26-TA-500: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu vairāku ES normatīvo aktu prasību pārņemšanu attiecībā uz atkritumu politikas plānošanas dokumentu saturu, kā arī lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas politikas plānošanas dokumentu saturu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.pantam Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, tai skaitā atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu. Ministru kabinets ar rīkojumu apstiprina atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kurā ir iekļauta atkritumu rašanās novēršanas valsts programma.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. pantā un Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 397) ir noteiktas prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas plāni) saturam, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saturam, atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saskaņošanas, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtībai, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietveramos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai un pasākumus, kas veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā, atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus, pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu un kārtību, kādā īsteno atkritumu rašanās novēršanas pasākumu monitoringu, atkritumu apsaimniekošanas plānu darbības termiņu.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (turpmāk - Plāns) ir Latvijas valsts politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas attīstības virzienus, mērķus un pasākumus, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, samazinātu atkritumu rašanos, palielinātu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos. Plāns paredz pilnveidot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt nepieciešamo infrastruktūru un nodrošināt ES prasību izpildi atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Plāns ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam" (turpmāk MK rīkojuma projekts Nr.45) , un tā izpildes koordināciju nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija.
Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Plāna ieviešanu 2021., 2022. un 2023.gadā (https://likumi.lv/ta/id/367662).
Plāna darbības termiņš beigsies 2028.gada beigās. Ir nepieciešams savlaicīgi noteikt prasības nākamā atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna saturam, ņemot vērā vairākos salīdzinoši nesen pieņemtos ES normatīvajos aktos noteiktās prasības, ņemot vērā, ka Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2008/98/EK) 28. un 29. pantā noteiktajām prasībām, vienlaikus ietverot arī citus pasākumus, kas nodrošina Direktīvas 2008/98/EK prasību ieviešanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (turpmāk - Direktīva 2018/851/ES) ir noteiktas prasības atkritumu rašanās novēršanas programmām, pasākumi, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pasākumi bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un mājkompostēšanas veicināšanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem satur prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmā ietveramiem pasākumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1252, ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (turpmāk - Regula 2024/1252) , 26. panta 1. punktā ir noteikts pienākums dalībvalstīm izstrādāt valsts programmas, kurās ietverti pasākumi, vai iekļauj jau spēka esošajās valsts programmās pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt tehnoloģisko progresu un dalībvalstīm izstrādāt un ieviest valsts programmas, kuru mērķis ir veicināt atkritumu rašanās novēršanu un palielināt tādu ražojumu un komponentu atkārtotu izmantošanu un remontu, kuriem ir attiecīgais kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciāls, palielināt tādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, kuriem ir atbilstošs kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciāls, tostarp no metāllūžņiem, un nodrošināt to ieviešanu attiecīgajā reciklēšanas sistēmā, lai maksimāli palielinātu tādu reciklējamu materiālu pieejamību un kvalitāti, ko izmanto par ielaidi kritiski svarīgo izejvielu reciklēšanas kompleksos.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. pantā un Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 397) ir noteiktas prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas plāni) saturam, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saturam, atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saskaņošanas, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtībai, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietveramos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai un pasākumus, kas veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā, atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus, pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu un kārtību, kādā īsteno atkritumu rašanās novēršanas pasākumu monitoringu, atkritumu apsaimniekošanas plānu darbības termiņu.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (turpmāk - Plāns) ir Latvijas valsts politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas attīstības virzienus, mērķus un pasākumus, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, samazinātu atkritumu rašanos, palielinātu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos. Plāns paredz pilnveidot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt nepieciešamo infrastruktūru un nodrošināt ES prasību izpildi atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Plāns ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam" (turpmāk MK rīkojuma projekts Nr.45) , un tā izpildes koordināciju nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija.
Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Plāna ieviešanu 2021., 2022. un 2023.gadā (https://likumi.lv/ta/id/367662).
