Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka noteikumi izdoti 2005.gadā, tie ir gan novecojuši, gan neietver visu informāciju, kas ir nepieciešama reģistra veidošanā un aktualizēšanā (noteikumi nenosaka prasības atbilstoša saimnieciskās darbības veida reģistrēšanai; nav noteikts publiskojamās reģistra informācijas apjoms; saistībā ar pāreju uz dokumentu elektronisku apriti, svītrojami noteikumu pielikumi, pievienojama prasība par oficiālo elektronisko adresi u.c.)   

1) normatīvā akta nosaukums precizēts atbilstoši Ārstniecības likumā iekļautajam deleģējumam;

2) precizēts reģistra izveides un darbības mērķis, paredzot, ka reģistrā iekļautā informācija palīdz nodrošināt informāciju ne tikai statistikas vajadzībām, bet arī ārstniecības iestāžu uzraudzībai un sabiedrības informēšanai nepieciešamo informāciju (projekta 4. punkts);

3) precizēta un papildināta informācija, kuru reģistrā par katru ārstniecības iestādi norāda Veselības inspekcija (piemēram, informācija par darbības apturēšanu vai izslēgšanu no reģistra)  (projekta 5. punkts);

4) pašreizējie noteikumi uzliek Veselības inspekcijai par pienākumu nodrošināt reģistrā iekļautās informācijas publisku pieejamību, vienlaikus nepasakot publiski pieejamās informācijas apjomu. Tādējādi to izmanto, piemēram, zāļu ražotāju pārstāvji, lūdzot Veselības inspekciju sniegt savām mārketinga aktivitātēm nepieciešamo reģistra informāciju. Līdz ar to projekts paredz nodrošināt objektīvas informācijas par reģistrētajām ārstniecības iestādēm  pieejamību sabiedrībai, vienlaikus pasakot, kāda informācija ir publiski pieejama (projekta 6. punkts);

Līdz reģistra modernizācijai reģistrā nebūs funkcionalitātes (lauka), kur ievadīt informāciju par iestādes oficiālo elektronisko adresi (pagaidām to iespējams ievadīt tikai piezīmēs), līdz ar to šī informācija tāpēc nebūs publiski pieejama.

5) priekšnoteikums ārstniecības iestādes iekļaušanai reģistrā ir attiecīgās fiziskās vai juridiskā personas atbilstība prasībām saimnieciskās darbības vai uzņēmuma darbības uzsākšanai, pamatdarbības veida reģistrēšanai, kā arī telpu atbilstības un vides pieejamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ņemot vērā, ka ārstniecības iestāde drīkst atrasties tikai tādās telpās, kas atbilst ārstniecības procesa nodrošināšanai, projekts paredz reģistrā iekļaut tikai tādas iestādes,  kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ēkā vai telpās, kas atbilst obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, tostarp attiecībā uz prasībām vides pieejamībai (saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”). Šīs vispārējās prasības iekļautas projekta 7. un 8. punktā;

6) ņemot vērā pakāpenisku pāreju uz reģistra veidošanai nepieciešamās informācijas elektronisku apriti, projektā iekļauta informācija, kas norādāma iesniegumā, atsakoties no iesnieguma veidlapas noteikumu pielikumā (projekta 9. punkts); 

Līdz šim iesniedzēji Veselības inspekcijā vērsušies, izmantojot dažādus saziņas kanālus, - elektroniskā pasta adresi, oficiālo elektronisko adresi, pastu, klātieni, kurjera pakalpojumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu Uzņēmumu reģistrā reģistrētām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta oficiālās elektroniskās adreses lietošana.

Personas datu apstrāde
Reģistrācijas iesniegumā tiek apstrādātas sekojošas personas datu kategorijas – iestādes vadītāja vai pārstāvēttiesīgas personas vārds, uzvārds, personas kods. Norādāmās informācijas apjoms noteikts, lai viennozīmīgi varētu identificēt personu. Apstrādājot personas datus mazākā apjomā, netiktu sasniegts mērķis - identificēt personu, līdz ar to uzskatāms, ka noteikumu projektā ietvertais apstrādājamo personas datu apjoms ir minimālākais iespējamais un tas ir samērīgs. Savukārt informācija par iestādes vadītāja vai pārstāvēttiesīgas personas tālruni un e-pasta adresi nepieciešama saziņas un informācijas apmaiņas nodrošināšanai (informācija iekļauta 9.6. apakšpunktā). 9.6. apakšpunktā minētie dati, izņemot personas kodu, tiek iekļauti arī Veselības inspekcijas reģistrā par attiecīgo ārstniecības iestādi (5. punkts), kā arī tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē (6. punkts), lai informētu sabiedrību par ārstniecības iestādes reģistrācijas faktu un ar to saistīto informāciju.

7) ņemot vērā informāciju, kas iegūstama citu valsts iestāžu informācijas sistēmās (Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests), precizēta ārstniecības iestādes reģistrācijai iesniedzamā informācija un iesniedzamie dokumenti (projekta 10. punkts);

8) pašreiz noteikumi nenosaka Veselības inspekcijai tiesības klātienē pārliecināties par ārstniecības iestādes iesniegtās informācijas atbilstību realitātei. Reģistrējot ārstniecības iestādi, tā iesniedz Veselības inspekcijai apliecinājumus par vides pieejamību un atbilstību ārstniecības iestādēm noteiktajām obligātajām prasībām, un sniegto ziņu patiesumu Veselības inspekcija pārbauda klātienē. Ņemot vērā sabiedrības veselības intereses, ir svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti piemērotās un atbilstoši aprīkotās telpās, tādēļ projekts paredz iespēju Veselības inspekcijai nereģistrēt ārstniecības iestādi bez klātienes apmeklējuma, lai izslēgtu iespēju, ka ārstniecības iestāde tiek iekļauta reģistrā, pamatojoties uz nepatiesu informāciju. Attiecīgi lēmuma par ārstniecības iestādes iekļaušanu reģistrā pieņemšanas termiņš pagarināts līdz desmit darbdienām līdzšinējo piecu darbdienu vietā (projekta 13. un 14. punkts).

Ja ir aktivizēts ārstniecības iestādes oficiālās elektroniskās adreses konts, Veselības inspekcija lēmumu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Izmantojot citu elektroniskās saziņas veidu, vienlaikus tiek nodrošināta lēmuma pieejamība oficiālās elektroniskās adreses kontā.  

9) Saistībā ar jēdzienu “filiāle” un “struktūrvienība” dažādu lietojumu dažādos tiesību aktos, sniegts šo jēdzienu skaidrojums reģistra izpratnē. Ņemot vērā arvien plašākas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attālināti, noteikta prasība kā atsevišķu ārstniecības iestādes struktūrvienību reģistrēt arī telemedicīnas pakalpojumu sniegšanai izveidoto struktūru (projekta 15. punkts);

Par terminu “filiāle” un “struktūrvienība” lietojumu projektā:
Saskaņā ar Komerclikuma 22. pantu filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punkts nosaka, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi.
Projekta 15. punktā ir paskaidrots, kas projekta ietvarā ir filiāle: “15. Vienai ārstniecības iestādei reģistrējot vairākas veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas (adreses), vienu pakalpojuma sniegšanas vietu (adresi) reģistrē kā pamatadresi, pārējās ārstniecības iestādes veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas – kā filiāles”. Tā skaidrojums pēc būtības atbilst Komerclikuma 22.pantā minētajai filiāles definīcijai.
Savukārt projektā lietotais ārstniecības iestādes struktūrvienības skaidrojums atšķiras no likumā “Par nodokļiem un nodevām” sniegtā skaidrojuma, jo ārstniecības iestādes struktūrvienība ne vienmēr būs teritoriāli nošķirta (piemēram, slimnīcas ar vairākām nodaļām, poliklīnika ar vairākiem kabinetiem, kas pieder konkrētajai juridiskajai personai).
Termins “struktūrvienība” projekta izpratnē izriet no Ārstniecības likuma un tajā noteiktā deleģējuma un jau ilgstoši lietots praksē. Tas plaši lietots arī Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, raksturojot tās ārstniecības iestāžu daļas (kabinets, nodaļa, perinatālās aprūpes centrs, laboratorija, dienas stacionārs u.c.), kas nosaka konkrētās ārstniecības iestādes darbības specifiku un nodrošinātos pakalpojumus.  

10) ārstniecības iestādei pašreiz piešķirtais reģistrācijas kods ietver norādi uz ārstniecības iestādes piederību konkrētai administratīvi teritoriālai vienībai. Mainoties valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam vai iestādei mainot faktisko atrašanās vietu piemēram, uz citu pilsētu, mainās arī ārstniecības iestādei piešķirtais kods. Līdz ar to ārstniecības iestādēm rodas papildu slogs un izmaksas (jāmaina spiedogi, reklāmas baneri u.c., jo normatīvie akti nosaka obligātu prasību, ka visur jāparādās ārstniecības iestādes kodam). Tādēļ projekts paredz turpmāk nesaistīt ārstniecības iestādes reģistrācijas kodu ar konkrētu administratīvu teritoriju. Reģistrētajām ārstniecības iestādēm tiks saglabāts jau piešķirtais kods (projekta 16.punkts);

Projekta saskaņošanas gaitā izvērtēta iespēja ārstniecības iestādes identifikācijai izmantot nevis īpašu kodu, bet gan Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirto reģistrācijas numuru vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto nodokļu maksātāju reģistrācijas kodu. Secināts, ka šobrīd ārstniecības iestādes kodu aizvietot ar kādu no minētajiem kodiem nav iespējams (iemesli uzskaitīti izziņā). Vienlaikus, reģistrējot ārstniecības iestādi, sistēmā tiek ievadīts gan Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistrācijas numurs, gan Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāju reģistrācijas kods, tādējādi ļaujot identificēt ārstniecības iestādi arī kā uzņēmumu un nodokļu maksātāju. Koda lietošana tiks atkārtoti izvērtēta, veicot reģistra modernizāciju (tā kā iepriekšējais projekts Nr.2.2.1.1/18/I/001 “Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu” ir pārtraukts (MK 01.02.2022. sēdes prot.Nr.5 29.§), konkrēts termiņš nav zināms); 

11) tā kā informācija par iestādes reģistrāciju ir publiski pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē, projekts vairs  neparedz bez maksas izsniegt izziņu par ārstniecības iestādes reģistrāciju. Gadījumā, ja ārstniecības iestādei nepieciešams rakstisks reģistrācijas apliecinājums, to turpmāk varēs saņemt pēc pieprasījuma par maksu, kas noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem” (projekta 18. un 19. punkts);

12) precizēta kārtība, kā ārstniecības iestāde paziņo par izmaiņām reģistrā iekļautajā informācijā, atsakoties no pašreizējā noteikumu pielikuma un visu informāciju iekļaujot normatīvā akta tekstā (projekta 20. punkts);

13) noteikti gadījumi, kuros ārstniecības iestādes darbība tiek apturēta, kā arī precizēti gadījumi, kas ārstniecības iestāde tiek izslēgta no reģistra (projekta III. nodaļa). Tostarp precizēta prasība saistībā ar ārstniecības iestādes izslēgšanu no reģistra gadījumos, ja ārstniecības iestāde nav izpildījusi Statistikas likumā noteiktās prasības. Izsverot ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu nozīmību veselības aprūpē pret pienākumu sniegt statistikas datus, noteikts, ka ārstniecības iestādi var izslēgt no reģistra, ja statistikas pārskati Slimību un profilakses centram nav sniegti divus gadus un netiek ņemts vērā Veselības inspekcijas brīdinājums (projekta 23.5 apakšpunkts);

Komercreģistrā iekļautās ziņas par ārstniecības iestādes darbības apturēšanu, uzsāktu maksātnespējas vai likvidācijas procesu, kā arī ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta Veselības inspekcija iegūst, reizi gadā manuāli salīdzinot informāciju saistībā ar datu saņemšanu no Slimību profilakses un kontroles centra par ārstniecības iestāžu oficiālās statistikas veselības aprūpes jomā atskaišu neiesniegšanu. Automātiska informācijas apmaiņa un izmaiņu automātiska iekļaušanu ārstniecības iestāžu reģistrā būs iespējama tikai pēc reģistra modernizācijas.


Par reģistrā iekļauto datu glabāšanu:

Lietu nomenklatūra vienmēr tiek saskaņota ar Valsts arhīvu. Ārstniecības iestāžu reģistrs glabājams pastāvīgi, jo satur informāciju par organizācijas pamatdarbības dokumentiem. Tie ir dokumenti, kuri radušies tās darbības rezultātā, kuras dēļ organizācija ir izveidota. Organizācijas ir izveidotas, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu, ražošanu, valsts pārvaldi. Pamatojums Arhīva likuma 8.pants “Dokumenta arhīviskās vērtības noteikšana”:
“Dokumenta arhīvisko vērtību nosaka attiecīgā dokumenta izvērtēšanas procesā, ievērojot šādus kritērijus:
dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas veidošanu un īstenošanu;
dokuments ir ilgstoši izmantojams institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai;
dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;
dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;
dokuments atspoguļo notikuma vai fakta īpašo raksturu;
dokumenta autora nozīmīgums."

Ārstniecības iestāžu reģistra projektējums neparedz reģistrā iekļautās informācijas dalījumu, tas  ir vienots veselums. Šis veselums ietver arī informāciju par ārstniecības iestādes vadītāju vai pārstāvēttiesīgu personu. Informācija par slēgtajām ārstniecības iestādēm ir pieejama ar meklētāja funkciju.

Atbilstoši Valsts arhīva saskaņojumam Ārstniecības iestāžu reģistrs ir elektroniski glabājama lieta, ar glabāšanas termiņu – pastāvīgi, glabāšanas vide - http://vi.gov.lv/lv/air;
Reģistrācijas ārstniecības iestāžu reģistrā dokumenti (iesniegumi, izziņas, lēmumi) ir hibrīdlieta, ar glabāšanas termiņu – pastāvīgi. 

Stājoties spēkā projektā noteiktajām prasībām, iestādes, kas reģistrētas saskaņā ar noteikumiem, nav atkārtoti jāreģistrē. Izmaiņas reģistrējamas atbilstoši jaunajai kārtībai. Reģistrējot reģistrētas iestādes filiāli citā adresē, uz to attiecināmas tās pašas prasības kā, reģistrējot jaunu ārstniecības iestādi.


2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”177.⁴ punktā noteikts, ka Nacionālo bruņoto spēku vienības ārstniecības iestāde atbilst vispārīgajām prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas ārstniecības iestādēm, izņemot prasības, kas minētas šo noteikumu 3. un 4. punktā, tajā skaitā, prasību nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktajam, Nacionālos bruņotos spēkus veido: 1) regulārie spēki; 2) Zemessardze, 3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.  Nacionālo bruņoto spēku struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma. Nacionālo bruņoto spēku vienības izvieto militārajos objektos. Militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus. Līdz ar to Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes, kuras ir reģistrētas kā ārstniecības iestāžu reģistrā kā filiāles, nav uzskatāmas par atbilstošām Komerclikuma 22. panta izpratnei un funkcionāli darbojas atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku apstiprinātajai struktūrai.