Anotācija (ex-ante)

22-TA-268: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas" (turpmāk – Projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ieslodzījuma vietās apseko personas, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu, tādējādi nodrošinot ieslodzījuma vietās iekšējo drošību un kārtību, kā arī, veicinot objektīvi izskatītu lietu likumpārkāpuma izdarīšanas gadījumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pants noteic, ka personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
Līdzīgs regulējums tiek noteikts arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 5.1 pantā, kas noteic, ka personām, kas ierodas izmeklēšanas cietumā, lai apmeklētu apcietinātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē.
Ārstniecības likuma 60.1 pants noteic, ka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši minētajam Ministru kabinets ir izdevis Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība", kuri tad arī nosaka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Minētie noteikumi paredz arī amatpersonu loku, kurām ir tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nav iekļautas šajos noteikumos, jo šāda veida pilnvarojums veikt šādu pārbaudi ir noteikts speciālajā nozares likumā. Līdz 2021. gada 31. decembrim šādu pārbaudes kārtību ieslodzījuma vietās noteica Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas", tomēr minētie noteikumi paredzēja tikai apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtību.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā, ir tiesības un pienākumi apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas. Minētā likuma norma līdz 2021. gada 3. jūnijam noteica, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas. Minētā norma tika grozīta ar 2021. gada 6. maija likumu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā", paplašinot amatpersonu tiesības pārbaudīt ne tikai ieslodzītos, bet jebkuras personas (apmeklētājus, advokātus, prokurorus, komersantu pārstāvjus, skolotājus u.c.), kuras atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā. Tādējādi Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas" pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās vairs neaptvēra visas personu grupas, kuras nepieciešamības gadījumā būtu jāapseko.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ieslodzījuma vietas amatpersonai saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ir tiesības apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, savukārt šādas pārbaudes kārtība nav noregulēta.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas" paredzēja tikai apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtību, kā arī ierēdņa turpmāko rīcību gadījumos, ja tika konstatēts, ka ieslodzītais lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.
Ņemot vērā, ka ar 2021. gada 6. maija likumu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" amatpersonas noteiktās tiesības apsekot ieslodzītās personas tika paplašinātas, paredzot tiesības apsekot jebkuru personu, kura atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielu ietekmes pārbaudi ieslodzījuma vietās, saglabājot līdz šim veikto ieslodzīto personu apsekošanas kārtību, kā arī papildus nosakot kārtību, kādā tiek apsekotas personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā.
Tādējādi Projektā tiek saglabāta amatpersonas rīcība gadījumos, ja tiek konstatēts, ka ieslodzītais lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas. Proti, ja ir konstatēts, ka ieslodzītais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai arī ieslodzītais atsakās no apsekošanas, apsekošanas protokolu pievieno lēmumam par ieslodzītā disciplināro sodīšanu.
Papildus projektā tiek noteikta amatpersonas rīcība gadījumos, ja tiek konstatēts pozitīvs tests narkotisko vai citu apreibinošo vielu ātrai noteikšanai bioloģiskajā vidē Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekam vai apmeklētājam. Proti, ja ir konstatēts, ka darbinieks ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai arī darbinieks atsakās no apsekošanas, apsekošanas protokolu pievieno dienesta pārbaudes vai disciplinārlietas materiāliem. Savukārt, ja mēraparāts uzrāda, ka alkohols ir lietots vai, ja testa rezultāts ieslodzījuma vietas apmeklētājam ir pozitīvs, vai, ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs atsakās no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiek izraidīta, un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiek liegts.  Tiešo vadītāju informēšanai par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, apmeklējot ieslodzījuma vietu, ir būtiska nozīme, lai atturētu personas no pārkāpuma izdarīšanas. Ieslodzījuma vietas ir specifiska vide, kurā no ieslodzītā tiek pieprasīta noteikta veida uzvedība, tajā skaitā arī atturēšanās no attiecīgo vielu lietošanas un soda piemērošana par šī noteikuma pārkāpšanu. Šādas prasības attiecas arī uz ieslodzītajiem, kuriem ir medicīniski konstatēta vielu lietošanas atkarība. Tāpēc arī personām, kuras ierodas ieslodzījumā vietā, ir izvirzīti identiski nosacījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pantā.
Vēl jo vairāk minētā prasība ir būtiska attiecībā uz amatpersonām vai iestāžu pārstāvjiem, kuri ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, kuri vienlaikus saviem tiešajiem pienākumiem reprezentē valsts varu. Praksē diemžēl ir nereti gadījumi, kad ieslodzījuma vietās ierodas personas, par kurām rodas aizdomas, ka tās ir lietojušas attiecīgās vielas, tajā skaitā – dažādu institūciju pārstāvji, attiecībā uz kuriem ir spēkā profesijai vai amatam noteiktās prasības darba laikā neatrasties reibumā vai vielu ietekmē. Ir arī apšaubāmi, ka šādi pārstāvji spēj kvalitatīvi pildīt amata pienākumus, no kuriem nereti ir atkarīgs kriminālprocesa vai citu būtisku procesu iznākums.
Ņemot vērā minēto, projektā ir ietverts 16.punkts, kurš paredz ieslodzījuma vietas rīcību gadījumā, ja apsekošanas rezultātā tiek konstatēts, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vai komersanta pārstāvis, prokurors vai advokāts ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai atsakās no apsekošanas, ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties informē par to personas tiešo vadītāju, virsprokuroru vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, nosūtot arī apsekošanas protokola kopiju.
Katrā no minētajiem gadījumiem tiešais vadītājs lems par turpmāko rīcību atkarībā no darbības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, atbilstoši Prokuratūras likuma 45.panta pirmajai daļai virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, virsprokurors var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu. Tātad, ja ar normatīvo regulējumu netiktu noteikta tiešā vadītāja informēšana par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ierodoties ieslodzījuma vietā, tiešais vadītājs varētu arī neuzzināt, ka tieši pakļautais darbinieks ir pieļāvis disciplīnas pārkāpumu, veicot savus amata pienākumus. 
Tāpat Veselības ministrija šobrīd ir izstrādājusi un virza pieņemšanai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums". Minētajā projektā tiks noteikta vienota pārbaužu veikšanas kārtība attiecībā uz visām personām, kuru pārbaudes nepieciešamību nosaka spēkā esošie normatīvie akti, un Projektā ietvertais regulējums nākotnē būs ietverams minētajos Ministru kabineta noteikumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ieslodzītie un personas, kuras apmeklē ieslodzījuma vietas
Ietekmes apraksts
Ieslodzītie un personas, kuras apmeklē ieslodzījuma vietas, tiek apsekotas, ja ieslodzījuma vietas amatpersonai radušās aizdomas par alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskā apspriešana tika izsludināta no 2022. gada 25. janvāra līdz 2022. gada 8. februārim. Sabiedrības pārstāvju viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde
  • Tieslietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi