Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-1063: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu nepārprotamu skaidrību attiecībā uz kārtību, kādā operatīvo uzdevumu veikšanai Valsts drošības dienesta transportlīdzekļiem tiek piešķirts un anulēts operatīvā transportlīdzekļa statuss, kā arī tiek precizēts šobrīd Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem” (turpmāk - Noteikumi) lietotais valsts drošības iestādes – Drošības policija nosaukums.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt, ka operatīvā transportlīdzekļa statusu Valsts drošības dienesta transportlīdzekļiem piešķir un anulē iekšlietu ministrs, kā arī  aizstāt valsts drošības iestādes nosaukumu “Drošības policija” ar nosaukumu “Valsts drošības dienests”.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Noteikumu 7.2.1.apakšpunkts paredz, ka  iekšlietu ministrs piešķir un anulē operatīvā transportlīdzekļa statusu transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu operatīvo uzdevumu veikšanai.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 2.panta otro daļu Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas. Tādējādi Valsts drošības dienests  nav uzskatāms par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt, paredzot nepārprotamu kārtību, kādā operatīvā transportlīdzekļa statuss tiek piešķirts Valsts drošības dienesta transportlīdzekļiem.
 
Risinājuma apraksts
Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka Valsts drošības dienests ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.
 Līdz ar to projekts paredz noteikt, ka operatīvā transportlīdzekļa statusu Valsts drošības dienesta transportlīdzekļiem piešķir iekšlietu ministrs.
Problēmas apraksts
Noteikumos tiek lietots valsts drošības iestādes nosaukums – Drošības policija.
Valsts drošības iestāžu likuma Pārejas noteikumu 12. punkts paredz, ka normatīvajos aktos lietotais valsts drošības iestādes nosaukums “Drošības policija” līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotams kā valsts drošības iestādes nosaukums "Valsts drošības dienests".

 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz  precizēt valsts drošības iestādes nosaukumu atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā paredzētajam nosaukumam - Valsts drošības dienests.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi