Anotācija

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un būtisko Covid-19 pandēmijas ietekmi, skatītāju paradumi visā pasaulē ir būtiski mainījušies. Arvien vairāk skatītāji izvēlas filmas skatīties straumēšanas platformās un televīzijās. Attiecīgi statistikas dati, kurus, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.291, iesniedz kino izrādīšanas vietas, nesniedz pilnu ainu par Latvijas filmu sasniegto auditoriju.

Ņemot vērā skatītāju paradumu maiņu, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (viedtelevīzijas, straumēšanas platformas un televīzijas), papildu publiskajam finansējumam filmu ražošanai, arvien vairāk līdzfinansē vai pilnībā finansē Latvijas filmu ražošanu, un piedāvā tās ekskluzīvi saviem skatītājiem (abonentiem). Šādas filmas, tai skaitā seriāli, var pat netikt izrādītas kinoteātros. Šobrīd straumēšanas platformām un televīzijām nav tiesiska pienākuma sniegt statistikas datus, tādējādi Nacionālais kino centrs nesaņem nekādu informāciju par sasniegto auditoriju.

Saskaņā ar 2020.gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma datiem, kas veikts pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma (pētījums pieejams šeit: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas-paterins-un-lidzdaliba-2020.pdf), aptverot laika periodu no 2019.gada līdz 2020.gada oktobrim, digitālās kultūras patēriņš ir izteikti pieaudzis: par 32 % pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē, par 23 % palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Fakti” 2022.gada jūlijā – augustā veiktais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem” (pētījums pieejams šeit: https://www.neplp.lv/lv/petijumi) liecina, ka 2022.gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju pakalpojumus lieto 37% sabiedrības daļa. To vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem un tā ir lielāka sabiedrības daļa nekā televīzijas programmu skatīšanās gadījumā (25%). Tas liecina par nozīmīgām tendencēm satura patēriņa paradumos jaunākas paaudzes cilvēku vidū un potenciālo ietekmi uz sabiedrības domām un rīcību ilgtermiņā.

Pēc Eiropas Audiovizuālās observatorijas datiem 2020.gadā kino skatītāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu kritās par 70%, savukārt 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu – par 60%. Arī 2022.gada pirmā pusgada vidējie rādītāji Eiropā neiepriecina. Tajā pašā laikā video straumēšanas platformās un televīziju kanālos demonstrēto Eiropas filmu skaits ļoti strauji palielinās – ja 2019.gada martā bija pieejamas 165 filmas, tad 2021.gada decembrī – jau 820 filmas (Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikācija “Eiropas filmu aprite kinoteātros un video straumēšanas platformās”, pieejama šeit: https://rm.coe.int/circulation-of-european-films-on-vod-and-in-cinemas-in-europe-2021-edi/1680a5779d). Saskaņā ar minēto Eiropas Audiovizuālās observatorijas publikāciju ir pieņemams secinājums, ka visticamāk skatītāji, kuri vairs neatgriežas kinoteātros, skatās filmas “mazajos ekrānos”. Līdz ar to, lai objektīvi novērtētu, vai filmas pietiekami sasniedz auditoriju, ar datiem no kino izrādīšanas vietām vairs nepietiek.

Projekts paredz paplašināt statistikas datu iesniedzēju loku, uzliekot par pienākumu straumēšanas platformām un televīzijām sniegt informāciju par demonstrētajām Latvijas filmām. Saskaņā ar Filmu likuma 3.pantu par Latvijas filmu uzskatāma filma, kuru producē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Nacionālajā kino centrā reģistrēts Latvijas filmu producents un kurā veidotāju galvenajā radošajā komandā vismaz viens loceklis (režisors, scenārija autors, komponists, filmas mākslinieks, animācijas mākslinieks, operators) ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Tai skaitā par Latvijas filmu uzskatāma līdz 2010.gada 30.jūnijam (t.i. Filmu likuma spēkā stāšanās dienai) pabeigta filma kā būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa, kurai ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība.

Televīziju un straumēšanas platformu demonstrēto filmu apjoms ir tik daudzskaitlīgs, ka, lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu komersantiem un sabiedriskajam medijam, Projekta 2.pielikuma “17.pielikums Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.291 “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veido televīzijas programmas un/vai sniedz audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma” 2.punkts nosaka pienākumu sniegt informāciju tikai par Latvijas filmām.

Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” sniegto informāciju datus, kurus Projekta 2.pielikuma “17.pielikums Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.291 “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veido televīzijas programmas un/vai sniedz audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma” 2.punkts paredz iesniegt, sabiedriskais medijs, kā arī komerctelevīzijas, jau apkopo savas darbības ietvaros un prasība iesniegt statistikas datus Nacionālajam kino centram neradīs pārmērīgu papildu administratīvo slogu vai jaunu datu apkopošanas nepieciešamību.

Attiecībā uz kino izrādīšanas vietām Projekta 1.pielikuma “15.pielikums Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.291 “Kino izrādīšanas vietas” 3.punktā tiek saglabāta prasība sniegt statistikas datus par visām demonstrētajām filmām, lai sniegtu plašu informāciju par skatītājiem un kinoteātru darbību. Līdzšinējā Nacionālā kino centra sadarbība ar kinoteātriem ir veiksmīga un statistikas datu apjoms, kas jāsniedz kinoteātriem, nav radījis grūtības.

Projekta 7.punkts paredz, ka komersantu sniegtie dati tiks publiskoti apkopotā veidā, tādējādi neradot apdraudējumu to komercinteresēm. Datu publiskošana apkopotā veidā attiecās uz Projekta 1.pielikuma “15.pielikums Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.291 “Kino izrādīšanas vietas” 3.punkta un Projekta 2.pielikuma “17.pielikums Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.291 “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri sniedz audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma, un televīzijas” 2.punkta datiem. Nacionālais kino centrs publisko apkopotus visu datu iesniedzēju datus, tādējādi nav izšķirami dati, kurus sniedzis konkrēts iesniedzējs.

Projekta 5.punktā paredzētajā MK noteikumu Nr.291 6.4.apakšpunktā noteikts termiņš veidlapu par iepriekšējo pārskata periodu aizpildīšanai līdz kārtējā gada 20.janvārim. Šāds termiņš nepieciešams, jo saistīts ar dalību starptautiskos filmu nozares pasākumos, kuros ir nozīmīgi, ka ir savākti iepriekšējā gada Latvijas filmu izplatīšanas dati. Katra gada februāra sākumā notiek Berlīnes starptautiskais kino festivāls un tā norise “Eiropas kino tirgus”. Šim pasākumam statistikas datus no visām dalībvalstīm apkopo Eiropas Audiovizuālā observatorija (European Audiovisual Observatory) un Radošās Eiropas organizācija “MEDIA Salles” (Creative Europe MEDIA Salles). Ik gadu februārī Baltijas valstis kopā izdod izdevumu “Facts&Figures”, kas apkopo statistikas datus par Baltijas valstu filmu izrādīšanu. Šo izdevumu Nacionālais kino centrs un kino nozares pārstāvji izmanto prezentējot starptautiskos pasākumos Latvijas filmas. Termiņš 20.janvāris noteikts, lai Nacionālais kino centrs paspētu apkopot statistikas datus un nodot informāciju starptautiskajām institūcijām un izdevuma “Facts&Fiures”iespiešanai.

Tehnisko grozījumu ietvaros Projekta 2.punkts paredz mainīt elektroniskās datubāzes nosaukumu uz aktuālo. Lai korekti atspoguļotu elektroniskās datu bāzes saturu, nosaukums no “Latvijas digitālā kultūras karte” ir ticis mainīts uz “Latvijas kultūras datu portāls”. Attiecīgi mainot arī domēna vārdu uz www.kulturasdati.lv.

Tehnisko grozījumu ietvaros Projekta 4.punktā ietvertajā MK noteikumu Nr.291 4.9.apakšpunktā Kultūras ministrijas padotības iestādes Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosaukums ir nomainīts uz aktuālo šīs iestādes nosaukumu – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atbilstoši 2018.gada 17.maija grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.