Plāna darbības termiņš beigsies 2028.gada beigās. Ir nepieciešams savlaicīgi noteikt prasības nākamā atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna saturam, ņemot vērā vairākos salīdzinoši nesen pieņemtos ES normatīvajos aktos noteiktās prasības, ņemot vērā, ka Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2008/98/EK) 28. un 29. pantā noteiktajām prasībām, vienlaikus ietverot arī citus pasākumus, kas nodrošina Direktīvas 2008/98/EK prasību ieviešanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (turpmāk - Direktīva 2018/851/ES) ir noteiktas prasības atkritumu rašanās novēršanas programmām, pasākumi, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pasākumi bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un mājkompostēšanas veicināšanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem satur prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmā ietveramiem pasākumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1252, ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (turpmāk - Regula 2024/1252) , 26. panta 1. punktā ir noteikts pienākums dalībvalstīm izstrādāt valsts programmas, kurās ietverti pasākumi, vai iekļauj jau spēka esošajās valsts programmās pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt tehnoloģisko progresu un dalībvalstīm izstrādāt un ieviest valsts programmas, kuru mērķis ir veicināt atkritumu rašanās novēršanu un palielināt tādu ražojumu un komponentu atkārtotu izmantošanu un remontu, kuriem ir attiecīgais kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciāls, palielināt tādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, kuriem ir atbilstošs kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciāls, tostarp no metāllūžņiem, un nodrošināt to ieviešanu attiecīgajā reciklēšanas sistēmā, lai maksimāli palielinātu tādu reciklējamu materiālu pieejamību un kvalitāti, ko izmanto par ielaidi kritiski svarīgo izejvielu reciklēšanas kompleksos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 397 pašreiz nav ietvertas visas prasības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas un pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas atbilstību Direktīvas 2018/851/ES, Direktīvas 2025/1892/ES un Regulas 2024/1252 prasībām. Ir nepieciešams precizēt atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus.
MK noteikumos Nr. 397 ir ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvie indikatori. Sagatavojot informatīvo ziņojumu par Plāna ieviešanu 2021., 2022. un 2023.gadā, Klimata un enerģētikas ministrija konstatēja, ka kvantitatīvie indikatori, kuri raksturo bīstamos atkritumus, faktiski svārstās atkarībā no tirgus situācijas un komersantu saimnieciskās aktivitātes. Pie tam, ņemot vērā, ka bīstamie atkritumi rodas gan mājsaimniecībās, gan ražošanā, šo atkritumu apsaimniekošanu pietiekami labi raksturo kvantitatīvie indikatori par sadzīves un ražošanas atkritumu apsaimniekošanu.
MK noteikumos Nr. 397 ir ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvie indikatori. Sagatavojot informatīvo ziņojumu par Plāna ieviešanu 2021., 2022. un 2023.gadā, Klimata un enerģētikas ministrija konstatēja, ka kvantitatīvie indikatori, kuri raksturo bīstamos atkritumus, faktiski svārstās atkarībā no tirgus situācijas un komersantu saimnieciskās aktivitātes. Pie tam, ņemot vērā, ka bīstamie atkritumi rodas gan mājsaimniecībās, gan ražošanā, šo atkritumu apsaimniekošanu pietiekami labi raksturo kvantitatīvie indikatori par sadzīves un ražošanas atkritumu apsaimniekošanu.
Risinājuma apraksts
1) Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā ir jāiekļauj pasākumi, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, tajā skaitā, veicinot sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un remontu tīklu izveidi un atbalstu tiem, kā arī ekonomikas instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citu pasākumu izmantošanu, kā arī atvieglojot šiem tīkliem piekļuvi tādiem atkritumu savākšanas sistēmu vai iekārtu operatoru īpašumā esošiem atkritumiem, kurus var sagatavot atkārtotai izmantošanai, bet ko minētie operatori neparedz sagatavot atkārtotai izmantošanai;
2) Noteikumu projektā paredzēts ietvert regulējumu, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir jāiekļauj:
- pasākumus visu veidu piegružošanas novēršanai un mazināšanai un visu veidu piegružojuma savākšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību un normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;
- pasākumus, lai veicinātu bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos, tādā veidā, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni un ļauj panākt, ka rezultāti atbilst attiecīgiem augstiem kvalitātes standartiem, mudinātu kompostēšanu veikt mājsaimniecībās, kā arī atbalstītu no bioloģiskiem atkritumiem ražotu materiālu izmantošanu;
- pasākumus atbilstoši Regulas 2024/1252 26. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktam.
3) Noteikumu projektā paredzēts papildināt prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmai, nosakot, ka tajā ir jāietver pasākumi un aktivitātes pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas īstenošanai visā pārtikas piegādes ķēdē, tai skaitā primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās, kas ietver vismaz:
- paradumu maiņas intervences pasākumu, kuru mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu, un informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt izpratni par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, izstrādi un atbalstīšanu;
- pārtikas piegādes ķēdes darbības nepilnību apzināšanu un novēršanu;
- atbalstu sadarbībai starp visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot tādu preventīvo pasākumu izmaksu un ieguvumu taisnīgu sadali, kas var ietvert tādas tirgus prakses novēršanu, kura rada pārtikas atkritumus, un tādu produktu pārdošanas un izmantošanas atbalstīšanu, attiecībā uz kuriem piešķirta atkāpe atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 76. panta 4. punktam, ievērojot minēto atkāpju piešķiršanas nosacījumus, ja tādi ir;
- ziedošanas un cita veida pārdales cilvēku patēriņam veicināšanu, nodrošinot, ka priekšroka tiek dota pārtikas izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;
- atbalstu mācībām un prasmju pilnveidei;
- mazo un vidējo uzņēmumu, un sociālās ekonomikas struktūru piekļuvi finansējumam, izstrādājot publiskā finansējuma piešķiršanas dokumentus;
- inovāciju un tehnoloģiskus risinājumu sekmēšanu un veicināšanu, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regulas (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK un jo īpaši tās 6. pantā noteiktajam."
4) noteikumu projektā paredzēts svītrot atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus attiecībā uz bīstamo atkritumu rašanos, pārstrādi un apglabāšanu. ES normatīvajos aktos nav noteikti mērķi bīstamo atkritumu pārstrādei un apglabāšanai. Vienlaikus arī jāņem vērā, ka ir noteiktas prasības atsevišķu bīstamo atkritumu plūsmu pārstrādes mērķiem, piemēram, attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, baterijām un nolietotiem transportlīdzekļiem.
2) Noteikumu projektā paredzēts ietvert regulējumu, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir jāiekļauj:
- pasākumus visu veidu piegružošanas novēršanai un mazināšanai un visu veidu piegružojuma savākšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību un normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;
- pasākumus, lai veicinātu bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos, tādā veidā, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni un ļauj panākt, ka rezultāti atbilst attiecīgiem augstiem kvalitātes standartiem, mudinātu kompostēšanu veikt mājsaimniecībās, kā arī atbalstītu no bioloģiskiem atkritumiem ražotu materiālu izmantošanu;
- pasākumus atbilstoši Regulas 2024/1252 26. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktam.
3) Noteikumu projektā paredzēts papildināt prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmai, nosakot, ka tajā ir jāietver pasākumi un aktivitātes pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas īstenošanai visā pārtikas piegādes ķēdē, tai skaitā primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās, kas ietver vismaz:
- paradumu maiņas intervences pasākumu, kuru mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu, un informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt izpratni par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, izstrādi un atbalstīšanu;
- pārtikas piegādes ķēdes darbības nepilnību apzināšanu un novēršanu;
- atbalstu sadarbībai starp visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot tādu preventīvo pasākumu izmaksu un ieguvumu taisnīgu sadali, kas var ietvert tādas tirgus prakses novēršanu, kura rada pārtikas atkritumus, un tādu produktu pārdošanas un izmantošanas atbalstīšanu, attiecībā uz kuriem piešķirta atkāpe atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 76. panta 4. punktam, ievērojot minēto atkāpju piešķiršanas nosacījumus, ja tādi ir;
- ziedošanas un cita veida pārdales cilvēku patēriņam veicināšanu, nodrošinot, ka priekšroka tiek dota pārtikas izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;
- atbalstu mācībām un prasmju pilnveidei;
- mazo un vidējo uzņēmumu, un sociālās ekonomikas struktūru piekļuvi finansējumam, izstrādājot publiskā finansējuma piešķiršanas dokumentus;
- inovāciju un tehnoloģiskus risinājumu sekmēšanu un veicināšanu, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regulas (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK un jo īpaši tās 6. pantā noteiktajam."
4) noteikumu projektā paredzēts svītrot atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus attiecībā uz bīstamo atkritumu rašanos, pārstrādi un apglabāšanu. ES normatīvajos aktos nav noteikti mērķi bīstamo atkritumu pārstrādei un apglabāšanai. Vienlaikus arī jāņem vērā, ka ir noteiktas prasības atsevišķu bīstamo atkritumu plūsmu pārstrādes mērķiem, piemēram, attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, baterijām un nolietotiem transportlīdzekļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas fiziskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- - pašvaldības; - 60 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantus, kuri nogādā atkritumu sadzīves atkritumu poligonos vai veic atkritumu pārstrādi; - 10 sadzīves atkritumu poligonu operatori; - komersanti, kuri ir iesaistīti kritiskās izejvielas saturošu atkritumu apsaimniekošanā; - komersanti, kuri ir iesaistīti pārtikas piegādes ķēdē.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas juridiskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0851
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem
Apraksts
Atkritumu apsaimniekošana ES būtu jāuzlabo un jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu, efektīvu un racionālu izmantošanu, sekmēt aprites ekonomikas principus, izvērst atjaunojamās enerģijas izmantošanu, palielināt energoefektivitāti, samazināt ES atkarību no importētiem resursiem, radīt jaunas ekonomiskās iespējas un veicināt konkurētspēju ilgtermiņā. Lai ekonomiku patiešām padarītu par aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus ES uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.
ES tiesību akta CELEX numurs
32025L1892
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem
Apraksts
Eiropas zaļajā kursā, kas izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, un jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu", kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumā, aicināts pastiprināt un paātrināt ES un dalībvalstu rīcību, ar ko nodrošina tekstilnozares un pārtikas nozares vidisko un sociālo ilgtspēju, jo tās ir vadošās pozīcijās esošas resursietilpīgas nozares, kas rada būtiskas negatīvas vidiskās eksternalitātes. Minētajās nozarēs progresu virzībā uz pārkārtošanos uz aprites ekonomiku un dekarbonizāciju cita starpā kavē finansējuma nepietiekamība un tehnoloģiskās nepilnības. Pārtikas nozare un tekstilnozare ir attiecīgi pirmā un ceturtā resursietilpīgākā nozare, un tajās netiek pilnībā ievēroti ES atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi, ko paredz atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, saskaņā ar kuru par prioritāti jāizvirza atkritumu rašanās novēršana, kam seko sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde. Minētajiem izaicinājumiem ir vajadzīgi sistēmiski aprites cikla pieejā balstīti risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot pārtikai un tekstilizstrādājumiem. Ņemot to vērā, dalībvalstu nekoordinētas darbības rada konkurences kropļošanas un iekšējā tirgus sadrumstalotības, piemēram, nosakot atšķirīgu regulējumu tirgus dalībniekiem, paredzot dažāda līmeņa piekļuvi piegādes riska uzraudzībai, sniedzot dažāda līmeņa atbalstu valstu projektiem vai radot šķēršļus kritiski svarīgu izejvielu vai ar tām saistītu preču pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tādējādi radot šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Turklāt ar atsevišķām dalībvalstu darbībām varētu nepietikt, lai efektīvi novērstu kritiski svarīgu izejvielu piegādes traucējumus, vai arī dalībvalstu darbības varētu būt mazāk efektīvas minētā mērķa sasniegšanā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido kopējs ES tiesiskais regulējums nolūkā nodrošināt kritiski svarīgo izejvielu drošu un ilgtspējīgu piegādi un garantēt ES ekonomisko noturību un atvērto stratēģisko autonomiju.
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1252, ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020
Apraksts
Piekļuve izejvielām ir būtiska ES ekonomikai un iekšējā tirgus funkcionēšanai. Ir vairākas izejvielas, ko neizmanto ne enerģētikā, ne lauksaimniecībā, bet ko uzskata par kritiski svarīgām, ņemot vērā to lielo ekonomisko nozīmīgumu un augsto piegādes risku, ko nereti rada augsta piegāžu koncentrācija no dažām trešām valstīm. Ņemot vērā daudzu šādu kritiski svarīgo izejvielu nozīmi zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un to izmantojumu aizsardzības un aerokosmonautikas nozarē, pieprasījums pēc tām turpmākajās desmitgadēs visticamāk būtiski palielināsies. Vienlaikus uz pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un konkurences par resursiem fona palielinās piegādes traucējumu risks. Turklāt bez pienācīgas pārvaldības kritiski svarīgo izejvielu pieprasījuma pieaugums var negatīvi ietekmēt vidi un sabiedrību.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 12.punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2008/98/EK) 11. panta 1. punkta pirmā daļa
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 19.punkts (Direktīvas 22.panta 2.punkts)
3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību akta normās nav paredzēta rīcības brīvība dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 10. septembra Direktīva 2025/1892/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 4.punkts (9.a panta 1.punkta a) apakšpunkts)
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts (9.a panta 1.punkta b) apakšpunkts)
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts (9.a panta 1.punkta c) apakšpunkts)
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts (9.a panta 1.punkta d) apakšpunkts)
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts (9.a panta 1.punkta e) apakšpunkts)
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts (9.a panta 2.punkts)
9.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 8.punkts (29.panta 2.a punkts)
MK noteikumu Nr.397 6.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības
1.panta 9.punkts (29.a panta 1.punkts)
5. punkts un 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2025/1892 1.panta 8.punkts (29.panta 2.a punkts) nosaka, ka dalībvalstis pieņem konkrētas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas, ko var iesniegt kā daļu no savām atkritumu rašanās novēršanas programmām. MK noteikumu Nr.397 6.7apalšpunkts nosaka, ka pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma ir daļa no atkritumu rašanās novēršanas programmas. Tādejādi Latvija ir izmantojusi minētajā tiesību normā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1252, ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
26.panta 1.punkta b) apakšpunkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
26.panta 1.punkta c) apakšpunkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
26.panta 1.punkta g) apakšpunkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
26.panta 1.punkta h) apakšpunkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību akta normās nav paredzēta rīcības brīvība dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc sabiedriskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc sabiedriskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertās prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem, kā arī atkritumu rašanās novēršanas valsts programmai veicinās šādu Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam uzdevumu un rādītāju izpildi:
1)tiks sekmēta šādu mērķa vērtību izpilde 2027.gadā:
Mērķa vērtības 2027:
- Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis: 60%
- Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz iedzīvotāju: 450 kg
- Radītais bīstamo atkritumu daudzums: 100 tūkst.t.
2) tiks sekmēta šādu uzdevumu izpilde:
a)Daba un vide - "Zaļais kurss":
- Oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai Latvija sasniegtu klimata, enerģētikas, gaisa piesārņojuma samazināšanas, ūdeņu stāvokļa uzlabošanās un atkritumu apsaimniekošanas nacionālos mērķus un nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un īstenotu drošas un kvalitatīvas, tai skaitā bioloģiskas pārtikas apriti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
b) 3. Prioritāte "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība"
7. Rīcības virziens "Produktivitāte, inovācija un eksports"
Rīcība Nr. 206: Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana privātajā sektorā augsto tehnoloģiju jomā.
c) 4. Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība":
10. Rīcības virziens "Daba un Vide "
Rīcība Nr. 285: Vietējo resursu efektīvāka izmantošana, t.sk. ekodizaina principu piemērošana un aprites ekonomikas ieviešana dažādos tautsaimniecības sektoros, jo īpaši sasniedzot augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā saskaņā ar "vienas veselības" principu, kā arī panākot bezatkritumu ražošanas jomas tautsaimniecībā
Rīcība Nr. 287: Atkritumu rašanās un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu
Rīcība Nr. 292: Sabiedrības uzvedības modeļu un paradumu maiņas veicināšana, izpratnes veidošana par vidi un ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu
12. Rīcības virziens "Līdzsvarota reģionālā attīstība"
Rīcība Nr. 332: Uzņēmējdarbību sekmējošas publiskās infrastruktūras izveide, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto teritoriju specializāciju un aktuālo privāto investoru pieprasījumu, lai motivētu reģionos veidot jaunus produktus un pakalpojumus, paaugstināt produktivitāti, dažādot uzņēmējdarbību, izmantot inovācijas un kompetenču pārneses iespējas un piesaistīt kvalificētu darbaspēku
1)tiks sekmēta šādu mērķa vērtību izpilde 2027.gadā:
Mērķa vērtības 2027:
- Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis: 60%
- Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz iedzīvotāju: 450 kg
- Radītais bīstamo atkritumu daudzums: 100 tūkst.t.
2) tiks sekmēta šādu uzdevumu izpilde:
a)Daba un vide - "Zaļais kurss":
- Oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai Latvija sasniegtu klimata, enerģētikas, gaisa piesārņojuma samazināšanas, ūdeņu stāvokļa uzlabošanās un atkritumu apsaimniekošanas nacionālos mērķus un nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un īstenotu drošas un kvalitatīvas, tai skaitā bioloģiskas pārtikas apriti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
b) 3. Prioritāte "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība"
7. Rīcības virziens "Produktivitāte, inovācija un eksports"
Rīcība Nr. 206: Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana privātajā sektorā augsto tehnoloģiju jomā.
c) 4. Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība":
10. Rīcības virziens "Daba un Vide "
Rīcība Nr. 285: Vietējo resursu efektīvāka izmantošana, t.sk. ekodizaina principu piemērošana un aprites ekonomikas ieviešana dažādos tautsaimniecības sektoros, jo īpaši sasniedzot augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā saskaņā ar "vienas veselības" principu, kā arī panākot bezatkritumu ražošanas jomas tautsaimniecībā
Rīcība Nr. 287: Atkritumu rašanās un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu
Rīcība Nr. 292: Sabiedrības uzvedības modeļu un paradumu maiņas veicināšana, izpratnes veidošana par vidi un ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu
12. Rīcības virziens "Līdzsvarota reģionālā attīstība"
Rīcība Nr. 332: Uzņēmējdarbību sekmējošas publiskās infrastruktūras izveide, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto teritoriju specializāciju un aktuālo privāto investoru pieprasījumu, lai motivētu reģionos veidot jaunus produktus un pakalpojumus, paaugstināt produktivitāti, dažādot uzņēmējdarbību, izmantot inovācijas un kompetenču pārneses iespējas un piesaistīt kvalificētu darbaspēku
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās oglekļa mazietilpīgu, resursu efektīvu un klimatnoturīgu attīstību, lai Latvija sasniegtu klimata, enerģētikas, gaisa piesārņojuma samazināšanas, ūdeņu stāvokļa uzlabošanās un atkritumu apsaimniekošanas nacionālos mērķus un nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un īstenotu drošas un kvalitatīvas, tai skaitā bioloģiskas pārtikas apriti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi