Anotācija (ex-ante)

Šobrīd ieslodzījuma vietas amatpersonai saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ir tiesības apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, savukārt šādas pārbaudes kārtība nav noregulēta.

Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas" paredzēja tikai apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtību, kā arī ierēdņa turpmāko rīcību gadījumos, ja tika konstatēts, ka ieslodzītais lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.
Ņemot vērā, ka ar 2021. gada 6. maija likumu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" amatpersonas noteiktās tiesības apsekot ieslodzītās personas tika paplašinātas, paredzot tiesības apsekot jebkuru personu, kura atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielu ietekmes pārbaudi ieslodzījuma vietās, saglabājot līdz šim veikto ieslodzīto personu apsekošanas kārtību, kā arī papildus nosakot kārtību, kādā tiek apsekotas personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā.
Tādējādi Projektā tiek saglabāta amatpersonas rīcība gadījumos, ja tiek konstatēts, ka ieslodzītais lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas. Proti, ja ir konstatēts, ka ieslodzītais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai arī ieslodzītais atsakās no apsekošanas, apsekošanas protokolu pievieno lēmumam par ieslodzītā disciplināro sodīšanu.
Papildus projektā tiek noteikta amatpersonas rīcība gadījumos, ja tiek konstatēts pozitīvs tests narkotisko vai citu apreibinošo vielu ātrai noteikšanai bioloģiskajā vidē Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekam vai apmeklētājam. Proti, ja ir konstatēts, ka darbinieks ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai arī darbinieks atsakās no apsekošanas, apsekošanas protokolu pievieno dienesta pārbaudes vai disciplinārlietas materiāliem. Savukārt, ja mēraparāts uzrāda, ka alkohols ir lietots vai, ja testa rezultāts ieslodzījuma vietas apmeklētājam ir pozitīvs, vai, ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs atsakās no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiek izraidīta, un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiek liegts.  Tiešo vadītāju informēšanai par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, apmeklējot ieslodzījuma vietu, ir būtiska nozīme, lai atturētu personas no pārkāpuma izdarīšanas. Ieslodzījuma vietas ir specifiska vide, kurā no ieslodzītā tiek pieprasīta noteikta veida uzvedība, tajā skaitā arī atturēšanās no attiecīgo vielu lietošanas un soda piemērošana par šī noteikuma pārkāpšanu. Šādas prasības attiecas arī uz ieslodzītajiem, kuriem ir medicīniski konstatēta vielu lietošanas atkarība. Tāpēc arī personām, kuras ierodas ieslodzījumā vietā, ir izvirzīti identiski nosacījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.² pantā.
Vēl jo vairāk minētā prasība ir būtiska attiecībā uz amatpersonām vai iestāžu pārstāvjiem, kuri ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, kuri vienlaikus saviem tiešajiem pienākumiem reprezentē valsts varu. Praksē diemžēl ir nereti gadījumi, kad ieslodzījuma vietās ierodas personas, par kurām rodas aizdomas, ka tās ir lietojušas attiecīgās vielas, tajā skaitā – dažādu institūciju pārstāvji, attiecībā uz kuriem ir spēkā profesijai vai amatam noteiktās prasības darba laikā neatrasties reibumā vai vielu ietekmē. Ir arī apšaubāmi, ka šādi pārstāvji spēj kvalitatīvi pildīt amata pienākumus, no kuriem nereti ir atkarīgs kriminālprocesa vai citu būtisku procesu iznākums.
Ņemot vērā minēto, projektā ir ietverts 16.punkts, kurš paredz ieslodzījuma vietas rīcību gadījumā, ja apsekošanas rezultātā tiek konstatēts, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vai komersanta pārstāvis, prokurors vai advokāts ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai atsakās no apsekošanas, ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties informē par to personas tiešo vadītāju, virsprokuroru vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, nosūtot arī apsekošanas protokola kopiju.
Katrā no minētajiem gadījumiem tiešais vadītājs lems par turpmāko rīcību atkarībā no darbības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, atbilstoši Prokuratūras likuma 45.panta pirmajai daļai virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, virsprokurors var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu. Tātad, ja ar normatīvo regulējumu netiktu noteikta tiešā vadītāja informēšana par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ierodoties ieslodzījuma vietā, tiešais vadītājs varētu arī neuzzināt, ka tieši pakļautais darbinieks ir pieļāvis disciplīnas pārkāpumu, veicot savus amata pienākumus. 
Tāpat Veselības ministrija šobrīd ir izstrādājusi un virza pieņemšanai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums". Minētajā projektā tiks noteikta vienota pārbaužu veikšanas kārtība attiecībā uz visām personām, kuru pārbaudes nepieciešamību nosaka spēkā esošie normatīvie akti, un Projektā ietvertais regulējums nākotnē būs ietverams minētajos Ministru kabineta noteikumos.