir pretrunā ar Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.1 daļu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akts paredz izslēgt 8. panta 1.1 daļu, šādi harmonizējot normatīvo regulējumu prasības vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm.
Problēmas apraksts
Plastmasu saturošo zvejas rīku reālais plastmasu saturošo detaļu daudzums un svars ir neliels attiecībā pret visa zvejas rīka kopējo svaru, tāpēc šobrīd noteiktā norma ir neadekvāti liela, jo nodoklis ir maksājam par visu plastmasu saturošā zvejas rīka svaru.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumam par ražotāju nav uzskatāmas personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (22) (turpmāk – Regula) 4. panta 28. punktā definētās zvejas darbības (zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana) ir ārpus ražotāja definīcijas tvērumam un uz tām nav attiecināms nodokļa maksāšana. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (turpmāk – Direktīva 2019/904) preambulas (25) apsvērums sniedz skaidrojumu, ka paši zvejnieki un amatnieki, kas izgatavo plastmasu saturošus zvejas rīkus, nebūtu jāuzskata par ražotājiem, un viņi nebūtu jānosaka par atbildīgiem par to pienākumu izpildi, kas izriet no ražotāja paplašinātas atbildības un atbilstoši arī saņem atbrīvojumu no nodokļa maksājuma. Bet šiem zvejniekiem ir pienākums ziņot Valsts vides dienestam par sagatavoto zvejas rīku apjomu konkrētajā gadā.
Visi Latvijā reģistrēti plastmasu saturošu zvejas rīku (jūrā vai piekrastē lietošanā paredzētu) izplatītāji un tirgotāji slēdz līgumu ar RAS apsaimniekotāju, vai izveido paši RAS, pārdodot šos zvejas rīkus komercdarbības zvejai. Ja šie izplatītāji un tirgotāji nav veikuši iepriekš minētās darbības, tad tiem ir jāmaksā DRN par plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajai likmei.
KEM ir saņēmusi biedrības “Latvijas Zvejnieku Federācija” iesniegumu, kurā tiek pausts viedoklis par nodokļa piemērošanu piejūras zvejniecības komersantiem un norādīts, ka zvejas rīki satur tikai procentuāli mazu daļu no plastmasas daļām un šī brīža normatīvais regulējuma noteiktais nodokļa maksājums, kas ir par plastmasu saturoša zvejas rīka katru svara vienību ir nekorekts.
Visi Latvijā reģistrēti plastmasu saturošu zvejas rīku (jūrā vai piekrastē lietošanā paredzētu) izplatītāji un tirgotājiem ir pienākums slēgt līgumu ar RAS apsaimniekotāju, vai izveidot pašiem RAS, pārdodot šos zvejas rīkus komercdarbības zvejai. Ja šie izplatītāji un tirgotāji nav veikuši iepriekš minētās darbības, tad tiem ir pienākums maksāt nodoklis par plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajai likmei (par visu plastmasu saturošu zvejas rīka kopējo svaru). Tā kā zvejas rīku tirgotāji ir snieguši informāciju Valsts vides dienestam, ka tirdzniecībā pieejamo zvejas rīku pavadošajā dokumentācijā ir pieejama informācija par zvejas rīka sastāvu un svaru, tad atbilstoši tam ir iespējams identificēt plastmasas detaļu svaru un veikt nodokļa aprēķinu tikai par plastmasas daļu svara vienību. Atbilstoši iepriekš minētajam, tiesību akts precizē likuma 26.2 panta pirmo daļu un 26.2 panta trešās daļas trešo punktu, nosakot, ka nodoklis ir aprēķināms un maksājams par katru plastmasu saturoša zvejas rīka plastmasas daļu svara vienību.
Visi Latvijā reģistrēti plastmasu saturošu zvejas rīku (jūrā vai piekrastē lietošanā paredzētu) izplatītāji un tirgotāji slēdz līgumu ar RAS apsaimniekotāju, vai izveido paši RAS, pārdodot šos zvejas rīkus komercdarbības zvejai. Ja šie izplatītāji un tirgotāji nav veikuši iepriekš minētās darbības, tad tiem ir jāmaksā DRN par plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajai likmei.
KEM ir saņēmusi biedrības “Latvijas Zvejnieku Federācija” iesniegumu, kurā tiek pausts viedoklis par nodokļa piemērošanu piejūras zvejniecības komersantiem un norādīts, ka zvejas rīki satur tikai procentuāli mazu daļu no plastmasas daļām un šī brīža normatīvais regulējuma noteiktais nodokļa maksājums, kas ir par plastmasu saturoša zvejas rīka katru svara vienību ir nekorekts.
Visi Latvijā reģistrēti plastmasu saturošu zvejas rīku (jūrā vai piekrastē lietošanā paredzētu) izplatītāji un tirgotājiem ir pienākums slēgt līgumu ar RAS apsaimniekotāju, vai izveidot pašiem RAS, pārdodot šos zvejas rīkus komercdarbības zvejai. Ja šie izplatītāji un tirgotāji nav veikuši iepriekš minētās darbības, tad tiem ir pienākums maksāt nodoklis par plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajai likmei (par visu plastmasu saturošu zvejas rīka kopējo svaru). Tā kā zvejas rīku tirgotāji ir snieguši informāciju Valsts vides dienestam, ka tirdzniecībā pieejamo zvejas rīku pavadošajā dokumentācijā ir pieejama informācija par zvejas rīka sastāvu un svaru, tad atbilstoši tam ir iespējams identificēt plastmasas detaļu svaru un veikt nodokļa aprēķinu tikai par plastmasas daļu svara vienību. Atbilstoši iepriekš minētajam, tiesību akts precizē likuma 26.2 panta pirmo daļu un 26.2 panta trešās daļas trešo punktu, nosakot, ka nodoklis ir aprēķināms un maksājams par katru plastmasu saturoša zvejas rīka plastmasas daļu svara vienību.
Problēmas apraksts
Šobrīd CSDD VVD nodod kopējos datus, kas nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par personām un to saimniecisko darbību, kā arī riepu apjomiem, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai pie pirmreizējās reģistrācijas.
Risinājuma apraksts
Papildinošā prasība likumprojektā iekļauta, lai VVD spētu pārliecināties, ka nodokļa maksātājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu (turpmāk – RAS) uzrāda korektus datus RAS. VVD reizi ceturksnī CSDD sūta informācijas pieprasījumu par uzņēmumiem, kuriem ir noslēgts līgums ar RAS un tie saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas un kuriem CSDD veicot transportlīdzekļa reģistrāciju nav jāmaksā DRN. Ar grozījumu likumā tiek risināta problēmsituācija, kurā VVD un RAS nav iespējas pārliecināties, vai atbilstošais RAS dalībnieks ir uzrādījis tādu pašu riepu apjomu, kādu ir reģistrējis CSDD. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma 27. panta (52) daļā dos iespēju VVD saņemot informāciju no CSDD par katra nodokļa maksātāja reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, to kategoriju un saņemto nodokļa atbrīvojumu, spēs pārliecināties par to, ka netiek slēpti apjomi attiecībā pret RAS ziņojumā iesniegto. Tas uzlabos DRN samaksas kontroli, tādējādi nebūs iespējams apiet normatīvo regulējumu nesamaksājot pilnā apmērā DRN. Papildus 27. panta (52) daļa papildināta ar nosacījumu, CSDD ir iespēja nodot datus VVD caur tiešsaistes datu apmaiņu nodrošinājumu strap datu uzskaites sistēmām.
Problēmas apraksts
Visām transporta vienībām, lai nodrošinātu optimālu dzinēja darbību vienu reizi 1-2 gados, vēl bez eļļas filtriem tiek mainīti arī degvielas filtri. Lai nodrošinātu filtru nomaiņu Latvijas tirgū ik gadu kā preces atsevišķi no autotransporta līdzekļiem tiek realizēti 254 tonnas eļļas filtru, 377 tonnu iekšdedzes dzinēju degvielas filtru. Ir nepieciešams precizēt DRN nodokļa objektu "eļļas filtri" un iekļaut tajā arī degvielas filtrus.
Risinājuma apraksts
Grozījumi paredz mainīt DRN likmes aprēķināšanas kārtību smēreļļu filtriem no euro/gab. uz euro/kg un papildināt regulējumu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidei un piemērošanai ar iekšdedzes dzinēju degvielas filtriem.
DRN likme degvielas filtriem paredzēta tāda pati kā smēreļļas filtriem – 1,32 euro par 1 kg materiāla. Šobrīd eļļas filtru nodokļa likme ir 0,33 euro/gab. Veicot filtru uzskaiti Valsts Vides Dienestam no ražotāju atbildības sistēmām, atbilstoši Ministru kabineta 28.02.2021. noteikumiem Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” 5.pielikumam, tiek sniegta informācija par filtru svaru (kg) un vienības masu. Viena filtra vienības masa vidēji ir 0,250 kg. Tātad vienā kg ir 4 filtru svars. Patreizējā nodokļa likme 0,33 euro/gab. tiek reizināta ar 4 un tiek iegūts 1,32 euro/kg.
CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras datiem, 2025. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti aptuveni 700 000 vieglo automobiļu, 90 000 kravas automašīnu, 4 000 autobusu, 40 000 traktoru un 7 000 specializētās tehnikas vienību, kas ir tehniskā kārtībā ar atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Eļļas filtri jau patlaban ir noteikts kā DRN objekts un tie tiek apsaimniekoti ražotāju atbildība sistēmā. Pamatā degvielas filtru atkritumu plūsma rodas auto apkopes punktos jeb autoservisos, kur tos viegli ir savākt atsevišķi no pārējiem atkritumiem un nosūtīt pārstrādei vai reģenerācijai kā tas daudz kur praksē arī notiek. Komunicējot ar auto apkopes punktiem secinām, ka jau šobrīd gan eļļas filtrus, gan degvielas filtrus savāc vienkopus, tie tiek uzskatīti par videi kaitīgām precēm, līdz ar to, abiem filtru veidiem ir jābūt DRN likumā. Ar likumprojektu tiek novērstas nepilnības DRN objektu identificēšanā, kas radās mainot uzskaites kārtību – atsakoties no muitas KN kodiem. DRN objektu sarakstā tiek atgriezta videi kaitīgā prece, kas tāda bija 2009. - 2014.gados. Precizēta DRN objektu uzskaite atbilstoši muitas kodiem, lai uzņēmumu darbiniekiem būtu viennozīmīgi identificējami DRN objekti arī pēc vienotā KN koda EX 8421 23 00.
DRN likme degvielas filtriem paredzēta tāda pati kā smēreļļas filtriem – 1,32 euro par 1 kg materiāla. Šobrīd eļļas filtru nodokļa likme ir 0,33 euro/gab. Veicot filtru uzskaiti Valsts Vides Dienestam no ražotāju atbildības sistēmām, atbilstoši Ministru kabineta 28.02.2021. noteikumiem Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” 5.pielikumam, tiek sniegta informācija par filtru svaru (kg) un vienības masu. Viena filtra vienības masa vidēji ir 0,250 kg. Tātad vienā kg ir 4 filtru svars. Patreizējā nodokļa likme 0,33 euro/gab. tiek reizināta ar 4 un tiek iegūts 1,32 euro/kg.
CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras datiem, 2025. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti aptuveni 700 000 vieglo automobiļu, 90 000 kravas automašīnu, 4 000 autobusu, 40 000 traktoru un 7 000 specializētās tehnikas vienību, kas ir tehniskā kārtībā ar atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Eļļas filtri jau patlaban ir noteikts kā DRN objekts un tie tiek apsaimniekoti ražotāju atbildība sistēmā. Pamatā degvielas filtru atkritumu plūsma rodas auto apkopes punktos jeb autoservisos, kur tos viegli ir savākt atsevišķi no pārējiem atkritumiem un nosūtīt pārstrādei vai reģenerācijai kā tas daudz kur praksē arī notiek. Komunicējot ar auto apkopes punktiem secinām, ka jau šobrīd gan eļļas filtrus, gan degvielas filtrus savāc vienkopus, tie tiek uzskatīti par videi kaitīgām precēm, līdz ar to, abiem filtru veidiem ir jābūt DRN likumā. Ar likumprojektu tiek novērstas nepilnības DRN objektu identificēšanā, kas radās mainot uzskaites kārtību – atsakoties no muitas KN kodiem. DRN objektu sarakstā tiek atgriezta videi kaitīgā prece, kas tāda bija 2009. - 2014.gados. Precizēta DRN objektu uzskaite atbilstoši muitas kodiem, lai uzņēmumu darbiniekiem būtu viennozīmīgi identificējami DRN objekti arī pēc vienotā KN koda EX 8421 23 00.
Problēmas apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 12.jūlija Regulā (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk - Bateriju regula) vairs netiek lietots termins "elektriskie akumulatori".
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Bateriju regulā minētajai terminoloģijai tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija izslēdzot (vai aizstājot) no teksta terminu "elektriskie akumulatori" un atbilstoši regulā minētajai terminoloģijai likumā tiek lietots termins "baterija".
Problēmas apraksts
Šobrīd ir apgrūtinoši izsekojams katras ieguves vietas atlikušais vai izņemtais atradnes apjoms un apgrūtināta atskaitīšanās par iegūto smilts un smilts-grants apjomu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz grozījumus likuma 1.pielikumā "Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi", kur tiek apvienots vienā dabas resursu nodokļa objektā nodokļa likmes par derīgajiem izrakteņiem "smilti" un "smilts-grants". Minētais grozījums nodrošinās:
1. vienkāršotāku un atvieglotāku atskaitīšanos par iegūto smilts un smilts-grants apjomu, apjomu, minētais grozījums pamatots arī ar to ka abiem derīgajiem izrakteņiem ir vienāda DRN likme;
2. uzraugošajai iestādei LVĢMC tiks nodrošināta vieglāka katras ieguves vietas atlikušais vai izņemtais atradnes apjoms izsekojamība;
3. ņemot vērā, ka materiāls bieži vien tiek arī realizēts pēc tā apstrādes, nav lietderīgi izdalīt šos derīgos izrakteņus pēc to dabiskā sagulumā noteiktajām īpašībām, it sevišķi ņemot vērā to, ka šobrīd likumā noteiktā DRN likme gan derīgajam izraktenim "smilts", gan "smilts-grants" ir vienāda (2025.gadā 0,44 euro/m3; no 2026. gadā 0,55 euro/m3). Likuma grozījumi neradīs ietekmi uz spēkā esošajām licencēm, jo apvienotā uzskaite un maksājums DRN ietvaros attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 01.07.2026., un spēkā esošajām licencēm, ja tās tiks grozītas pēc 01.07.2026.
Vienlaikus skaidrojam, ka likuma 1.pielikumā jau ir iekļautas precizētās DRN nodokļa likmes, kas tiek noteiktas ar likumprojektu "Grozījumi dabas resursu nodokļa likumā" (25-TA-2383, pieņemti Ministru kabinetā 2025.gada 14.oktobrī; Reģistrācijas Nr. Saeimas IS Nr.1121/Lp14), līdz ar to detalizēta informācija par DRN jaunajām likmē un objektu meklējama iepriekš minētajā likumprojektā un tam pievienotajos dokumentos.
1. vienkāršotāku un atvieglotāku atskaitīšanos par iegūto smilts un smilts-grants apjomu, apjomu, minētais grozījums pamatots arī ar to ka abiem derīgajiem izrakteņiem ir vienāda DRN likme;
2. uzraugošajai iestādei LVĢMC tiks nodrošināta vieglāka katras ieguves vietas atlikušais vai izņemtais atradnes apjoms izsekojamība;
3. ņemot vērā, ka materiāls bieži vien tiek arī realizēts pēc tā apstrādes, nav lietderīgi izdalīt šos derīgos izrakteņus pēc to dabiskā sagulumā noteiktajām īpašībām, it sevišķi ņemot vērā to, ka šobrīd likumā noteiktā DRN likme gan derīgajam izraktenim "smilts", gan "smilts-grants" ir vienāda (2025.gadā 0,44 euro/m3; no 2026. gadā 0,55 euro/m3). Likuma grozījumi neradīs ietekmi uz spēkā esošajām licencēm, jo apvienotā uzskaite un maksājums DRN ietvaros attieksies uz licencēm, kas izsniegtas pēc 01.07.2026., un spēkā esošajām licencēm, ja tās tiks grozītas pēc 01.07.2026.
Vienlaikus skaidrojam, ka likuma 1.pielikumā jau ir iekļautas precizētās DRN nodokļa likmes, kas tiek noteiktas ar likumprojektu "Grozījumi dabas resursu nodokļa likumā" (25-TA-2383, pieņemti Ministru kabinetā 2025.gada 14.oktobrī; Reģistrācijas Nr. Saeimas IS Nr.1121/Lp14), līdz ar to detalizēta informācija par DRN jaunajām likmē un objektu meklējama iepriekš minētajā likumprojektā un tam pievienotajos dokumentos.
Problēmas apraksts
Šobrīd Likums paredz DRN atbrīvojumu tikai fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektriskajiem akumulatoriem fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, tas ir, atbrīvojumu no DRN, izpildot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, bija iespējas saņemt tikai tām stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma, kas uzstādītas Saules paneļu parkos (turpmāk - Saules parki). Latvijā tiek attīstītas atjaunojamo energoresursu ieguves stacijas (vēja, saules), kuru neatņemama sastāvdaļa ir stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kuras kā videi kaitīgās preces neatbilst veidam “elektriskie akumulatori fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzglabāšanai”. Iemesls - šos baterijas nav paredzēts uzstādīt tieši Saules parkos, lai nodrošinātu fotoelementu saražotās strāvas uzkrāšanai. Līdz ar to šos bateriju nepieciešams uzskaitīt kā “citi akumulatori” atbilstoši DRN likuma 6.pielikumu 2.5. veidam. Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumos Nr.64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” 1.pielikuma 3.tabulā “Bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomi (%)” Nr.p.k. 6 ir noteikta “Citi elektriskie akumulatori” savākšanas un pārstrādes norma 45% apmērā. Tas nozīmē, ka, piemēram, par 2700 tonnām uzstādītajām baterijām būtu jānodrošina vismaz 1215 tonnu savākšana un pārstrāde kārtējā kalendārajā gadā. To nav fiziski iespējams izdarīt kārtējā kalendārajā gadā, jo paredzamais bateriju kalpošanas laiks ir vismaz 7-10 gadi un pat ilgāk no uzstādīšanas brīža. Latvijas teritorijā nav pieejami šāda veida vēsturiskie atkritumi, kurus būtu nepieciešams un iespējams savākt un pārstrādāt valsts noteiktajā 45% apmērā. DRN likumā ir noteikts, ka apsaimniekotājs kļūst par DRN maksātāju, ja tas nespēj izpildīt savākšanas un pārstrādes normas savu klientu vietā. DRN likme “citi akumulatori” ir noteikta 17,03 euro/kg jeb 17 030 euro/tonna. Normu neizpildes gadījumā, minētajā piemērā, paredzamais DRN maksājums valstij, kas būtu jāveic apsaimniekotājam, sastādītu vairāk nekā 20 milj. euro. Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus ražotāju atbildības sistēmas apsaimniekotāji nevar uzņemties šādas saistības, jo tās nav izpildāmas. Minētajā piemērā stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas īpašniekam būtu maksā DRN, kura summa ir līdzvērtīga stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksām.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildināts ar jaunu definīciju nosakot, ka Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulas (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk - Bateriju regula), 3.panta pirmās daļas 15.punktā minētā stacionārā enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma, tajā skaitā, baterijas fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai. Atbilstoši precizēti arī likuma 9. pants un 6.pielikums. 6. pielikumā atbilstoši Bateriju regulā norādītajai bateriju klasifikācijai. Papildus 6.pielikumā precizēta DRN likme rūpnieciskās baterijas (arī stacionāras enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un baterijas fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai), kas no 2026.gada būs 2,00 euro/kg.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministrijas ieskatā ex-post novērtējuma veikšana nebūtu samērīga ministrijas resursiem. Vienlaikus ministrija uzsver, ka tiesību akti neparedz pienākumu veikt ikviena tiesību akta ex-post novērtējumu. Kopumā likumprojekts paredz uzlabot esošo sistēmu, efektivizēt esošos procesus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Zvejas rīku ražotāji un tirgotāji
- Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotāji
- Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ieviesēji
Ietekmes apraksts
Zvejas rīku ražotājiem, tirgotājiem, kas laiž tirgū plastmasu saturošus zvejas rīkus, ir precizēta likuma norma, kas nosaka, ka nodoklis ir aprēķināms par plastmasu saturoša zvejas rīka plastmasas detaļu masu, nevis par visu plastmasu saturoša zvejas rīka kopējo masu.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotājiem noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ieviesēji turpmāk varēs saņemt DRN atbrīvojumu vai nomaksāt samērīgu DRN par uzstādītajām bateriju sistēmām.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotājiem noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ieviesēji turpmāk varēs saņemt DRN atbrīvojumu vai nomaksāt samērīgu DRN par uzstādītajām bateriju sistēmām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Zvejas rīku ražotāji un tirgotāji
neietekmē
Sabiedrības mērķgrupai likumprojekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to neietekmēs administratīvo slogu.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotāji
neietekmē
Sabiedrības mērķgrupai likumprojekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to neietekmēs administratīvo slogu.
Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ieviesēji
neietekmē
Sabiedrības mērķgrupai likumprojekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to neietekmēs administratīvo slogu.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Zvejas rīku ražotāji un tirgotāji
Nē
Jauni obligāti pienākumi netiek paredzēti.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotāji
Nē
Jauni obligāti pienākumi netiek paredzēti.
Stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ieviesēji
Nē
Jauni obligāti pienākumi netiek paredzēti.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu nav paredzama, jo plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotāji turpmāk nodokļa atbrīvojumu saņems iesaistoties RAS.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumiem Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"
Pamatojums un apraksts
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu grozījumus tiks precizēti nosacījumi attiecībā uz smilts, smilts-grants izpēti, ieguvi, uzskaiti un pēc nepieciešamības arī citas sadaļas.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm"
Pamatojums un apraksts
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu grozījumus tiks precizēti nosacījumi attiecībā stacionārām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienests, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f00dee09-cf61-4c32-8057-819f434cae32https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f00dee09-cf61-4c32-8057-819f434cae32
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts priekšlikumi no "Asociācija - Saules Enerģija Latvija" un AS "Latvenergo".
Sabiedrības līdzdalības rezultātā sniegti šādi priekšlikumi likumprojekta grozījumu papildināšanai:
1) Nodrošināt vienlīdzīgu normatīvo regulējumu elektroenerģiju uzkrājošām iekārtām, paplašinot Likuma 9.panta (11) daļu, ietverot elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas ar jaudu vismaz 1 MW/2 MWh. Papildinājums nozīmētu iespēju ieviest elektroenerģiju uzkrājošajām akumulatoru sistēmām (turpmāk - BESS) neatkarīgi no elektroenerģijas ģenerācijas veida un sniegtu iespēju veidot arī atsevišķus BESS projektus, kā piemēram Augstsprieguma tīkls izveidotā BESS.
2) Novērst nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas un ārvalstu iekārtu piegādātājiem, pārskatot Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta (2) daļu un paredzot iespēju par nodokļa maksātāju uzskatīt komersantu, kurš savas saimnieciskās darbības ietvaros izveido saules fotoelementu elektrostaciju vai elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas, arī gadījumā, ja piegādes darījumu muitas noliktavā veic iekārtu piegādātājs, ja tas sniedz apliecinājumu par iekārtu piegādes atbilstību Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta (11) daļā norādītajiem mērķiem.
3) pievērst uzmanību BESS sistēmu izveidei no elektroauto akumulatoriem. Ņemot vērā atšķirīgās DRN likmes tiek kropļota konkurence. Nesertificētu sistēmu izveide būtiski palielina arī negadījumu risku.
4) Precizēt Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikumā ietvertās videi kaitīgo preču 2.4. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
"2.4. elektriskie akumulatori fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai un elektroenerģijas uzkrājošās iekārtas ar jaudu vismaz 1 MW"
5) BESS sistēmām līdz 1 MW/2 MWh primāri slēgt līgumu ar RAS.
6.4. Cita informācija
Iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti un izvērtēti. Priekšlikumi tiks daļēji ņemti vērā veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK nosacījumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts vides dienests
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Papildinot videi kaitīgo preču (turpmāk - VKP) DRN objektu "Eļļas filti" ar degvielas filtriem, tika uzlabota nolietotu VKP savākšanas un pārstrādes rādītāji, tādējādi nodrošinār augstāku vides aizsardzīvbas normu izpildi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi